Iesaki rakstu: 
Šonedēļ Civilās savienības likums nonāk vairāk nekā 22 gadu ilga procesa finišā – Saeimā pirmajā lasījumā skatīs* daudz apspriesto Civilās savienības likumprojektu, kurš, no vienas puses, mudina vairāk pieņemt citam citu viņu dažādībā, no otras – tā apstiprināšanas gadījumā ierindos Latviju to valstu vidū, kas ļauj attiecības starp diviem cilvēkiem reglamentēt ne tikai laulību, bet arī civiltiesiskā izpratnē.
To, ka šāds likums Latvijā ir nepieciešams, 2020. gadā skaidri norādīja Satversmes tiesa, liekot Saeimai līdz 1. jūnijam novērst pretrunas starp Darba likuma normu par tiesībām uz atvaļinājumu pēc bērna piedzimšanas, kas pienākas bērna tēvam. Satversmes tiesa arī atzīmēja, ka ģimene nav tikai laulībā balstīta savienība, un līdz ar to valstij ir jāaizsargā arī šādas attiecības.
Ko tad paredz šis likumprojekts? Tas paredz pāriem – kā heteroseksuāliem, tā viendzimuma – kas nevar vai nevēlas būt laulībā, reglamentēt savas attiecības. Proti, tiks atzīts, ka civilajā savienībā varēs stāties divi pieauguši cilvēki, izdarot to pie notāra. Atbilstoši likumprojektam abiem cilvēkiem būs pienākums rūpēties vienam par otru, kopīgo mājsaimniecību. Turklāt likumprojekts nosaka civilās savienības pušu personiskās un mantiskās attiecības.
Raugoties no šāda viedokļa, likumprojekta pašreizējā redakcija, lai gan ir vērtējama kā liels solis uz priekšu, tomēr nav perfekta. Tāpēc, gatavojot likumprojektu uz otru lasījumu, Saeima tajā varētu risināt arī citus nepieciešamus jautājumus, piemēram, interešu konflikta novēršanu, kas var izvērsties starp nereģistrētā kopdzīvē dzīvojošiem cilvēkiem viņu profesionālajā dzīvē, mantas šķirtību, uzturlīdzekļu maksāšanu, medicīnas un nodokļu jautājumu sakārtošanu, kā arī aizbildniecības un adopcijas lietas.
Tomēr ir noiets garš ceļš, lai Latvijas parlamentā šādu likumprojektu vispār skatītu. Proti, diskusiju ilgums par civilo savienību pārsniedz 22 gadus.1 Vēl 2000. gada janvārī Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija noraidīja likumprojekta "Par viena dzimuma personu partnerattiecību reģistrāciju" virzīšanu izskatīšanai parlamentā. Tam sekoja daudz dažādu sociālu akciju un diskusiju gan politikā, gan ārpus tās.
Vērojot Latvijas sabiedrību, šķiet, ka tā pakāpeniski arī kļūst atvērtāka. Par to liecina kaut vai "Eurobarometer" dati, kur 49% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka homoseksuāliem un biseksuāliem cilvēkiem vajadzētu būt tādām pašām tiesībām kā heteroseksuāliem. Pret bija 43%.2 Un ne velti – ikdiena liecina, ka arī Latvijā, piemēram, ir bērni, kuri jau šobrīd aug viendzimuma ģimenēs. Atbilstoši kustības "Dzīvesbiedri" datiem, Latvijā 2021. gada decembrī tādas ir 52 ģimenes.3
Iespējams, gan, ka skaits varētu būt citāds, kaut vai emigrācijas dēļ. Tāpat aug atbalsts tiesiskā regulējuma ieviešanai ārpus laulības esošiem pāriem – 2020. gada septembrī 63% aptaujāto sacīja jāvārdu šāda mehānisma ieviešanai.4
Ļaujot reģistrēt attiecības civilā savienībā, Latvija pievienotos tām daudzajām Eiropas valstīm, kuras to jau ir sakārtojušas, to vidū Ungārija, Čehija, kā arī kaimiņvalsts Igaunija. Es ceru, ka Latvijas parlaments varēs un valstiski atbildīgi spers šo soli tuvāk tiesiskākai, iekļaujošākai, sociāli drošākai un izprotošākai sabiedrībai.
1 Jēkabs Kārlis Rasnačs: Ilgi atliktais partnerattiecību regulējums Latvijā – kāpēc un cik ilgi jau aktuāls?, Rasnačs, J.K., 20.01.2022., Delfi, https://www.delfi.lv/news/versijas/jekabs-karlis-rasnacs-ilgi-atliktais-partnerattiecibu-regulejums-latvija-kapec-un-cik-ilgi-jau-aktuals.d?id=53969127
2 Eiropas Komisija, https://ec.europa.eu/info/sites/default/files/ebs_493_data_fact_lgbti_eu_en-1.pdf
3 Tāda pati ģimene kā citas, Burve-Rozīte, A., 02.12., Žurnāls "Ir", https://ir.lv/2020/12/02/tada-pati-gimene-ka-citas/
4 ILGA Europe, https://www.ilga-europe.org/sites/default/files/2021/latvia.pdf
* Saeima šodien ar balsu vairākumu, pateicoties Jāņa Bordāna vadītajiem „Konservatīvajiem”, likumprojektu atbalstīja un nodeva komisijām.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
