“Vai jaunā kārtība iznīcinās Latvijas viensētas kā ģimenes dzīvesvietu?” - ko saka Zemkopības ministrija
PIETIEK11.10.2015.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Pēc vairākām dienām esam saņēmuši Zemkopības ministrijas komentāru Pietiek 5. oktobrī publicētajam, plašu lasītāju ievērību guvušajam Zigurda Strīķa rakstam “Vai jaunā kārtība iznīcinās Latvijas viensētas kā ģimenes dzīvesvietu?” - tik izteiksmīgu, ka publicējam to pilnā apmērā, bez saīsinājumiem un labojumiem:
"Lauksaimniecības galvenais uzdevums ir nodrošināt sabiedrību ar pārtiku. Tādēļ ikvienas lauksaimniecības platības primārais uzdevums ir lauksaimnieciskās produkcijas ražošana, izmantojot ilgtspējīgas ražošanas metodes.
Lauksaimnieciskajai ražošanai kļūstot modernākai, samazinās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Šis process ietekmē apdzīvotību lauku teritorijā, tāpēc lauksaimniecības nozarei ir svarīga loma arī apdzīvotības saglabāšanā laukos. Tieši mazās un ģimenes saimniecības spēj salīdzinoši ātri pielāgoties izmaiņām tirgū, dažādot savu saimniecisko darbību, nodrošināt savu ģimeni un saimniekot, izmantojot metodes, kas ir saudzējošas videi.
Tādēļ, lai nodrošinātu pārtikas ražošanu, uzlabotu lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju, kā arī saglabātu lauku teritorijas apdzīvotību, tiek sniegts atbalsts lauksaimnieciskās produkcijas ražotājiem gan ES, gan Latvijas valsts līmenī.
Lauksaimnieku un mežsaimnieku atbalsta avoti un veidi ir vairāki. Ir gan tiešie atbalsta maksājumi, gan atbalsts atklātu konkursu veidā kā līdzfinansējums no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), ko Latvijā īsteno, realizējot Lauku attīstības programmu 2014.-2020. gadam (LAP). LAP paredz atbalstu arī lauku teritoriju attīstībai un vēl dažāda veida atbalstu, tajā skaitā atbalstu ražotāju grupām (ražotāju kooperācijai) un atbalstu par sakoptiem zālājiem.
LAP 2014.-2020. gadam ir sagatavota, to apspriežot ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajām organizācijām, kurās darbojas gan lielie, gan vidējie, gan mazie zemnieki, jaunie zemnieki, bioloģiskie lauksaimnieki u.c.
Jaunā LAP 2014.-2020. gadam dod iespēju sākt vairāku Latvijas lauksaimniekiem un lauku iedzīvotājiem nozīmīgu atbalsta pasākumu īstenošanu gan šajā, gan turpmākajos gados Latvijai LAP 2014.-2020. gadam ir pieejams 1,531 miljarda eiro liels finansējums, kas ir par 11 procentiem vairāk nekā iepriekšējā plānošanas periodā.
Galvenie LAP mērķi ir ieguldījumi un investīcijas, kas tiks virzītas tā, lai palielinātu ekonomiski aktīvo un uz tirgu orientēto saimniecību skaitu, atbalstu novirzot lauku saimniecību konkurētspējas palielināšanai, kā arī veicinot kooperācijas attīstību lauksaimniecībā un mežsaimniecībā.
Jaunajā LAP liels uzsvars ir likts uz pasākumiem, kas saistīti ar ekonomiskās izaugsmes, vides un klimata mērķiem, piemēram, investīcijām, atbalstam bioloģiskai lauksaimniecībai, agrovides pasākumiem, zināšanu veicināšanai un teritorijām ar dabas ierobežojumiem.
Salīdzinot ar iepriekšējo plānošanas periodu, LAP 2014.-2020. gadam ir divkāršots finansējums LEADER jeb sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju sagatavošanai un īstenošanai. Ikviena kooperācija sabiedrībā – tajā skaitā arī lauku iedzīvotāju un mazo meža īpašnieku – ir process, kas ir atkarīgs no pašu šo sabiedrības grupu iniciatīvas. Jebkuras sadarbības vai kopdarbības formas izvēle un atbilstošās organizācijas izveide ir pašas šīs sabiedrības daļas rokās.
Neviena valstiska iestāde, tajā skaitā Zemkopības ministrija, kooperāciju “no augšas” neveido, tā ir pašu iedzīvotāju rīcība. Tajā pašā laikā ZM ir nodrošinājusi virkni pasākumu lauksaimnieku un meža īpašnieku kooperācijas veicināšanai. Piemēram, š.g., septembra sākumā valdība apstiprināja meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes 2015.–2020. gadam, kuru mērķis ir atzīto meža īpašnieku kooperatīvu apsaimniekoto platību pieaugums līdz 200 000 hektāriem no pašreizējiem meža kooperatīvu apsaimniekotajiem 5000 hektāriem.
Ikvienam Latvijas iedzīvotājam var būt īpašums laukos. Bet pilnīgi visām darbībām, ko īpašnieks savā lauksaimniecības zemē vai mežā dara, nav paredzēts ES un valsts atbalsts. Ikviens atbalsts ir mērķēts kādai konkrētai darbībai, un Zemkopības ministrija rūpju lokā primārais ir produkcijas ražotājs.
Bet Zemkopības ministrijai, tāpat kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, ir atbalsta programmas (Natura 2000, LIFE) lauku vides saglabāšanai, un arī Ekonomikas ministrijai ir atbalsta programmas mazajiem un vidējiem komersantiem."
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
