Uzņēmumi bez patiesajiem labuma guvējiem – likvidācijas procesā un bez amatpersonām, Meroni joprojām uzspļauj Latvijas likumiem
Lursoft25.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan pienākums uzņēmumiem paziņot savus patiesos labuma guvējus ir spēkā vairākus gadus, aizvien vairāki simti uzņēmumu to nav izdarījuši. Lursoft pētīja, kas ir šie uzņēmumi, kas aizvien nav snieguši ziņas par patiesajiem labuma guvējiem, un skaidroja, kāds ir to pašreizējais statuss.
No 472 uzņēmumiem, kuri līdz š.g. 24.martam vēl nebija iesnieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, vairāk nekā pusei, t.i. 306, rit likvidācijas process, rāda Lursoft apkopotā informācija. No tiem 119 uzņēmumiem likvidācijas process uzsākts pēc 2017.gada, kad stājās spēkā likuma grozījumi, paredzot obligātu prasību atklāt patiesos labuma guvējus.
Kamēr vairākiem uzņēmumiem likvidācijas process ilgst jau kopš 2004.gada, Aizkraukles novadā reģistrētā SIA “Upsalas”, kas arī ir viens no uzņēmumiem, kurš līdz šim nav sniedzis informāciju par patiesajiem labuma guvējiem, likvidācijas procesu uzsācis vien šogad. Lursoft pieejamā informācija rāda, ka uz š.g. 4.aprīli lauksaimniecībā strādājošajam SIA “Upsalas” bija izveidojies 15,5 tūkst. EUR liels nodokļu parāds.
Atšķirībā no citiem uzņēmumiem, kuriem arī nav reģistrēta informācija par patiesajiem labuma guvējiem, SIA “Upsalas” gada pārskatus iesniegusi regulāri. Aizpērn uzņēmums apgrozīja 61,8 tūkst. EUR, vēl gadu iepriekš – 101,1 tūkst. EUR. Vadoties no Lursoft Multi atskaites datiem, SIA “Upsalas” apgrozījuma dinamika pēdējo desmit gadu laikā bijusi viļņveidīga. Tā, piemēram, 2012.gadā uzņēmums apgrozīja 271 tūkst. EUR, bet jau 2013.gadā – vien 29,1 tūkst. EUR. Turpmākajos gados apgrozījums atkal pakāpeniski audzis, 2016.gadā sasniedzot 202,3 tūkst. EUR, pēc kura atkal piedzīvota lejupslīde.
Lursoft izpētījis, ka no visiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, 10 firmas jau iesniegušas pārskatus par 2021.gadu, taču tikai trim no šiem uzņēmumiem šobrīd nav likvidācijas procesa. Jāpiebilst gan, ka diviem no trim iepriekšminētajiem uzņēmumiem kopš aizvadītā marta nav aktuālu amatpersonu (SIA “Creolat” un SIA “birojs.biznesam”). Bez aktīvām amatpersonām šobrīd ir 54 uzņēmumi, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus.
Vairāk nekā pusei – ārvalstu kapitāls
Pētījuma dati atklāj, ka vairāk nekā pusei, t.i. 52,5% no visiem uzņēmumiem, kuri nav atklājuši savus patiesos labuma guvējus, ir ārvalstu pamatkapitāls. To vidū ir gan uzņēmumi, kas reģistrēti aizvadītā gadsimta deviņdesmito gadu sākumā, gan arī tādi, kuri šogad svinēs vien savu 5.darbības gadu.
To vidū ir, piemēram, 2017.gada aprīlī reģistrētais nekustamo īpašumu starpniecības pakalpojumu uzņēmums SIA “EDANI&PARTNERS”, kura dalībnieku rindās reģistrētas arī trīs personas no Irākas. Vienai no tām kopš 2020.gada februāra piemērots kapitāldaļu atsavināšanas aizliegums, aizliegums mainīt daļu nominālvērtību, kā arī aizliegums veikt darbības, kas samazina personai piederošo daļu vērtību, un reģistrēt komercķīlas. Jānorāda gan, ka pagājušā gada martā Uzņēmumu reģistrs pieņēmis lēmumu par uzņēmuma darbības izbeigšanu. Pēc Lursoft pieejamās informācijas, šiem irākiešu uzņēmējiem kapitāldaļas citos Latvijas uzņēmumos šobrīd nav reģistrētas.
Nekustamo īpašumu joma ir otra visplašāk pārstāvētā darbības nozare starp uzņēmumiem, kuri nav paziņojuši savus patiesos labuma guvējus. Lursoft apkopotie dati rāda, ka vēl vairāk to ir vien vairumtirdzniecībā.
Ne visiem rit likvidācijas process
Lai gan absolūtais vairākums starp uzņēmumiem, kuri nav reģistrējuši informāciju par saviem patiesajiem labuma guvējiem, ir uzņēmumi, kuriem ir virkne dažādu apgrūtinājumu, uzsākts likvidācijas process, apturēta saimnieciskā darbība vai arī norit maksātnespējas process, tomēr ir arī izņēmumi.
To vidū ir, piemēram, holdingkompānija AS “Latvijas Naftas Tranzīts”, kas 2018.gadā nopelnīja 1,14 milj. EUR. Pārskatus par pēdējiem gadiem kompānija nav iesniegusi. Uzņēmuma valdē darbojas Aivars Gobiņš, bet kā padomes priekšsēdētājs reģistrēts – Rudolfs Meroni. Kā liecina publiski pieejama informācija, 2020. un 2021.gadā tiesā skatīts administratīvais process strīdā starp AS “Latvijas Naftas Tranzīts” un Uzņēmumu reģistru par patiesā labuma guvēju atklāšanas pienākumu.
Tāpat arī starp šiem uzņēmumiem atrodams SIA “PMT Invest”. Jāuzsver, ka SIA “PMT Invest” 100% kapitāldaļu turētājs ir SIA “PMT Balticum”, kuram kā patiesā labuma guvēji ir reģistrēti Aivars Lembergs un Rudolfs Meroni. Tomēr SIA “PMT Invest” informācija par patiesajiem labuma guvējiem LR Uzņēmumu reģistrā vēl aizvien nav reģistrēta.
Lursoft dati liecina, ka šo uzņēmumu rindās nav atrodamas kompānijas ar ievērojamu apgrozījumu vai arī vairākiem darbiniekiem. Apgrozījuma ziņā to vidū lielākais ir vācu kapitāla graudaugu audzētājs, nekustamā īpašuma uzņēmums SIA “Rikava Agro”, kas aizpērn apgrozīja 270,22 tūkst. EUR un nopelnīja 128,97 tūkst. EUR. No kopējā apgrozījuma 104,53 tūkst. EUR veidoja ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības. Gan pērn, gan arī aizpērn tas ar darba vietu nodrošināja tikai 1 darbinieku.
2021.gadā SIA “Rikava Agro” nodokļu maksājumos valsts kopbudžetā samaksāja 46,83 tūkst. EUR. Maksātnespējas datu bāzē pieejamā informācija rāda, ka uzņēmumam savulaik reģistrēti divi procesi – pirmo reizi tā maksātnespēja pasludināta 2020.gada oktobrī, procesu izbeidzot pērn aprīlī, jo uzsākts ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process. Tas izbeigts pagājušā gada augustā, jo SIA “Rikava Agro” izpildījis ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.
Vidējais vecums uzņēmumiem, kuri nav snieguši ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem, ir 16 gadi, tomēr to vidū atrodami uzņēmumi, kas reģistrēti vien nesen. Piemēram, SIA “APREKO”, kura dalībnieki ir Sandra Freiberga (70%) un Jānis Freibergs (30%). Abu kopīgais uzņēmums reģistrēts 2021.gada novembra sākumā. Abi ir kapitāldaļu turētāji arī 2021.gada janvārī dibinātajā SIA “FRS Construction”. Atšķirībā no SIA “APREKO”, SIA “FRS Construction” informācija par patieso labuma guvēju reģistrēta jau līdz ar uzņēmuma reģistrēšanu.
Jāuzsver, ka informācija par uzņēmuma patiesā labuma guvējiem svarīga vērtējot sadarbības partneri un darījuma riskus. Aizvien biežāk pienākums izvērtēt patiesā labuma guvēja informāciju izriet arī no normatīvo aktu prasībām. Piemēram, organizējot publiskos iepirkumus, iestādei pienākums vērtēt arī iepirkuma uzvarētāja patiesā labuma guvējus utml.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
