Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca prātā gadījums, ko dzirdēju kādā lekcijā “YouTube”. Ievērojams austriešu fotogrāfs, iznākdams ārā no modernās mākslas izstādes, pēkšņi esot ieraudzījis cilvēku, no kura rokām pilējis sarkans šķidrums. Būdams pārliecināts, ka tās ir asinis, fotogrāfs uztraukumā sācis fotografēt notiekošo.

Izrādījies, ka dīvainis bijis trakais (vārda klīniskā nozīmē), kurš bija nolēmis stādīt tuvējā parkā ķiršus. Nopircis veselu tūtu ar šīm ogām un novietojis uz soliņa pie miskastes, cilvēks ķirsim izņēmis kauliņu, iemetis to mēslu kastē, tad skrējis uz parku, izracis tur bedrīti, iestādījis ogas mīkstumu un devies atpakaļ. Tā – metodiski strādājot – stundas laikā visi kauliņi tikuši atdalīti no ogām, bet ķiršu auglīšu mīkstumi smuki sastādīti apstādījumos. Process no malas izskatījies pēc laikmetīgās mākslas “performances”.

Nevar nepamanīt zināmu loģiku šādā rīcībā. Patiešām, vai tad tieši mīkstums nav tas, kas mums garšo ķiršos? Turklāt vai tad apzaļumošana nav viens no “zaļā kursa” aspektiem? Palielinot augu daudzumu, varbūt varam cīnīties ar izmešu radīto postu? Absurdās rīcības skaidrošanai varam atrast virkni racionālu aspektu.

Vai līdzīga situācija nav izglītībā? Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā trakais cilvēks ar ķiršiem?

Kā zināms, pašreiz spēkā esošajos izglītības standartos vēsture ir sapludināta ar sociālajām zinībām (ekonomiku, politoloģiju). Turklāt vidusskolā vēsturi vairs nemāca hronoloģiskā laikmetu secībā, bet nodarbojas ar vēstures problēmu aplūkošanu.

Problēmu analīze patiešām pati par sevi ir lieliska metode, var teikt, sava veida “augļa mīkstums” izglītībā. Tomēr vai tā dos rezultātus bez “kauliņa”, bez faktu un likumsakarību zināšanām, kas ir sava veida izglītības “kauls”, pats par sevi “ciets”? “Nepārkožams”, “sauss”, garlaicīgs, ja to nepiedāvā interesantā, emocionālā un atraktīvā veidā.

Katrā mācību priekšmetā droši vien varam atrast šādu grūti sagremojamu “kauliņu”. Matemātikā tās būs formulas, dabas zinībās - likumi, mūzikas mācīšanā - dziedāšana (pēc notīm), valodās - vārdi, kas jāiemācās, teikumi, kurus jāprot veidot (leksika un gramatika), dažādās kultūras un mākslas jomās - arhetipi, vērtības, personības un naratīvi, kurus nebūtu slikti zināt (Romeo un Džuljeta, Lāčplēsis un Spīdola, Fausts un Hamlets, Mocarts un Saljēri, Mahatma Gandijs un Martins Luters Kings, Rainis un Aspazija, Gautama Buda un Jēzus Kristus, Īzaks Ņūtons un Alberts Einšteins, Kalkutas Terēze un Marija Skladovska-Kirī, Sokrāts un Imanuels Kants) utml.

Gandrīz visu mācību priekšmetu saturā (izglītības standartos) diemžēl grūti atrast vēsturiskuma dimensiju un hronoloģisku kādas jomas attīstības izklāstu. Jaunie izglītības standarti tapuši projekta “Skola 2030” rezultātā. Pēc 3 gadu ieviešanas perioda pienācis laiks izvērtēt ieguvumus un problēmas, kas radušās reformu rezultātā. Tam vērību ir pievērsis arī valsts prezidents Egils Levits. Par to tika spriests konferencē, kas notika prezidenta pilī 13. janvārī.

Šajā diskusijā profesors Valters Nollendorfs norādīja, ka vēsture ir stāsts, kas jāstāsta jaunajai paaudzei. Sabiedrībai ir jāspēj šo stāstu (naratīvu) stāstīt un atgādināt ne tikai sev, bet arī visai pasaulei. E. Levits uzsvēra, ka katras nācijas identitātes pamatā ir šāds stāsts, tautas vēsture, kas pamato šīs tautas neatkarīgas valsts nepieciešamību.

Bet varbūt vēsture mūsdienu jaunietim ir lieks slogs? Varbūt pietiek tikai ar mūsdienu parādību iepazīšanu un nākotnes iespēju prognozēšanu? Arī tāds viedoklis izskanēja konferencē.

Acīmredzot jaunajā ģeopolitiskajā situācijā bīstami ir nemācīt vēsturi, neder arī liberāli kosmopolītiska pieeja vēsturei kā dažādu viedokļu un pieņēmumu kopumam, ko katrs var interpretēt kā iepatīkas. Šādu pieeju var izmantot Latvijas valsts, Eiropas un demokrātijas ienaidnieki, iepludinot sabiedrībā savus naratīvus. To, piemēram, jau dara Putina režīms, sludinādams savu vēstures interpretāciju.

Ukrainas gadījums pierāda, ka patriotisms, piederības apziņa savai nācijai, kuras neatņemama sastāvdaļa ir savas valsts vēstures zināšana, var motivēt varonīgai pretstāvei pat agresora pārspēkam. Valsts aizstāvim, kurš gatavs ziedot savu dzīvību, ir jāzina, par ko viņš cīnās, kas ir tās vērtības un unikālais kultūras mantojums, ko jāaizstāv. Te neder pieeja, kas uzsver tikai indivīda personisko labklājību un iegribu apmierināšanu, izpatīkot nenobriedušas personības vēlmēm (tas, ko mūsdienās slēpj aiz cēla, bet pārprasta lozunga “cilvēks centrā”[1]).

No kādu vērtību pozīcijām tad tiks atlasīts tas vēsturisko faktu kopums, kas tomēr skolēnam obligāti būtu jāzina?

Turklāt vai vēsturē būs tikai karu, revolūciju, politisko un ekonomisko cīņu apskats, vai arī tajā būs iepazīšanās ar nevardarbīgu cīņu pieredzēm, ar centieniem pēc miera un labdarības, ar mākslas, reliģijas, filozofijas un zinātnes vēsturi, kultūras paradigmu maiņām un cildenas varonības piemēriem pagātnē?

E. Levits uzsvēra, ka vēstures mācīšanā svarīgi ir nevis tikai fakti, bet arī attieksme pret tiem. Faktu izvēlē mēs jau vadāmies no zināmām pieejām un vērtībām. Bet Latvijas valsts vērtības ir minētas Satversmes ievadā. Tātad tām būtu jāparādās arī izglītības saturā.

Tomēr, analizējot Ministru kabineta noteikumus (Nr. 747. un 416.) Pamatizglītības un Vidējās vispārējās izglītības standarti, skolēnam sasniedzamajos rezultātos nav ne vārda par totalitārismu kā tādu, nedz par nacistisko un komunistisko režīmu nosodījumu, kas ir minēts Satversme ievadā. Nekur neparādās arī vārdi – okupācija, deportācijas, rasisms, antisemītisms, segregācija, holokausts. Situāciju neglābj vispārīgā frāze Pamatizglītības standarta Sasniedzamo rezultātu Sociālās un pilsoniskās mācību jomas 3.4. punktā: skaidro dažādu politisko režīmu darbību un to ietekmi uz indivīdu un sabiedrību. Šādā skaidrojumā, protams, var būt ietverts totalitāro režīmu nopēlums, tomēr - atšķirībā no Satversmes ievada - tas standartā nav skaidri prasīts.

Abos standartos nav vārdu salikumu „kopējais labums”, „brīvības cīņas”, „latviešu nācija”, „Latvijas tauta” (dažas reizes gan minēta Latvijas valsts, bet vai ar to pietiek?). Neatradīsim vārdus „Dziesmotā revolūcija”, Atmoda, “Baltijas ceļš”, nav jēdzienu civilizācija, parlamentārisms, nevardarbīgā pretestība, miers, Bībele, reformācija, brīvība (Vidējās izglītības standartā minētais jēdziens „vārda brīvība” raksturo tikai vienu no brīvības izpausmēm) un „vispārcilvēciskās vērtības” (ir minētas „vispārpieņemtās vērtības”, kas ir atšķirīgs jēdziens). Par visu iepriekš minēto, protams, skolotāji māca, tas parādās arī mācību programmās un mācību materiālos, tomēr tas nav konsekventi atspoguļots valsts izglītības dokumentos (standartos).

Pamatizglītības standartā vienreiz minēta pati Satversme, Vidējās izglītības standartā - ne reizi, toties vienreiz minēta Saeima (savukārt Pamatizglītības standartā - ne reizi).

Standartos ir arī veiksmīgi formulējumi, piemēram, salīdzina cilvēku rīcības morālos un tiesiskos aspektus atbilstoši taisnīguma, godīguma, atbildības un brīvprātības kritērijiem dažādās kultūrās un sabiedrībāsspriež par eksistenciāliem jautājumiem (Pamatizglītības standartā) utml.

Pamatizglītības standartā paredzēts skaidrot kristietības lomu Latvijas kultūrā un spriest par kristietības ētiskajām vērtībām pagātnē un mūsdienās (Sasniedzamajos rezultātos Sociālajā un pilsoniskajā mācību jomā 6.1. punkts). Šajā aspektā ažiotāža par Ogres skolā notikušo skolēnu tikšanos ar mācītājiem ir lieka, jo skola tikai īstenojusi standartos prasīto. Pavisam citādi būtu, ja skolēni bez vecāku piekrišanas būtu iesaistīti kādos rituālos vai vesti uz dievkalpojumiem. Tikai tad varētu prasīt šādu pasākumu saskaņošanu ar vecākiem.

Jāatzīst projekta “Skola2030” veiksmīgie rezultāti: palielinājusies iespēja un nepieciešamība skolotājiem sadarboties, noticis darbs pie tematiskās sasaistes starp mācību priekšmetiem, sasniedzamie rezultāti standartos ir formulēti kā darbības, ko veic skolēns, projekta rezultātā tapuši un vēl top mācību materiāli, akcents reformā tiek likts uz pašvadītām mācībām un skolēna pašpieredzi, kas ir apsveicami. Tomēr ir pieļautas arī kļūdas. No to labošanas nebūtu jākaunas, jo nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara.

“Vēstures skolotāju biedrība” konferences noslēgumā pieņēma rezolūciju, kurā aicināts atjaunot vēsturi kā no sociālajām zinībām atšķirīgu mācību priekšmetu. Tika uzsvērta mācību grāmatas nepieciešamība situācijā, ja izglītības saturs radikāli mainās. Tas, protams, nenozīmē tikai vienas, pareizās pieejas dominēšanu kā PSRS laikā. Mācību grāmatām, šķiet, būtu jābūt vairākām tāpat kā metodēm. Tomēr reformas nekad nebūs iespējams īstenot, ja jaunās idejas nematerializēsies konkrētās palīdzības formās skolotājiem. Turklāt vēlams, lai jaunā mācību satura vērtēšanā un pilnveidē tiktu iesaistīti gan augstskolu mācību spēki, gan inovatīvi strādājoši skolotāji, gan arī pedagogu profesionālās biedrības. Cerams, ka to sapratīs arī jaunā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša.

Problēma ar vēstures dimensiju izglītības saturā nav tikai Vēstures skolotāju biedrības, izglītības reformatoru un valsts prezidenta diskusiju jautājums, bet tā ir arī citu skolotāju profesionālo biedrību rūpju lokā. Uz šo problēmu apspriežot jauno izglītības standartu projektus jau 2018. gadā norādīja arī biedrība “Latvijas Pedagogu dome”, kas apvieno pārstāvjus no dažādām skolotāju biedrībām.

Tagad, ķeroties pie izglītības standartu izvērtēšanas un pilnveides, kas ir paredzēta arī jaunās valdības deklarācijā, būtu jāvienojas: 1) par izglītības standartu detalizācijas līmeni, 2) par vēstures dimensijas atjaunošanu un padziļināšanu mācību saturā, 3) par vērtību, tikumu un attieksmju kopšanas iespējām visās izglītības pakāpēs.

Patiešām iespēja spriest par dažādām parādībām, cilvēces problēmām un vēstures interpretācijām ir nepieciešama, to jāturpina attīstīt, taču - līdztekus faktu zināšanām, uzticamu avotu izpētei un savas nacionālās piederības apziņas izkopšanai.

[1] Par šī lozunga vēsturisko izcelšanos var uzzināt lekciju cikla “Māksla kultūrā” 4. lekcijas “Cilvēks centrā” ierakstā. Sk. šeit: https://www.facebook.com/MazaGilde/videos/1121032825283025

* biedrības “Latvijas Pedagogu dome” valdes priekšsēdētājs

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...