Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Recesijas ir pilnīgi dabīga parādība kapitālismā - tas bez tām nespēj pastāvēt. Nemalšu te visu teoriju, kāpēc, bet šis būs tāds neliels ieskats tajā, kādas pazīmes gan sabiedrībā, gan politiķu un analītiķu publiskotajos tekstos liecina, ka kaut kas briest. Dažas varbūt liksies mazsvarīgas un absurdas, bet apbrīnojami sakrīt ar laiku no 2007. līdz 2009. gadam.

Savulaik jau 2008. gadā rakstīju, ka tuvojas kaut kas, par ko veikli tiku nosaukts par muļķi - itin biežas frāzes argumentos bija, ka pilnas ielas jaunu māju, visur jauni auto, celtnieki un visādi kadri pelna tūkstošus (latos) un tad jau viss ir labākajā kārtībā. Un tā nonākam pie vienas no pirmajām pazīmēm, un tā ir - pašsaprotama stabilitāte.

Pašsaprotama stabilitāte Latvijā būtu normāla parādība, ja būtu ļoti spēcīga, eksportspējīga rūpniecība, izteikts vidusslānis - kas ir lielā mērā arī iemesls, kāpēc līdz šim Vācija labi noturējās pēc pēdējā finanšu kraha. Ko es pagaidām redzu, ir, ka nav vairs tik traki uzpūsta celtniecība, bet toties dažādāko pakalpojumu jomas. Ievērojamas summas ar’i ārvalstīs dzīvojošie sūta uz Latviju, kas papildus uztur virknei slāņu pirktspēju.

Otra pazīme ir, ka attiecīgas jomas pārstāvji jau kādu laiku iepriekš sāka brīdināt par Latvijas dzīvošanu pāri saviem līdzekļiem (pieminēsim nu jau bēdīgi slaveno Rimšēviču) - lai gan sarūk darbspējīgo iedzīvotāju skaits un iedzīvotāju skaits kopumā liecina, ka Latvija stūrē straujiem soļiem uz demogrāfisku katastrofu, tomēr jāspēj celt atalgojumi valsts algotajiem darbiniekiem, jāspēj celt pensijas, vienlaikus valsts aparāta izmēri paliek tādi paši vien, un arī valsts sektorā jāspēj celt algas, parasti ar lozungu “citādi nepiesaistīsim profesionāļus” - jebkuram muļķim jau paliek skaidrs, ka ilgtermiņā tas nestrādā.

Trešā pazīme, kas var tikt likta kā papildinājums gan pirmajai, gan otrajai, ir pārlieku lielā atkarība no ES fondiem. Ir jau lieliski, ka ir ES līdzfinansējums un dažādas ekstras, bet jāņem vērā, ka ES pagaidām ir ļoti nestabils veidojums - ja ņem vērā, kādi spēki pakāpeniski nokļūst pie varas visapkārt, kādi protesti var pieņemties spēkā, kādas sekas radīs Lielbritānijas izstāšanās no bloka. Un ne jau Latvija vienīgā dzīvo pāri saviem līdzekļiem, šobrīd jau skaļāk risinās domstarpības par Itālijas budžetu.

Parādu apjoms ES ir kopš 2008./2009. gada kraha ļoti krasi pieaudzis, protams, ka pēc “fiskālās disciplīnas” un tamlīdzīgu mehānismu ieviešanas tas ir nedaudz sarucis, bet joprojām ievērojami pārspēj pirmskrīzes līmeni, nemaz nerunājot par to, ar kādām bažām šobrīd tiek vērots ASV 22 triljonu dolāru parāds. Turklāt vēl ASV attiecības ar Ķīnu (kas, starp citu, ir lielākais ASV obligāciju turētājs) ir diezgan nestabilas, un tirdzniecības kara sekas jau ir jūtamas Ķīnas ekonomikā. Te piebilde, ka uz ES ļoti strauji parasti iedarbojas ASV tirgus svārstības.

Tātad uz ko stūrē tad Latvija, ja lielu daļu noteiktu slāņu pirktspējas nodrošina no ārvalstīm atsūtīta nauda (tie ir gan vecāki, gan mātes, kuras ar bērniem paliek Latvijā, kamēr vīri/civilvīri strādā ārvalstīs, gan arī cilvēki, kas saistīti ar ES fondu apguvi un tiem finansētajiem projektiem) - ja sāk šūpoties to valstu ekonomikas, kurās šie atrodas un kuras dod līdzekļus?

Te der atcerēties, kā bija ar Īriju līdz 2009. gadam, - liela daļa tur esošo latviešu un Latvijas valstspiederīgo pārcēlās uz Lielbritāniju vai BeNeLux valstīm. Vēl viena piebilde, ka tomēr kopš 2009. gada arī tā pati Latvija ir kļuvusi vēl globālāka un attiecīgi lielāka apjoma cilvēku ienākumi ir tieši atkarīgi no ārvalstu tirgiem, starptautisku uzņēmumu performanci.

Ceturtā pazīme ir piesardzīgi optimistiski paziņojumi (iespējams, ka izrietot no pēdējiem faktiem), no dažādu banku analītiķu un ekspertu puses. Parasti tajos būs iekļauti teksti, ka “krīze nedraud” un “viss ir kārtībā” (dažādākajos locījumos) - nepārspīlējot, bet līdz pagājušā gada sākumam es šāda tipa retoriku netiku lasījis nedz ziņās vai dzirdējis oficiālos paziņojumos tikpat kā, bet tagad tas sāk aizvien biežāk figurēt.

Jāpiebilst, ka neloģiski ir par izaugsmi un potenciālām krīzēm jautāt komerciālo banku pārstāvjiem, kuriem ir svarīgi viņu amati un arī bankas vistiešākajā nozīmē turas uz kreditēšanas apjomiem un to pieaugumu (vēl fondu tirgi u.c.). Ja cilvēki izdomātu, ka kaut kas īsti nav kārtībā un nav īsti vēlams ķerties pie 50-70tk liela kredīta ņemšanas dzīvokļa iegādei, tad bankas zaudē potenciālo peļņu, kā arī bankas pārstāvja negatīvs paziņojums var izraisīt panikas ar kārtējām skriešanām pie bankomātiem.

Piektā pazīme, kas ir jau manis iepriekš pieminētais “it kā” absurds, ir tas, kā tiek aktualizēts “garīgums”, jeb visādas mazbūtiskas “veiksmes formulas”, visādas nodarbības, kas tiek popularizētas “izaugsmei”- es to skaidroju ar to, ka noteiktiem slāņiem ir iestājusies šī “pašsaprotamā stabilitāte” un ir laiks pievērsties kam citam, jo ar ienākumiem vien laimīgi nav palikuši, turklāt tās ir pēdējās instances, kurās cilvēki ieguldīs līdzekļus pēc visādām skaistumkopšanas procedūrām un izklaidēm. Turklāt arī tie ir slāņi, kuri var atļauties visādiem tādiem kursiem tērēt līdzekļus, tātad viņiem to brīvo līdzekļu ir daudz un samērā ātri radušies un nostabilizējušies, tātad - tie, kas ir lielākie ieguvēji kā privātpersonas no ekonomiskā cikla. Te arī var likt klāt visādus “dzīvesstila” populāros brīnumus, kuri tomēr prasa noteiktu ienākumu līmeni, piemēram, noteiktas, specifiskas pārtikas izvēle un tamlīdzīgi.

Prognozēt potenciālās krīzes ir daudzu analītiķu teju vai kā sports, jo konkrēto jomu, kura pirmā gāzīsies un to visu kā sniega bumbu pa pasauli izripinās, nevar paredzēt, bet toties grūti ir ignorēt visādas kopējās iezīmes, kādas tomēr allaž ir saskatāmas. Tāpat par to, ka sabruks nekustamo īpašumu tirgus ASV, kas ātri vien pārsviedās tālāk pēc 2008. gada, tikai daži vien minēja kā faktoru, bet nezināja, ka tas aizies kā panika fondu tirgos, līdzko viena banka aizgāja pa pieskari.

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...