Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Laikā, kad pasaulē straujos tempos izplatās Covid-19 vīrusa delta variants, Latvijas Zinātņu akadēmija vēršas pie visiem Latvijas iedzīvotājiem ar aicinājumu nepakļauties pseidozinātniskiem skaidrojumiem par vakcīnu drošību un efektivitāti, bet ieklausīties pierādījumos balstītās zinātnes atziņās.

Jau ilgāku laiku Latvijā tiek izvērsta aktīva dezinformācijas kampaņa, kuras mērķis ir nepieļaut, ka mūsu valsts iedzīvotāji masveidā vakcinētos, un tādējādi Latvijas ekonomika atkoptos no Covid-19 sekām. Līdztekus zinātniskos pētījumos balstītām atziņām sociālajos tīklos nepārtraukti un daudzkārt lielākā apmērā tiek izplatīti un tiražēti meli un izdomājumi par to, kādas sekas sagaida tos, kuri vakcinēsies pret Covid-19, pilnībā noklusējot to, ka lielāku kaitējumu un nesalīdzināmi biežāk cilvēku veselībai nodara inficēšanās ar Covid-19 un saslimšana ar vidēji smagu un smagu slimības gaitu.

Šī slimība ir bijusi viens no cēloņiem jau 2,5 tūkstošu cilvēku nāvei Latvijā, kas sastāda 1,8% no atklātajiem inficēšanās gadījumiem. Ciniskie mēģinājumi apšaubīt šo cilvēku nāves saistību ar Covid-19 infekciju, kā arī skaidrot to ar valsts varas struktūru vēlmi iebaidīt Latvijas iedzīvotājus, nedara godu to autoriem, bet nopietni iedragā uzticēšanos informācijai, kas tiek izplatīta sociālajos tīklos un plašsaziņas līdzekļos.

Latvijas Zinātņu akadēmija atgādina, ka šobrīd nav tādu zāļu, kas pietiekoši efektīvi spētu ārstēt Covid-19. Tāpēc vienīgā iespēja, kā izvairīties no tā, ka infekcijas kārtējais vilnis pārpilda mūsu slimnīcas ar pacientiem, kam nepieciešama hospitalizācija, ir visaptveroša vakcinācija. It īpaši tas ir attiecināms uz tām iedzīvotāju kategorijām, kas atrodas tā saucamajās riska grupās.

Un tie ir gados veci, kā arī ar hroniskām slimībām sirgstoši cilvēki, kurus ar SARS-Cov-2 vīrusu aplipina gados jauni, ekonomiski un sociāli aktīvi iedzīvotāji, kuri nav vakcinējušies vai pārslimojuši Covid-19. Tādējādi bērni un mazbērni apdraud savus vecākus un vecvecākus, kuriem saslimšana ar Covid-19 daudzkārt biežāk nekā gados jaunajiem cilvēkiem beidzas ar nāvi.

Nepieļausim, ka nevilšus kļūstam par savu vecāku un citu līdzcilvēku slepkavām, bet vakcinēsimies, lai apturētu Covid-19 izplatību Latvijā!

Latvijas Zinātņu akadēmija uzsver, ka arī vakcīnām mēdz būt blaknes, tostarp nopietnas, pat dzīvību apdraudošas, kaut arī tās ir visai retas. Atcerēsimies, ka tieši tādas, bet simtiem un tūkstošiem reižu biežāk, izraisa saslimšana ar Covid-19. Tāpēc ar vakcināciju saistītie riski ir nesalīdzināmi mazāki nekā tie, kas apdraud ar Covid-19 saslimušos.

Zinātnei šobrīd nav un nevar būt ilgtermiņa ietekmju datu par vakcīnas iedarbību. Taču atcerēsimies, ka tādu nav arī par Covid-19 izraisītām sekām. Tomēr visi līdzšinējie pētījumi liecina, ka nopietnām bažām vakcīnu gadījumā nav pamata. Vakcīnas ienes mūsu šūnās vienu vīrusa proteīnu kodējošu gēnu, bet to pašu, tikai daudzkārt lielākā apmērā, ienes arī pats Covid-19 izraisošais vīruss, kas iepludina mūsu šūnās vēl arī daudzus citus savus gēnus. Tas nozīmē - ja arī vakcīnām tiks novērotas kādas nevēlamas ilgstošas iedarbības, nevakcinētos Covid-19 pārslimojušos iedzīvotājus slimības sekas skars neizbēgami un daudz lielākā apmērā. Līdz ar to vakcinācija būtiski samazina šādu nelabvēlīgo seku iespējamību. 

Zinātniskie pētījumi liecina, ka vakcīnas neietekmē cilvēka šūnu genomu, bet būtiski palielina mūsu organisma spēju pasargāt no saslimšanas ar Covid-19 smagajām formām un nāves pat tajos gadījumos, kad sastopamies ar jauniem SARS-Cov-2 mutantiem. Tāpēc ir vērts vakcinēties – pat spītējot riskam, ka dažiem no mums varētu parādīties nopietnas blaknes, kuras gandrīz vienmēr neizpaliks, ja saslimsim ar Covid-19 vidēji smagā vai smagā formā.

Šobrīd Latvija ir to Eiropas Savienības valstu vidū, kurās iedzīvotāju vakcinācijas aptvere ir visai zema un nenodrošina aizsardzību pret nākamajiem Covid-19 viļņiem. Un vienīgais veids, kā izvairīties no ekonomikas lejupslīdes, dzīves līmeņa pazemināšanās, mājsēdes, veselības aprūpes sistēmas pārslodzes un daudzu cilvēku nāvēm, ir vakcinēšanās.

Latvijas liktenis ir mūsu pašu rokās! Nepalaidīsim garām iespēju vakcinēties, un dzīvot un strādāt bez ierobežojumiem un bailēm!

Attēlā – Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ivars Kalviņš

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...