Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ne vienmēr iestādes vadītājs ir patiesi tas, kurš vada un valda iestādi. Piemēram, Uzņēmumu reģistrā (UR) izskatās, ka patiesais valdītājs ir nevis galvenā valsts notāre Guna Paidere, bet gan viņas vietnieks Sandis Karelis. Viņš vietnieka amatā atrodas kopš 2011. gada un galvenā valsts notāra pienākumu izpildītāja statusā lemj arī jautājumus par uzņēmumiem ar daudzmiljonu aktīviem.

Pirms aptuveni gada aizsākās diskusijas par grozījumiem UR likumā, kuri paredzēja, no vienas puses, bezmaksas pieeju Uzņēmumu reģistra vairākiem atlasītiem datiem, no otras puses, padarīja faktiski neiespējamu tūlītēju informācijas iegūšanu. Diskusijas skāra arī jautājumus par daudzajiem publiski izskanējušajiem strīdīgajiem UR lēmumiem atteikt vai apturēt uzņēmumu dalībnieku vai akcionāru sapulču lēmumu reģistrāciju un UR lēmumiem saistībā ar informācijas izsniegšanu vai tās neizsniegšanu. Par UR darba stilu presē parādījās vairākas iestādei neglaimojošas publikācijas.

Šie un citi apsvērumi mudināja Neatkarīgo iedziļināties UR darbībā, šīs iestādes lēmumu pieņemšanas procedūrā, meklēt to, kurš patiesībā ir galvenais iestādes politikas veidotājs un lēmumu pieņēmējs. Pētījumu Neatkarīgā veica, pamatojoties uz publiski pieejamiem dokumentiem, kā arī anonīmi uzklausot uzņēmējus un UR darbības lietpratējus.

Normatīvajos aktos vietnieks svarīgāks

Valdībā apstiprinātais UR nolikums nosaka, ka iestādes darbu vada UR galvenais valsts notārs, kura kandidatūru apstiprina Ministru kabinetā un amatā ieceļ tieslietu ministrs. Pašreizējo galvenās valsts notāres G. Paideres kandidatūru 2013. gada jūlijā valdībā izvirzīja un amatā apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Nolikumā galvenā valsts notāra funkcijas aprakstītas ļoti konspektīvi ‒ "veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas", "veido Uzņēmumu reģistra iekšējo organizatorisko struktūru" un "nodrošina (UR) darbības tiesiskumu".

Patiesā subordinācija iestādē kļūst saprotamāka, izpētot UR mājaslapā publiskoto struktūras shēmu un UR reglamentu.

Shēmā redzams, ka galvenā valsts notāra pakļautībā atrodas viņa palīgs, UR Funkciju izpildes departaments, zem kura atrodas visi reģionālo nodaļu darbinieki, kā arī Attīstības departaments, finanšu un saimniecības nodaļa, personāla nodaļa, sabiedrisko attiecību speciālists, eksperts kvalitātes vadības jomā un eksperts juridisko personu izmantošanas noziedzīgiem nolūkiem novēršanas jomā ‒ kopā 157 darbinieki.

Galvenajam valsts notāram ir tikai viens vietnieks. Taču tieši šī vietnieka pakļautībā atrodas juridiskā nodaļa un kontroles nodaļa ‒ kopā 21 cilvēks.

No shēmas izriet ‒ galvenajam valsts notāram jāuzrauga 157 darbinieki, kamēr vietniekam tikai 21.

UR reglaments atklāj citu ainu. Tur teikts, ka galvenā valsts notāra vietnieks "dod uzdevumus un priekšlikumus tā tiešā pakļautībā esošo struktūrvienību vadītājiem, savas kompetences ietvaros dod uzdevumus un priekšlikumus Funkciju izpildes departamenta vadītājam, kā arī veic Funkciju izpildes departamenta metodisko vadību". Jāpiemin, ka Funkciju izpildes departaments ir tieši tas, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tātad, lai gan reglaments paredz, ka Funkciju izpildes departaments ir galvenā valsts notāra pakļautībā, patiesībā no reglamenta var secināt, ka to vada un tam uzdevumus dod vietnieks.

Tā kā UR nav, piemēram, lielveikals, kura galvenā funkcija ir tirdzniecība un uzskaite, bet gan iestāde, kura nodarbojas ar juridisko dokumentu pārbaudi un juridisku aktu izdošanu, tad galvenā funkcija šai iestādē ir juridiska funkcija. Tas nozīmē, ka galvenās iestādes smadzenes ir Juridiskais departaments, kurš atrodas tieši vietnieka pakļautībā.

UR reglamenta 13.3. punkts nosaka, ka valsts galvenā notāra vietnieks "veido un īsteno reģistra politiku juridiskajos jautājumos, kā arī nodrošina iekšējās kontroles sistēmu izveidi un darbību šajā jomā".

No iepriekš minētā izriet, ka galvenā valsts notāra vietnieks nav tikai priekšnieks iestādes smadzenēm, bet uzrauga iestādes smadzeņu radītā produkta īstenošanu. Kopš 2011. gada galvenā valsts notāra vietnieka amatā atrodas pirms tam UR juridiskās nodaļas vadītāja amatā strādājušais S. Karelis.

Dzīvē kā reglamentā

Pārlapojot pēdējo gadu strīdīgos un dažkārt pat skandalozos UR lēmumus, iezīmējas kāda īpatnība. Šādus lēmumus par tās vai citas kompānijas dalībnieku vai akcionāru sapulču protokolu reģistrēšanu vai nereģistrēšanu pieņēmis tieši S. Karelis un nevis vietnieka, bet gan galvenā valsts notāra pienākumu izpildītāja statusā. No likuma viedokļa, protams, tas nav pārkāpums. Maz kas dzīvē jādara galvenajam valsts notāram - gan komandējumos jādodas, gan apslimt gadās.

Tā, piemēram, 2019. gadā S. Karelis galvenā valsts notāra pienākumu izpildītāja statusā izskatījis SIA "Ventrans Rīga" pārstāvja iesniegumu atcelt UR 2019. gada 4. janvāra lēmumu izbeigt SIA darbību un ierakstīt komercreģistrā ziņas par SIA "Ventrans Rīga" darbības izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā. SIA “Ventrans Rīga” nodarbojas ar akciju sabiedrības "Latvijas naftas tranzīts" akciju pārvaldīšanu. "Latvijas naftas tranzīts" likvidācijas gadījumā "Ventrans Rīga" pienāktos likvidācijas kvota ‒ aptuveni 12 miljoni eiro.

Pērn S. Karelis lēmis par SIA "Olmafarm" mirušā dalībnieka atstātā mantojuma līdzmantinieču iesniegumu. Šo lēmumu skandalozitāte presē jau vairākkārt aprakstīta, un zinātāji tieši S. Kareli min kā bezkompromisu tiesiskuma nodrošinātāju "Olainfarm" jautājumos.

Pērn S. Karelis skatījis arī citu "Olainfarm" akcionāru Igaunijas kompānijas OÜ "Olfim", vēl divu privāto akcionāru, kā arī "Olainfarm" bijušā padomes locekļa iesniegumus, kuros tiek lūgts atcelt UR iepriekš pieņemtos lēmums, kas saglabā mazākuma akcionāram pārvaldes tiesības "Olainfarm".

Šogad S. Karelis galvenā valsts notāra pienākumu izpildītāja statusā lēma reģistrācijas jautājumus saistībā ar afgāņu izcelsmes uzņēmēja Mohammada Gulami pārvaldītās Vecrīgas viesnīcas īpašnieku komercķīlas reģistrāciju.

Respektablie izpalīgi

Atsevišķos, arī publiski izskanējušos UR lēmumos rodamas atsauces uz UR konsultatīvo padomi un tās skatījumu uz strīdīgo reģistrēšanas jautājumu. G. Paidere publikācijā žurnālā "Jurista Vārds" pērnā gada decembrī neslēpj, ka konsultatīvā padome tiek iesaistīta tieši sarežģītu lietu izskatīšanā. "Reģistram bija jāizpilda Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas departamenta komerctiesas rīkojums piemērot arestu Aivara Lemberga kā PLG (patiesā labuma guvēja) tiesībām tā sauktajā ventspilnieku lietā, bet juristu domas dalījās, vai reģistrs šādu arestu vispār var reģistrēt un, ja ‒ jā, tad kā tas ietekmē visas citas iespējamās darbības kapitālsabiedrībā. Ekspertu argumenti reģistram palīdzēja saprast, kā juridiski korekti izpildīt tiesas uzdevumu," skaidro G. Paidere. Viņa piemin arī "Olainfarm" lietu par līdzmantinieku vairākuma tiesībām un lietas saistībā ar parakstu viltošanu (iespējams, domāta Vecrīgas viesnīcas īpašnieku komercķīlas lieta). "Varu teikt, ka padome ir piemērots formāts plašas pārstāvniecības iesaistei, ja tāda nepieciešama konkrētā jautājuma risināšanā," publikācijā norāda G. Paidere.

Jāpiebilst, ka konsultatīvās padomes atzinumi UR vadībai nav obligāti.

Piemēram, pēdējās publiski pieejamās konsultatīvās padomes sēdes protokolā redzams, ka sēdē dalībnieka statusā piedalās respektabli juristi ‒ pazīstami civiltiesību un krimināltiesību eksperti kā zvērināts advokāts Jānis Kārkliņš, Latvijas Juristu biedrības priekšsēdētājs Aivars Borovkovs, bijušais valsts galvenais notārs Ringolds Balodis, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrības pārstāvis Aldis Alliks. UR pārstāvējusi G. Paidere un S. Karelis. Kā eksperti sēdē pieaicināti trīs Tieslietu ministrijas pārstāvji un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents Erlens Kalniņš.

Lai arī protokolā norādīts, ka sēdi vada G. Paidere, redzams, ka galvenais runātājs un UR interešu paudējs bijis iestādes faktiskais vadītājs S. Karelis. Sēdi protokolējis S. Kareļa pakļautībā esošās UR juridiskās nodaļas jurists. Atgriežoties pie "Olmafarm", šis jautājums konsultatīvajā padomē skatīts pat divreiz, un konsultatīvās padomes secinājumiem sekojis UR ar saviem lēmumiem. Taču jau šogad Augstākā tiesa spriedumā norādījusi, ka UR un Kareļa organizētā konsultatīvā padome likumu piemērojusi nepareizi.

Karjera vienā iestādē

S. Kareļa amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš darbu UR sācis 2001. gada martā vecākā referenta statusā. 2004. gadā kļuvis par nodaļas vadītāju, bet 2007. gadā viņam uzticēts darbs UR iepirkumu komisijā. Kopš 2011. gada līdz pat šim brīdim strādā galvenā valsts notāra vietnieka amatā. Cita starpā, KNAB savās rekomendācijās korupcijas risku novēršanai ir norādījis uz vadošu amatpersonu rotāciju kā vienu no ieteikumiem korupcijas samazināšanai iestādēs. UR vadītāji ir mainījušies diezgan bieži, taču S. Karelis nav nedz rotēts, nedz kļuvis par ģenerāli, bet stabili ieņem atslēgas pozīciju UR. 2017. gada vasarā kandidējis Iecavas novada domes vēlēšanās no Latvijas Reģionu apvienības saraksta. Ticis ievēlēts un līdz šim brīdim ir Iecavas domes deputāts.

Pārpublicēts no neatkariga.lv

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Man vislabāk spēs palīdzēt Selma Levrence, jo viņa ir jauna, gudra, pieredzējusi un zina daudzas valodas

FotoPēc ilgām pārdomām par to, kas varētu kļūt par manu palīgu Saeimā, esmu izlēmis, ka tā būs Selma Levrence, un man ir liels prieks, ka viņa ir tam piekritusi.
Lasīt visu...

21

„Sargsuns” pazemīgi lūdz atlikt nodokļu reformu

FotoLatvijas Preses izdevēju asociācija (LPIA) aicina valdošo koalīciju atlikt nodokļu reformas uzsākšanu no 2021. gada 1. jūnija. LPIA uzskata, ka valsts pārvalde nav pietiekami informējusi sabiedrību, it sevišķi to sabiedrības daļu, kuru reforma skars tieši, ietekmējot tās finansiālo labklājību. Vēl nesen vēstulē vērsāmies pie jums ar bažām un problēmjautājumu uzskaitījumu, lai novērstu reformas negatīvo ietekmi uz mūsu nozari.
Lasīt visu...

21

Viss sākās ar Šleseru!

FotoTvnet var lasīt Re:Baltica sagatavotu propagandas rakstu, kurā skaidri tiek pateikts, ka Latvijā baznīcas nedrīkst aizstāvēt kristīgās vērtības! Esmu pārsteigts, ar kādu naidu pret Baznīcām, pret kristīgām vērtībām un cilvēkiem, kuriem kristīgās vērtības ir svarīgas, vēršas Re:Baltica!
Lasīt visu...

18

Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris Aivars Ozoliņš grauj Latvijas informācijas telpas kvalitāti

FotoPašlaik – Lielās dezinformācijas laikmetā – viens no svarīgiem uzdevumiem visiem, kuri darbojas informatīvajā telpā, ir neizplatīt nepatiesu informāciju, pašiem neradīt nepatiesu informāciju un neizplatīt citu radītās “feika” ziņas.
Lasīt visu...

Nākotnes vīzija par neiespējamo... (Turpinājums rakstam „Cilvēks nav saprātīga būtne”)

FotoNesen par to runāju un pat rakstīju. Šo var uzskatīt gan par turpinājumu jau teiktajam, gan kā papildinājumu iepriekš publiskotai versijai, kurā paudu savu domu gājienu par kovidu un ne tikai.
Lasīt visu...

21

Ceļā uz ļaužu ganāmpulku

FotoSākotnēji biju iecerējis rakstu ar konkrētām personālijām un pierādījumu bāzi zem katras tēzes, taču tad uzaustu milzu palagu. Turklāt  patiesība ir acu priekšā, bet oficiozu apmātajiem vienalga klapes uz acīm. Tāpēc nolēmu uzrakstīt konspektīvu izklāstu par pasaules aizkulišu pavēlnieku nolūkiem atiestatīt civilizāciju. Uzsveru, ka VISS materiālā minētais lokāli JAU NOTIEK, bet starptautiskajā mērogā ir realizācijas stadijā vai tuvu finišam.
Lasīt visu...

12

Vīlands piedāvā neētisku lobismu?

FotoRalfs Vīlands neapšaubāmi ir viens no sabiedrisko attiecību jeb tā dēvētās PR nozares dinozauriem, pamatlicējiem Latvijā. Neapšaubāmi ļoti ietekmīgs.
Lasīt visu...

21

Cilvēks tomēr nav saprātīga būtne

FotoTaisnība ir apgalvojumam, ka cilvēks ir divkājains primāts, kurš ietilpst zīdītāju klasē, bet par saprātu zinātnieki vēl strīdas. Es neesmu nedz biologs, nedz kādas citas zinātnes pārstāvis, esmu vidējais latvietis ar formālu padomju vidusskolas izglītību. Vidējais divkājainais primāts. Tā arī vērtējiet šo rakstiņu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Īpatnais pasažieru pārvadājumu iepirkums KNAB neinteresē

Labdien, vērsos KNAB ar iesniegumu sakarā ar NRA publikāciju, no kuras izriet, ka oligarhi dabūjuši valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem 500...

Foto

Dažas piezīmes uz vēlēšanu biļetena malām

1. Grand Prix par pašvaldību vēlēšanu komentāru es piešķirtu Gatim Eglītim. Ja ir kas tāds, kas var patikt JKP, tad...

Foto

Pirms bijušā kolaboranta, tagadējā politologa Skudras intervēšanas pārliecinieties, vai viņš nav paspējis piedzerties

Šajos laikos par politologu sauktā, okupācijas laikos par Komunistiskās partijas Centrālās komitejas Propagandas...

Foto

Absolūta saskarsmes impotence

Te mazs secinājums, izrietošs no vērojumiem. Pirms nedēļas ievietoju savā sejasgrāmatas profilā "pašiņu" ar atkailinātu plecu, kam pielipināta izdruka, kas apliecina "Teātra Vēstneša"...

Foto

Mīļā miera labad

Bieži no patriotiskām aprindām, īpaši tiem patriotiem, kuri dzīvo devīžu un dogmu varā, dzirdu, ka Latvijā ir jārunā tikai latviski, ka vienmēr un...

Foto

Jaunā iekšlietu ministre – sodīta par korupciju, prioritātes nav saistītas ar iekšlietu nozares problemātiku

Valdība ir pārskatījusi ministru portfeļu sadalījumu, mainot par nozari atbildīgos ministrus. Iekšlietu...

Foto

Interesantas lietas Ventspilī gaidāmo pašvaldības vēlēšanu sakarā

Manās rokās patrāpījās laikraksta “Latvijas Avīze” šā gada 25. maija numurs, kur Māras Libekas rakstā “Gatavojas Ventspils “atbrīvošanai”” lasu,...

Foto

Kā nav kauna kandidēt uz domi un turklāt vēl Ventspilī: kandidāta atbildes uz jautājumiem

Katram, kurš sadomā kandidēt uz Ventspils domi, jānonāk starp Skillu un Haribdu:...

Foto

Demokrātijas caurais jumts

Mēdz teikt, ka kompromiss ir labs lietussargs, bet slikts jumts. Saeimas pieņemtais risinājums Varakļānu piederības jautājumā ļaus kaut kā, formāli saglābt situāciju pašvaldību...

Foto

Ar ko Garkalnes novada domes deputāts Mārtiņš Bērziņš atšķiras no bijušā domes priekšsēdētāja Mārtiņa Gunāra Bauzes-Krastiņa

Ja Garkalnes kritušais „karalis” Mārtiņš Gunārs Bauze-Krastiņš kampj un...

Foto

Kāpēc jūs man neticat, ka vakcinācija nav obligāta, tā ir brīvprātīga un neierobežo mūsu tiesības un brīvības

Covid-19 cilvēkus nešķiro - slimo visdažādākie cilvēki neatkarīgi no vecuma,...

Foto

Paldies, ka esam gatavi iestāties par tiesībām domāt arī ar savu galvu

Paldies Matīsam Kaļānam par iniciatīvu un visiem pārējiem par to, ka esam gatavi iestāties...

Foto

Uz vēlēšanām jāiet!

Mazais vēlētāju skaits iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās liecina par nepatiku pret esošo varu un sabiedrības neprasmi reizi četros gados lietderīgāk izlietot savu instrumentu –...

Foto

Jāmaina nevis citas valsts karogi, bet kas cits

Visi ir pieauguši cilvēki. Gribi - vakcinējies, gribi - nē. Svarīgāk ir - vajag atcelt ierobežojumus, un katrs...

Foto

Jānis Reirs ir sliktāks par izbijušu čekistu

Ja jūs jautātu - kāpēc esmu sācis tik ļoti neuzticēties "Vienotības" kartelim? Tāpēc, ka viņi ar Krišjāni Kariņu priekšgalā,...