Iesaki rakstu: 
Pirms divām nedēļām publicējām Re:Baltica pētījumu par to, ka Latvijas politikā izveidojies melnais caurums. Tas attiecas uz politiskajām reklāmām sociālajos tīklos. Katru dienu sociālajos medijos Latvijā „ieiet” ap 700 tūkstoši cilvēku. Tas ir vairāk, nekā lasa avīzes, klausās radio un skatās atsevišķus TV kanālus. Tātad sociālie mediji ir iespaidīgs tīkls, kā sasniegt cilvēkus ar konkrētām ziņām. Tai skaitā - politiskām.
Kādēļ par to būtu jāuztraucas?
Jo šobrīd ikviens politiķis Facebook var darīt, ko vēlas, un partiju uzraugam - KNAB - ir neiespējami to izkontrolēt. KNAB uzdevums ir uzraudzīt, cik politiskās partijas tērē priekšvēlēšanu reklāmām. Partijas nedrīkst iztērēt vairāk par noteiktu summu. Šie griesti ir noteikti, lai partijas pārāk neaizrautos ar naudas tērēšanu reklāmām un nekļūtu atkarīgas no sponsoriem. „Es jums ziedoju 10 000 eiro, bet jūs man pēc vēlēšanām izgādājiet līgumu valsts konkursā.”
Cik politiķis maksā par sevis reklamēšanu Facebook, Twitter un Youtube, KNAB nevar izkontrolēt. Nevar arī uzzināt, vai par konkrētā politiķa reklāmu nemaksā ārzemnieks, ko arī Latvijas likumi neatļauj. Tas nozīmē, ka šobrīd KNAB jāpaļaujas uz informāciju, ko iesniedz paši politiķi.
Kādēļ KNAB draud, ka bloķēs Facebook?
Likums paredz, ka Latvijas medijiem ir jāsniedz KNAB informācija par politisko partiju reklāmām. Facebook ir milzīgs, nav reģistrēts Latvijā un var uzspļaut Latvijas likumdošanai. KNAB saka, ka ir izsūtījis lielākajiem sociālo tīklu medijiem aicinājumu sadarboties (kas bija jādara jau krietni ātrāk). Taču es šaubos, ka Facebook atsauksies vai arī atbildēs pēc būtības. Drastiskākais veids, ko KNAB var darīt, ir rīkoties līdzīgi kā ar kazino internetā. Ja nepakļaujas Latvijas likumdošanai - tos bloķē.
Vai KNAB tiešām bloķēs Facebook?
Šaubos, tas būs pārāk grūti. Nokaitināta sabiedrība un arī politiķi.
Vai KNAB vajag „draudēt” ar Facebook bloķēšanu? Noteikti.
Pēdējo pusgadu studējot Amerikā un tiekoties ar vadošo mediju žurnālistiem, kā arī Facebook un Google pārstāvjiem, man ir viens secinājums - šie milži neko nedarīs paši, ja vien tiem nesitīs pa pirkstiem. Tie sāk kustēties un uzlabot algoritmus, runāt par zināmu satura kontroli tikai tad, ja uz tiem izdara spiedienu valsts līmenī. Respektīvi, ja kāds apdraud peļņu.
Latvijas gadījumā gan būtu jārunā par ietekmēšanu Eiropas Savienības līmeni, jo esam pārāk mazs tirgus, lai Facebook par mums uztrauktos. Taču Facebook ļoti nepatīk starptautiski skandāli. Ziņa, ka kāda maza valsts Krievijas pierobežā, kurā izvietoti NATO spēki, plāno bloķēt Facebook, šā milža tēlam nenāk par labu. Un šobrīd Facebook ļoti cenšas saglābt savu brūkošo reputāciju. Sevišķi pēc daudzajām ziņām, ka Kremlis mēģināja ietekmēt pēdējās ASV prezidenta vēlēšanās, izplatot viltus ziņas. Par šīm Kremļa aktivitātēm sabiedrība uzzināja tikai pēc tam, kad konkrētus jautājumus Facebook un Twitter sāka uzdot ASV kongress. Līdz tam - „mēs visu kontrolējam, uzticieties”.
Neliela atkāpe, bet joprojām brīnos, kādēļ neviens no Latvijas politiķiem vai arī atbildīgajām iestādēm nav pieprasījuši datus no Facebook par potenciālajām Kremļa viltus ziņām Baltijas reģionā. Ne tikai ASV, bet arī Eiropas mediji regulāri raksta par Kremļa „Interneta izpētes aģentūru”, kas maksāja par viltus ziņu izplatīšanu iepriekšējās ASV prezidenta vēlēšanās. Facebook šo aģentūru identificēja, analizējot, kas pircis reklāmas ar Krievijas rubļiem. Šis gan ir vairāk Drošības policijas, nevis KNAB jautājums. Sabiedrības šķelšana un vēlēšanu rezultātu ietekmēšana ar viltus ziņām ir Latvijas valsts drošības apdraudējums.
Ko varētu paspēt izdarīt uz gaidāmajām Saeimas vēlēšanām oktobrī?
1) KNAB jāprasa partijām atsevišķi izdalīt tēriņus reklāmām sociālajos tīklos. Šobrīd tie ir vienā maisā ar „reklāmas izdevumiem internetā”.
2) Skaidri jādefinē, ko KNAB uzskata par politisko reklāmu (aģitāciju) internetā. Ja (šobrīd) nevar mainīt likumu, tad vismaz jāizstrādā konkrētas vadlīnijas.
3) Protams, jāturpina sarunas ar sociālajiem tīkliem un jāizskata iespējas sodīt, lai radītu starptautisku rezonansi.
4) Sarunās ar sociālajiem tīkliem KNAB jāatbalsta arī augsta līmeņa amatpersonām - premjeram, valsts prezidentam utt.
5) Jācer, ka dzīvi nedaudz atvieglos paša Facebook aktivitātes. Viņi šobrīd testē jaunu sistēmu, kas ļaus redzēt, kurš maksājis par politisko reklāmu. Šo sistēmu globālā mērogā plānots palaist pirms ASV Kongresa starpposma vēlēšanām šā gada novembrī.
6) Aktīvāka žurnālistu un pētnieku iesaiste. Kopā ar Stokholmas Ekonomikas augstskolu plānojam jau vasaras sākumā uzsākt sociālo tīklu satura monitorēšanu. Ideja ņemta no organizācijas „First Draft” projekta pirms pēdējām vēlēšanām Francijā un Vācijā. Tajā, izmantojot dažādus sociālo mediju analīzes rīkus, aktīvisti monitorēja sociālos medijus un ar faktiem dalījās ar komercmedijiem. Mērķis - ne tik daudz atmaskot viltus ziņas, cik laikus konstatēt avotu, kas cenšas izplatīt maldinošu konkrētu ziņu. Tuvākajā laikā par šo iniciatīvu uzrunāsim kolēģus.
Pārpublicēts no tvnet.lv
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
