Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies
Latvijas Televīzija01.06.2020.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) aicinājusi Latvijas Televīziju "savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem". LTV lūgusi Eiropas Raidorganizāciju apvienību (EBU) un Konkurences padomi sniegt savu vērtējumu par radušos situāciju. Latvijas Televīzija uzskata, ka NEPLP aicinājums ir ne vien nekorekts un liek domāt par mēģinājumiem ietekmēt sabiedriskās televīzijas redakcionālo neatkarību, bet arī uzskatāmi demonstrē NEPLP ieienteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
6.maijā Latvijas Televīzija saņēma NEPLP priekšsēdētāja Ivara Āboliņa parakstītu vēstuli. Vēstule gatavota, atsaucoties uz mediju grupas "TV3 Group" martā izsūtīto atklāto vēstuli, kurā grupa pauda savu viedokli par izmaiņām LTV1 prime-time plānojumā. Kā esam norādījuši jau iepriekš, LTV lēmums mainīt raidījuma "Panorāma" raidlaiku, ir bijis izsvērts un atbildīgs - tas darīts, lai vēl operatīvāk (pārceļot raidījumu pusstundu ātrāk) un visaptverošāk (izmaiņas ļāva pagarināt ziņu izlaiduma garumu) informētu sabiedrību. Vēlamies atgādināt arī to, ka Latvijas Televīzijas kanāli, atšķirībā no lielo komercmediju piedāvātā, ir pieejami bezmaksas virszemes apraidē.
Vēstulē Latvijas Televīzijai NEPLP norādījusi, ka sabiedriskās televīzijas "mērķis noteikti nav konkurēt ar komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem", kā arī aicinājusi "LTV savos redakcionālajos lēmumos neveidot papildus konkurenci komerciālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem un iespēju robežās atkārtoti izvērtēt jautājumu par ziņu raidījumu ētera laiku, lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt vispusīgu un daudzveidīgu informāciju no dažādām programmām". NEPLP apgalvojums, ka Latvijas Televīzijai nebūtu jākonkurē, ir mulsinošs, jo pat sabiedriskajā pasūtījumā ir noteikti sasniedzamās auditorijas mērķi, kuru sasniegšana bez godprātīgas un sekmīgas konkurences ir praktiski neiespējama. Lai arī vēstulē NEPLP apgalvo, ka "respektē LTV redakcionālo neatkarību un nekādā veidā nevēlās ietekmēt LTV kā sabiedriskā medija redakcionālos lēmumus", pārraugošās organizācijas aicinājums "neveidot papildu konkurenci" liek to apšaubīt un ir klaji nepieņemams, jo ir vērtējams kā mēģinājums iejaukties LTV redakcionālajā neatkarībā, un uzskatāmi demonstrē uzraugošās iestādes ieinteresētību komercmediju interešu aizstāvībā.
Tāpat Latvijas Televīzija par notikušo ir lūgusi Konkurences padomes skaidrojumu. Savā atbildes vēstulē Konkurences padome pauž, ka, gan LTV, gan komerciālie plašsaziņas līdzekļi Konkurences likuma 1. panta ietvaros ir uzskatāmi par tirgus dalībniekiem, kuri konkurē televīzijas programmu veidošanas un izplatīšanas tirgū un reklāmas izvietošanas tirgū televīzijā, un arī uz LTV darbību ir attiecināms Konkurences likuma regulējums. Konkurences padome norāda, ka "veidojot savu piedāvājumu tirgū, katram tirgus dalībniekam jārīkojas neatkarīgi un noteicošajam ir jābūt patērētāju (televīzijas skatītāju) preferencēm un izvēlei". Tāpat Konkurences padome uzsvērusi, ka Konkurences likumā iestādēm, tai skaitā atvasinātām publiskām personām, ir noteikts aizliegums ar savu darbību kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. "Līdz ar to iestādēm savas publiskās varas kompetences un darbības ietvaros jābūt neitrālām pret tirgū notiekošajiem brīvas konkurences procesiem, kurus garantē Konkurences likuma 2. pants," pausts Konkurences padomes vēstulē Latvijas Televīzijai. No tā izriet, ka NEPLP aicinājums ir pretrunā ar Konkurences likumu. Konkurences padomes atzinumu Latvijas Televīzija ir iesniegusi NEPLP.
EBU ģenerāldirektors Noels Kurens savukārt atbildē Latvijas Televīzijai uzsvēris, ka neatkarība ir viena no būtiskākajām sabiedrisko mediju pamatvērtībām. Viņš atsaucas uz Eiropas Padomes rekomendācijām par sabiedrisko mediju pārvaldību dalībvalstīs. Tajās minēts, ka sabiedriskos medijus regulējošajos likumos obligāti jāietver gan redakcionālās neatkarības, gan institucionālās autonomijas aspekti - arī uzraugošajām iestādēm nevar būt iespēju tieši vai netieši ietekmēt sabiedrisko mediju redakcionālo neatkarību un uzņēmuma autonomiju. Arī rekomendācijās īpaši uzsvērta mediju neatkarība un autonomija programmu plānošanas jautājumos. "Komercmediji sniedz neatsveramu pienesumu plurālismam, kas ir īpaši būtisks aspekts demokrātiskā sabiedrībā, tomēr komercmediju mērķus nevar salīdzināt ar sabiedrisko mediju misiju," pārliecināts ir Kurens.
Diemžēl NEPLP ir rīkojusies pretrunā ar augstākminētajiem pamatprincipiem. Šāda NEPLP nostāja var īpaši kaitēt uzņēmuma konkurētspējai un graut uzņēmuma tēlu. Latvijas Televīzijai kā tirgus dalībniekam nav jāpielāgojas komercmediju interesēm. "Esmu to paudis iepriekš, tomēr vēlos uzsvērt vēlreiz - mēs nekad nepakārtosim savu darbu komercmediju interesēm! Sabiedriskajai televīzijai nav jāstrādā pēc "atlikuma principa" - mums ir jāstrādā sabiedrībai. Covid-19 krīze ir vēlreiz apliecinājusi, ka sabiedrībai šādā sarežģītā laikā ir nepieciešama operatīva un uzticama informācija un jēgpilna izklaide ne vien digitālajā vidē, bet arī tradicionālajā televīzijā. Turklāt nedrīkst aizmirst, ka Latvijas Televīzija, atšķirībā no lielajiem komercmedijiem, visā Latvijā ir pieejama bezmaksas apraidē. Esmu pateicīgs mūsu skatītājiem par uzticību, labajiem vārdiem, kā arī konstruktīvo kritiku, ko esam šajā laikā saņēmuši, un man ir prieks, ka, neskatoties uz ārkārtējo situāciju, Latvijas Televīzija arvien uzrunā, iedvesmo un var kalpot sabiedrības interesēm," pauž LTV valdes loceklis Ivars Priede.
Latvijas Televīzija pieņēmusi lēmumu arī pēc ārkārtējās situācijas beigām programmu veidot saskaņā ar martā pieņemtajām plānojuma izmaiņām. Tas nozīmē, ka arī pēc ārkārtējās situācijas beigām raidījums "Panorāma" katru dienu būs vērojams plkst. 20.00.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
