Iesaki rakstu: 
Droši vien katras jomas profesionāļiem ir sava valoda - jēdzieni, kas it kā ir latviski, taču īsti neatbilst tam, kā tos lieto tauta. Redz, Gaiziņkalns nav kalns, bet paugurs, Deglava tilts nav tilts, bet pārvads, un ķirsis nav oga, bet ķirbis gan ir. Parasti profesionāļi, dzirdot tautas pieļautās "kļūdas", vieglā pārākuma apziņā vienkārši norāda uz neprecīzo izteikumu, bet ir arī tādas pārteikšanās, kuras dzirdot profesionāļi aizsvilstas (pamēģiniet, piemēram, pateikt ornitologam "putni un dzīvnieki"). Meža nozares runasvīri šajā jomā ir gājuši vēl tālāk.
Pēdējā laikā parādījusies tendence asi apkarot frāzi "mežu izciršana", tos, kas šo frāzi izmanto, ierindojot pie meža nozares pretiniekiem vai labākajā gadījumā vienkārši nejēgām. "Mežu izciršana", lūk, esot tas pats, kas "atmežošana", t.i. meža nociršana, to pēc tam vairs neatjaunojot, bet zemi izmantojot citiem mērķiem. Meža nozare Latvijā nodarbojoties ar "mežu ciršanu", bet nekādā gadījumā ne ar mežu izciršanu, un tie, kas apgalvo pretējo, akli seko vides organizāciju demagoģijai.
Nonācis pat tik tālu, ka Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks pēc koku ciršanas noteikumu grozījumiem veltītā Latvijas Radio raidījuma "Krustpunktā" (skatāms šeit), metās rakstīt sūdzību Latvijas Radio vadībai, norādot, ka tēmas formulējumā ietvertā "mežu izciršana", liecinot par to, ka radio pieslējies vienas interešu grupas viedoklim.
A. Muižnieka vēstuli pilnībā var izlasīt šeit, bet te būtiskākais fragments: "Vēršam uzmanību, ka sabiedriskajam medijam, piedāvājot tēmas par konkrētām nozarēm, vajadzētu lietot terminus, kādi tiek lietoti nozaru normatīvajos aktos. Mums ir MK noteikumi par koku ciršanu mežā, par meža atjaunošanu utml. Mums nav normatīvos noteikumi, kuros ir atrunāta kārtība par koku IZCIRŠANU. Koku izciršana normatīvos ir atrunāta MK noteikumos par atmežošanu, t.i., zemes lietojuma maiņa no meža zemes uz citu veidu, piemēram, apbūvei un vai infrastruktūras izbūvei.
Šajos gadījumos MEŽA TAJĀ VIETĀ VAIRĀK NEBŪS. Savukārt mežsaimniecībā arī pēc koku nociršanas to vietā pēc noteikta laika būs mežs. Tādējādi sabiedriskais medijs, lietojot terminu "meža izciršana" runājot par mežsaimniecību, maldina sabiedrību, veidojot negatīvu viedokli pret vienu no Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem svarīgākajām nozarēm..."
Šeit redzams galvenais iemesls, kāpēc parādījusies tendence tik nikni cīnīties pret jēdzienu "izciršana" - sabiedrībai par to ir negatīvs viedoklis. Bet vai tiešām šī vārda lietošana mežsaimniecības kontekstā ir pret meža nozari noskaņoto demagogu izgudrojums? Šķistu pašsaprotami, ka pagaidām vēl neapkarotais jēdziens "izcirtums" apzīmē kaut ko tādu, kas rodas izciršanas rezultātā, bet labi - paskatīsimies, ko nozīmē pats vārds "izcirst".
Var sākt, vienkārši iegūglējot... Tā jūs nonāksiet, piemēram, Akadēmiskajā terminu datubāzē, kur, atsaucoties uz J. Dolača "Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīcu", doti tulkojumi jēdzienam "izcirst (mežu)" citās valodās. Pēc šiem tulkojumiem ir skaidrs, ka izciršana nenozīmē tikai atmežošanu, bet arī parastu mežizstrādi. Un arī Valsts meža dienests ar "izciršanu" nesaprot tikai atmežošanu.
Lūk, piemēram, attēls no VMD interneta lapas: https://www.zm.gov.lv/public/files/CMS_Static_Page_Doc/00/00/01/48/75/Izcirstasplatibasvienlaidus2005-2018.gadosha.jpg
Bet kā ar normatīvajiem aktiem, kuru terminoloģijas ievērošanu pieprasa A. Muižnieks? Noteikumos par koku ciršanu mežā vārds "izcirst" dažādos locījumos lietots vairākkārt (26., 43., 44., 52., 72., 76., 88. punktā un 13. pielikumā), un tikai 43. un 44. punktā, kuros runāts par ainavu cirtēm, šis vārds lietots attiecībā uz tādu darbību, pēc kuras izcirsto vairs neatjauno. Savukārt "MK noteikumos par atmežošanu" jeb Noteikumos par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību vārds "izcirst"... nav lietots ne reizi.
Tā nu iznāk, ka A. Muižnieks tik ļoti aizsvilies dusmās uz Latvijas Radio, ka nav pat veltījis laiku, lai pārskatītu normatīvos aktus, kuru terminoloģijas ievērošanu prasa no žurnālistiem. Vai arī šis ir kārtējais gadījums, kad fakti tiek sagrozīti pavisam apzināti, jo, kā jau esmu norādījis iepriekš (šeit), koku ciršanas noteikumu grozījumu virzītāji neizceļas ar cieņu pret faktiem.
Taču meža nozares sabiedrisko attiecību slīpētāji un vārda "izcirst" apkarotāji nav ņēmuši vērā būtiskāko - sabiedrības nepatika ir ne jau pret vārdu kā tādu, bet pret to, kas notiek mežā. Pārsauciet mežu izciršanu kaut par "gaismas nešanu", un ticiet man - pēc kāda laika sabiedrībai nepatiks arī šie vārdi.
Pārpublicēts no vkerus.blogspot.com
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
