Iesaki rakstu: 
Jāatzīst, ka šoreiz Lukašenko ir pārspējis pats sevi un Putina pieņemtie lēmumi un rīcība savu oponentu iebiedēšanā tādi bērnu sļupsti vien ir. Varbūt Lukašenko rīcība ir stūrī iedzīta vilka uzvedība, bet to parādīs laiks, un cerams, ka tā tomēr nebūs.
Kā jau noprotams, runāšu par svētdien notikušo incidentu ar Ryanair reisu FR4978 Atēnas – Viļņa. Kā izriet no plašsaziņas līdzekļu paustās informācijas, lidmašīnai, atrodoties virs Baltkrievijas, vai nu izcēlās konflikts starp pasažieriem un apkalpi, vai arī tika saņemta informācija, ka lidmašīnā ir ievietota sprāgstviela. Runājot par izcēlušos konfliktu, tiek runāts, ka konfliktētāji ir bijuši Baltkrievijas KGB darbinieki.
Visa teātra galvenais mērķis bija Baltkrievijas opozīcijas līderes Svjatlanas Tihanovskas štāba locekļa, opozīcijas medija "Nexta" dibinātāja un galvenā redaktora Romāna Protaseviča aizturēšana.
Protams, ka Baltkrievija šo situāciju atspoguļo sev izdevīgā gaismā. Tas nekas, ka, līdzības runājot, Baltkrievijas pozīcija ir līdzvērtīga Putina “muļķa” laišanai, atbildot uz jautājumu – kā tad separātisti Ukrainā iegūst jaunāko Krievijas izstrādāto bruņojumu.
Tagad paskatīsim, kas tad reāli ir noticis, paturot sākumā prātā kā scenāriju par sprāgstvielām uz lidmašīnas klāja, tā arī versiju par pasažieru konfliktiem ar apkalpi.
Kā vienā tā otrā gadījumā lidmašīnai ir jānolaižas. Tā ir taisnība, tikai – lidmašīnai jānolaižas tuvākajā lidlaukā.
Ja paskatāmies Flightradar24 datus, tad pat ar neapbruņotu aci un bez mērījumu veikšanas redzams, ka reisam FR4978 Atēnas – Viļņa tā kursa mainīšanas punktā tuvākais lidlauks bija Viļņā, nevis Minskā.
Līdz ar to pat tad, ja uz attiecīgā borta būtu bijušas kaut kādas problēmas, tad atbilstoši vispārpieņemtajai praksei lidmašīnai bija jānolaižas Viļņā.
Tagad paskatīsim vienu citu elementu. Proti, iznīcinātāja MiG -29 iesaisti.
Nelielam ieskatam: pasažieru lidmašīnai Baltkrievijas gaisa telpa bija jāšķērso aptuveni
Līdz ar to bezmaz vai jāatzīst, ka Baltkrievija ir izstrādājusi ļoti efektīvu informācijas aprites sistēmu, ja civilās lidmašīnas dēļ tik ātri paceļ gaisā iznīcinātāju pēc Lukašenko pavēles1. Ja tas būtu noticis standarta procedūras ietvarā, viena lieta bet, šajā gadījumā – raisa vairāk jautājumu nekā uzslavu, īpaši, ja gala rezultātā bumbas vai konfliktētāju vietā no lidmašīnas tiek aizvests un aizturēts Baltkrievijas opozīcijas pārstāvis.
Līdz ar to, atmetot visas Baltkrievijas puses sagatavotās pasaciņas, ņemot vērā notikumu gaitu, notikušais liecina ne par ko citu kā nolaupīšanu, apdraudot daudzu cilvēku dzīvību un drošību, rupji ignorējot starptautiskās tiesību normas. Faktiski – varam runāt par valsts organizētu terorismu.
Turklāt pieļauju, ka šis tas te ir aizgājis greizi. Proti, lidmašīnas pagriešanas punktam vajadzēja būt daudz agrāk, lai nerastos lieki jautājumi, kamdēļ tā tika nosēdināta Minskā. Piekritīsiet, ja lidmašīna tiktu pagriezta daudz ātrāk, pirms Minskas, notikušais izskatītos daudz loģiskāk. Līdz ar to - secinājums, ka Baltkrievijas drošības iestādes jau sākotnēji izplānotu operāciju nespēj īstenot bez kļūdām. Tiesa, te viņiem ir ļoti lielas līdzības ar Krievijas kolēģiem, kuri arī veselu virkni operāciju ir izgaismojuši.
Tomēr šajā visā es uzdotu vienu jautājumu – kādi iemesli lika Lukašenko tā rīkoties, apzinoties, ka neizbēgami sekos starptautiskā reakcija. Kādi iemesli bija, lai R.Protaseviča aizturēšanai izmantotu šādus paņēmienus.
Viens no izskaidrojamiem iemesliem būtu, ka R. Protaseviča rīcībā ir kādi materiāli, kuru publicēšanas gadījumā atklātos kaut kas tāds, kas līdz šim nav bijis zināms un spēcīgi ietekmētu Lukašenko un ne tikai. Turklāt būtu informācija, ka viņš to grasās darīt tuvākajā laikā.
Vēl, manuprāt, visnotaļ būtisks ir jautājums, vai Lukašenko aktivitātes ir notikušas bez Putina ziņas un vai šī notikuma aizsegā netek plānots pavisam kas cits un daudz lielākā apmērā?
Jebkurā gadījumā, lai nepieļautu līdzīgu gadījumu atkārtošanos, vai nu no Baltkrievijas, vai Krievijas puses, starptautiskajai sabiedrībai vajadzētu reaģēt nekavējoties un visnotaļ asi. Cerams, ka kaut kas tāds arī būs.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
