Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Saeima 2019. gada 10. janvāra sēdē pieņēma lēmumu, ar kuru aicina Ekonomikas ministriju (EM) steidzami izstrādāt tiesību aktus, lai no 2019.gada 31.marta samazinātu elektroenerģijas izmaksas. EM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par savu iespējamo rīcību saistībā ar šī lēmuma izpildi. Ir pamatotas bažas par šo rīcību atbilstību Saeimas lemtajam un sabiedrības interesēm, jo sevišķi attiecībā uz elektroenerģijas obligātā iepirkuma sistēmas juridisko izvērtējumu, kuru paredzēts uzsākt tagad un pabeigt līdz 1.martam

Šī gada 6.februārī esam saņēmuši Jūsu atbildes uz Saeimas Deputātu jautājumu Nr.12/J13 “par 2019. gada 29. janvāra Ministru kabineta sēdē izskatīto Informatīvo ziņojumu “Par elektroenerģijas obligātā iepirkuma un garantētās maksas par uzstādīto jaudu regulējumu, uzraudzību un rīcību pēc Saeimas 2019. gada 10. janvāra lēmuma”

Vēlējāmies precizēt sekojošo: savā atbildē uz jautājumu: “Kādēļ savā Ziņojumā Jūs nepieminat to, ko Eiropas Komisija ir lēmusi attiecībā uz Latvijas valdības īstenotā atbalsta likumību?” Jūs pareizi norādāt, ka Eiropas Komisija (EK) savā lēmumā valsts atbalsta lietā SA 43140 (2015/NN) (turpmāk - Lēmums) 4.sadaļā “Secinājumi” attiecībā uz atbalsta likumību ir secinājusi, ka “Latvija attiecīgo atbalsta pasākumu ir īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108.panta 3.punktu.”

Tālāk Jūs savā atbildē izklāstiet to, ko EK ir lēmusi attiecībā uz atbalsta saderību, lai gan par to Jums netika jautāts. Tāpēc vēlējamies precizēt :

1. Vai, Jūsuprāt, tas, ka EK ir saskaņojusi valsts atbalstu, kurš ir ticis īstenots, desmit gadus pārkāpjot LESD 108.panta 3.punktu, nozīmē to, ka tādejādi šis nelikumīgi sniegtais atbalsts skaitās likumīgs par to laika periodu, kurā tas tika sniegts bez saskaņojuma ar EK? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

Vēlamies norādīt, ka atbalsta likumība un atbalsta saderība ir divi dažādi atbalsta aspekti, kuru izvērtēšanu veic EK. Saskaņā ar ES tiesību normām EK ir tiesīga vērtēt arī nelikumīgi sniegta atbalsta saderību un atzīt to par saderīgu - kā tas arī ir ticis izdarīts šajā valsts atbalsta gadījumā. Šādā gadījumā EK nav pienākums vērsties pret dalībvalsti ar prasību atgūt nelikumīgi sniegto atbalstu, kā to EM jau ne reiz vien ir norādījusi savās atbildēs. Tas ir labi zināms un saprotams, tāpēc EM nav nepieciešams sniedzot savas atbildes atkal un atkal norādīt uz šo faktu, vēl jo vairāk tāpēc, ka uzdotie jautājumi nav par EK iespējamo rīcību saistībā ar nelikumīgi sniegto atbalstu, bet gan par Latvijas institūciju iespējamo rīcību, lai kompensētu šī nelikumīgi sniegtā atbalsta sekas, un vēl jo vairāk tāpēc, ka saskaņā ar ES tiesību normām dotajā gadījumā – kad atbalsts ir bijis nelikumīgs, bet vēlāk atzīts par saderīgu, tālākās iespējamās darbības un kompetence EK un dalībvalsts institūcijām nozīmīgi atšķiras, tāpēc ir nepamatoti un aplami atsaukties tikai uz EK īstenotajām darbībām, jo īpaši tāpēc, ka netiek apšaubīta EK kompetence un rīcības atbilstība šajā situācijā.

Mēs ceram, ka arī Jūs esat iepazīstināts ar EK izstrādāto dokumentu “State Aid Manual of Procedures, Internal DG Competition working documents on procedures for the application of articles 107 and 108 TFEU”, kurš izsmeļoši skaidro un apraksta, kāda ir EK un dalībvalstu kompetence un atbilstošā rīcība gadījumos, kad atbalsts ir ticis sniegts nelikumīgi, pārkāpjot LESD 108 pantu, bet pēc tam ir ticis atzīts par saskanīgu.

Šādā gadījumā EK un dalībvalsts kompetence un veicamās darbības nozīmīgi atšķiras. Šādā gadījumā EK ierobežo savu iejaukšanos un neuzliek dalībvalstij kādus pienākumus ar savu lēmumu, jo EK jau ir panākusi savu mērķi – lai dalībvalsts īstenotu atbalsta shēmu, kas ir saskanīga ar ES kopējā tirgus principiem, un nediskriminētu citas ES dalībvalstis (bet gadījumā, ja dalībvalsts jau ir pieļāvusi šādu diskrimināciju, tad EK ir panākusi, lai dalībvalsts novērš šādas diskriminācijas radītās negatīvās sekas - Latvijas gadīJums, skat EK Lēmumu.). Taču attiecībā uz dalībvalstu institūcijām tiek noteikts, ka šāds procesuāls pārkāpums ir vērtējams nacionālās likumdošanas ietvaros un tam var būt ļoti nozīmīgas sekas.

2. Vai, Jūsuprāt, vienīgās tiesiskās sekas, kas var iestāties saistībā ar nelikumīgi sniegtu atbalstu, ir jāvērtē tikai un vienīgi augstāk minētās EK rīcības kontekstā, ignorējot tās tiesiskās sekas un veicamās darbības, kuras neietilpst EK pienākumos?

3. Ja Jūsuprāt, EK saskaņojot valsts atbalstu, kurš ir ticis sniegts pārkāpjot LESD 108.panta 3.punktu, ir legalizējusi šo pārkāpumu, lūdzam konkrēti norādīt, kuras ir tās tiesību normas, kuras EK piešķir šādas tiesības?

Jūs neesat sniedzis atbildi pēc būtības uz Jums uzdoto jautājumu, par pašlaik īstenotās atbalsta shēmas atbilstību EK lēmumam, tajā ietvertajiem nosacījumiem, kurus Latvija uzņēmās izpildīt, lai šī atbalsta shēma varētu tikt atzīta par saskaņotu. Tādēļ jautājuma konteksts bija nevis par shēmas formālo atbilstību – vai ir saņemts šīs atbalsta shēmas saskaņojums no EK, bet gan vai šī esošā atbalsta shēma tiek īstenota atbilstoši EK lēmumā noteiktajam - ņemot vērā tos nosacījumus, kas tika atrunāti lēmumā, piemēram attiecībā uz pārkompensācijas novēršanu, un ņemot vērā to, ka pati EM ir atzinusi, ka pašlaik īstenotā pārkompensācijas novēršanas kārtība neietver visu komersantam sniegto atbalstu, kā arī dod iespēju pārkompensācijas aprēķinos komersantam iekļaut nevis izdevumu līmeņatzīmes, bet gan jebkādus komersanta izdevumus – pretēji EK lēmumā noteiktajam.

Eiropas Komisija savā lēmumā ir skaidri norādījusi, ka šis atbalsts ir atzīts par saderīgu ar Eiropas Savienības iekšējo tirgu, ņemot vērā virkni nosacījumu, viens no tiem – ka tiks novērsti pārkompensācijas riski un piešķirtais atbalsts būs samērīgs - “atbalsts ir ierobežots līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu atbalsta mērķi. Pamatojoties uz šo informāciju, kā skaidrots iepriekš 3.3.1. un 3.3.2. iedaļā” (lēmuma 97.punkts), un “ka, aprēķinot staciju IRR, tiek ņemta vērā summēšana ar jebkāda cita veida atbalstu (skatīt iepriekš (32) apsvērumu). Tādējādi Komisija uzskata, ka ir izpildīti noteikumi par ieguldījumu un darbības atbalsta iespējamo summēšanu, kā noteikts 2001. gada pamatnostādņu 59. punkta otrajā daļā” (lēmuma 77.punkts).

4. Ņemot vērā augstāk minēto, vai šādu atbalsta sniegšanu ar augstāk minētajām neatbilstībām, kurš tiek joprojām īstenots neievērojot to, kas ir ticis saskaņots ar EK (skat. augstāk minēto), Jūs uzskatāt par atbilstīgu Eiropas Komisijas lēmumam? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi, ņemot vērā augstāk minētos faktus, nevis ignorējot tos un formāli atsaucoties uz EK lēmumu un neņemot vērā lēmumā noteikto.

Eiropas Komisijas lēmumā ir norādīts, ka atbalstu koģenerācijai dalībvalsts ir tiesīga sniegt tikai efektīvai koģenerācijai. Diemžēl, sniedzot atbildi uz jautājumu vai Latvijā atbalsts koģenerācijai tiek sniegt atbilstoši ES tiesību normām un kritērijiem - tikai efektīvai koģenerācija, Jūs neesat atbildējis pēc būtības uz jautājumu, bet gan vienkārši uzskaitījis normatīvos aktus, kuri nosaka augstāk minētās prasības, tāpēc lūdzam Jūs atkārtoti, atbildēt pēc būtības:

5. Vai sniedzot šo atbalstu tiek nodrošināta šī nosacījuma izpilde – ka atbalsts tiek sniegts tikai efektīvi strādājošām koģenerācijas stacijām? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

Iepazīstoties ar Jūsu sniegto informāciju par EM sagatavoto juridiskā izvērtējuma uzdevumu “neatkarīgajam trešās puses izvērtējumam”, Jūs norādāt trīs jautājumus, uz kuriem tiek lūgts sagatavot tiesisko izvērtējumu:

1. Vai atbalsta piešķiršana elektroenerģijas ražotājiem valsts atbalsta shēmas atjaunojamo energoresursu enerģijas un koģenerācijas ražošanai ir uzskatāma par atbilstošu ES normatīvo aktu prasībām, ņemot vērā saskaņojumu ar EK 2017.gada 24.aprīlī?

2. Vai tiesiski ir iespējama izmaksātā atbalsta pilnīga vai daļēja atgūšana (nepārkāpjot tiesības uz īpašumu un tiesisko paļāvību)?

3. Vai tiesiski ir iespējama atbalsta pārtraukšana ar 2019. gada 31.martu (nepārkāpjot tiesības uz īpašumu un tiesisko paļāvību)?

Ņemot vērā, ka EK savā Lēmumā ir skaidri norādījusi, ka šis atbalsts ir ticis ieviests pārkāpjot LESD 108.panta 3.punktu, tātad piešķirts neatbilstoši ES normatīvo aktu prasībām, tādejādi nav saprotama darba uzdevumā formulētā pirmā jautājuma jēga un tvērums, jo tikai EK ir tiesīga izvērtēt valsts atbalsta likumību (arī tā atbilstību ES kopējā tirgus darbības principiem), kas attiecībā uz šo atbalstu jau ir veikts.

Turklāt ir jāatzīmē, ka šī jautājuma formulējums ir veidots tā, ka no tā nav iespējams skaidri saprast, ko tad īsti EM uzdod izvērtēt - jautājums satur vai nu gramatisku vai loģisku kļūdu (atkarībā no tā, ko īsti ir vēlējies uzdot uzdevuma sastādītājs). Tādejādi šāds jautājuma formulējums dod iespēju izvērtējuma veicējam to interpretēt un iegūt pavisam citu izvērtējuma rezultātu.

6. Kāpēc EM nevēlās saņemt “neatkarīgu juridisko izvērtējumu” par to kādas ir iespējamās tiesiskās rīcības attiecībā uz valsts atbalstu (tā iespējamo atgūšanu) konkrētajā Latvijas gadījumā – kad valsts atbalsts ir ticis ieviests pārkāpjot LESD 108.3 pantu un vēlāk ir ticis saskaņots ar EK? Kāpēc EM izvairās iekļaut izvērtējumā šādu konkrētu uzdevumu?

7. Kādēļ EM, uzdodot izvērtēt atbalsta atgūšanas iespējas, dod tiešas norādes uzdevumā tikai uz atbilstību starptautiskajiem līgumiem, ar kuriem tiek aizsargāti ieguldījumi Latvijā, un Satversmei? Kādēļ uzdevumā norādīti tiek tikai tieši šie tiesību akti?

No tālāk izvērstās informācijas izriet, ka tiesisko paļāvību tiek paredzēts vērtēt tieši atbalsta saņēmēju interešu kontekstā.

8. Ir saprotama nepieciešamība un pamatotība veikt juridisko izvērtējumu ņemot vērā atbalsta saņēmēju tiesību regulējumu, bet kādēļ EM savā juridiskā izvērtējuma darba uzdevumā nav iekļāvusi tādu pašu specifisku tiešu uzdevumu arī attiecībā uz patērētāju, atbalsta maksātāju tiesībām, to interešu aizskārumu?

9. Kādēļ darba uzdevumā tiek paredzēts iekļaut ārvalstu tiesu praksi “līdzīgās lietās”, bet netiek prasīts iekļaut izvērtējumā Eiropas Kopienas tiesu praksi tieši šādos gadījumos, kad atbalsts ir ticis ieviests pārkāpjot LESD 108.3 un vēlāk ir ticis atzīts par saderīgu, jo tieši Eiropas kopienu tiesai, nevis dalībvalstu tiesām, ir atbilstošā kompetence lemt saistībā ar valsts atbalsta tiesisko statusu?

10. Kādēļ EM darba uzdevums paredz izvērtējumā iekļaut atsevišķu ārvalstu tiesu prakses gadījumus, bet neparedz uzdevumu iekļaut “neatkarīgajā juridiskajā atzinumā” arī ES tiesību aktu izvērtējumu, kas nosaka ietvaru ES dalībvalstu tiesām attiecībā uz valsts atbalsta tiesību aktu piemērošanu, piemēram – Commission notice on the enforcement of State aid law by national courts (2009/C 85/01) (“Komisijas paziņoJums par valsts atbalsta tiesību aktu piemērošanu valstu tiesās”), lai tādejādi nodrošinātu, ka tiek novērsta iespēja “neatkarīgajā juridiskajā atzinumā” manipulēt ar “ārvalstu tiesu praksi”?

11. Kādēļ darba uzdevumā nav iekļauts uzdevums izvērtēt vai ar pašreiz īstenoto atbalsta shēmu tiek izpildīti EK Lēmumā minētie nosacījumi, piemēram - par pārkompensācijas novēršanu? Tas ir principiāli svarīgi, jo bez šo nosacījumu izpildes EM īstenotā atbalsta shēma nav tiesiska.

12. Vai Jūs uzskatāt, ka šis darba uzdevums ir sastādīts pietiekoši kompetenti un adekvāti, lai EM izmantojot atbilstoši šim uzdevumam sagatavoto juridisko atzinumu spētu adekvāti novērtēt un īstenot savas turpmākās darbības attiecībā uz šo valsts atbalstu - tiesiski un Latvijas sabiedrības interesēm visatbilstošākā veidā? Lūdzam pamatot Jūsu atbildi.

13. Kura EM amatpersona konkrēti ir sastādījusi šo darba uzdevumu “neatkarīgajam tiesiskajam izvērtējumam”, un kurš to ir apstiprinājis? Lūdzam iesniegt šo EM rīkojumu, uz kura pamata sastādīts šis darba uzdevums un tiek veikta Jūsu minētā pretendentu aptauja.

Savā atbildē Jūs apgalvojat, ka juridiskā izvērtējuma veicējam, lai pārliecinātos un nodrošinātu tā “neatkarību”, “uz piedāvājuma iesniegšanas brīdi nesniedz un līguma darbības laikā nesniegs konsultācijas energoapgādes komersantiem”, kuri gūst labumu izmantojot Elektroenerģijas tirgus likuma(ETL) 28, 28.1, 29, 29.1 un 30 pantā paredzētās tiesības.

14. Vai tiešām Jūs uzskatiet, ka šāda apjoma prasība izpildītājam - pārtraukt savas lietišķās attiecības ar augstākminētajiem komersantiem tikai uz brīdi, kamēr tiek izpildīts šis “neatkarīgais juridiskais izvērtējums” (kurš var nozīmīgi skart šo augstākminēto komersantu materiālās intereses, kuras aizstāv pasūtījuma izpildītājs, kurš tādejādi gūst materiālu labumu no augstākminētajiem komersantiem), ir pietiekama, lai nodrošinātu, ka šis “neatkarīgais juridiskais izvērtētājs” neatradīsies interešu konfliktā un būs motivēts veikt objektīvu un neatkarīgu juridisko izvērtējumu, nevis manipulēt ar to augstāk minēto komersantu un savās interesēs?

15. Kādēļ augstāk minēto komersantu uzskaitījumā nav iekļauti arī tie komersanti, kuri gūst labumu izmantojot ETL pārejas noteikumos 52.punktā paredzētās atbalsta iespējas?

16. Vai tiešām Jūs uzskatāt par pamatotu un adekvāti atbildīgu šo Jūsu atbildēs apliecināto EM pozīciju, ka EM nav noteikusi NEKĀDAS prasības attiecībā uz nepieciešamo kompetenci “neatkarīgā juridiskā izvērtējuma” izpildītājam?

Savā atbildē Jūs norādāt, ka “zvērinātu advokātu birojs ir atbildīgs par sagatavotā dokumenta kvalitāti”.

17. Lūdzam precizēt - par ko tieši un kādu atbildību ir paredzēts noteikt izpildītājam? Kur un kā šī atbildība tiks atrunāta? Vai uzskatāt to par samērīgu, ņemot vērā iespējamās sekas, kuras var rasties Latvijas valstij un sabiedrībai, ja izpildītājs nebūs izpildījis veicamo uzdevumu kvalitatīvi?

18. Lūdzam iesniegt sarakstu ar tiem 10 zvērinātu advokātu birojiem, kurus EM ir uzaicinājusi piedalīties un iesniegt savus piedāvājumus šī “neatkarīgā juridiskā izvērtējuma” veikšanai?

19. Ņemot vērā, ka šis izvērtējums tiek pasūtīts, lai EM varētu pamatot savas tālākās darbības attiecībā uz atbalsta īstenošanu un iespējamajām tā izmaiņām, kas var būt saistītas ar daudzu miljonu lielām prasībām un tiesvedību riskiem, vai tiešām Jūs uzskatiet par pamatotu un adekvāti atbildīgu šo Jūsu atbildēs apliecināto EM pozīciju, ka vienīgais kritērijs, pēc kura tiek izvēlēts atbilstošākais pretendents šī izvērtējuma veikšanai, ir piedāvājuma cena?!

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Neuzskatām par iespējamu piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas pasākumos, kas tiek organizēti svešā valodā

FotoEsam aicināti piedalīties priekšvēlēšanu aģitācijas raidījumos, ko organizē Latvijas sabiedriskie mediji, kas cita starpā iekļauj arī raidījumus, kas notiek svešvalodā, konkrēti - krieviski.
Lasīt visu...

6

Izliksimies, ka esam norūpējušies: valsts prezidenta Egila Levita paziņojums par vēlēšanām Baltkrievijā

FotoLatvija kā Baltkrievijas kaimiņvalsts pilnībā atbalsta baltkrievu tautas dziļo vēlmi dzīvot savā neatkarīgā, brīvā, demokrātiskā un tiesiskā Baltkrievijas valstī.
Lasīt visu...

12

Par dzīves mērķiem un jēgu

FotoKas mēs esam? Kāds ir mūsu dzīves mērķis? Kāda ir jēga cilvēces pastāvēšanai? Atbilstoši savām zināšanām un prāta spējām mēs meklējam atbildes uz šiem jautājumiem vai arī lieki nelauzām galvu ar šādām “muļķībām” un mierīgi dzīvojam tālāk. Tomēr šie jautājumi nav tik maznozīmīgi, kā tas varētu likties ikdienas darba steigas un problēmu pārņemtam cilvēkam. No tā, kādas atbildes mēs sameklējam uz šiem jautājumiem, lielā mērā ir atkarīga mūsu dzīve.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...