Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pietiek vairākkārt publicēja Nekustamā īpašuma lietotāju apvienības (NĪLA) stāstus par "Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma" (Nr. 158.Lp13, turpmāk – Likumprojekts)[1] veidošanas gaitu[2][3][4]. 

ZemNoziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas likumā” (NILLTFL) un Moneyval novērtējuma karoga, bez apspriešanas ar sabiedrību, klusi tiek virzīts jau 4. (ceturtais) Likumprojekta variants, kas varētu kļūt pa galīgu, jo virzītājs šoreiz ir Ministru kabinets un ceturto redakciju ir ieplānots steidzīgi iesniegt uzreiz 2.(otrajam) Saeimas lasījumam, kur, cik labi zināms, par to jautri nobalsos ar “PAR” visi klātesošie no 100 Saeimas deputātiem.

Likumprojekts joprojām paredz, ka Nekustamā īpašuma (NĪ) darījumu starpnieku reģistrāciju reģistrā (turpmāk - Reģistrs) veiks privātā organizācija – NĪ firmu apvienība LANĪDA, kurai atbildīgā par Reģistra vešanu Ekonomikas ministrija (atcerēsimies tās “veiksmīgos” OIK un Pārvaldnieku reģistra projektus) deleģēs savas reģistra organizēšanas un vešanas pilnvaras.

Likumprojekta būtība joprojām ir neizglītoto (jo nekādas izglītības līmeņa prasības sertificējamiem Likumprojekts neizvirza) NĪ darījumu starpnieku totāla reģistrācija Reģistrā. Likumprojekts pieļauj cilvēku ar pamatizglītību (t.i. personu bez speciālas izglītības) reģistrāciju Reģistrā, ko valsts uzdevumā veiks privāta organizācija.

Atgādināsim, ka minimālās prasības NĪ darījumu starpnieku izglītības līmenim ir izteiktas Eiropas Savienībā un arī Latvijā akceptētā standartā LVS EN15733:2010 “Nekustamā īpašuma aģenti – prasības nekustamā īpašuma aģentu pakalpojumu sniegšanai” (turpmāk – Standarts), tajā noteiktajām augstākās izglītības un daudzām citām prasībām un nepieciešamajām prasmēm un iemaņām, kas prasa 1.līmeņa augstākās izglītības apliecinošu dokumentu no katra, kurš vēlas sniegt NĪ aģentu pakalpojumus ES, tajā skaitā – arī Latvijas teritorijā.

Vai un kādā veidā ir iespējams sasniegt cēlo Likumprojektam izvirzīto mērķi - sekmēt stabilu, drošu un uzticamu starpniecības pakalpojumu sniegšanu, aizsargājot personu darījumus ar viņu mājokli un finanšu līdzekļiem, turklāt vienlaikus mazināt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ņemot vērā, ka vērtīgi NĪ un klientu finanšu līdzekļi tiks uzticēti neizglītotiem analfabētiem, varam tikai fantazēt, jo tomēr grūti būs iemācīt āzi dot pienu.

NĪLA uzskata, ka Likumprojekts diskreditē Nekustamā īpašuma tirgus darījuma starpnieka profesiju, ir bīstams, jo starpnieki-analfabēti apdraud klientu Nekustamos īpašumus un naudu, kā arī nerada priekšnoteikumus Likumprojekta mērķu sasniegšanai, t.sk. Moneyval prasību izpildei.

Gribētos zināt sabiedrības domas, kuras gada laikā un arī 4. Likumprojekta redakcijas izstrādes un virzības gaitā Likumprojekta izstrādātāji (Ekonomikas, Tieslietu, Finanšu ministrijas, Ministru kabinets) un virzītāji (Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija) Latvijas tautai uzprasīt piemirsa.


[1]Skat. http://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs13.nsf/webSasaiste?OpenView&restricttocategory=158/Lp13

[2]Skat. http://pietiek.com/raksti/vai_latvijas_nekustama_ipasuma_tirgu_ar_likumu_tiek_iedibinats_monopols

[3]Skat. https://pietiek.com/raksti/12saeimas_deputatu_gulbja_dziesma_-_latvijai_kaitigs_likumprojekts_velesanu_ena

[4]Skat.https://pietiek.com/raksti/ka_panakt,_lai_jus_sadzirdetu_saeimas_deputati,_jeb_cirka_klaunu_izklaides_panemieni

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Suverenitātes portrets pakta jubilejas sakarā

Foto2019.gada 23.augustā paiet 80 gadi kopš Vācijas un Padomju Savienības līguma noslēgšanas. Tas bija triviāls līgums par neuzbrukšanu. Līgumu parasti dēvē par Molotova-Ribentropa paktu. Līdz 1939.gada 23. augustam cilvēce pazina daudzus paktus, kā dēvē starptautiskos līgumus. Arī Latvijas Republika savas pastāvēšanas laikā ir bijusi līdzautore daudziem paktiem. Droši var teikt, ka neviens no tiem nekad nav ieguvis sabiedrības plašāku ievērību. Ne reti par paktiem sabiedrība netiek detalizēti informēta. Paktu producēšana ietilpst diplomātisko attiecību segmentā un ārlietu ministrijas rūpēs.
Lasīt visu...