Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Tvaiks

Leonards Inkins
07.09.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.

Kamēr skrūves ir kārtīgi pievilktas, sakarsušajam gaisam nav cerību izkļūt, un tikai tad, kad palaiž skrūves vaļīgāk, spēkam, kas koncentrējies tvaikā un ieslodzīts katlā, rodas iespēja izlauzties brīvībā.

Izlaužoties tas ārda visu, ko sastop, un to nav iespējams koordinēt vai savaldīt. Tvaikam ir jāiztrakojas. Kad tas iztrakojies un redzamība atkal laba, izrādās, ka «izlaušanās» sekas ir citādas, nekā bija cerējis tas vai tie, kas skrūves palaida vaļīgāk.

Kontrole

Cita lieta, ja, pirms palaist brīvāk vāka skrūves, tiek sagatavots ceļš, pa kuru un kurp tvaikam doties. Tiek sagatavots tvaika vads ar krānu, kam galā svilpe. Tad gan var kontrolēt tvaika izvirduma spēku, svilpes skaļumu un tvaika «izlaušanās» virzienu.

Ja kādam poliskam veidojumam vai sabiedrības daļai nav pieņemami tie dzīves apstākļi, kuri ir konkrētā laikā un konkrētā valstī, tad, pirms sniegties pie katla vāka skrūvēm, ir jāsagatavo krāns un svilpe. Ja to neizdarīt, tad katlam vāku noraus, tvaiks izplūdīs, bet realitāte nebūs mainījusies. Vienīgi vairāk būs izlaušanās postījumu.

Parasti reformas un revolucionāras pārbūves rada tikai šķietamību par uzlabojumiem, bet, ja uz to palūkojas ilgākā laika posmā, tad kļūst acīmredzams, ka pārmaiņas ir bijušas graujošas un ir kļuvis vēl sliktāk.

Tie paši, kas bija pie varas, tie arī paliks, izņemot tos, kuri būs tvaika izvirduma laikā gājuši bojā. Tvaiks nešķiro ne svešos, ne savējos.

Vara

Spilgts piemērs saskatāms ieslodzījuma vietās, kurās varas maiņa vērojama miniatūrā. Ieslodzījuma vietas nav nekas cits kā sabiedrības (no kuras nāk ieslodzītie) spogulis. Šim «spogulim» nav maldinošo ārišķību. Tur visi ir «izģērbti» un labi redzams, kas ir kas. Nav iespējams paslēpties, maskējot savu būtību ar dārgām drēbēm, amatiem, vai mašīnu.

Ieslodzījumā ir sapulcināta ne tā labākā sabiedrības daļa, un šo noziedznieku starpā atrodas kāds, kurš uzņemas vadību pār pārējiem. Tas notiek katrā kolektīvā neatkarīgi no tā, kurā žoga pusē tas atrodas.

Šie, kas uzurpējuši varu, puslīdz demokrātiskā veidā nokļuvuši pie varas vai citādi, ieslodzījuma vietā ir reāla vara. Konstitūcijai, likumiem un valdības noteikumiem tur nav saistoši.

Runājot plašāk, patiesā vara valstī pieder tam, kam pieder vara ielās. Vara valstī pieder tiem, kam pieder vara policijā, armijā, bankā, sadzīvē. Vara ir tiem, kuru TV skatās, ieklausās un kuru laikrakstus lasa. Tās gan ir sen izpētītas un zināmas tehnoloģijas. Tās spēj pielietot un izmantot visi - gan godīgie, gan negodīgie, gan labie, gan ļaunie.

Ja no tevis baidās, ja ar tevi rēķinās un tevī ieklausās, tad tu esi reāla vara neatkarīgi no tā, vai esi deputāts, ministrs vai citāds, kuram ir dokuments par to, ka viņš ir vara.

Spogulis

Zināms, ka pāridarītājs nesit pa dokumentu, sit pa seju. Satversmes aizsardzības biroja vadītāju, kurš it kā ir vara, piekāva tie, kuriem it kā varas nav, bet jau teicu, ka patiesā vara ir tam, kam ir teikšana uz ielas. Tāpēc oligarhu vara vienmēr ir stiprāka par deputātu varu.

Iedomāsimies, ka ieslodzījuma vietās kāds vai kādi noziedzīgo un ļauno noziedznieku varu gāž. Vai tad būs iespējams iecelt citu, godīgāku un labāku varu? No noziedzniekiem var izveidot tikai noziedznieku varu, tas ir – līdzīgi kā ieslodzījuma vietu kontingents ir sabiedrības spogulis, tā arī to, kas ir žoga otrajā pusē (lielajā zonā), vara ir šīs sabiedrības spogulis.

Nav iespējams, ka godīgu tautu pārstāv negodīgi deputāti un ministri. Nav iespējams, ka godīgi cilvēki ievēl negodīgos. Kādas individuālas krāpšanās rezultātā varbūt kāds blēdis arī pamanīsies tapt ievēlēts, bet tas būs tikai izņēmums.

Rodas jautājums, vai tā cita, jaunā vara spēj būt citādāka nekā iepriekšējā? Protams, ka nē.

«Salekšana»

Atceros, kad padsmitnieka gados atrados nepilngadīgo ieslodzījuma vietā, tur mēs to saucām nevis par apvērsumu un nevis par revolūciju, bet gan par «salekšanu».

Tas nozīmēja, ka, ja bija kāds despots, kurš pārmērīgi izmantoja paša iegūto varu, tad kādā negaidītā, bieži vien nejaušā brīdī mēs «salecām».

Notriecām viņu gar zemi, spārdījām ar kājām, un pēc neilga laika «vara» un «sabiedrības drauds» mainījās.

Iegūt varu varēja dažādi, bet varas iegūšanas rezultātā pār nepilngadīgiem noziedzniekiem atkal valdīja nepilngadīgs noziedznieks. Tāds, kurš bija apķērīgāks, izmanīgāks, bieži arī spēcīgāks, agresīvāks un nekaunīgāks. Arī blēdīgāks.

Bieži par jauno varu kļuva tas vai tie, kurš vai kuri šo «salekšanu» organizēja vai izraisīja. Organizējot «salekšanu», viņi bija laipni un atsaucīgi pret tiem, kurus vēlējās «salekšanā» iesaistīt. Viss mainījās tad, kad «salekšana» bija izdevusies un «salekšanas» organizētāji kļuva par jauno «varu».

Sūrā ikdiena

Kas šīs varas maiņas rezultātā mainījās? Nekas. Tiem apspiestajiem, kuriem bija «pienākums» pēc ieslodzījuma vietas nerakstītiem likumiem un tradīcijām klāt gultas tiem, kas dzīvoja «labāk», mazgāt zeķes, tīrīt telpas un pat sniegt seksuālos pakalpojumus, nemainījās nekas. Varbūt dienu pirms «salekšanas» tos mazāk vai «laipnāk» ekspluatēja. Un arī dienu pēc «salekšanas» tiem pienākumu slogs bija atvieglots. Bet drīz viss nostājās savās vietās, «pārbūves» atnestā dziesmotā revolūcija beidzās. Sākās sūrā ikdiena.

Šiem dzīves atstumtajiem nekas nemainījās, mainījās tikai vadoņa uzvārds, izskats un balss tonis.

Mēs varam iziet ielās, varam pat mainīt varas uzvārdus, balss toņus un izskatu, bet mēs nevaram iecelt citādāku valdību kā tikai tādu, kādi esam paši. Paši no savas vides mēs varam deleģēt - vai viņi paši var izvirzīties (ir teikts, ka jāpalīdz ir godīgiem, bet negodīgie izlauzīsies paši) - tikai tādus, kādi esam paši. Mēs spējam mainīt varai vārdus, uzvārdus, izskatu un retoriku, bet valdīšana paliks kā līdz šim.

Viss paliks pa vecam, tie kuri līdz šim slaucīja ielas, slaucīs arī turpmāk, tie, kuri apkalpoja varu, turpinās to darīt. Viss paliks kā iepriekš, mainīties var ārišķības, karogi, himnas, bet ne būtība, jo būtību nenosaka Satversme, to nosaka tas, kas mūsu galvās un sirdīs.

Zinātne

Notikumi Latvijā kopš astoņdesmito gadu beigām par to liecina. Šos rezultātus var saskaitīt, izmērīt un nosvērt. Var saskaitīt, izmērīt un nosvērt arī šo rezultātu sekas, tāpēc šos mērījumus var saukt par zinātni, jo zinātne sākas tikai tad, kad var izmērīt un nosvērt.

Ir ilūzija, ka jāpanāk, lai vēlēšanas būtu godīgas, un godīgums kļūs par valsts ikdienu. Līdzīgi kā saule apspīd visus, gan labos, gan ļaunos. Vēlēšanu mehānismu izmantos visi.

Godīgie kautrēsies stāstīt, cik viņi ir godīgi, bet negodīgie to vien darīs kā dziedās paši un liks citiem apdziedāt savu godīgumu. Rezultātā vēlētāji nobalsos par negodīgajiem, noticot viņu godīgumam. Vēlēšanu aptaujas apliecinās viņu izredzes, bet patiesi godīgie, kuri nebūs pārliecinoši un pietiekami uzstājīgi sevi reklamējuši, paliks aiz strīpas.

Godīgajiem nepietiek tikai ar vēlmi gāzt negodīgo varu. Ja viņi nezinās, kā varu izmantot, kā varu pasargāt, kā ar varas palīdzību padarīt valsti godīgu, viņu centieni ir nolemti neveiksmei pat tad, ja viņiem izdotos uz brīdi pārņemt varu.

Godīga valsts ir tā, kurā dzīvo godīgi cilvēki. Mūsu gadījumā vara un vēlētājs tikai izliekas, ka ir taisnīgi un godīgi. Kamēr paši nekļūsim labāki, labākas varas mums nebūs.

Ja godīgajiem pieder tikai teorētiska vara, bet tā nespēj savas godīgās ieceres īstenot, tad tas nozīmē, ka patiesībā varas viņiem nav. Tāpēc viņu rīcība ir neizlēmīga. To sauc par politisko onānismu jeb darbības imitāciju. It kā kaut kādas darbības tiek veiktas, it kā kaut kādu gandarījumu arī jūt, bet bērni no tā nedzimst.

Komanda

Jābūt ir vienkāršiem cilvēkiem, ne tikai zinātniekiem, saprotamai darbības programmai, un nepieciešama komanda, kura to īstenos. Nepieciešama tāda komanda, kurā katrs zina, kas jāpanāk, un zina, kas no tā jādara konkrēti viņam.

Saskaroties ar šo realitāti, lai kļūtu par reālu varu, godīgajiem būs jāpiekrīt negodīgo priekšlikumiem «palīdzēt».

Jo tu nezini, ko un kā vēlies panākt un kā to izdarīt. Ja tev nav cilvēku, kuri to īstenos, tad, pat ja izdosies kaut ko sasniegt, tavus darba augļus izmantos citi tā, kā viņi to uzskatīs par pareizu un izdevīgu sev.

Astoņdesmito gadu beigās, kad kā sēnes dzima dažādas organizācijas, tās visas vajāja vienādas grūtības. Tām nebija naudas, nebija telpu un trūka organizatorisku zināšanu. Nauda un telpas bija čekai un prasme organizēt arī.

Lai vispār kaut ko izdarītu, jaunizceptajiem politiķiem nekas cits neatlika kā pieņemt viņu «palīdzību». Un iespējams, ka viņi palīdz vēl šodien…

P. S. Tie, kuri nevēlēsies saprast un atzīt neteiks, ka tā nav vai ir citādi, viņi meklēs argumentus gramatikā, grūtā bērnībā un vitamīnu daudzumā.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Latvieši vairs nav "varoņu tauta", drīzāk jau kalpu un pielīdēju tauta

FotoPolitmafija Latvijā visu ir nostādījusi tā, ka nav iespējams dzīvot Latvijā un nebūt šīs mafijas vergam. Par jebko, ko tu pērc, ir jāmaksā PVN. Viss tiek nozagts. Ja tu oficiāli strādā, jāmaksā sociālais nodoklis un ienākuma nodoklis. Viss tiek nozagts. Ja ir īpašums, tad ir jamaksā īpašuma nodoklis. Gribi lietot elektrību, maksā gan par to, gan arī OIK, un vēl nez ko.
Lasīt visu...

12

Ziņojums par komandējumu uz Amerikas Savienotajām Valstīm no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim

FotoSaskaņā ar Ministru prezidenta 2019.gada 19.augusta rīkojumu Nr.219 “Par Ilzes Viņķeles komandējumu” no 2019.gada 22.septembra līdz 24.septembrim biju komandējumā Amerikas Savienotajās Valstīs, lai piedalītos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Augsta līmeņa sanāksmē par vispārējo veselības aprūpi.
Lasīt visu...

21

Gribēja kā labāk, sanāca kā vienmēr

FotoLatvijas satiksmes drošības telpā ir uzsprāgusi verbālā bumba, jo Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietnieks paziņoja, ka no stacionāro fotoradaru sodiem valsts budžetā patlaban tiek iegūts mazāks finansējums, nekā sākotnēji plānots, līdz ar to esošo fotoradaru turpmāka darbība un jaunu fotoradaru iegāde esot zem jautājuma zīmes.
Lasīt visu...

21

Modernā banalitāte

FotoBanalitāte ir oriģinalitātes trūkums, pliekanums, bezgaumīgums. Sastopama, tā teikt, arhaiska banalitāte – sen zināma un sen apnikusi banalitāte. Sastopama relatīvi jauna banalitāte – moderna banalitāte, ja ar vārdiem “moderna banalitāte” apzīmējam kaut ko mūsdienīgu, sava laika prasībām un sasniegumiem atbilstošu, ar ko tiekamies nesen, bet kas jau ir ieguvis banalitātes statusu.  
Lasīt visu...

12

Auniem ir jāzina, ko viņi nobada

FotoJebkura jauna partija mūsu valstī, kas gribēs izmainīt sapuvušo, smirdīgo oligarhu sistēmu, tiks norieta un samīdīta. Tāds pats liktenis sagaida arī šo partiju ministrus, kas iedrošināsies veikt pārmaiņas savās nozarēs.
Lasīt visu...

21

Kādā veidā visiem aizbāztas mutes par Skultes gāzes termināļa afēru?

FotoNezināmu personu iecerētā Skultes sašķidrinātās gāzes termināļa būve ir krietni nokavēta, un pašlaik tas ir cinisks ārzemnieku biznesa projekts. Es saprotu, ka abas augstākās valsts amatpersonas nav ar seju pret Latviju, bet tik atklāti lobēt privātpersonu biznesu...
Lasīt visu...

Pietiek neskaidrību

Partijas pamodušās no miega

FotoIzskatās, ka Latvijas politikā vasaras brīvdienas beidzot ir beigušās. Arvien aktīvāk izpaužas gan valdošās koalīcijas partijas, gan opozīcijas partijas. Līdz ar to politikas vērotājiem dzīve ir kļuvusi interesantāka.
Lasīt visu...

12

Objektīvā realitāte

FotoKo nozīmē «objektīvs»? (Runa nav par video vai foto kameras piederumu). Ko nozīmē – būt objektīvam? Vai es, šobrīd rakstot šīs rindiņas, esmu objektīvs? Vai jūs, kas to lasāt, spējat būt objektīvi pret mani, pret citiem? Kā to pārbaudīt, kā to izmērīt, un kā par to pārliecināties?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Skumīgi, bet varbūt godīgi…

Pagājusi Skolotāju diena. Kā prasta ikdienība. Nekas no aizgājušo dienu dāsno mūžu un goda plākšņu salkanās godības nav mainījies. “Gada skolotājs”, “Zelta...

Foto

Mīļie draugi, dārgie skolotāji, apsveicu jūs Skolotāju dienā

Mīļie draugi! Dārgie skolotāji! Apsveicu jūs Skolotāju dienā! Mēs visi esam izgājuši caur skolotāju rokām - mēs vispār...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: intelektuālisma iznīdēšana

XX gadsimta otrajā pusē Rietumu civilizācijā sāka ieviesties jauna vērtību sistēma. Tā kļuva masveidīga. Jaunajā vērtību sistēmā kardināli izmainās attieksme pret...

Foto

Likumpārkāpējs - valdība

Kas notiek ar iedzīvotājiem, kuri tiek pieķerti, pārkāpjot likumu? Atkarībā no likumpārkāpuma rakstura un smaguma pakāpes viņiem iestājas vai nu administratīvā vai kriminālatbildība...

Foto

Apķēzīšanas dinamika

Jau pašā sākumā tika rakstīts, ka “nācijas tēvs” centīsies apķēzīt visu, kas latviešu tautas vēsturē ir svēts. Tagad ir pienākusi kārta Latvijas Centrālajai padomei...

Foto

NMPD atbilde par pirmās palīdzības apmācību valstī

Saistībā ar Pietiek publicēto rakstu vispirms jāuzsver, ka pirmās palīdzības apmācība ir valsts pārvaldes iestādes funkcija, nevis bizness, kā...

Foto

Kā Rīgā pulcējās “Aukstā kara 2.0” zaudētāji

„Dažās valstīs ir izveidojusies īpaša akadēmisko prusaku kategorija, kas tekalē no vienas politiskās virtuves uz otru un atkārto tekstus,...

Foto

Jautrība valdošajā koalīcijā

Šķiet, ka valdošajā koalīcijā vajadzētu būt mieram un klusumam, jo valdība paziņoja, ka ir sagatavots nākamā gada budžets. Tomēr atsevišķas partijas un politiķi...

Foto

Prātojums par "labo budžetu" un "sliktajiem baņķieriem"

“PNB bankas” darbības apturēšana sagādājusi rūpestus un kreņķus tās klientiem, bet tie ir tīrie sīkumi, salīdzinot ar laikiem, kad...