Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
Balss no Vidzemes piejūras
10.11.2017. 05:07»
lauku uzņēmējs
Ko tā pamuļķe te muld? Reālai uzņēmējdarbībai nekāda nauda nekur nav pieejama!!! Laukiem vispār neko nedod. Vot šitādi "kompetenti konsultantiņi" tai ES fondu naudai gan ir piezīdušies, tāpēc ne lauksaimniekiem, ne lauku uzņēmējiem reālu ražotņu atvēršanai un darbavietu radīšanai nekas pāri nepaliek...
Precīzi!
Lelle
09.11.2017. 14:55Kapēc pietiek.com publicē šitādas duras murgus? Vemt gribas...viss šinī valstī smagi iet uz leju, lauki vispār izmērdēti, no skolu slēgšanas nu ir ķērušiesarī pie pie slimnīcu likvidēšanas....drīz laukos nebūs kas tos mirušos pensīšus uz kapiem aizved.
lauku uzņēmējs
09.11.2017. 14:50Ko tā pamuļķe te muld? Reālai uzņēmējdarbībai nekāda nauda nekur nav pieejama!!! Laukiem vispār neko nedod. Vot šitādi "kompetenti konsultantiņi" tai ES fondu naudai gan ir piezīdušies, tāpēc ne lauksaimniekiem, ne lauku uzņēmējiem reālu ražotņu atvēršanai un darbavietu radīšanai nekas pāri nepaliek.
Līdumnieks
09.11.2017. 04:50Kas ir Bizness? "Izdevīgs komercdarījums" tikai kam? Ņemsim dažas rindiņas no Fašisma: Kāds labums Valstij no jūsu Biznesa? Tālāk:Kāda alga būs no jūsu biznesa strādniekam?
Jautājums Biznesmenei: Kādu labumu ir devis Latvijas valstij jūsu Bizness? Kāda alga tika maksāta jūsu uzņēmumā strādniekiem? Labi saglabājusies. PSRS laikā mācīja: Ja Biznesmeim peļņa ir 15%, viņš domā. Ja peļna ir 25%, vairs nedomā, sāk rīkoties. Ja peļņa ir 50 %, vairs nedomā, iet pāri līķiem!
ķirurgs
08.11.2017. 15:53šī Šlesera kalpone kūrējas šobrīd pa buldozra kārtējo naudas atmazgāšanas projektu, kas saucas "Jūrmalas lidosta". Absolūts acu aizmālēšanas projekts.
Exe
08.11.2017. 14:21Gudrā raksta autore varēja jau padalīties savā 'veiksmes stāstā', kad pēc Anttilas likvidēšanas sataisījās rullēt savu biznesu. Un, kas no tā sanāca.
sociāli atstumtais
08.11.2017. 06:19,, turība,, = latviešu jaunatnes kropļotāja ! to būdu ir uz visātrāko jāklapē ciet ! brašo komjauniešu + PSKP ,LKP CK komunistu un čekistu = kolaboracionistu ,, patvērums ,, ! ciet! prom !
Bonijs
07.11.2017. 16:47»
Ronijs
Diemžēl raksta autorei ir jāpiekrīt, īpaši atsevišķu kompetences centru kontekstā
Kompetences centriem jàbût augstskolu laboratorijàm śî vàrda plaśàkà nozîmè. Kà redzi, dekàne spriež gudri, bet tàdu vnk lietu neredz un neattîsta, jo merkantilàs intereses pirmà vietà, to jau foto pat ràda.Turîbas màcîbu spèkos ir ćekists un diversants Ivars Godmanis. Un caurkrituśais žurnàlists Domburs. Viñi màca! Ko viñi var labu iemàcît?
Ronijs
07.11.2017. 15:33Diemžēl raksta autorei ir jāpiekrīt, īpaši atsevišķu kompetences centru kontekstā...
ES Fondi
07.11.2017. 15:07»
alias
Laikam izteikšos nepopulāri, bet ES fondu naudas smagi kropļo biznesu, it sevišķi valsts pasūtījumos. Naudas līdzekļi milzīgi, bieži vien iepirkumi jau pirms to izsludināšanas sadalīti, līdz ar to top, piemēram, Barona ielas kvalitātes projekti, kuros nauda ir. Bet uzņēmumiem, kas patiešām strādā kvalitatīvi...
bija domàti slîcèju glàbśanai Eiropas nomalè, kad śîs atpalikuśàs valstis kà Latviju pievienos ES. Lai sildîtu ekonomiku un saglabàtu mazvèrtîbas kompleksus un atkarîbu no bankàm.
Nene
07.11.2017. 13:57viss uzrakstîts pareizi. Man patika vàrdu salikums biznesa psihologija un neveselîga nauda. Biznesa psihologija ir biznesa stratègija un taktika, kas balstàs vadîtàja kà lokomotîves potenciàlà. Tas biss pareizi. Neveselîgà fondu nauda patieśàm ir atkarîbas nauda. Ar nepacietîbu gaidu, kad tiem tirliñiem, kas uz to vèl cer, tà izbeigsies. Tàpat kredîtu nauda. Kaut àtràk tas viss sabruktu un bûtu, kà jàbût. Valsts atbalsts ir netraucèt uznèmèjdarbîbai. Bet personîgà pieredze liecina, ka LV ne tikai traucé, bet iznîdè. Ja ar tàdu sajûtu ej, tad tevi neiznîdès, Valsti apriori ar VID ir normàli uzskatît par uznèmèjdarbîbas iznîcinàtàju. Ja vispàr no kàda kaut ko gaidi, esi nolemts neveiksmei. Ir vai nu veiksme, vai neveksme. Vidusceła nav.
alias
07.11.2017. 13:53Laikam izteikšos nepopulāri, bet ES fondu naudas smagi kropļo biznesu, it sevišķi valsts pasūtījumos. Naudas līdzekļi milzīgi, bieži vien iepirkumi jau pirms to izsludināšanas sadalīti, līdz ar to top, piemēram, Barona ielas kvalitātes projekti, kuros nauda ir. Bet uzņēmumiem, kas patiešām strādā kvalitatīvi, bet nav pietuvināti, VID brūk virsū par it kā aplokšņu algām, jo vidējā alga zemāka kā uzņēmumos, kuriem iet cauri struktūrfondu naudas. Ja pabrauksiet pa Siguldas šoseju tumsā, būs vēl viens lielisks piemērs. Ceļš pa Eiropas naudām rekonstruēts pāris gadus atpakaļ, bet tumsā vairs nav redzams neviens ceļu apzīmējums, visas līnijas ir izbalējušas. Nauda ieguldīta milzīga, bet garantija un kvalitāte kā Ķīnā ražotam tosterim.
Neiedziļinoties detaļās
07.11.2017. 13:03Tas ir ārprāts, kāds viedoklis ir Biznesa augstskolas „Turība” Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekānei
no Lursoft
07.11.2017. 12:56Tā Eiropas fondu naudas plūsma tiešām ļoti palīdz attīstīties uzņēmējdarbībai Latvijā un arī valsts atbalsts uzņēmējiem ir varens. Par to liecina Lursoft dati.
Š.g. desmit mēnešos Latvijā bankrotējuši un likvidēti rekordliels skaits uzņēmumu - veseli 13208. Tas ir augstākais rādītājs visu 25 gadu laikā. Likvidēto uzņēmumu skaits šajos 10 mēnešos jau par veselu tūkstoti ir pārsniedzis visa pagājušā gada rādītājus. Urrrrā!
Raksta autore to droši vien nezināja.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
