Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā 307 tūkstoši vēlētāju parakstījās, ka AS Latvenergo nav privatizējams, un Saeima pieņēma attiecīgu likumu. Pēc tam gan notika šā uzņēmuma pārveide, izveidojot meitas uzņēmumus. Viens no tiem – AST pat kļuvis par akcionāru Latvijas gāzes meitas  uzņēmumam Gaso. Mans mērķis nav aprakstīt visu raidījumu, bet uzmanību piesaistīja, ka abi meitas uzņēmumi dzīvo katrs savā pasaulē.

Pakalpojumu tarifu paaugstināšanā ST atsaucas uz AST, jo, lūk, vaininieks ir tas. Neviens uzņēmums neatklāj savus patiesos enerģijas pārvades zudumus. AST pat tik ļoti rūpējas par savu darbinieku algām, ka kompensē inflācijas zudumus. Te nu vietā ieklausīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītāja Jāņa Endziņa iebildēs, ka ne visi tā var atļauties. Kāds cits eksperts, kādreizējais SPRK loceklis Gatis Ābele pat atļāvās bilst, ka netic sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai.

Ja iedziļinās TV raidījuma redaktoru sagatavotajās tabulās, tad sliecos piekrist Ābeles teiktajam. Par analīzi vēlāk.

No Sadales tīkla valdes priekšsēdētāja varēja saprast, ka viens no sadārdzinājuma iemesliem ir lielais mājsaimniecību skaits (10 tūkstoši), kuras šogad uzstādījušas saules paneļus. Citiem vārdiem – nenodarbojas ar elektrības patērēšanu, bet gan ar tās mikroģenerēšanu.

Te gan jāpiebilst, ka viens šāds mikroģenerators, kad saulīte staigā pa debess jumu, spēj nodrošināt piecas līdz septiņas kaimiņu mājsaimniecības ar elektrību, tādejādi ST atbrīvojot no elektrības piegādes no lielāka transformatora. Šogad mikroģeneratori vasarā spējuši nodrošināt apmēram 10% no kopējā enerģijas patēriņa, tādējādi kļūstot par ražotājiem.

Latvijas Elektroenerģijas un energobūves asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis sociālos tīklos jau paspējis mikroģeneratoru būves valsts atbalstu nosaukt par OIK 2. Jāiebilst, ka ne visi būves pionieri saņem solīto līdz 50% atbalstu. Nevajadzētu aizmirst, ka Ukrainas kara apstākļos decentralizēta ražošana nodrošina elektropiegādes drošumu.

Nedaudz par tarifu ticamību. Rodas daži jautājumi Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, kas skatīja abu meitas uzņēmumu pieteikumus. Kāpēc ST pieteikuma projektā parādās maz saprotamas  izdevumu pozīcijas? Citēšu – ieņēmumu korekcija, kas saistīta ar iepriekšējā regulatīvā perioda izmaksu un prognožu novirzēm. Līdz šim bija 0,0 EUR, plāno – 36,27 milj. EUR. Izmaksas, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadīšanas zudumiem un tehnoloģijas procesa nodrošināšanu sadales tīklā. Līdz šim bija 16,07 milj. EUR, plāno – 68,51 milj. EUR.

Kam ST šīs summas maksā? Kāpēc  vienam un otram tīklam pārvades zudumu segšanai elektrība jāpērk biržā, tā ik dienu tērējot 0,5 milj. eiro? Kālab elektrību, ko saražojam Ķegumā, jāpērk biržā? Kāpēc Latvenergo pats pirmais no Baltijas iestājās Nord Pool? AST valdes priekšsēdētāja steidz paziņot, ka vēsturiski ilgtermiņā tas atmaksājoties. Vai tas ir pieņēmums? Kur mūsu zinātnieku pētījumi? Ekonomikas ministre gan teica, ka nav obligāti elektrība jāpērk biržā.

Turpinām analizēt AST projekta pieteikumu regulatoram. Kāpēc elektropārvades pārvades pakalpojumu lietotājiem, kura piederības robeža ir pēc 110/6-20 kV transformatora, elektroenerģijas tarifa pieaugums ir  5,17 reizes no patlaban spēkā esošā tarifa 0.00230 uz projektā 0,0119 par EUR/ kWh. Līdzīgi pieaugumi vēl divās augstāka sprieguma līnijās.

Varbūt vērts ieklausīties Enefit valdes priekšsēdētājā Kristā Mertenā, ka ir laiks ST un AST pārskatīt iepirkumu stratēģiju. Ne tikai uzņēmumiem, bet arī valstij kopumā.

Kā izrādās, mums pat nav valsts energostratēģijas. Mainoties ģeopolitiskajai situācijai, enerģijas pietiekamība un tās cena kļūst par primāro aspektu ekonomikas attīstībā. Varbūt mainīt likumdošanu un valsts monopoluzņēmumu peļņas lieluma procentus, - tie varētu būt tuvu nullei? Varbūt norakstīt pārvades uzņēmu zaudējumus, ja tādi radušies iepriekšējos gados, bet nelikt tos tarifā? Varbūt atteikties no piecu gadu ilga tarifa apstiprināšanas, bet varbūt pāriet uz divreizēju tarifu pārskatīšanu gadā? Kā redzams, prognozēt elektrības cenu ir apmēram tas pats, kas zīlēt.

Problēmu uzskaitījums nebūs pilnīgs, ja netiks pieminēts, ka veicams ST un AST, Latvenergo aktīvu starptautiskais audits. Tieši šī pozīcija ļoti ietekmē tarifu lielumu. Varbūt, kamēr ST un AST padomes, valdība un Saeima nav nonākušas līdz sapratīgam lēmumam, atstāt esošos tarifus, kuri ir spēkā līdz 2024. gadam.

Vēl jāpiemetina, ka tarifu projekts nav skatāms, līdz MK nav izpildījis Elektroenerģijas tirgus likuma prasības. Tajā likumdevējs 92. pantā valdībai bija uzdevis līdz  pagājušā gada 30.septembrim izstrādāt noteikumus 30. panta divām daļām. Citiem vārdiem, jāizstrādā normatīvais akts par elektroenerģijas iepirkumu un norēķinu kārtību no mikroģenerācijas īpašniekiem.

Aicinu par šiem priekšlikumiem līdzdomāt ikvienam elektroenerģijas patērētājam un ražotājam, ne tikai iniciatīvas grupai, kura ir nonākusi pie iepriekš minētajiem priekšlikumiem. Pat Satversme paredz pienākumu īpašniekam – tautai – rīkoties kā rūpīgam un gādīgam saimniekam.

Attēlā – AS Latvenergo (tā koncernā ietilpst Sadales tīkls) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Čakste.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mūsu krievvalodīgajiem vēlētājiem ir jāpasaka ne tik tīkama patiesība - ja gribat cieņpilnu attieksmi pret sevi, arī pašiem ir jāsper solis pareizā virzienā

FotoKas noteica "Saskaņas" rezultātu Saeimas vēlēšanās? Vai pieļāvām kļūdas, no kurām varēja izvairīties? Vai samaksājām par principiem? Vai katrs no mums izdarīja/neizdarīja visu labākam rezultātam? Un kādus secinājumus esam izdarījuši? Pašlaik katram ir īstais laiks meklēt atbildes uz šiem jautājumiem.
Lasīt visu...

21

No mūsu drosmes atkarīgs

FotoPirms simt viena gada rakstnieks, politiķis, viens no Latvijas valsts dibināšanas iniciatoriem Jānis Akuraters 1922. gada laikraksta “Jaunākās Ziņas” 66. numurā rakstīja: “Arvien vēl šis jautājums stāv, kur bijis. Un, protams, diezgan nenormālā stāvoklī, pateicoties skaidras likumības un ieskatu trūkumam par šo lietu Latvijā.
Lasīt visu...

21

Raidījumam “Nekā personīga” jāatsauc viltus ziņas

FotoStarptautiskais preču tirdzniecības uzņēmums „TELF AG” pieprasa atsaukt uz viltus ziņām balstītus apmelojumus, kurus kā sensacionālu sižetu “Caur Latviju akmeņogles eksportē firma, kas vainota “Vagner” grupas finansēšanā” svētdien, 15. janvārī skatītājiem piedāvāja Artas Ģigas (attēlā) vadītās producentu grupas  RedDotMedia raidījums “Nekā personīga”.
Lasīt visu...

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem. Nobeigums

FotoES un ASV stratēģiskie mērķi šobrīd sakrīt, abiem vajadzīga Krievijas paralīze. ES – lai izdzīvotu, bet ASV - lai saistītu Krieviju kā Ķīnas partneri un sabiedroto. Nav noslēpums, ka Ķīnas neitralizēšanai angloamerikāņu pasaule nolēmusi veidot jaunu bloku AUKUS, kur ietilptu visas Britu sadraudzības valstis un, iespējams, Japāna.
Lasīt visu...

21

Jana Brēmera 1. vēstule pigmejiem

FotoBezgalīgi var vērot uguni, mākoņus, pa upi peldošus liberāļu līķus un aktīvo idiotu rosību, mēģinot vadīt Latvijas valsti. Acīmredzami, ka šī vadīšana ir pilnīgi ačgārna un nekādus rezultātus nedod. Un tas ir saprotams, jo valsts stūre ir nodevēju, nejēgu, ārzemju aģentu un politisku pigmeju rokās. Savukārt propagandas nomāktie ierindas pigmeji, kas izglītības dēļ nespēj saprast visa notiekošā jēgu, ir cietēji, jo tiek maldināti, izdilst un iet mazumā.
Lasīt visu...

3

Vēsturnieku komisiju es nolikvidēju, bet tagad nāk prezidenta vēlēšanas – varētu vietā uzcirst veselu institūtu

FotoDāmas un kungi! Godātie skolotāji! Es tiešām priecājos par šo vēstures skolotāju konferenci. Tas, manuprāt, Latvijas valstij ir ļoti būtisks temats.
Lasīt visu...

21

Īsumā par “visu ģimeņu” absurdu

FotoValstī, kurā pietiek pavisam reālu un steidzami risināmu problēmu, ir mēģinājumi pacelt dažu jautājumu aktualitāti ar iespējami lielāku troksni. T.s. “partnerattiecību”, “visu ģimeņu” (vienalga, kā tagad sauc mēģinājumus panākt viendzimuma laulību atzīšanu) tēma nav tā, kurai es gribētu veltīt sevišķi daudz uzmanības. Bet troksnis ir liels, un tāpēc ir vērts atkārtot dažas lietas, kas ir aksiomas.
Lasīt visu...

21

Medikamentu pieejamības atslēga – vietējie ražotāji

FotoNav noslēpums, ka nu jau vairākus mēnešus akūti trūkst zāļu gan aptieku plauktos, gan slimnīcās. Kāpēc tā? Lai gan Latvijas farmācijas nozarei ir daudz, ko piedāvāt – izcila zinātniskā bāze, vērtīgas tradīcijas, patiešām kvalitatīvi un konkurētspējīgi produkti, tomēr 95% zāļu tirgus veido importa produkti.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mēs salauzām izglītības mugurkaulu un nogrāvām izglītības pamatus

Atgriežos pie šīs bildes, jo tai ir lielāka jēga, nekā šķiet ar pirmo acu uzmetienu. Pusgadu pastrādājot skolā,...

Foto

Izdevusies valsts

1. Es šodien, 2023.gada 18.janvārī saņēmu kārtējo Latvijas Republikas tiesas spriedumu ar tūkstošu eiro sodiem par “distancēšanos neievērošanu” pirms vairāk nekā diviem gadiem. Ar...

Foto

Mammu, es gribu, mammu, es gribu, es gribu, gribu, gribu, gribu, gribu!

Jaunā Rīgas teātra (JRT) Lāčplēša ielas mājas remonts turpinās jau 5 gadus un ir...

Foto

Vai, izmetot no mācību satura vēsturi, neesam rīkojušies līdzīgi kā traks cilvēks, kas stāda ķiršu mīkstumus?

Sākot pārdomas par vēsturnieku tikšanos ar valsts prezidentu (13.01.23.) ienāca...

Foto

Kādu nacionālismu mums vajag?

Ir laiki, kuros notiek viss, kas sakrājies desmitgadēs. Kopš Krievijas pilna apmēra uzbrukuma Ukrainai ir sācies tieši šāds laiks. Prasība pēc atbrīvošanās...

Foto

Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju uzņemties krīzes vadību

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš saistībā ar plūdiem Jēkabpils novadā kārtējo reizi demonstrē nespēju...

Foto

Kā Ašeradens restartēs VID?

Finanšu ministra postenis pārsvarā pienākas premjera partijai. Bez valsts budžeta vadības finanšu ministra pārziņā ir arī valsts asinsrite – nodokļu maksātāju veiktie...

Foto

Iestājamies pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie valsts prezidenta, ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās...

Foto

Stigmatizētājus – pie atbildības!

Pagājušā gada 15. decembrī 14.Saeima noraidīja likumprojektu “Civilās savienības likums”, kam bija jākalpo par tiesisko pamatu visu ģimeņu tiesiskās aizsardzības nodrošināšanai, lai...

Foto

Bīstamās garšas – veipošanas spožums un posts!

Kopš elektronisko cigarešu izgudrošanas veipošana ir kļuvusi par vienu no pasaulē populārākiem nikotīna uzņemšanas veidiem. Sākotnēji radītas kā viens...

Foto

Kremlini un globālisti vienojas latviešu valodas noniecināšanā

Jautājums par latviešu valodas lomu un vietu Latvijas valstī nepazūd no dienaskārtības jau kopš neatkarības atjaunošanas pirmajām dienām. Lai...

Foto

Trūkst sīko vagariņu

“Nekonkurētspējīga piedāvātā atalgojuma dēļ Ārlietu ministrija saskaras ar darbinieku trūkumu, taču šī problēma ir arī citās valsts pārvaldes iestādēs,” publiski vaimanā ārlietu ministrs...

Foto

Ja vairākums grib tā dzīvot, tad lai arī tā dzīvo

Mani domubiedri. Ļaudis, kuri domā līdzīgi man. Ļaudis, kuri redz nolaisto valsti, nolaisto izglītību, nolaisto visu,...

Foto

Vai īstais brīdis skatīt tarifu pieteikumu?

14. decembra LTV raidījumā Kas notiek Latvijā piedalījās Augstsprieguma tīkla (AST) un Sadales tīkla (ST) vadība, ekonomikas un topošais finanšu ministrs, vairāki eksperti. Vispirms atgādināšu, ka 2000.gadā...

Foto

Marksisms vienmēr centies balstīties tieši uz šīm starpslāņu aprindām

Pēc tam, kad Saeimas Juridiskā komisija 6. decembrī nolēma apturēt darbu pie Civilās savienības likuma, bet Saeima...