Ušakovs mēģina slēpt atlaistajiem tūkstošiem izmaksātās kompensācijas?
L. Lapsa14.11.2010.
Komentāri (24)
Iesaki rakstu: 
Šogad Rīgas pašvaldības struktūrās dažādu iemeslu dēļ no darba atlaisto darbinieku saraksts aizņem 96 lappuses, un tajā ir gandrīz četri tūkstoši vārdu un uzvārdu. Lai gan Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (Saskaņas centrs) oficiālā vēstulē apgalvo, ka „pašvaldība nav maksājusi kompensācijas darbiniekiem sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu”, citu pašvaldības darbinieku publiskotā informācija liek domāt, ka mērs cenšas slēpt izmaksāto kompensāciju kopsummu.
Oktobra otrajā pusē Pietiek nosūtīja Rīgas domes priekšsēdētājam virkni jautājumu par to, kādas kompensācijas sakarā ar darba attiecību pārtraukšanu no šā gada 1. janvāra līdz 30. septembrim no Rīgas pašvaldības līdzekļiem ir izmaksātas Rīgas pašvaldības struktūru darbiniekiem. Par katru no darbiniekiem, ar kuru pārtrauktas darba attiecības un kurš šai sakarā saņēmis kompensāciju no Rīgas pašvaldības līdzekļiem, tika pieprasīts minēt šī darbinieka vārdu un uzvārdu, ieņemto amatu, darba attiecību pārtraukšanas iemeslu, izmaksātās kompensācijas apmēru, kompensācijas izmaksāšanas iemeslu, amatpersonu vai institūciju, ar kuras lēmumu kompensācija piešķirta/izmaksāta.
No pēc vairāk nekā divu nedēļu ilgās informācijas apkopošanas sniegtās apjomīgās Ušakova atbildes izriet, ka nekādas kompensācijas vispār neesot maksātas. Izbeidzot darba tiesiskās attiecības, Rīgas pilsētas pašvaldības institūcijas darbiniekiem esot izmaksājušas tikai „atlaišanas pabalstu, ievērojot Darba likuma un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma regulējumu, kā arī gadījumos, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis, darbiniekiem normatīvajos aktos noteiktā kārtībā tiek aprēķināta un izmaksāta vidējā izpeļņa par neizmantoto ikgadējā atvaļinājuma laiku”.
Tomēr šajā vēstulē Rīgas mēra izteiktajam apgalvojumam, ka nekādas kompensācijas atlaistajiem neesot maksātas, pretī runā pilsētas izpilddirektora Jura Radzeviča jau pirms Pietiek pieprasījuma nosūtīšanas Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komitejas sēdē publiskotie dati, ka aptuveni 40 atlaistie darbinieki caur tiesu no pašvaldības pietiesājuši apmēram 160 tūkstošu latu kompensācijas. Pašvaldība šos tiesas lēmumus arī pildot, kaut gan tos gatavojoties pārsūdzēt.
Savukārt Rīgas domes opozīcijas pārstāvji jau oktobrī izplatīja paziņojumu, no kuras izrietēja, ka no Rīgas pilsētas pašvaldības par labu atlaistajiem darbiniekiem ir izmaksātas kompensācijas 160 255 latu kopapjomā.
Rīgas domes sabiedrisko attiecību nodaļa pirmdien nesniedza Ušakova skaidrojumu, kāpēc viņš savā atbildē sniedzis maldinošu informāciju, kā arī - kāda ir kopējā Rīgas pašvaldības šā gada laikā uz š.g. 1. novembri samaksātā summa atlaistajiem darbiniekiem gan kompensācijās, gan pabalstos.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
