Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pēc Saeimas ārkārtas vēlēšanām uz sarunu galda starp tā dēvētajām „latviešu partijām” un Saskaņas centru (SC) var atgriezties jau pirms gada neformāli apspriestais kompromisa formulējums, kas atrisinātu politisko strīdu par okupācijas fakta atzīšanu, paverot Saskaņai ceļu uz valdību. Vairāki kompromisa apspriešanā iesaistītie Pietiek to raksturojuši kā principu „okupācija bija, okupantu nav”. Tāpat kā pirms gada, arī šoreiz runa varētu būt par konkrētu formulējumu iekļaušanu valdības deklarācijā un, iespējams, arī koalīcijas līgumā, paredzot apņemšanās gan no SC, gan „latviešu partijām”.

Tas, vai vēsturiskā vienošanās gaidāma, lielā mērā būs atkarīgs no Zatlera reformu partijas (ZRP), jo citas tā dēvētās „latviešu partijas” Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), spriežot pēc to politiķu izteikumiem, nerausies uzņemties atbildību un risku būt pirmajiem, kas izveido valdību ar SC.

Kāds ar ZRP saistīts avots, kuram varētu būt liela ietekme uz partijas pēcvēlēšanu taktikas izvēli, Pietiek neoficiāli atzina, ka ir liela vēlme izveidot plašu koalīciju, kurai būtu konstitucionālais vairākums Saeimā (vismaz 67 deputātu balsis). Tas ļautu veikt izmaiņas Satversmē, nākot ar vērienīgām reformām, kādas sola eksprezidenta Valda Zatlera jaunā partija. Runa ir par koalīciju starp ZRP, Vienotību un SC.

„Ja Zatlera reformu partija vēlas nopietnas konstitucionālās izmaiņas, tad jāņem Saskaņas centrs,” uzsvēra ar ZRP saistītais avots, kurš līdz vēlēšanām nevēlējās nākt klajā ar oficiāliem viedokļiem. Šonedēļ Rīgas ielās redzamajos priekšvēlēšanu plakātos ZRP sola vēlētājiem panākt, lai Valsts prezidentu vēl tauta, nevis Saeimas deputāti kā līdz šim, un tā varētu būt tikai viena no politiskajām reformām, ar kuru sevi vēlas pieteikt eksprezidenta partija.

Pirms gada SC bija tuvu nonākšanai valdībā, kad tā līderis Jānis Urbanovičs ar vēlēšanās uzvarējušās Vienotības premjera kandidātu Valdi Dombrovski Rīgas pilī neformāli apsprieda kompromisu, kas atrisinātu politisko strīdu par okupācijas fakta atzīšanu. Toreiz Urbanovičs „neitrālajā teritorijā” – Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Edgara Rinkēviča kabinetā – ieradies ar jau sagatavotu aptuveni A4 lapas puses apjoma izklāstu. Neviena no sarunu pusēm šo vēsturisko papīra lapu neesot saglabājusi, tomēr Urbanoviča izklāstā teksta saturu varot ietilpināt atziņā, ka „okupācija bija, okupantu nav”.

Šādam gadu vecā kompromisa varianta traktējumam piekrīt arī Rinkēvičs un Vienotības pārstāvis Pēteris Viņķelis, kurš Urbanoviča papīru izlasījis, kad ar to no Rīgas pils atgriezies premjers. Rinkēvičam atmiņā palicis, ka Dombrovskis šo SC piedāvājumu atzinis par „cienījamu un apspriešanas vērtu”. Viņķelim turpretī radies iespaids, ka vārds „okupācija” tajā bijis pieminēts „kuslā formā, uz ātru roku iemudžināts”. Vienotība izvēlējās šo piedāvājumu noraidīt, pieprasot no SC skaidrus formulējumus.

Skaidrojot tēzi „okupācija bija, okupantu nav”, Urbanovičs apgalvo, ka SC nav problēmu ar okupācijas fakta un Latvijas Republikas valstiskās pēctecības atzīšanu, cita lieta, ka Saskaņai ir bažas – sekas okupācijas tēmas cilāšanai ir okupantu meklēšana Latvijas sabiedrībā, bet tas nozīmē diskomfortu un apdraudējumu SC vēlētājiem. „Mēs nenoliedzam, ka 1991. gadā turpinājās 1918. gada Latvijas Republika, mēs esam zvērējuši uz Satversmes un mēs esam Latvijas Republikā reģistrējusies politiskā partija, līdz ar to mēs atzīstam šīs valsts juridisko ietvaru. Bet kāpēc cilāt okupācijas tēmu? Lai kādus sauktu par okupantiem? Nevajag mūsu vēlētājus biedēt ar deokupāciju. Okupācija bija, okupantu nav,” saka Urbanovičs. SC varot runāt par valsts kontinuitāti, bet ne par tēmām, kas palīdzētu šķelt sabiedrību, tajā meklējot okupantus.

No tā dēvēto „latviešu partiju” pārstāvjiem – ZRP un Vienotības – neformāli izskan: ja valdības koalīcija tiešām tiktu veidota kopā ar SC, valdības deklarācijā varētu atrunāt, ka deokupācija ir pabeigta līdz ar Padomju armijas izvešanu, tāpat netiks cilāts nepilsoņu valstspiederības jautājums un netiks sašaurināts viņu tiesības. Tomēr Urbanovičs neslēpj, ka Vienotības premjers Dombrovskis ar viņu neuztur nekādus kontaktus, kas politikā būtu liels priekšnoteikums sadarbības iespējamībai. Savukārt noprotams, ka neformāli kontakti starp ZRP un SC pastāv. Arī vēsturiskā saruna starp Dombrovski un Urbanoviču Rīgas pilī pirms gada notikusi pēc tam, kad Zatlera kancelejas vadītājs SC līderim uzdevis jautājumu, vai SC ar Dombrovski savā starpā runā, un izdzirdējis, ka ne. Urbanovičs saka – kopš tā laika nekas nav mainījies.

Šo tēzi „okupācija bija, okupantu nav” Urbanovičs, iespējams, nedaudz citādā variācijā esot dzirdējis no Zatlera, kad tas vasaras sākumā prezidenta pārvēlēšanas kampaņas laikā bijis pie SC frakcijas. „Zatlers ir īso tēžu čempions,” saka Urbanovičs, ar to norādīdams, ka ir atvērts eksprezidenta piedāvājumam, ja tāds nāks pēc vēlēšanām. Tieši uz ZRP Urbanovičs raugās kā uz jaunu politisko spēlētāju, ar kuru pie sarunu galda varētu panākt kompromisu, kas ļautu sadarboties, ja Zatlers uz to izšķirtos. „Pagaidām Zatlera reformu partija ir sev ielikusi vairākas durvis, viņi ir ļoti modīgi, vēlētājiem sakot - „pie mums jūs atradīsiet visu – kā supermārketā”. Es vēl aizvien nezinu, kas ir Zatlers un,kas tā viņam ir par blici. Slava Dombrovskis un Viktors Makarovs ir vienas durvis, es gribētu zināt, kas ir citas durvis,” saka Urbanovičs. Runa ir par ZRP valdes locekļiem ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski un politologu Viktoru Makarovu, kuri pārstāv jauno, integrēto krievu paaudzi un kuriem ir labas saites ar SC. Vjačeslavs Dombrovskis ir Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) labs draugs, savukārt Makarovs aktīvi sadarbojies ar Urbanoviča vadīto Baltijas forumu.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...