Iesaki rakstu: 
Mēs, Jēkabpils pilsētas iedzīvotāji, atkal maksājam lielas summas par apkuri, neskatoties uz silto laiku! Gadiem pilsētu sapulcēs vērsāmies pie domes ar saviem priekšlikumiem. Nosūtu mūsu vēstuli, kuru iesniedzām mēram un kuru mūsu acu priekšā viņš atdeva namu pārvaldes priekšniekam. Un viss!!! Tagad mums jauns mērs. Pie viņa negriezāmies. Kāpēc - viss tak skaidrs!
Mēs, Jēkabpils, Nameja ielas 36. nama iedzīvotāji, gadiem nevaram saprast, meklējam atbildes - kāpēc mūsu pilsētā rēķinos tik lielas summas par apkuri? Jābūt risinājumam!
Gaisa temperatūra oktobrī, novembrī bija plusos, tomēr rēķini atšķīrās: Piemērs: oktobrī – 68.26eur, novembrī – 93,98eur, decembrī – 102.92eur, janvārī – 104,92eur.
Vērsāmies pie deputāta Ģierģena, lai noskaidrotu: 1. Ar ko kurina Jēkabpils siltums? Vai šķelda nav apzeltīta? 2. Kādas cenas? Nav pieejama informācija par veiktajiem aprēķiniem. No kurienes tādas summas? Neticam rēķiniem!!!
Lūdzam izveidot darba grupu, kas uzraudzītu un pētītu siltumapgādes efektivitātes uzlabošanas un ēku energoefektivitātes jautājumus. Tā varētu atrast iespēju, kā samazināt iedzīvotāju maksājumus par apkuri.
Septiņus gadus atpakaļ pilsētas sapulcē iedzīvotāji ierosināja šādas grupas izveidošanu, pievienojat tai iedzīvotājus. 1. Sākoties apkurei, nolasīt skaitītāja (PILSĒTAS) rādījumu, pēc tam nolasīt pa kvartāliem. 2. Atņemt rādījumus, kur ir savas katlu mājas, un iznākumā redzams iedzīvotāju siltumenerģijas patēriņš.
Bet kas atļaus nolasīt rādījumus!!! Pie skaitītāja nelaidīs nevienu!!! Kāpēc? Tāpēc, ka ir, ko slēpt!!! Bijušais mērs atteica sapulcei – cik to darba grupu veidosim...
Pašvaldībai. lai uzzinātu iedzīvotāju domas, vajadzētu ar aptaujas palīdzību noskaidrot, vai iedzīvotāji ir apmierināti ar tās darbu, informācijas apriti, sniegtajiem pakalpojumiem. Cerējām uz jauno Domi, bet arī tai pietrūkst gribas un spēka cīnīties. Sadzirdiet mūs! Ļoti ceram! Tā ir pēdējā cerība!
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
