Iesaki rakstu: 
Latvijas Universitātes fotoarhīvos redzamais students Kaspars Novicāns ir tērpies T-krekliņā, uz sārtā deguna vienkāršas brilles. Tāds kā "novičoks" tiesu sistēmā. Pārdesmit gadus vēlāk trauksmaina teicamnieka skatiens ir saglabājies, bet krekliņa vietā nācis manierīgs uzvalks, kaklasaite un bagāžā – neatgriezeniska saikne ar Mārtiņa Bunkus skaļās slepkavības lietā aizdomās turētā uzņēmēja Mihaila Uļmana uzņēmumu „Rego Trade”.
Kad aizturēšanu šovs būs beidzies, puzli nāksies likt kopā arī ar pelēko apkaklīšu pāžiem. Tad, iespējams, ar oficiāli deklarētajiem 2020.gada ienākumiem 15241,16 eiro jeb vidēji 1270 eiro mēnesī Novicānam var nepietikt advokāta algošanai pašam sev, jo šis advokāts - maksātnespējas administrators un administratoru asociācijas priekšnieciņš ar savām prāvajām kredītsaistībām, spriežot pēc oficiālās deklarācijas knapi, var ieliet degvielu savā „VW kombi” un diez vai var atļauties apkuri Inčukalna namīpašumā.
Kad šāvieni pie Meža kapiem bija noklusuši, bet piemiņas ziedi pat nebija novītuši, maksātnespējas administratora „Rego Trade” loma tika Kasparam Novicānam. Šajā brīdī ir vērts ieskatīties vietnē „Justice for Mārtiņš Bunkus”, kas vēstī:
„Uzņēmēja Mihaila Uļmana un tā bankrotējušās kompānijas “Rego Trade” maksātnespējas administratora Kaspara Novicāna mēģinājumi iedzīvoties uz noslepkavotā advokāta Mārtiņa Bunkus rēķina beidzas neveiksmīgi, jo Vidzemes priekšpilsētas tiesa nule pilnībā noraidījusi K. Novicāna prasību pret Bunkus ģimeni, norādīts šā gada 10. maijā pasludinātajā spriedumā.
Tiesa nosprieda, ka K. Novicāna prasība par atprasījuma tiesiskā pamata trūkumu un zaudējumu piedziņu pret Ojāru Bunkus, Kasparu Bunkus, Kristapu Bunkus un Daci Bunku ir noraidāma pilnībā. Turklāt tiesas spriedums paredz piedzīt no maksātnespējīgās SIA “Rego Trade” (MSIA “Rego Trade”) tiesāšanās izdevumus.
“(..) K. Novicāna izklāstītie apstākļi neatbilda faktiskajiem apstākļiem, kā arī tiem bija piemērots nepareizs juridiskais vērtējums, uz ko mantinieki vērsa Novicāna uzmanību vēl pirms prasības celšanas,” uzsvēra piederīgo pārstāvis un nodibinājuma “Justice for Mārtiņš Bunkus” vadītājs Kristaps Bunkus.
Viņš arī piebilda, ka ir visai īpatnēji, ka jaunais maksātnespējas administrators mēģina risināt uz nelaiķa Mārtiņa Bunkus rēķina situāciju, kad paša bezdarbības dēļ K. Novicāns ir pieļāvis, ka tiesa pieņēmusi lēmumu par labu Mihailam Uļmanam, nevis MSIA “Rego Trade” kreditoriem. “Līdz ar to bankrotējušam uzņēmumam jāatmaksā vairāk nekā 700 tūkstoši eiro, ko Mārtiņš Bunkus likumā noteiktajā kārtībā bija piedzinis no bijušā uzņēmuma valdes locekļa,” teica Kristaps Bunkus.
Jāatgādina, ka Mārtiņš Bunkus bija MSIA “Rego Trade” maksātnespējas procesa administrators no 2008. gada aprīļa līdz pat savam nāves brīdim 2018. gada 30. maijā. Turklāt, pildot savus pienākumus, viņš cēla vairākas prasības pret MSIA “Rego Trade” bijušo valdes locekli Mihailu Uļmanu. Cik saprotams, tieši par šīm darbībām viņš, iespējams, saņēma nāvessoda izpildi.
Pret Mihailu Uļmanu bija celtas vairākas prasības, bija piedzīti naudas līdzekļi vairāku simtu tūkstošu apmērā. Pēc Mārtiņa Bunkus ziņojuma bija ierosināti vairāki kriminālprocesi. Tāpēc starp Mārtiņu Bunkus un Mihailu Uļmanu bija izveidojušās domstarpības. To dēļ par draudiem savai veselībai un dzīvībai nu jau aizsaulē esošais advokāts Mārtiņš Bunkus vērsās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā, Ģenerālprokuratūrā un Valsts policijā.
Konkrētā lieta par vairāk nekā 720 tūkstošu eiro piedziņu no Mihaila Uļmana ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu 2018. gada 24. maijā tika nodota atkārtotai izskatīšanai Rīgas apgabaltiesai. Mārtiņš Bunkus turpināja aktīvi aizstāvēt kreditoru intereses, taču jau tā paša gada 30. maijā tika nogalināts. 2018. gada 6. jūlijā par MSIA “Rego Trade” administratoru tika iecelts K. Novicāns, bet 30. augustā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu lieta tika nodota jaunai izskatīšanai Rīgas rajona tiesai. 2019. gada 15. martā Rīgas rajona tiesa lēma par labu M. Uļmanam, šo lēmumu K. Novicāns nez kāpēc vairs nepārsūdzēja.
“Drīzāk būtu jāanalizē K. Novicāna rīcība, jo viņa īpašā attieksme pret Mihaila Uļmanu liek uzdot jautājumu, kā intereses aizstāv maksātnespējas administrators? K. Novicāns atsauca bankrotējušā uzņēmuma prasību pret tā bijušo valdes locekli un tā vietā iesniedza prasību pret Bunkus ģimeni. Turklāt viņš turpināja uzturēt šo prasību pretēji kreditoru sapulces vairākuma balsojumam un lēmumam,” teica Kristaps Bunkus.
Kristaps Bunkus piebilda, ka K. Novicāna prakse interpretēt likumu, kā viņam ērtāk, ir izpaudusies arī citā gadījumā. Proti, ja kreditoru sapulces vairākuma balsojums nebija pietiekams un netika ņemts vērā, lai atceltu prasību pret noslepkavotā advokāta mantiniekiem, tad vienkāršs balsu pārsvars bija pilnībā pietiekams, lai maksātnespējas administrators K.Novicāns atteiktos no prasības uzturēšanas par zaudējumu piedziņu no Mihaila Uļmana.
“Būtu jāvērtē šīs rīcības tiesiskums, jo Maksātnespējas likuma redakcija, kas tiek piemērota šajā konkrētajā procesā, paredz, ka administrators drīkst atteikties no jebkura prasījuma, ja par to nobalso trīs ceturtdaļas klātesošo balsstiesīgo kreditoru. Balsojumā par prasījuma pret Mihailu Ulmaņu atsaukšanu šis nav izpildīts, ir tikai vairākuma balsojums. Tā K. Novicāns nolēma nepārsūdzēt tiesas spriedumu, kas bija nelabvēlīgs MSIA “Rego Trade” kreditoriem, bet bija labvēlīgs Mihailam Uļmanam, bez kreditoru piekrišanas, tādejādi nodarot zaudējumus minētā uzņēmuma kreditoriem.” skaidroja Kristaps Bunkus.
“Justice for Mārtiņš Bunkus” vadītājs pauda, ka maksātnespējas administratora pamatuzdevums būtu atgūt līdzekļus, lai norēķinātos ar kreditoriem, tai skaitā valsti, tomēr katra nākamā K. Novicāna darbība nostiprina pārliecību, ka rīcība notiek par labu konkrētai personai.
Jau vairāk nekā 13 gadus valsts nevar atgūt nodokļu parādu no MSIA “Rego Trade”. MSIA “Rego Trade” maksātnespējas process tika pasludināts 2008. gada 24. aprīlī, par administratoru tika iecelts Mārtiņš Bunkus, kurš toreiz konstatēja, ka MSIA “Rego Trade”, iespējams, ir ļaunprātīgas maksātnespējas pazīmes.
Par to, kā tika organizēta shēma, kā šo uzņēmumu vadīja bezpajumtnieki, kā uzņēmuma valdi iecēla Iļģuciema cietumā un divu miljonu vērtiem kuprlaša ikriem plašāk var lasīt šeit:
Bet par K. Novicāna vērtību sistēmu droši vien var spriest pēc kāda pavisam īsa bezemociju komentāra. “Varbūt izskatās ļoti vienkārši – mēs gribam memoriālu, mēs realizējam. Bet ņemot vērā, ka otrā pusē attiecībā uz dzīvojamo māju ir īpašumtiesības…” 2018. gadā Rīgas domes sēdē komentēja Kaspars Novicāns Maximas traģēdijas upuru radiniekiem, kad Zolitūdes traģēdijas piektās gadadienas priekšvakarā joprojām turpinājās pašvaldības un šīs zemes īpašnieku strīds. Zolitūdes traģēdijā cietusī Aļona Burve, redzot, kas tur tiek plānots, savā un 263 traģēdijā cietušo cilvēku vārdā toreiz teica: “Tādu cinismu vēl neesmu piedzīvojusi.”
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
