Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Vai barosim svešu armiju?

Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanas atbalsta grupa
16.06.2014.
Komentāri (69)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atklāta vēstule Latvijas Republikas Saeimai, Valsts prezidentam, Ministru prezidentei, Aizsardzības ministram, NBS un Zemessardzes vadībai un par valsts drošību atbildīgajām amatpersonām.

Ar neizpratni un nepatīkama pārsteiguma sajūtu vērojam letarģiskajam miegam līdzīgo stāvokli, kuru attiecībā uz Latvijas drošības jautājumu ir ieņēmušas par to atbildīgās amatpersonas. Vienīgais, kas, domājot par valsts aizsardzību, izskanējis no augstāko amatpersonu puses, ir pielīdzināms „karaļa kailuma” piesegšanai ar NATO līguma 5.paragrāfa lapu, kā arī abstrakti apgalvojumi par nepieciešamību palielināt aizsardzības budžetu līdz minimālajam līmenim, pie kāda varam cerēt uz sabiedroto atbalstu, līdz 2020.gadam.

Ņemot vērā, ka zem jautājuma zīmes potenciāli atrodas valsts drošība un pastāvēšana, un salīdzinot ar situāciju, kur privātās Parex glābšanai dažu dienu laikā tika sagādāts miljards latu, tas izklausās nožēlojami. Jo īpaši tādēļ, ka ir vairāki aspekti, kuros lielākais kapitālieguldījums, kas nepieciešams, ir politiskā griba un bruņoto struktūru augstāko komandieru spēja uzņemties savam amatam atbilstošu atbildību.

Tādēļ gribam izteikt divējādus priekšlikumus: tādus, kuru īstenošanai nepieciešami ļoti minimāli līdzekļi, un tādus kurus varētu īstenot, ja tuvākajā laikā valdība un Saeima nopietni pievērstos aizsardzības finansēšanai.

Ko būtu iespējams izdarīt ar pašreiz pieejamiem līdzekļiem Zemessardzē un armijā?

Ukrainas notikumi liek izdarīt vairākus secinājumus, un viens no tiem ir cieši saistīts ar Zemessardzi. Tās izveidošanas mērķis bija radīt teritoriāli izvērstu, bruņotu, Latvijai lojālu spēku, kurš spētu operatīvi reaģēt uz dažāda rakstura drošības draudiem. Līdzīgas efektīvas struktūras esamība Ukrainā būtu risinājusi vismaz daļu problēmu, kas radās prokrieviskajos reģionos, kur vienīgais spēka faktors bija milicija, kas visai bieži izrādījās prokrieviska vai pārspēka dēļ pretoties nespējīga.

Tāpat mēs redzam, ka Ukrainā lielākās problēmas sagādā anonīmu un pusanonīmu bruņotu grupu darbība, kuru identificēšana vietējo apstākļu un vietējo iedzīvotāju nepazīšanas dēļ regulārajai Ukrainas armijai sagādā grūtības. Tāpat ilgāks ir reaģēšanas laiks, kas parasti dod priekšrocību nostiprināties pozīcijās prokrieviskajiem spēkiem. Visbeidzot – vietējai Zemessardzes vienībai kā bruņota spēka faktoram būtu arī preventīva nozīme.

Kopš savas dibināšanas sākumiem Zemessardze (turpmāk – ZS) ir piedzīvojusi virkni pārmaiņu. Gan pozitīvā, gan bieži vien arī negatīvā virzienā. No organizācijas, kurā savulaik bija pat 16 000 dalībnieku, ZS ir sarukusi līdz 8000 cilvēku oficiālajā sarakstā, no kuriem daļa ZS rindās ir formāli, mācības neapmeklē vai pat neatrodas Latvijā. Daļa no šī sarukuma cēloņiem meklējama arī neskaitāmajās reformās, kuras ievērojami sašaurinājušas ZS pilnvaras, ka arī reālās kaujas spējas. Piemēru ir daudz, bet minēsim tikai dažas problēmas, kuru risināšana šobrīd ir akūti nepieciešama, vērtējot Latvijas drošības situāciju, kā arī to risināšanai primāri nepieciešama atbildīgo personu griba, nevis milzīgi papildus finanšu ieguldījumi.

1) Teritoriālais princips. Apvienojot ZS bataljonus, no brigādēm pārejot uz ZS novadiem kā reģionāliem centriem, lielā mērā tika izjaukta dabiski izveidojusies struktūra ar centriem kādreizējo rajonu pilsētās. Tas veidoja absurdas situācijas – trauksmes gadījumā, lai saņemtu ieroci, piemēram, zemessargam no bijušā Tukuma rajona piekrastes līdz jaunajam bataljona štābam Dobelē jāmēro 65-85 km, no Kandavas novada 85-95 km, turklāt maršruts ved gan caur pilsētām, gan pa valsts nozīmes autoceļiem, kas Ukrainai līdzīga scenārija gadījumā ir papildu risks un, iespējams, pat neizpildāms uzdevums.

Vairākus gadus tiek plānots pārcelt ZS 54.ITBN štābu no Ogres uz Gaisa spēku bāzi Lielvārdē, kur zemessargiem būs nepieciešama pielaide, lai piekļūtu štābam, kur daudziem papildus būs jāšķērso Daugava. Militāra pamatojuma tam nav tāpat kā artilērijas diviziona daļējai likvidēšanai, pārceļot to uz Daugavpili. Līdzīga situācija arī citur. Piemēram, daļa Zemgales zemessargu tika iekļauti ZS novadā ar centru Rēzeknē, Balvu novada zemessargiem būtu jāmēro 50 un vairāk kilometru uz Alūksni, utt.

Otrs teritoriālais aspekts ir apziņošana, sakari. Uz šo brīdi tā tiek īstenota, rotas komandierim sūtot SMS no mobilā tālruņa katram savas rotas zemessargam. Kas notiek gadījumā, ja mobilo sakaru nav vai arī nav vairs paša rotas komandiera?

Visam iepriekš minētajam risinājums ir nevis naudas daudzumā, bet gan galvenokārt sistēmas sakārtošanā, veidojot realitātes prasībām atbilstošu reģionālo struktūru un saziņas sistēmu.

2) Bruņojums. Iepriekšējā piemērā minētā problēma ļoti cieši saistās ar zemessargu bruņojumu. Šobrīd absolūtais vairākums zemessargu ir atbruņoti, ieroči glabājas noliktavās. Neoficiālā līmenī ir zināms, ka juridiski zemessargiem ir tiesības ar speciāla iesnieguma palīdzību pieprasīt iespēju saņemt ieroci glabāšanai savā dzīves vietā. Taču skaidrības par šo kārtību nav pat vidējam komandējošam sastāvam, par zemessargiem pat nerunājot. Rodas jautājums, vai tiešām cilvēki, kuri brīvprātīgi apliecinājuši gatavību ziedot laiku valsts un sabiedrības aizsardzībai, ir neuzticamāki par jebkuru civilpersonu, kam relatīvi vienkāršā veidā ir iespēja iegūt šaujamieroča glabāšanas un nēsāšanas atļauju?

Kritēriju noteikšana, pēc kuriem izvēlēties to zemessargu loku, kam ieročus uzticēt, jau ir tehniskas dabas jautājums – tie var būt papildus standarta pārbaudēm šaujamieroča atļaujas saņemšanai, piemēram, 1-2 gadus ilgs pārbaudes laiks. Iespējamās lojalitātes problēmas, jo diemžēl ir gadījumi, kad ZS nodarbībās prasība runāt valsts valodā tiek apzīmēta ar jēdzienu „fašizm”, ir jautājums Militārās izlūkošanas un drošības dienesta virzienā.

Jebkurā gadījumā šaujamieroču glabāšanas jautājums ir risināms pretējā virzienā – nevis zemessargam kaut ko īpaši pieprasot, bet gan līdzīgi formastērpa izsniegšanai izsniedzams arī ierocis, ja nav kādu īpašu, ārkārtēju apstākļu, kādēļ tas nav iespējams konkrētajā gadījumā. Kritiķiem, kas ik reizi uzsver deviņdesmito gadu nedaudzos gadījumus, kad zemessargi nepamatoti un reizēm ar smagām sekām pielietoja šaujamieročus, varam jautāt, kādēļ neaizliegt automašīnu izmantošanu satiksmē, ņemot vērā nelaimes gadījumu skaitu? Ir jāsaprot, ka Latvijas gadījumā bruņota un apmācīta tauta ir mums pieejamākais un reālākais drošības resurss.

Paliek jautājums: vai par pašreizējo (ne)kārtību ir atbildīgs aizsardzības ministrs, kurš saskaņā ar likumu nosaka kārtību, kādā zemessargiem ir tiesības nēsāt, glabāt un lietot šaujamieroci, ministrijas valsts sekretārs, vai tomēr „aizture” meklējama NBS vadībā un ZS augstākajā komandējošā sastāvā, kas nevēlas uzņemties atbildību par tik jūtīgu tematu?

3) Pilnvaras. Gan pirmskara Aizsargu organizācijai, gan ZS tās darbības pirmajos gados bija piešķirtas policejiskās funkcijas. Pašlaik publiski bieži dzirdam pateicības zemessargiem par palīdzību plūdu seku novēršanā, cilvēku meklēšanas darbos, kārtības nodrošināšanā masu pasākumos. Nez kādēļ attieksme pret plašākām policejiskām funkcijām ir noraidoša.

ZS sevi ir apliecinājusi gan jau minētajos pasākumos, gan agrākā periodā kā robežsardzes funkciju pildītāja, kontrabandas un reketa apkarotāja. Tādēļ būtu tikai loģiski, ja pēc attiecīgas apmācības (labs piemērs – pirms pāris gadiem realizētās apmācības ZS sadarbībā ar Policijas koledžu) tiem, kas vēlas un ir novērtēti kā atbilstoši, tiktu dota iespēja sniegt ieguldījumu sabiedriskās kārtības nodrošināšanā sava pilsētā, novadā. Papildus policijas patruļām zemessargu patruļas varētu tikai un vienīgi uzlabot sabiedriskās kārtības situāciju, kā arī preventīvi dotu skaidru signālu dažādām pretvalstiskām tendencēm.

Un jau atkal – galvenais, kas nepieciešams, ir politiska griba un gatavība uzņemties atbildību, jo likumā arī šobrīd kā viens no ZS uzdevumiem minēta funkcija ”iesaistīt Latvijas Republikas pilsoņus valsts aizsardzības un sabiedriskās kārtības nodrošināšanā”.

4) Apmācība. Atkarībā no apakšvienības ZS vairāk vai mazāk regulāri tiek rīkotas militāra rakstura mācības. Diemžēl mācību saturs pārsvarā orientēts tikai uz darbību meža vidē. Ņemot vērā Ukrainas piemēru, būtu vairāk nekā svarīgi daļu mācību satura pārorientēt uz kaujām biezi apdzīvotās vietās. Piedevām būtu jāsniedz instruktāža par to, kā rīkoties un kā atpazīt „X stundu”, kā arī iemaņas masu nekārtību novēršanai.

Arī šajā jautājumā daudz vairāk vajadzīga prioritāšu maiņa, nevis papildu līdzekļi. Tāpat, lai cik paradoksāli tas nebūtu, nepieciešams vienādot armijas (apakšvienību līmenī) un ZS apmācību principus pat individuālo lauka kaujas iemaņu līmenī – pēdējā laika lielākās mācības Namejs samērā uzskatāmi demonstrēja atšķirības, kas traucēja vienotai darbībai. Un šeit nav runas par sagatavotības līmeni, jo ir pašsaprotami, ka profesionālā dienesta karavīru sagatavotība ir augstāka.

Tāpat ir nesaprotami, kādēļ nav izveidota sistēma, kas nodrošinātu no armijas atvaļināto virsnieku, instruktoru, kareivju iesaistīšana ZS, kas būtiski uzlabotu tās kaujas spējas.

5) Latvijas armijā (turpmāk – LA) arī ar pašreizējo finansējumu varētu panākt lielāku efektu, ja LA attīstība tiktu veidota, primāri raugoties caur Latvijas drošības prizmu. Šobrīd diemžēl rodas iespaids, ka LA pastāvēšanas un funkcionēšanas mērķis ir nodrošināt relatīvi nelielu vienību (aptuveni 180 karavīru) dalību starptautiskajās misijās, kamēr budžeta „lauvas tiesu” tērē rakstvežu armijas uzturēšanai dažādās pavēlniecībās, štābos un politikas plānotāju kabinetos.

Daži skaitļi, kas vedina tā domāt: 2013.gadā aizsardzības nozarei piešķirti kopumā 158 milj. latu, no tiem līdz NBS nonāca tikai 102 milj. No pēdējiem vairāk nekā 60 milj. izmantoti atlīdzībai un militārpersonu pensijām, 10 milj. - nekustamo īpašumu uzturēšanai. Var pieņemt, ka nozīmīgu daļu līdzekļu (precīzi skaitļi nav publiski atrodami) nākas tērēt arī ne pārāk modernā transporta (sauszemes, jūras, gaisa) uzturēšanai, kā arī sadzīviskām nepieciešamībām – kancelejas preces, mēbeles, degviela, formastērpi, individuālais ekipējums utt. Rezultātā nepaliek kaut cik vērā ņemami līdzekļi, kas varētu tikt ieguldīti attīstībā, it īpaši bruņojumā. Piemēram, cik tiek iztērēts armijas transporta līdzekļu OCTA, ņemot vērā, ka liela daļa šī transporta uz ceļa atrodas labi ja reizi gadā?

Sauszemes spēkos dien tikai aptuveni 950 karavīru. Liela daļa to pat neatrodas Latvijā, bet gan misijā vai pirmsmisijas apmācībās. Risinājums ar pašreiz pieejamiem finanšu resursiem noteikti būtu to novirzīšana kaujas vienību attīstībai, kā apmācību pamatvirzienu izmantojot, piemēram, Speciālo uzdevumu vienības formātu.

Vietā piezīmēt, ka pašreizējais LA veidols, struktūra un budžeta sadalījums nenodrošina pat vienas mūsdienu prasībām pilnībā atbilstošas kaujas rotas (aptuveni 120 karavīru) esamību, kas spētu vajadzības gadījumā operatīvi reaģēt.

Problēmjautājums ir arī lojalitāte, jo atsevišķās apakšvienībās saziņai pamatā tiek izmantota krievu valoda, ir zināmi gadījumi, kad dienestā esošs karavīrs tiek pamanīts pretvalstisku spēku akcijās krievu valodas atbalstam. Komplektā ar faktu, ka daļai karavīru pamatmotivācija dienestam ir sociālās garantijas un misiju atalgojums, armijas reālo kaujas spēju vērtējumā būtu ieviešamas korekcijas.

Tātad, lai gan ir pamats apgalvojumam, ka aizsardzībai atvēlētie līdzekļi ir neatbilstoši mazi, vienlaikus ir pamats sacīt, ka esošie līdzekļi netiek izmantoti efektīvi.

6) Pārsteidzoši, ka, neskatoties uz situācijas nopietnību, joprojām netiek veidota kaut cik jūtama rekrutēšanas kampaņa ar aicinājumu stāties ZS vai doties dienēt LA.

Ko būtu iespējams izdarīt, ja tiktu piešķirti vērā ņemami līdzekļi Zemessardzei un armijai?

Labs atskaites punkts būtu daudzkārt pieminētie 2% no IKP, protams, ar nosacījumu par saprātīgi izvēlētām prioritātēm. Protams, ar noteikumu, ka aizsardzības budžetā atkal netiek ierēķinātas dažādu sporta zāļu celtniecības izmaksas, Valsts prezidenta prezentācijas izdevumi un tamlīdzīgi.

Prioritātes šobrīd būtu bruņojuma iegāde tādās katastrofāli novārtā pamestās sfērās kā pretgaisa un prettanku aizsardzība. Būtisku pienesumu dotu arī mūsdienīgāks strēlnieku bruņojums un ekipējums gan ZS, gan arī LA, kur bieži trūkst arī elementāra individuālā ekipējuma.

Ne mazāk svarīga būtu NBS militāro mācību apjoma un kvalitātes palielināšana, ietverot jau iepriekš minēto jauno izaicinājumu scenāriju apguvi, kā arī nostiprinot LA un ZS personālsastāva kopdarbības iemaņas.

Abās augšminētajās sfērās mēs ievērojami atpaliekam no mūsu Baltijas kaimiņiem, tādējādi mazinot arī reģiona drošību kopumā.

Būtu nopietni apspriežams jautājums par formātu, kādā būtu atjaunojams obligātās militārās apmācības princips. Varianti varētu būt dažādi – gan veidojot apmācību sistēmu uz ZS bāzes, gan kā vairākos dažu mēnešu posmos, 2-3 gadu laikā, izejams apmācību ciklu, gan kā studentu militārā apmācība (nesenā pagātnē veiksmīgi darbojies projekts), gan klasiskajā veidolā. Vietā piezīmēt, ka Igaunijā obligātais dienests joprojām veiksmīgi darbojas.

Apjomīga izlūkošanas bruņutehnikas iegāde, kas izskanējusi kā viens no iespējamiem plāniem, kas tiktu realizēts 2016.gadā, šobrīd būtu „ekstra”, kuras pienācīgai iekļaušanai aizsardzības sistēmā vajadzētu gan ļoti nopietnu laika (kura mums var arī nebūt), gan finansiālu ieguldījumu. Piedevām tas, kas tiešām dotu reālu pienesumu, ir kājnieku kaujas bruņutehnikas vienības (BMP tipa), nevis izlūkošanas kaujas mašīnas, kuras paredzēts iepirkt. Turklāt, ja šajā vēstulē iepriekš minētās problēmas netiek atrisinātas, šādas iegādes praktiskais devums būtu tuvs nullei. Pakāpeniska iegāde un apgūšana ilgtermiņā, protams, uzlabotu kaujas spējas.

Ko īsti garantē NATO līguma 5.paragrāfs?

Biežā atsaukšanās uz šo vienošanās punktu rada iespaidu, ka par aizsardzību atbildīgo struktūru un valsts vadība to uzskata teju par brīnumlīdzekli. Uzmanīgi lasot minēto paragrāfu, rodas daudz piezemētāki secinājumi.

NATO līguma 5. pants: „Puses vienojas, ka bruņotu uzbrukumu vienai vai vairākām no tām Eiropā vai Ziemeļamerikā uzskatīs par uzbrukumu visām dalībvalstīm, un tādēļ tās apņemas, ka šāda uzbrukuma gadījumā katra no tām, izmantojot individuālās un kopējās pašaizsardzības tiesības, kas paredzētas Apvienoto Nāciju Organizācijas Hartas 51. pantā, sniegs palīdzību Pusei vai Pusēm, kas pakļautas uzbrukumam, individuāli un kopā ar citām Pusēm, veicot pasākumus, kurus tās uzskata par nepieciešamiem, ieskaitot bruņota spēka pielietošanu, lai atjaunotu un saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību.”

Kā redzams, bruņota spēka lietošana ir tikai viens no iespējamiem scenārijiem, ja to uzskata par nepieciešamu. Piedevām, lai saglabātu Ziemeļatlantijas reģiona drošību, var vienoties par interešu sfēru sadali. Bet, pieņemot, ka NATO līguma valstis būtu gatavas sniegt militāru atbalstu, ir jāsaprot, ka tas lielā mērā ir atkarīgs arī no mums.

Palīdzēt kādā darbā var tikai tam, kurš pats to dara. Ja mums pašiem valsts aizsardzība ir zemāka prioritāte par privātu banku biznesa glābšanu, ja milzīga daļa aizsardzības budžeta tiek iztērēta veidā, kas nepalielina valsts aizsardzības spējas, ja pat reāli draudīgā situācijā nenotiek intensīva un atbilstoša gatavošanās un potenciālo draudu scenāriju izspēle, mēs varam vien cerēt, ka potenciālie sabiedrotie atradīs citus argumentus (piemēram, problemātisku Skandināvijas teritorijas aizsargāšanas iespēju, ja Latviju kontrolētu Krievijas karaspēks), kuru dēļ Latvijas teritorija nav atdodama iespējamai Krievijas agresijai.

Vai beigsim izlikties?

Nav jābūt ne militāram, ne ārpolitikas ekspertam, lai saprastu, ka potenciālie draudi ir reāli. To apliecina un atgādina intensīvā Krievijas iznīcinātāju darbība, karakuģu veiktie pasākumi pret Lietuvu, mācības Latvijas un Igaunijas pierobežā, jaunu aviācijas bāžu izbūve Latvijas pierobežā un, visbeidzot, notikumi Ukrainā. Tāpat ir skaidrs, ka NATO karakuģu, tanku, aviācijas un sauszemes spēku dislocēšanai Latvijā un Baltijā ir racionāli, reālajā nepieciešamībā balstīti iemesli.

Mēs apzināti nerunājam par tādām ilgtermiņa un sabiedrības iesaistīšanos maz prasošām, bet ļoti būtiskām nozarēm kā specdienestu darbība un informatīvais karš, bet gan par to aizsardzības daļu, kurā vēl ir iespējams veikt būtiskus uzlabojumus.

Mēs, Latvijas aizsardzības spēju stiprināšanas atbalsta grupa, kuras sastāvā ir gan zemessargi, gan karavīri, gan stāvokļa nopietnību atzīstošas civilpersonas, apliecinām gatavību savu iespēju robežās gatavoties valsts aizsardzībai, kā arī aicinām uz to pārējos Latvijas iedzīvotājus. Tādēļ pieprasām un aicinām valsts un bruņoto spēku vadību beidzot sākt pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas! Mums rūp mūsu ģimeņu, līdzcilvēku un valsts drošība! Individuālā līmenī veikta gatavošanās iespējamai valsts aizsardzībai nekad nebūs tik efektīva, kā tāda, kas veikta ar valsts atbalstu, tāpēc ceram saņemt atbildes uz šajā vēstulē ietvertajiem jautājumiem, vislabāk – reālas, mērķtiecīgas darbības formā.

Saziņai: biedrība Tēvijas sargi, [email protected]

http://www.draugiem.lv/tevijassargi/

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

FotoCeturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju. Šie protesti skaidri rāda, kādas sekas ir nepamatotiem un bezatbildīgiem politiķu lēmumiem, kuri ir aizrāvušies ar populistiskiem saukļiem un sola pienest uz paplātes visu visiem uz brokastlaiku.
Lasīt visu...

21

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

FotoReti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā daļa, un atļaušos sacīt, ka sabiedriskie mediji vēl atrodas gluži labā situācijā, jo viņi vienmēr var aiziet pie valdības un, apelējot uz savu ārkārtīgi lielo nozīmīgumu nacionālajā drošībā, pieprasīt no valsts budžeta papildu naudu.
Lasīt visu...

6

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

Foto2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas toreizējā ministra Edmunda Sprūdža izteikumiem LNT raidījuma “900 sekundes” diskusijā (16.10.2012.), kuras laikā toreizējais ministrs pauda pārliecību par manu atstādināšanu no Ventspils domes priekšsēdētāja amata, cita starpā sakot: „Jums ir jāsaņem [..] taisnīgs sods, zaglim, tāpat kā filmā, ir jāsēž cietumā”; „un tieši, pateicoties tai Jūsu nesodāmībai, kuru Jūs pērkat par publisku nodokļu maksātāju naudu, tajā skaitā par Ventspils iedzīvotāju naudu.”
Lasīt visu...

21

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

Foto1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests esošajā sastāvā.
Lasīt visu...

12

Unikālais izaicinājums

FotoVai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku izaicinājumu? Ja ne visā mūžā, tad tikai pēcpadomju gados. Ja ne no katra cilvēka, tad no valsts visaugstākās amatpersonas. Vai Latvijā ir kāds precedents fotogrāfijā fiksētajam izaicinājumam?
Lasīt visu...

3

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

FotoLatvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas tiesas izveide ir sasteigta, nav pietiekami izvērtēti visi ar to saistītie faktori, kā arī nav ņemtas vērā citas iespējas, kas lietu izskatīšanu padarītu efektīvāku.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...