Iesaki rakstu: 
Pretrunīgi vērtētajam Latvijas televīzijas (LTV) valdes priekšsēdim Edgaram Kotam pēc jaunās valdības koalīcijas izveidošanas, visticamākais, nāksies pamest šo labi iesildīto krēslu.
Neoficiāla, taču droša ar valdošās koalīcijas aprindām saistītu avotu informācija, kas ir Pietiek rīcībā, liecina, ka varas kuluāros tiek gatavota Kota atlaišana. Kā argumenti Kota nomaiņai minēti gan strauji kritušies LTV reitingi, gan aizdomas, ka, pārdodot ekskluzīvas tiesības tirgot reklāmas laiku hokeja spēļu translācijās, Kots pārkāpis likumu.
Mediji jau ziņojuši, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir veicis pārbaudi par KHL spēļu translāciju un reklāmas laika pārdošanu un vēstulē Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) norādījis uz iespējamiem reklāmas pārdošanas līgumu pārkāpumiem. Pietiek zināms, ka bažas par sporta spēļu translāciju līgumiem radījuši arī LTV līgumi saistībā ar Pasaules futbola čempionāta spēļu translāciju šovasar.
Vairāki avoti Pietiek apstiprināja, ka par Kota atstādināšanu no LTV valdes priekšsēža posteņa tiek plānots lemt jau tuvākajā laikā pēc jaunās valdības izveidošanas. Viens no nosacījumiem ir sarunas par valdības veidošanu, jo Kota atrašanās LTV šefa krēslā esot atkarīga no tā, cik spēcīgas jaunajā valdībā būs Ventspils mēra Aivara Lemberga "kabatas partijas" - Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pozīcijas. Noprotams, ka stingri par Kota atlaišanu iestājas apvienība Vienotība un to veidojošā premjera Valda Dombrovska partija Jaunais laiks.
Kuluāros izskan: ja ZZS jaunajā valdībā būs liela ietekme, Kots savu LTV šefa krēslu varot arī saglabāt. Tas skaidrots ar faktu, ka LTV šefam ir ļoti labas attiecības ar Lembergu. Līdz ar to, ja Lemberga ietekme jaunajā koalīcijā būšot lielāka, Lemberga ietekme spēšot paglābt Kotu no LTV valdes priekšsēža amata zaudēšanas.
Kots LTV vada kopš 2008. gada pavasara. LTV šefa krēslā Kots iesēdās, kad iepriekšējais LTV ģenerāldirektors Jānis Holšteins no amata bija spiests atkāpties pēc tā sauktā ”horizontālā taimkoda” skanāla, kas bija saistīts ar filmas Putina sistēma izņemšanu no LTV ētera.
Bez tā, ka Kotam ir Lemberga ”aizmugure”, LTV šefu siltas attiecības saista arī ar apvienības Par labu Latvija (PLL) līderiem. Tieši saistībā ar LTV šefa, kā arī LTV ziņu dienesta vadītāja Mareka Gailīša draudzēšanos ar PLL pārstāvjiem medijos pirms Saeimas vēlēšanām izskanēja bažas, ka sabiedriskā televīzija nepamatoti lielu un pozitīvu uzmanību pievērš šai apvienībai, tās līderiem un ar to saistītiem uzņēmējiem. Gan Gailītis, gan Kots īpašu labvēlību pret PLL noliedza.
Kopš šā gada 13.septembra Kots ir vienīgais LTV valdes loceklis. Kā rāda Lursoft datu bāze, šajā datumā darbu valdē pārtraukuši visi pārējie tās locekļi – Gailītis, Ija Circene-Groša, Agnese Mamaja, Leonīds Mucenieks, Sarmīte Plūme, Marika Polīte un Baiba Šmite.
Neoficiāli arī izskan, ka gadījumā, ja amatu zaudēs Kots, LTV varētu notikt vērienīgas pārmaiņas. Domstarpības Kotam līdz šim bijušas ar tādiem populāriem raidījumu vadītājiem kā Kārlis Streips (Skats no malas) un Jānis Domburs (Kas notiek Latvijā?).
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
