Turpinās politiskās kaislības Saeimā un Rīgas domē

Turpinās Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītāja Valda Kera sāktais karš pret valdību un veselības ministri Ilzi Viņķeli. Keris uzstāj uz papildu 120 miljonu eiro piešķiršanu veselības aprūpei, kas ļautu palielināt atalgojumu mediķiem par 20 procentiem, sakot, ka jau piešķirtie 60 miljoni eiro nav pietiekami. Keris ir paziņojis, ka rīkos jaunas protesta akcijas pie Saeimas, kā arī prasīs Viņķeles demisiju un aicinās iedzīvotājus parakstīties par referenduma rīkošanu, lai varētu atlaist Saeimu. Šos Kera paziņojumus atbalsta arī daļa mediķu.

Jāatzīst, ka Viņķele ir nonākusi tādā kā neapskaužamā ķīlnieka lomā. No vienas puses, viņa, protams, ar lielāko prieku piešķirtu ne tikai prasītos 120 miljonus eiro, bet arī krietni vairāk. No otras puses, Saeima jau ir apstiprinājusi budžetu nākamajam gadam, kurš paredz piešķirt papildu 60 miljonus eiro mediķu atalgojuma palielināšanai par 10 procentiem. Šķiet, ka šoreiz mediķiem tomēr nāksies samierināties ar atalgojuma palielinājumu par 10 procentiem.

Neapmierinātību ar Viņķeles darbu ir izteicis premjerministrs Krišjānis Kariņš, sakot, ka Viņķelei aktīvāk jāīsteno reformas veselības nozarē, padarot to caurskatāmāku un loģiskāku. Vienlaikus Kariņš atgādināja, ka ministra darbs nav tikai papildu finansējuma prasīšana savai nozarei.

Šajā situācijā negaidītu reveransu izdarīja “Attīstībai/Par”, piektdien pēkšņi paziņojot, ka aicinās premjeru un koalīcijas partnerus trūkstošos 60 miljonus eiro piešķirt, palielinot budžeta deficītu. “Attīstībai/Par” uzskata, ka tas neradīs nekādu kaitējumu Latvijai, jo vajagot mazināt nestabilitāti veselības aprūpes sistēmā. Šādā gadījumā budžeta deficīts tikšot palielināts par 0,2 procentiem no IKP. “Attīstībai/Par” jau tuvākajā laikā virzīšot savus priekšlikumus izskatīšanai valdībā.

Šāds “Attīstībai/Par” paziņojums ir diezgan mulsinošs. Ņemot vērā plaši piekoptās populistu rotaļas pēc Saeimas vēlēšanām, pirms valdības izveidošanas nobalsojot par likumu, kas paredz papildus piešķirt 120 miljonus eiro veselības aprūpei, šāds apvienības paziņojums izskatās vismaz tikpat populistisks un liekulīgs. Gada laikā “Attīstībai/Par” neatrada iespēju labot neveiksmīgi sagatavoto likumu, sagatavojot un iesniedzot atbilstošus likuma grozījumus. Tagad “Attīstībai/Par” mēģina uzlabot ne tikai Viņķeles, bet arī savu reitingu ar šādiem populistiskiem priekšlikumiem jau nākamajā nedēļā pēc budžeta apstiprināšanas Saeimā. Ir diezgan apšaubāmi, ka tādā veidā izdosies mazināt Kera kareivīgumu un vēlmi atlaist šo Saeimu.

Turpinās arī politiskās kaislības Rīgas domē. Interesantu pavērsienu piedzīvojis skandāls ap Rīgas Centrāltirgu. Rīgas domes vicemērs Vadims Baraņņiks novembra vidū atcēla no amata Rīgas Centrāltirgus valdi, sakot, ka tā ir zaudējusi viņa uzticību. Baraņņiks skaidroja, ka valde rīkojās nesaimnieciski, un rosināja sākt iekšējo izmeklēšanu. Viņš iecēla pagaidu valdi, kurā bija arī Rīgas Centrāltirgus iekšējās drošības dienesta vadītājs Maksims Danovskis.

Acīmredzot šāda Baraņņika rīcība bija nopietns trieciens “Saskaņai” un bijušajam Rīgas mēram Nilam Ušakovam, kurš grib saglabāt kontroli pār Rīgas Centrāltirgu. Rezultātā Baraņņiks pats tika atbrīvots no vicemēra amata, izpildot “Saskaņas” ultimātu, kuram šoreiz piekāpās arī “Gods kalpot Rīgai” un tagadējais Rīgas mērs Oļegs Burovs. Nekavējoties – pēc četrām dienām - amatā tika atjaunota Rīgas Centrāltirgus iepriekšējā vadība un iepriekšējie valdes locekļi.

Visiem jau likās, ka “Saskaņa” un uz Briseli aizbēgušais Ušakovs var atviegloti uzelpot un turpināt shēmošanu Rīgas Centrāltirgū. Tomēr ceturtdien pēcpusdienā Valsts policija ieradās Rīgas Centrāltirgū un veica vairāk nekā 80 kratīšanas, kas turpinājās arī piektdien. Kratīšanas tika veiktas gan tirgus teritorijā, gan vairāku personu dzīvesvietās (tajā skaitā Danovska dzīvesvietā). Mediji ziņo, ka lietā par cigarešu kontrabandu ir trīs aizturētie. Izmeklēšanā ir iesaistīts arī Danovskis, kuram ir piemērots liecinieka statuss. Pēc pieejamās informācijas, tiek izmeklēta organizētas grupas dalība kontrabandas cigarešu uzglabāšanā, pārvadāšanā un realizācijā Rīgas Centrāltirgus teritorijā.

Zinot to, ka gadiem ilgi “Saskaņa” faktiski kūrēja Rīgas Centrāltirgus darbību, būs interesanti skatīties, kā “Saskaņa” turpmāk mēģinās norobežoties no šī skandāla. Jau ir izteikti paziņojumi, ka tā esot politiska lieta, kurā esot ieinteresētas kaut kādas personas.

Baraņņiks un viņa kompanjons Aleksejs Rosļikovs (attēlā) Rīgas domē pārstāv no “Saskaņas” izslēgto deputātu četrinieku, kas vēlāk izveidoja Neatkarīgo deputātu frakciju un izveidoja bloku ar Oskara Putniņa vadīto frakciju “Rīgai”, kurai šobrīd ir četri deputāti. Tādējādi Baraņņikam tika nodrošinātas astoņas (no 60) deputātu balsis Rīgas domē. Domājams, Baraņņiks varētu pastāstīt daudz interesanta par “Saskaņas” saimniekošanu Rīgas Centrāltirgū, ja vien būtu gatavs atklāti par to runāt. Tieši tāpat Rosļikovam šis tas būtu pastāstāms par viņa un saskaņiešu "rūpēm" "Z Towers" sakarā.

Pēc Baraņņika atcelšanas no vicemēra amata Rīgas domes valdošajai koalīcijai ir palikušas tikai 28 (no 60) deputātu balsis. Tas nozīmē, ka “Saskaņai” un “Gods kalpot Rīgai” vairs nav vairākuma pašvaldībā. Ja Burovam neizdosies atrast vismaz trīs deputātus, kuri būtu ar mieru atbalstīt valdošo koalīciju, var uzskatīt, ka arī paša Burova dienas Rīgas mēra amatā ir skaitītas.

Diez vai citas partijas Rīgas domē būs spējīgas savākt mēra ievēlēšanai vajadzīgo balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka pašvaldībā ir izveidojusies situācija, ka nav reāli izveidot darboties spējīgu valdošo koalīciju līdz pašvaldību vēlēšanām 2021.gada jūnijā, risinot ne tikai skandālus Rīgas Centrāltirgū un citos pašvaldības uzņēmumos, bet arī neskaidrības ar atkritumu izvešanu un apsaimniekošanu pilsētā.

Lai sarīkotu ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē, lēmums par tās atlaišanu Saeimai ir jāpieņem līdz nākamā gada 5.martam. Pretējā gadījumā pašvaldības vadīšana būtu jāuztic VARAM ministra Jura Pūces ieceltam administratoram.

Pagaidām vēl ir grūti prognozēt, vai tiks savākti referenduma rīkošanai par Saeimas atlaišanu vajadzīgie paraksti. Tomēr nu jau gandrīz droši var prognozēt, ka tomēr varētu tikt rīkotas ārkārtas vēlēšanas Rīgas domē. Par to liecina izskanējusī ziņa, ka tiek apsvērta iespēja gadījumā, ja nāksies rīkot ārkārtas vēlēšanas, ļaut jaunievēlētajai Rīgas domei strādāt līdz 2025.gada pašvaldību vēlēšanām, izlaižot pašvaldību vēlēšanas 2021.gadā. Šāda iespēja tiekot apsvērta gan VARAM, gan Saeimā. Būs interesanti vērot nākamos politiskos notikumus Rīgas domē. 

Novērtē šo rakstu: