Vai būs izmeklēšana par Ramoliņu ģimenes iesaisti karteļa organizēšanā?

Mēģina vienoties par cenu paaugstinājumu un draud ar boikotu

Portālam diena.lv zināms, ka 2022. gada martā Konkurences padomē ar iesniegumu vērsās biedrība “Latvijas Mežizstrādātāju savienība”, kura bija noskaidrojusi, ka vairāki citas mežsaimnieku biedrības, “Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācija”, biedri, kas piedalījušies AS “Latvijas valsts meži” rīkotajos kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanas iepirkumos, iespējams, ir veduši aizliegtas sarunas par pakalpojumu cenu un tarifu noteikšanu un apmainījušies ar informāciju, kas attiecas uz cenu veidošanas noteikumiem iepirkuma līgumu izpildē.

Runa ir par vairākiem AS “Latvijas valsts meži” rīkotiem iepirkumiem par kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniegšanu, kas aptver laika periodu no 2018. līdz 2024.gadam. Lai labāk izprastu situācijas būtību, ir jāaplūko šo AS “Latvijas valsts meži” rīkoto iepirkumu un līgumu noslēgšanas specifika.

Katra līguma noslēgšana tiek organizēta divos posmos. Pirmajā posmā iepirkuma procedūrā pēc noteiktiem AS “Latvijas valsts meži” izstrādātiem kritērijiem tiek izraudzīti pretendenti, potenciālie kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu sniedzēji, kuru skaitu nosaka pats iepirkuma rīkotājs AS “Latvijas valsts meži” – šo atlasīto pretendentu skaits parasti sasniedz vairākus desmitus komersantu.

Ar šiem komersantiem tiek noslēgta vispārīgā vienošanās, un attiecīgie pretendenti tādējādi iegūst tiesības atsevišķā atlases procedūrā pretendēt jau uz iepirkuma līguma noslēgšanu attiecībā uz konkrētu pakalpojuma sniegšanas periodu (parasti tie ir trīs mēneši) konkrētā Latvijas reģionā.

Respektīvi, iepirkuma procedūras specifika paredz, ka pretendents, kurš ir izraudzīts pirmajā kārtā un noslēdzis vispārīgo vienošanos, vēl neiegūst garantētas tiesības sniegt kokmateriālu pārvadājuma pakalpojumu, bet gan iegūst tālākas tiesības saņemt AS “Latvijas valsts meži” aicinājumu iesniegt savu finanšu (cenas) piedāvājumu konkrētā pakalpojuma sniegšanai, piemēram, katru nākamo triju mēnešu periodā vienā vai vairākos no četriem iepirkumā izdalītajiem Latvijas reģioniem (Austrumlatvija, Viduslatvija, Rietumlatvija, Ziemeļlatvija).

Attiecīgi tieši šajā otrajā posmā – atsevišķajā atlases procedūrā, saņemot komersantu iesniegtos cenu piedāvājumus konkrētam reģionam un konkrētajam periodam, AS “Latvijas valsts meži” izvēlas jau konkrētus pakalpojumu sniedzējus, kuru skaits atkarīgs no AS “Latvijas valsts meži” konkrētā brīža vajadzībām, atlasot tos pretendentus, kuri spējuši piedāvāt viszemāko pārvadājuma pakalpojuma cenu.

Būtiski piebilst, ka iepirkuma pirmajā kārtā katram pretendentam ir jānorāda t.s. “cenu griesti” – maksimālā cena, par kuru augstāku tas vairs nevarēs iesniegt otrajā iepirkuma posmā (zemāku cenu otrajā iepirkuma posmā, protams, drīkst piedāvāt). Tātad pretendentam, iesniedzot sākotnējo piedāvājumu iepirkumā, faktiski ir jābūt pietiekami apdomīgam un vienlaikus tālredzīgam, lai spētu piedāvāt arī nākotnē atbilstošu pakalpojuma cenu, kas nav un nebūs ne nesamērīgi zema, ne nesamērīgi augsta, laikus prognozējot potenciālās maksimālās pakalpojuma izmaksas vairāku gadu periodā, lai, balstoties uz tām, varētu iesniegt savus cenas piedāvājumus otrajā iepirkuma posmā.

Tai pašā laikā nav bijis tā, ka AS “Latvijas valsts meži” nebūtu paredzējuši situāciju, kad vispārējos cenu pieauguma apstākļos un degvielas sadārdzināšanās rezultātā pakalpojumu sniedzējiem nav nekādas iespējas saņemt cenu pieauguma kompensāciju.

Sadarbības nosacījumi paredz to, ka kokmateriālu pārvadāšanas pakalpojumu izcenojumi iepirkumā slēgto līgumu ietvaros tiek pārskatīti ik mēnesi, ja mēneša vidējā dīzeļdegvielas cena mainās par vismaz 4% un reizi ceturksnī, ja ceturkšņa patēriņa cenu indekss mainās par vismaz 3%. Tātad, ja pieaug dīzeļdegvielas cenas vai aug patēriņa cenu indekss, iepirkuma dalībniekiem, kuri ieguvuši pakalpojuma sniegšanas tiesības, ir iespēja saņemt izmaksu palielināšanās kompensāciju.

Tātad mehānisms, ar kura palīdzību kompensēt cenu pieaugumu, pastāv, un pašu AS “Latvijas valsts meži” sniegtā informācija liecina, ka pārvadājumu pakalpojumu cenas attiecībā uz iepirkumu dalībniekiem tik tiešām ir bijis pamats diezgan regulāri pārskatīt, it sevišķi pēdējos mēnešos, kad degvielas un patēriņa cenu kāpums iezīmējās sevišķi strauji.

Tagad “Dienai” ir kļuvis zināms, ka “Latvijas Mežizstrādātāju savienība” vērsusies Konkurences padomē ar iesniegumu, jo tās rīcībā nonāca un arī “Dienas” rīcībā ir nonācis kāds WhatsApp sarakstes fragments. No tā redzams, kā viens no AS “Latvijas valsts meži” iepirkumos izraudzīto kompāniju pārstāvjiem, kas, pēc “Dienas” rīcībā esošās informācijas, ir mežizstrādes kompānijas SIA “Vella Kalpi” vienīgais dalībnieks un valdes loceklis Mārtiņš Ramoliņš, vēršas pie citiem iepirkuma dalībnieku pārstāvjiem, kuri ir pievienoti šajā pašā sarakstē, faktiski aicinot šos komersantus kopīgi vienoties par iepirkuma ietvaros sniedzamo pakalpojumu izcenojumu un cenu paaugstināšanas un pārskatīšanas pieprasīšanu AS “Latvijas valsts meži” vai arī visiem komersantiem kopīgi pārtraukt pakalpojumu sniegšanu iepirkuma līguma ietvaros.

“Dienas” rīcībā esošais sarakstes fragments liecina, ka priekšlikums kopumā guvis vismaz daļas no sarakstes dalībnieku atbalstu. Sarakstes dalībnieki ir biedrības “Latvijas Neatkarīgo Mežizstrādātāju Asociācija” biedri, taču konkrētā iepirkuma ietvaros visi komersanti ir savā starpā konkurējoši un savstarpēji neatkarīgi tirgus dalībnieki.

Jāpaskaidro, ka no konkurences tiesību viedokļa, ja kādam komersantam ir iebildumi par cenu pārskatīšanas nosacījumiem vai komersants tos uzskata par neatbilstošiem, šo jautājumu, protams, nav aizliegts risināt individuāli ar pasūtītāju, kas šajā gadījumā ir AS “Latvijas valsts meži”.

Taču savstarpēja komersantu komunikācija, apejot pasūtītāju, un mēģinājumi panākt kopīgas vienošanās, kas saistītas ar iepirkuma piedāvājumu vai cenu veidošanās nosacījumu saskaņošanu un pārskatīšanu vai mudināšana uz kopīgu cenu paaugstināšanu vairāku publiskajā iepirkumā konkurējošu komersantu starpā, nav pieļaujama, un atbilst karteļa vienošanās vai vismaz aicinājuma uz šādu vienošanos pazīmēm.

Nerunājot nemaz pat otru galējību – kopīgu vienošanos par līgumu izpildes un pakalpojumu sniegšanas boikotu, uz ko, kā secināms no sarakstes, konkurējošos uzņēmumus faktiski mudinājis SIA “Vella kalpi” valdes loceklis Mārtiņš Ramoliņš, ja norunātā kopīgā cenu paaugstināšana netiks atbalstīta no AS “Latvijas valsts meži” puses.

Tādā veidā jau esošajos krīzes un kokmateriālu deficīta apstākļos, ņemot vērā, ka piegādes kanāli no Krievijas un Baltkrievijas ir slēgti, šāds aicinājums faktiski ir vērsts uz konkurences ierobežošanu nozarē, draudot izraisīt kokmateriālu deficītu, kas neizbēgami vēl vairāk palielinātu kokmateriālu pakalpojumu cenas un būtiski sašaurinātu konkurenci kokmateriālu pārvadājumu pakalpojumu tirgū.

Konkurences padomē ar iepriekšminētajiem un līdzīgiem argumentiem par iespējamu aizliegtas vienošanās slēgšanu vai mudinājumiem to darīt vērsās ne tikai “Latvijas Mežizstrādātāju savienība”, bet, cik zināms “Dienai”, arī pats pasūtītājs – AS “Latvijas valsts meži”, līdz kuram arī bija nonākusi informācija par konkurentu mēģinājumiem iepirkumā panākt saskaņotas vienošanās par cenām vai vienoties par pakalpojuma sniegšanas boikotu.

Konkurences padome problēmas nesaskata

“Diena” vairākās publikācijās iepriekš jau detalizēti vēstījusi par būvnieku karteļa lietu. Šajā lietā spilgti iezīmējas kāda nianse – Konkurences padome savu lēmumu pret būvniekiem ir balstījusi gandrīz tikai un vienīgi uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) noklausīto būvkompāniju pārstāvju sarunu ierakstu atšifrējumiem. Šie atšifrējumi un sarunās lietoto frāžu fragmenti Konkurences padomei lika izdarīt secinājumus, kas balstās uz tās interpretāciju, pieņēmumiem un nosacītām likumsakarībām, kuras it kā, pēc Konkurences padomes ieskatiem, apstiprina aizliegtu vienošanos starp būvniekiem iepirkumos.

Šajā lietā jau uzsākta tiesvedība, bet mežizstrādātāju gadījumā līdz tādai diezin vai nonāks, jo Konkurences padome, reaģējot uz AS “Latvijas valsts meži” un biedrības “Latvijas Mežizstrādātāju savienība” sniegto informāciju par minētajām komersantu sarunām, ar sevišķu aktivitāti atšķirībā no būvnieku karteļa lietas nav izcēlusies.

Ja reiz no būvnieku sarunu fragmentu atšifrējumiem Konkurences padome ir spējusi saredzēt būtiskus konkurences tiesību pārkāpumus, tad liktos, ka arī mežizstrādātāju kompāniju sarakstes gadījumā, kur viens komersanta pārstāvis sarakstē atklāti aicina citus (faktiski savas kompānijas konkurentus) vienoties par cenu veidošanas noteikumiem, cenu pārskatīšanu vai pat pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu, Konkurences padomei būtu visiem spēkiem jāķeras klāt un tāpat kā būvnieku karteļa lietas gadījumā šādi mežizstrādātāju kompāniju sarakstē ietvertie aicinājumi rūpīgi jāpārbauda kā iespējama aizliegta vienošanās, vismaz uzsākot par to pārbaudi. Taču šajā gadījumā nekas tamlīdzīgs nenotika.

Nevar teikt, ka Konkurences padome nebūtu reaģējusi uz saņemto informāciju vispār. Tā reaģēja, bet ļoti savdabīgi – uzaicinot minētās  WhatsApp sarakstes dalībniekus uz tikšanos, lai ļautu tiem pašiem izskaidrot situāciju. Jāatgādina, ka būvnieku karteļa lietā Konkurences padome, kas nav izmeklēšanas iestāde, bija pat spējusi panākt to, ka tai bija iespēja KNAB telpās paralēli KNAB izmeklētājiem pratināt būvniecības kompāniju pārstāvjus. Taču mežizstrādātāju sarunu (sarakstes) gadījumā rīcība ne tuvu nebija tik apņēmīga.

Ko tad Konkurences padome secināja pēc savas “pārbaudes” par mežizstrādes kompānijām? Īsumā – secināja, ka viss ir kārtībā un nekādu pārkāpumu nav. “Dienas” rīcībā ir Konkurences padomes sniegtā atbilde pašiem tikšanās dalībniekiem, tātad komersantiem, par kuru dalību aizliegtā vienošanās paustas aizdomas. Konkurences padomes nostāja, kas, kā secināms, tapusi pēc tikšanās ar šiem komersantiem, ir – tā kā iepirkuma līgumi jau esot noslēgti un spēkā, konkurence starp šiem komersantiem, kuri piedalījušies sarakstē un mēģinājuši vienoties par cenu paaugstināšanu vai pakalpojumu sniegšanas boikotu, vairs nenotiekot.

“No tirgus dalībnieku sniegtās informācijas tikšanās laikā un papildus iegūtās informācijas izriet, ka tirgus dalībnieku sarunas un darbības notiek atklāto konkursu līgumu, ka stājušies spēkā, izpildes laikā, un jautājumi, par ko notiek šīs sarunas un darbības, skar esošo ekonomisko situāciju saistībā ar straujo degvielas cenu kāpumu, kas tiešā veidā ietekmē tirgus dalībnieku spēju izpildīt līgumsaistības, kas noslēgtas starp LVM un piegādātājiem. Tādējādi sarunu mērķis bija saistīts ar būtiskiem un ārēji pastāvošiem objektīviem apstākļiem tirgū,” vēstīts Konkurences padomes atbildē.

Tātad pēc Konkurences padomes ieskatiem šajā situācijā viena komersanta izteikts aicinājums citiem komersantiem, konkurentiem, kuri piedalās tajā pašā iepirkumā, vienoties par cenu veidošanas noteikumiem un cenu paaugstināšanu vai pakalpojumu sniegšanas pārtraukšanu iepirkuma ietvaros, ignorējot jau pastāvošo cenu indeksācijas kārtību, nav nekas nosodāms, bet ir tikai vienīgi nevainīga komersantu diskusija par aktuālo ekonomisko situāciju.

Neatbildēts gan paliek jautājums, kāpēc vispār šādai “diskusijai” par cenu veidošanās un pakalpojumu sniegšanas nosacījumiem iepirkuma ietvaros, mēģinot vienoties par kopīgu, saskaņotu rīcību attiecībā uz iepirkumā sniedzamo pakalpojumu izcenojumiem vai pakalpojumu tālāku nesniegšanu, būtu jānotiek starp komersantiem, kuri ir neatkarīgi un savstarpēji konkurējoši tirgus dalībnieki? Vai tas jau pats par sevi nav pamats vismaz uzsākt izpētes lietu un ievākt informāciju, nevis aicināt uz tikšanos tos, par kuru iespējamiem konkurences pārkāpumiem ticis ziņots? Katrā ziņā, jautājumu par Konkurences padomes reaģēšanu un rīcību vai, pareizāk, pasivitāti šajā lietā ir daudz.

Konkurences likums aizliedz tirgus dalībnieku vienošanās, kuru mērķis vai sekas ir konkurences kavēšana, ierobežošana vai deformēšana Latvijas teritorijā, to skaitā vienošanās par tiešu vai netiešu cenu vai tarifu noteikšanu jebkādā veidā vai to veidošanas noteikumiem, kā arī par tādas informācijas apmaiņu, kura attiecas uz cenām vai realizācijas noteikumiem.

Būvnieku karteļa lietā ar sarunu ierakstu fragmentu atšifrējumiem Konkurences padomei bija pietiekami, lai uzsāktu lietu un secinātu, ka esot bijusi aizliegta vienošanās uzreiz desmit būvniecības komersantu rīcībā. Tātad Konkurences padomes ieskatā būvnieku gadījumā tā nebija vis nekāda diskusija par aktuālo situāciju un “ārēji pastāvošiem objektīviem apstākļiem tirgū”, piemēram, publiski pieejamu informāciju par iepirkumiem, ko arī šādi varētu interpretēt, bet gan ļoti nopietns konkurences pārkāpums. Savukārt mežizstrādātāju komersantu gadījumā sarunas, kas skar šo komersantu cenu veidošanas principus un dalības nosacījumus konkrētos iepirkumos, kas pasūtītājam nozīmētu lielākus maksājumus mežizstrādātāju komersantiem un tātad lielākas izmaksas, tās gan esot bijušas vienīgi sarunas par objektīviem apstākļiem tirgū, uzskata Konkurences padome.

Turklāt interesanta ir arī Konkurences padomes nostāja, apgalvojot, ka konkurence starp šiem komersantiem, pakalpojumu sniedzējiem, vairs nenotiekot, jo līgums jau esot noslēgts, un tādēļ, kā var secināt no Konkurences padomes sniegtās atbildes, viņi gan var brīvi savā starpā šādā veidā diskutēt un apmainīties ar informāciju par cenu veidošanas principiem un par savu pakalpojumu sniegšanu iepirkumā, aicinot pat visiem kopīgi vienoties un atteikties no pakalpojumu sniegšanas.

Ņemot vērā iepirkuma specifiku, kas iepriekš aprakstīta, šie paši komersanti pēc AS “Latvijas valsts meži” aicinājuma turpinās sniegt savus cenu piedāvājumus katras atlases konkrētajā iepirkumā ietvaros arī turpmāk katram nākamajam pakalpojuma sniegšanas periodam, un tādējādi turpinās savā starpā konkurēt ar piedāvāto cenu iepirkumā. Šis aspekts, kas attiecas uz konkrēto iepirkumu procedūras ietvaros slēdzamo vienošanos specifiku, Konkurences padomei vai nu palicis nepamanīts vai nu kādu iemeslu dēļ nav ņemts vērā.

Lai vai kā, apgalvojums, ka informācijas apmaiņa starp konkurentiem iepirkumā, kas skar cenu veidošanos un aicina uz cenu pārskatīšanu un pakalpojumu sniegšanas boikotu, esot tikai diskusija par aktualitātēm, no konkurences uzrauga puses šķiet neizprotams, it sevišķi, ja šo situāciju salīdzina ar Konkurences padomes aktivitāti un rīcību būvnieku karteļa lietā.

Novērtē šo rakstu: