Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2022. gada nogalē elektroenerģijas pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) publiski aicināja patērētājus mazo ražošanas jaudu Baltijas un Skandināvijas reģionā dēļ "iespēju robežās taupīt elektroenerģiju patēriņa maksimuma stundās". Saskaņā ar spēkā esošo normatīvo regulējumu enerģijas lietotājiem jārēķinās arī ar apgādes ierobežojumiem enerģētiskās krīzes laikā. Taču šobrīd, šķiet, nenovēršami tuvojamies brīdim, kad epizodiski varētu nākties ierobežot nevis lietotāju, bet gan elektroenerģijas ražotāju darbību.

Tuvākajā laikā, ceļojot pa Latviju, aizvien vairāk pamanīsim izmaiņas ainavā, jo apgriezienus uzņem saules un vēja parku projektēšana un būvniecība. Jau salīdzinoši tuvā nākotnē sagaidīsim arī pirmos lielos atkrastes vēja parkus Baltijas jūras piekrastē.[1] 

Izmaiņas skars ne tikai mūsu acīm redzamo, bet arī "apslēpto" – sākot no statistikas ailēs atrodamā atjaunīgo energoresursu (AER) īpatsvara elektroenerģijas galapatēriņā un beidzot ar tīri praktisku nepieciešamību pielāgot pārvades un sadales sistēmu jaunajām ražošanas tendencēm.

Salīdzinoši nesenie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā, ar kuriem ieviesta maksa par pārvades vai sadales sistēmas jaudas rezervēšanu,[2] arī liecina par faktiski jau notiekošām izmaiņām elektroenerģijas ražošanā un ar to saistītām specifiskām problēmām.

Jaunākā sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" (ST) publiskotā informācija liecina, ka pašlaik atšķirīgās attīstības stadijās ir pie sadales tīkla pieslēdzamas saules elektrostacijas ar kopējo jaudu apmēram 900 MW (ST lēš, ka kopējā patēriņa jauda vasarā, kad saules stacijas darbojas ar lielāko atdevi, svārstās no 550 līdz 1100 MW)[3].

Līdzīgi arī pārvades sistēmas operators AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) atklājis, ka vēl 2022. gada vidū ražotāju rezervētā pārvades sistēmas jauda pārsniedza 3500 MW pie Latvijas slodzes ziemas mēnešos ap 1400 MW.[4] Var noprast, ka AST dati neietver sistēmas jaudu, uz ko nākotnē varētu pretendēt lielie atkrastes vēja parki. Tāpat šķiet, ka ieviestā maksa par sistēmas jaudas rezervēšanu nav būtiski ietekmējusi situāciju ar rezervētās jaudas apjomiem, un lielākā daļa iesākto projektu īstenošana turpinās.

Ja prognozes liecina, ka no AER saražotās elektroenerģijas apjoms varētu strauji augt un krietni pārsniegt vietējo patēriņu, tad savlaicīgi būtu jāplāno rīcība ar paredzamo "pārpalikumu". AER ražotāji un arī jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas pārstāvji iepriekš minētos skaitļus uztver kā iespēju un optimistiski runā par Latviju kā elektroenerģijas eksportētāju.[5] Jo īpaši kontekstā ar atkrastes vēja parku attīstību šāda perspektīva ir gluži reāla – ja tiktu īstenoti plāni par lielas jaudas starpsavienojumu Baltijas jūrā, kas savienotu Somiju un Vāciju[6], tad Latvijas piekrastē saražotā elektroenerģija varētu "ceļot" uz citām Eiropas Savienības valstīm.

Tai pašā laikā sistēmas operatoriem jādomā arī par praktiskiem lokāliem risinājumiem un piemērotu regulējumu, lai tiktu galā ar iespējamu situāciju, kad vēja un saules elektrostacijās Latvijā tiek saražots vairāk elektroenerģijas, nekā tīkls spēj absorbēt. 2023. gada sākumā rīkotajā seminārā saules un vēja spēkstaciju attīstītājiem AST pievērsa uzmanību Latvijas enerģētikas nozarē pagaidām vēl ne pārāk atpazīstamam terminam "pārdispečēšana". Ko tas nozīmē?

Pavisam īsi – pārdispečēšana nozīmē, ka pārvades sistēmas operators var koriģēt elektroenerģijas ražotāja plānus attiecībā uz saražojamo un tīklā nododamo elektroenerģijas apjomu.

Nedaudz izvēršot, par pārdispečēšanu pamatā runā tirgos, kur ir liels vēja un saules elektrostaciju piesātinājums, piemēram, Vācijā. Proti, ja runa ir par t.s. konvencionālajām elektrostacijām, to darbības plānošana (dispečēšana) balstās uz ražošanas cenas un tirgus cenas korelāciju noteiktā brīdī. Piemēram, ražotājs, ņemot vērā dabasgāzes cenu un elektroenerģijas cenas prognozi konkrētam brīdim, var izvēlēties, ražot vai neražot elektroenerģiju termoelektrocentrālē. Tādējādi ražotājam lielā mērā pašam ir iespēja plānot elektrostacijas darbību iespējami efektīvākajā (lasi – ienesīgākajā) veidā.

Savukārt, runājot par saules un vēja elektrostacijām, to darbību vislielākā mērā ietekmē laika apstākļi – kad ir saulains vai vējains laiks, attiecīgā spēkstacija ir jādarbina. Nepamatota dīkstāve piemērotos laika apstākļos parasti nozīmēs, ka attiecīgā stacija tiek darbināta neefektīvi un tātad nenodrošina maksimālo ienesīgumu. Vismaz pašlaik, kamēr būtisku izrāvienu gaida bateriju un ūdeņraža tehnoloģiju attīstība, šāda loģika turpinās noteikt saules un vēja elektrostaciju darbību.

Te tad arī rodas augsne situācijām, kurās sistēmas operatoram būtu jāpiemēro pārdispečēšana. Ja laika apstākļi noteiktā dienā sakrīt tā, ka plānotais saules un/vai vēja elektrostaciju saražotais un tīklā nododamais elektroenerģijas apjoms var radīt tīkla bojājumus, sistēmas operatoram varētu nākties iejaukties. Pārdispečēšanas gadījumā iejaukšanās izpaustos kā sistēmas operatora rīkojums konkrētam ražotājam uz noteiktu laiku samazināt vai apturēt elektroenerģijas ražošanu, atlīdzinot attiecīgajam ražotājam šādi radītos zaudējumus.

Jāuzsver, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2019/943[7] prasībām pārdispečēšana piemērojama tikai kā galējs līdzeklis, kad vairs nav citu pieejamu alternatīvu sistēmas drošas darbības uzturēšanai. Proti, jebkura situācija būtu pēc iespējas jānoregulē ar tirgus mehānismu palīdzību. Tikai tad, ja tas nav iespējams, pieļaujama sistēmas operatora tieša iejaukšanās, prasot pārdispečēšanu.

Kā minēts iepriekš, pārdispečēšana saistīta ar finansiālas kompensācijas piešķiršanu attiecīgajam ražotājam. Izņēmums ir ražotāji, kuri ar sistēmas operatoru slēguši pieslēguma līgumu, ar kuru netiek garantēta stabila elektroenerģijas piegāde. Saskaņā ar Regulu (ES) 2019/943 finansiālās kompensācijas apjomam būtu jāsedz ražotāja neto ieņēmumi, kas būtu gūti, ja sistēmas operators nebūtu pieprasījis pārdispečēšanu. Tāpat kompensācijā ietilptu izmaksas par nepieciešamajām papildu darbībām, ko veicis ražotājs, lai izpildītu pārdispečēšanas pieprasījumu.

Saules un vēja elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoma pieaugums līdz līmenim, kad tas pie noteiktiem apstākļiem var radīt apdraudējumu sistēmas drošai darbībai, šobrīd varētu šķist ļoti attāls risks. Tai pašā laikā statistika rāda, ka vēja un saules elektrostaciju projektu skaits un to plānotā jauda ir ievērojami, un nākotne var pienākt ātrāk, nekā domājam.

To apliecina arī nesenais AST paziņojums, ka uz laiku tiek pārtraukta tehnisko prasību izsniegšana jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pie pārvades sistēmas, kad šim nolūkam nepieciešama 330 kV tīkla pārbūve.[8] Paziņojumā AST norāda, ka Klimata un enerģētikas ministrija pašlaik strādā pie regulējuma, kas "būs vērsts uz pieslēdzamo elektrostaciju noslodzes optimizēšanu [un] efektīvu pārvades tīkla izmantošanu, [lai izvairītos] no pārinvestēšanas tajā".

Saules un vēja elektrostaciju attīstītājiem jāseko līdzi sagaidāmajam Klimata un enerģētikas ministrijas darbam pie pārdispečēšanas noteikumu izstrādes un apstiprināšanas. Šādu noteikumu apstiprināšana noteikti pievērsīs potenciālo investoru uzmanību un pat varētu ietekmēt projektu finansēšanas un īstenošanas gaitu.


[1] Skat., piemēram, https://elwindoffshore.eu/ (aplūkots 13.07.2023); Ministru kabineta lēmumu gaida četri privātpersonu iesniegumi par laukuma noteikšanu jūrā atkrastes vēja parku būvniecībai.

[2] 2022. gada 14. jūlija likums "Grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā". https://likumi.lv/ta/id/334349 (aplūkots 13.07.2023.).

[3] AS Sadales tikls: Elektroapgādes apskats. 2023. gada janvāris – marts (https://prezi.com/i/view/9U8YnTyEBGYB6acFmEF3/), aplūkots 24.08.2023.

[4] Skat. https://www.ast.lv/lv/content/pieslegumi-parvades-sistemai (aplūkots 13.07.2023.); iespējams, ka rezervētās pārvades jaudas apjoms šobrīd ir citāds, citastarp ņemot vērā ieviestās sistēmas jaudas rezervēšanas maksas ietekmi.

[5] Skat., piemēram, diskusijas vēja enerģijas konferencē "WindWorks. Moving Energy" https://www.windworks.lv/livestream (aplūkots 13.07.2023.).

[6] Skat., piemēram https://www.ikem.de/en/projekt/baltic-integrid/ (aplūkots 13.07.2023.).

[7] Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu. https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2019/943/oj/?locale=LV (aplūkots 13.07.2023.).

[8] Skat. https://ast.lv/lv/events/augstsprieguma-tikls-uz-laiku-partrauc-izsniegt-tehniskas-prasibas-jaunu-elektrostaciju (aplūkots 24.08.2023.)

* "Cobalt" vecākais speciālists

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

Foto2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga. Viss tālākais ir mans viedoklis par notikušo.
Lasīt visu...

21

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

FotoLūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu speciāliste Linda Meldrāja ilgstoši neatrodas darbā, vadītājs piever acis, „speciāliste” saņem algu un ir kā tukša vieta, jo faktiski neveic darba pienākumus, saņem algu par mākslīgi radītu dīkstāvi ilgāk par gadu.
Lasīt visu...

12

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

FotoRail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes atmosfēru.
Lasīt visu...

21

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

FotoĢeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz augstākiem procentiem nekā valsts pati spētu to nofinansēt. Gribētāji būs. Pretī taču valsts garantijas. Samudžinās darījumu tā, ka neko saprast nevarēs un pieliks vēl kādu miljardu.
Lasīt visu...

21

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

FotoSaeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem.
Lasīt visu...

12

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

FotoPēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies uz ne pārāk ātri ritošo vilcienu Eiropas virzienā: latviešiem nav laika vizināties, viņiem jāatdod ārējie parādi un čakli jāmaksā augstie nodokļi, – aptuveni šādu ainu uzbur lasītais Valsts kontroles publiskotā dokumentā ““Rail Baltica” projekta situācijas izpēte (Kopīga situācijas izpēte Tallina, Rīga, Viļņa, 2024. gada 11. jūnijā)”. Visā stāstā ir viena priecīga ziņa - Valsts kontrole izrāda drošsirdību publiski pateikt politiķiem netīkamo skaudro patiesību.
Lasīt visu...

21

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

Foto“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju – vēlas skaidru atbildību”, “Tā kā līdz šim – turpināt nevēlos” – lūk, virsraksti dažādos plašsaziņas līdzekļos. Visbeidzot, uzstājoties Saeimas ārkārtas plenārsēdē ar atskaiti par savas valdības paveikto, premjere sacīja vēsturiskus vārdus, ka “Rail Baltica” projekta pašplūsma ir beigusies.
Lasīt visu...

21

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

FotoApritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.
Lasīt visu...

12

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

FotoJa pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums droši vien nav palicis nepamanīts kāds jauns vīrietis ar dubultu uzvārdu – Raimonds Lejnieks – Puķe.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Visa „Rail Baltica” projekta vadība precīzi līdzinās tam, ko rekomendē sabotāžas veikšanai

Kāds Jums palika iespaids pēc raidījuma „Kas notiek Latvijā” par Rail Baltica? Šoreiz bez...

Foto

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

Viens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās...

Foto

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

Ņemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica”...

Foto

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

Nesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka...

Foto

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

Igauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas...

Foto

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

Partiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās...

Foto

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

Likumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā...

Foto

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

Piecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā...

Foto

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

Es jums izstāstīšu kaut ko, ko...

Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...