Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Referendums (tā klasiskajā izpratnē) valsts mērogā teorētiski ir iespējams, bet praktiski 99,9% nav īstenojams. Kāpēc? Iedzīvotāju pilsoniskās pasivitātes un papildu nosacījumu dēļ (lai rosinātu referendumu iniciatīvas grupai pašu spēkiem ir jāsavāc vismaz 155 00 notariāli apliecinātu un apmaksātu parakstu).

Pēdējo gadu pilsoniskās aktivitātes referendumu jautājumos ir parādījušas, ka šādu nevienaldzīgu un aktīvu cilvēku valstī ir tikai daži tūkstoši vai pat simti. Cilvēki pārsvarā ir kūtri, paši neiet pie notāriem un neveic šo savu parakstu apmaksu. Tas nozīmē, ka rosināt jebkura veida referendumu būtu pa spēkam tikai finansiāli ļoti stiprai organizācijai, kura organizētu parakstu vākšanas kampaņas, apmaksātu aktīvistu darbu, telpas, reklāmas presē, radio un TV, notāru pakalpojumus utt. Tie ir miljoni.

Vēl viens svarīgs moments – ja nāktos tiesāties, tad Augstākā tiesa (AT) varētu noraidīt šādu iniciatīvu, pamatojoties uz to, ka tautai nav tiesību lemt imigrācijas jautājumus. Jūs neticat, ka tas tā var notikt? Tā jau ir noticis ar biedrības „Latvija par latu” iniciatīvu eiro ieviešanas priekšvakarā.

AT tiesnesis Guļāns ar saviem kolēģiem nosprieda, ka tauta nedrīkst rosināt referendumus par maksāšanas līdzekli valstī, jo šādus referendumus neparedz Satversme. Tas nozīmējot, ka iepriekš esot jāmaina Satversme. (Izziņai – Satversmes 73.pants nosaka jomas, kuras nav nododamas tautas nobalsošanai. Tas nozīmē, ka par pārējiem jautājumiem tauta var lemt pati tiešās demokrātijas iniciatīvās.) Tomēr tiesnešiem ir cita likuma izpratne, un ir 0% garantiju, ka referendums varētu notikt, ja pat izdotos savākt šos 155.000 parakstus. AT spriedumi nav pārsūdzami.

Kāda ir izeja? Ir uzsākta pilsoniska iniciatīva „STOP masu imigrācijai” http://stopimigracija.lv/, imigrācijas jautājumus lemjot uz vietas – pašvaldībās. Lai gan referendumi pašvaldību līmenī pašlaik nav iespējami (likumprojekts jau gadiem ir „iestrēdzis” varas koridoros), tomēr ir iespējama jautājuma publiska apspriešana un tai sekojoša rakstveida gribas izteikšana, kas aktivitāšu beigu fāzē tiek ieprotokolēta. Šī iedzīvotāju gribas izpausme tad arī kļūst saistoša konkrētai pašvaldībai („Par pašvaldībām” 3.pants) – iedzīvotāji paši lemj par savā teritorijā notiekošo. Ko es gribētu atgādināt politiķiem?

Pašvaldību vadītājiem jāatceras, ka viņus ir ievēlējuši pašu cilvēki, nevis bēgļi no citām valstīm. Jāatceras, ka pirmā vietā ir savu cilvēku intereses un šīs intereses ir jāievēro. Jāatceras arī, ka pēc gada ir pašvaldību vēlēšanas… Politiķiem, kuri pārstāv Latviju ārzemēs, būtu laba iespēja novelt atbildību uz Latvijas iedzīvotājiem par pašu neapdomīgi dotajiem solījumiem Briselē vai kaut kur citur. Jo mēs visi dzīvojam demokrātiskā Eiropā, vai ne? Vai Junkeram, Briselei vai vēl kādam būtu iebildumi pret demokrātijas izpausmēm Latvijā? Domāju, ka ne!

* pilsonisku aktivitāšu „STOP masu imigrācijai” iniciators

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Juceklis sabiedriskajos medijos

FotoPirms nedēļas Latvijas radio Ziņu dienests izteica neuzticību radio valdei un pieprasīja tās atkāpšanos vai atbrīvošanu. Šo paziņojumu atbalstīja vairums Ziņu dienesta darbinieku. Žurnālisti uzskata, ka strādā vismaz ceturto daļu virs noteiktās slodzes un nesaņem adekvātu atalgojumu par padarīto darbu.
Lasīt visu...

21

Par "Mīļumu" Gobzemu, dubulttiesnesi un citiem interesantajiem ļaudīm: kas patiesībā redzams attēlos

FotoFotogrāfijas no ministriju un tās padotībā esošo iestāžu saviesīgajiem sarīkojumiem ir patiešām interesants izpētes objekts. Nepiekrītu, ka konkrētajā gadījumā fotogrāfijām pievērsta uzmanība tāpēc, ka ir zaudēts tiesas process, jo šādā gadījumā slimnieks noteikti padalās ar savu diagnozi. Diagnozes nav, bet ir tikai stāsts par "interesanto". Piekrītu, ka fotogrāfijas gaismā izcēlusī persona nav sistēmas cilvēks, citādi raksts būtu daudz sulīgāks un saturētu daudz interesantāku informāciju.
Lasīt visu...