Iesaki rakstu: 
Vai Leona Bemhena vadītais pašvaldības uzņēmums Rīgas satiksme jau pirms Latvijas valsts būtu atteicies no latiem un tāpēc tos vairs nepieņem savos autostāvvietu automātos, piemēram, 11. Novembra krastmalā, - šādu jautājumu Pietiek saņēmis no vairākiem lasītājiem. Izrādās, tik traki nav - publicējam Rīgas satiksmes skaidrojumu:
"Rīgas dome deleģējusi Rīgas pašvaldības sabiedrībai ar ierobežotu atbildību Rīgas satiksme pārvaldes uzdevumu veikt autostāvvietu ierīkošanu, apsaimniekošanu un pārvaldīšanu saskaņā ar Rīgas domes 2005. gada 17. septembra saistošajiem noteikumiem Nr. 18 "Rīgas pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu, kas atrodas ielu sarkano līniju robežās, apsaimniekošanas un lietošanas noteikumi" (turpmāk - Noteikumi).
Noteikumos regulēta pilsētas pašvaldības maksas autostāvvietu lietošanas kārtība. Maksas autostāvvietas lietotājam, iebraucot un apturot transportlīdzekli maksas autostāvvietā uz laiku, kas pārsniedz piecas minūtes, pēc transportlīdzekļa novietošanas maksas autostāvvietā jāizvēlas kāds no Noteikumos paredzētajiem maksas autostāvvietas lietošanas apmaksas veidiem - skaidrā naudā vai ar bezskaidras naudas norēķiniem.
Minētie norēķini notiek tikai un vienīgi ar Latvijas Republikas nacionālo naudas vienību latu. Norēķināšanās citās valūtās netiek pieļauta. Diemžēl bieži tika konstatēti gadījumi, kad viena lata monētu vietā elektroniskajos biļešu automātos tika ievietotas viltotas vai Latvijas Republikā norēķiniem nederīgas monētas. Skatoties uz šo jautājumu no juridiskā un komerciālā viedokļa, jāatzīmē, ka arī Rīgas satiksme Komerclikuma izpratnē ir komersants, kurš savā vārdā peļņas gūšanas nolūkā veic atklāto saimniecisko darbību. Proti, Komerclikuma 393. panta pirmā daļa nosaka, ka komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar krietna un kārtīga komersanta rūpību.
Diemžēl šobrīd tehniski elektronisko biļešu automātu konstrukcijā nav iespējams izdarīt tādas izmaiņas, lai viena lata nomināla monētas varētu atšķirt no citām, norēķiniem nederīgām monētām. Tādēļ, lai pasargātu savu uzņēmumu no iespējas nesaņemt peļņu par sniegtajiem pakalpojumiem, ka arī lai iespēju robežās novērstu krāpšanas gadījumus un elektroniskajos biļešu automātos garantētu drošus norēķinus ar Latvijas Republikas nacionālo valūtu, Rīgas satiksme pieņēma lēmumu, ka vienīgā iespēja ir ierobežot viena lata nomināla monētu lietošanu.
Proti, tehniski pastāv iespēja mainīt elektronisko biļešu automātus ar mūsdienu monētu noteicēju tehnoloģijām, lai atšķirtu viltotas monētas, bet jāatzīmē, ka viena lata monēta ir tik neaizsargāta, ka šīs monētas nominālvērtību ir ārkārtīgi viegli viltot vai var aizvietot ar ārvalstu monētām, piemēram, viena lata monētas vietā iespējams izmantot piecus ASV centus, vienu ungāru forintu, 50 Zviedrijas ēru, vienu Islandes kronu un citu valstu monētas, ka arī tiek izmantoti speciāli metāla izstrādājumi.
Viena lata monētas parametri pilnībā sakrīt ar minēto ārvalstu monētu parametriem. Tieši šī apstākļa dēļ Latvijā vairāki pakalpojumu sniedzēji, kuri izmanto šādus aparātus, lai pircēji varētu norēķināties ar skaidro naudu, viena lata monētu izmantošanu ir ierobežojuši.
Papildus jāpievērš uzmanība, ka, lai izpildītu Patērētāju tiesību aizsardzības likumā ietvertās prasības informēt patērētājus par norēķināšanās veidu, uz automātiem, kuros viena lata monētas netiek pieņemtas, ir izvietota attiecīga informācija, līdz ar to autostāvvietas klients tiek brīdināts par šādu situāciju un viņam ir iespējams norēķināties ar jebkura cita nomināla naudas vienību vai izmantot citu norēķinu veidu: sūtot tālruņa īsziņas, izmantojot viedkartes maksājumiem stāvvietu elektroniskajās kontroles iekārtās (ko var iegādāties "Statoil" uzpildes stacijās); iegādājoties mēneša abonementus (iesniedzot iesniegumu RP SIA Rīgas satiksme).
Vienlaicīgi informējam, ka RP SIA Rīgas satiksme no 2013.gada 27.februāra ir uzsākusi pakāpenisku tādu apmaksas automātu uzstādīšanu, kuros varēs norēķināties ar maksājumu kartēm."
Seko mums 
No 7. decembra līdz 5. janvārim var parakstīties par to, lai tiktu rīkots referendums, kurā lemt par partnerattiecību regulējumu Latvijā.
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
