Ugunsdzēsēju pārbaudes slēdziens par Rīgas pili atklāj katastrofālas nolaidības ainu
L. Lapsa09.07.2013.
Komentāri (20)
Iesaki rakstu: 
2009. gada novembrī - trīsarpus gadus pirms Valsts nekustamo īpašumu (attēlā - pašreizējā valsts akciju sabiedrības vadītāja Baiba Strautmane) "apsaimniekotās" Rīgas pils ugunsgrēka - veiktajā kompleksajā ugunsdrošības pārbaudē telpās, kas izmantotas Valsts prezidenta kancelejas vajadzībām, Valsts ugunsdzēsības dienests (VUGD) konstatējis virkni ļoti nopietnu pārkāpumu. Pietiek šodien publicē tā rīcībā nonākušos pārbaudes slēdziena fragmentus ar pārkāpumu uzskaitījumu un turpina noskaidrot, kas un cik lielā mērā bijis atbildīgs par pārkāpumu labošanu un slēdziena daļēju ignorēšanu.
Kopumā pārbaudes slēdzienā uzskaitīti gandrīz trīs desmiti dažādas nozīmības pakāpes pārkāpumu, no kuriem daži ir bijuši tikai formalitātes (dažādu reģistru noformējums utml.), savukārt citi - ārkārtīgi nopietni. Tie konstatēti saistībā gan ar ūdens piegādi, gan ugunsgrēka signalizāciju, gan dažādu pārbaužu neveikšanu.
Tā VUGD konstatējis, ka nav veikta Rīgas pils bēniņu (jumta) ar ugunsdrošiem aizsarglīdzekļiem apstrādāto koka konstrukciju (spāres utml.) degtspējas pārbaude. Tāpat objekta telpas nav bijušas pilnā apjomā nodrošinātas ar ugunsaizsardzības sistēmu (ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas, ugunsgrēka izziņošanas sistēmas, avārijas un evakuācijas apgaismojuma, kā arī evakuācijas izeju izgaismoto norādītāju) elementiem.
Problēmas atklātas arī ūdens piegādes sistēmā. Tā pagrabstāvā konstatēti iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas cauruļvadu bojājumi, bet iekšējā ugunsdzēsības ūdensvada sistēmas sūkņu ūdensapgāde nav bijusi nodrošināta no diviem ievadiem. Turklāt nav arī bijusi veikta ugunsdzēsības sūkņu pārbaude.
Nopietnas problēmas konstatētas arī signalizācijas sistēmā. Kontroles un signalizācijas pultī BMZ ugunsgrēka atklāšanas zonā (prezidenta kabinetā) ir bijis bojājums, kas nav novērsts 24 stundu laikā pēc bojājuma atklāšanas brīža.
Tāpat, kā teikts slēdzienā, nav izstrādāts tehniskais risinājums automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas uz BMZ kontroles un signalizācijas pults bāzes tālākajai ekspluatācijai vai sistēmas darbspējas atjaunošanai, kaut gan sistēma ekspluatēta aptuveni 20 gadus un ražotājs jau pārtraucis šī tipa pulšu ražošanu.
Bēniņos atklāti arī citi pārkāpumi - VUGD konstatējis, ka ne tikai pils bēniņos, bet arī pagrabā un citās vietās "tiek izmantoti vadi un kabeļi ar bojātu izolāciju, kā arī tie savienoti tāda veidā, kas var radīt bīstamu pārejas pretestību". Nav arī veiktas zemējuma un zibensaizsardzības ierīču pārbaudes un elektroinstalācijas izolācijas pretestības mērījumi.
Nopietni pārkāpumi konstatēti arī organizatoriskajā jomā: atklāts, ka nav izstrādāts un saskaņots iestādes civilās aizsardzības plāns un ka nav nodrošināta un veikta darbinieku apmācība civilās aizsardzības jautājumos, nodrošinot savstarpēju sadarbību starp Valsts prezidenta kancelejas un Drošības dienesta darbiniekiem cilvēku un materiālo vērtību evakuācijai vai glābšanai.
Visbeidzot, VUGD pārbaudē atklāts tas, ka pilī vispār nav bijis izstrādāts rīcības plāns ugunsgrēka gadījumam un attiecīgi saskaņā ar rīcības plānu ugunsgrēka gadījumam nav organizētas praktiskās nodarbības.
Pietiek pašlaik noskaidro, kura no valsts institūcijām bijusi atkarīga par katra konstatētā pārkāpuma novēršanu un kāpēc, pēc Pietiek rīcībā esošajām ziņām, daudzi būtiski pārkāpumi tā arī nav tikuši pilnībā novērsti līdz pat liktenīgajam šā gada jūnija ugunsgrēkam.
Pils oficiālā saimniece - valsts akciju sabiedrība Valsts nekustamie īpašumi - līdz šim, atbildot uz Pietiek jautājumiem, ir dažādos veidos centusies radīt iespaidu, ka faktiski pilnībā par pils telpu ugunsdrošību esot atbildīgs nomnieks - Valsts prezidenta kanceleja.
Taču Pietiek rīcībā pašlaik jau esošie dokumenti liek apšaubīt šo Valsts nekustamo īpašumu vadības apgalvojumu. Gaidāms, ka jau rīt Pietiek par to varēs sniegt plašāku informāciju.
Pietiek jau jūnija beigās pieprasīja Valsts nekustamo īpašumu vadībai nekavējoties nodrošināt iespēju iepazīties gan ar VUGD 2009. gadā veiktās Rīgas pils kompleksās ugunsdrošības pārbaudes rezultātiem, kas tai pašā 2009. gadā tikuši nodoti Valsts nekustamajiem īpašumiem, gan ar pārskatu par to, kādas tieši darbības nākamajos gados Valsts nekustamie īpašumi veikuši saistībā ar šo dokumentu.
Sākotnēji Valsts nekustamo īpašumu vadība paziņoja, ka operatīvi sniegšot pieprasīto informāciju, taču pēc tam, kā liecina Pietiek avotu stāstītais, izrādījās, ka Valsts nekustamie īpašumi nemaz nespēj sniegt šādu pārskatu par darbībām pils ugunsdrošības situācijas uzlabošanai, jo tādas nemaz nav veiktas.
Rezultātā Valsts nekustamo īpašumu vadība pieņēmusi lēmumu VUGD slēdzienu nepubliskot, liekot saprast, ka tāda tās rīcībā nemaz neesot, turklāt būtisks arguments esot tas, ka "pārbaudē piedalījās VUGD un nomnieka [Valsts prezidenta kancelejas] pārstāvji, Valsts nekustamo īpašumu pārstāvji šajā pārbaudes veikšanā nepiedalījās".
Saskaņā ar Strautmanes akceptēto skaidrojumu ne vienmēr Valsts nekustamie īpašumi esot atbildīgi par to it kā apsaimniekotajiem valsts īpašumiem. Tā esot arī ar Rīgas pili: "Saskaņā ar Valsts nekustamo īpašumu noslēgtā nekustamā īpašuma Rīgā, Pils laukumā 3, telpu nomas līguma nosacījumiem, ugunsdrošības normatīvo aktu ievērošana un izpildes nodrošināšana ir nomnieka pienākums."
Tiesa, Valsts nekustamie īpašumi tomēr bija spiest atzīt, ka laika posmā no 2009.gada 26. līdz 27.novembrim VUGD tiešām veicis ugunsdrošības komplekso pārbaudi Rīgas pilī. Tāpat netieši uz līdzšinējām neizdarībām norāda arī Valsts nekustamo īpašumu apliecinājums, ka, "ņemot vērā Rīgas pils slikto tehnisko stāvokli, 2010. gadā tika pieņemts lēmums par Rīgas pils renovācijas darbu uzsākšanu, lai citu starpā, novērstu arī pārbaudes aktā norādītos trūkumus".
Savukārt Strautmane atbildē Pietiek īpaši norādīja, uz to, ka Valsts nekustamie īpašumi norobežojoties no jebkādas atbildības saistībā ar ugunsdrošības neievērošanu Rīgas pilī, - Valsts prezidenta kanceleja esot tā, kas "šajā situācijā bija atbildīga par ugunsdrošības normatīvo aktu ievērošanu un izpildes nodrošināšanu konkrētajās Rīgas pils telpās".
No atbildes uz pieprasījumu nodot atklātībai trīsarpus gadus seno Rīgas pils ugunsdrošības pārbaudes rezultātus Strautmane izvairījās, - arī ar VUGD ugunsdrošības kompleksās pārbaudes rezultātiem un komentāriem par veiktajām darbībām varot iepazīties, vēršoties Valsts prezidenta kancelejā.
Savukārt VUGD pārbaudes rezultātus atteicās publiskot, jo tie esot kļuvuši par izmeklēšanas noslēpumu.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
