Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Ingrīda Krīgere*
30.10.2022.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne viena vien Eiropas valsts ir spiesta rūpīgi apdomāt, ar kuru kurināmo nodrošināt elektrības un siltuma ražošanu. Un skati bieži vēršas aizmirstu vai neizmantotu vietējo energoresursu virzienā. Latvijā tā ir kūdra. Taču jautājums, vai un cik lielā mērā Latvijas kūdru var izmantot enerģētiskajām vajadzībām, vairāku iemeslu dēļ ir grūti atbildams.

Latvijā kūdru iegūst jau no XVII gs., taču enerģētikā praktiski neizmanto kopš 2003.gada, kad pēc Rīgas TEC-1 rekonstrukcijas tā tika pārbūvēta, lai kā kurināmo izmantotu dabasgāzi. Turklāt Eiropas Savienībā (ES) kūdru klasificē kā fosilo kurināmo, tādēļ ar ES struktūrfondu atbalstu celtajās vai renovētajās katlu mājās siltumenerģijas ražošanā to zināmu laiku izmantot nedrīkst. Rezultātā 2021.gadā Latvijā tika iegūtas 6000 tonnas enerģētiskās kūdras, un kūdra kopējā Latvijas energobilancē bija 0,04%.

Tāpat jāņem vērā, ka Eiropā notiek pakāpeniska atteikšanās no fosilā kurināmā izmantošanas. Tiesa, briestošā energokrīze vairākām Eiropas valstīm ir likusi mazliet koriģēt plānus. Piemēram, Somija, kas līdz 2035.gadam ir apņēmusies kļūt par oglekļa neitrālu valsti, siltumenerģijas ražošanā joprojām izmanto enerģētisko kūdru. Tās īpatsvars kopējā kurināmā bilancē svārstās mazliet zem 10%.

Latvijas valdība 14.jūlijā pieņēma Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālo plānu, kurā paredzēts no 2030.gada atteikties no kūdras izmantošanas enerģētikā. Tā ir politiska izšķiršanās, un šī atteikšanās ļaus mūsu valstij piesaistīt Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējumu 184 miljonu eiro apmērā.

Šā plāna pieņemšanas gaitā Latvijas Kūdras asociācija norādīja, ka nepieciešamības gadījumā arī pēc 2030.gada būtu jāatstāj iespēja izmantot vietējos energoresursus. MK sēdes protokola lēmumā tika norādīts, ka plāna saskaņošanas laikā ar Eiropas Komisiju (EK) par enerģētikas politiku atbildīgajai Ekonomikas ministrijai sarunās EK jāvienojas par iespēju izmantot kūdru enerģētikā kā pagaidu kurināmo enerģētiskās krīzes situācijās. Nebūtu tālredzīgi šādu iespēju neparedzēt un nepieciešamības gadījumā nespēt lietot savu, valsts vietējo resursu.

Vienlaikus jau kopš 2021.gada janvāra par kūdras izmantošanu enerģētikā ir jāmaksā dabas resursu nodoklis par oglekļa dioksīda emisiju un katlumājām, kuru jauda ir lielāka nekā 20 MW, jāpērk CO2 emisiju kvotas. Līdz 2030. gadam nekādu ierobežojumu kūdras izmantošanai enerģētikā nav. Ja būs pieprasījums pēc kūdras produktiem, tad noteikti būs arī piedāvājums.

Visu augstākminēto apstākļu dēļ ir skaidrs, ka šodien Latvijā potenciālais pieprasījums pēc enerģētiskās kūdras ir grūti definējams.

Ražotāji teorētiski spētu jau nākamajā apkures sezonā nodrošināt vērā ņemamus apjomus – līdz pat 150 000 tonnām enerģētiskās kūdras gadā. Gatavību ar to strādāt patlaban ir izteikuši septiņi ražotāji.

Šogad kūdras ieguves sezona ir beigusies, tā ilgst no maija līdz septembrim. Patlaban būtu īstais brīdis sākt plānot darbus nākamajam gadam. Kūdras ieguvējiem būtu svarīgi saprast, ar ko ir jārēķinās, un pirms nākamās sezonas sākuma zināt, kāds būs pieprasījums pēc enerģētiskās kūdras. Ja Latvija patiešām plāno atsāk iegūt enerģētisko kūdru, tad cik liels ir prognozētais patēriņš? Šis ir būtisks jautājums, jo nav zināms, cik daudz katlu māju vēlētos izmantot šo kurināmo.

Iemesls ir minēts augstāk: neskatoties uz milzīgajām izmaiņām energoresursu tirgū, ES turpina uzturēt Zaļā kursa ideju. Tādēļ gan kūdras ieguves uzņēmumiem, gan energouzņēmumiem būtu rūpīgi jāpārdomā nepieciešamās investīcijas tehnoloģiju pielāgošanai un iespējas šos ieguldījumus atpelnīt tuvākajos septiņos gados. Kūdras izmantošanai enerģētikā atvēlētais laiks nav ilgs.

Patlaban no lielākās daļas Latvijā iegūtās kūdras tiek ražots substrāts (98%), ko plaši izmanto dārzkopībā un mežsaimniecībā. Tas ir ļoti eksportspējīgs produkts ar augstu pievienoto vērtību: Latvijā iegūtais kūdras apjoms ir 31% no ES profesionālajā dārzkopībā izmantojamās kūdras. Pievēršanās enerģētiskajai kūdrai nozīmētu arī būtisku biznesa modeļa maiņu, kas nav vienā dienā izlemjams jautājums.

Enerģētiskajām vajadzībām izmanto tumšo, labi sadalījušos kūdru, kura ir atrodama gandrīz ikviena kūdras lauka zemākajos slāņos. Tumšā kūdra cita starpā ir pieejama arī vēsturiski degradētajos kūdras laukos, kur ieguve notika padomju laikā, bet gados pēc neatkarības atjaunošanas netika veikta vai pabeigta rekultivācija. Tās būtu platības, kuras nepieciešams izvērtēt, un vietās, kur vēl atlicis kūdras slānis, to izstrādāt, lai varētu veikt rekultivāciju un šīs platības varētu izņemt no SEG emisiju uzskaites platībām.

Par labu kurināmo eksperti atzīst biomasu (šķeldu), kurai pievienoti apmēram 10-30% kūdras. Teorētiski šāds maisījums ļautu padarīt lētāku apkuri arī Latvijā un būtu noderīgs pārsvarā nelielajām katlumājām. Ja vien to tehnoloģijas pieļauj kūdras izmantošanu vai arī ir viegli piemērojamas šā kurināmā lietošanai. Droši vien ideālā gadījumā  būtu labi, ja katlumājas būtu piemērotas gan augstas, gan zemas kvalitātes biomasas dedzināšanai, jo tad varētu izmantot gan zemas kvalitātes šķeldu, gan arī kūdru.

Kūdras siltumspēja ir līdzvērtīga vai pat nedaudz augstāka nekā koksnei. Līdz šim bija zināms, ka kūdru šajā apkures sezonā plānoja izmantot vien daži siltuma piegādātāji, bet, sākoties apkures sezonai, interese no sadedzināšanas iekārtu operatoru puses ir krietni palielinājusies. Tikai ne vienmēr ir izpratne, ka kūdras ieguves sezona pašlaik ir beigusies un ne visa iegūtā kūdra ir izmantojuma enerģētikā. Patlaban esošo pieprasījumu ražotāji spēj segt.

Manuprāt, vissvarīgākais būtu rast izsvērtu un pārdomātu atbildi uz jautājumu: vai Latvijā principā var notikt atgriešanās pie plašas kūdras izmantošanas enerģijas ražošanā? Vai un cik sadedzināšanas iekārtu operatori ir gatavi jaukt klāt biomasai kūdru? Un vai tas mums patiešām ir nepieciešams?

* Latvijas Kūdras asociācijas vadītāja

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ekonomikas ministrei un valdības vadītājam jāuzņemas politiska atbildība par situāciju enerģētikā

FotoValdības rīcība sakarā ar AS "Sadales tīkli" regulatoram iesniegto jauno tarifu projektu ir bezatbildīga, un publiskie paziņojumi atgādina zināmo manipulācijas metodi par "labo policistu" un "slikto policistu".
Lasīt visu...

21

Lūk, cik enerģiski mēs skaldām matus

FotoBiedrība “Latvijas Mediju ētikas padome” (LMĒP), kas apvieno 44 mediju asociācijas un individuālus medijus, triju gadu laikā ir sniegusi atbildes vairāk nekā 150 iesniegumiem no iedzīvotājiem un organizācijām par iespējamiem mediju ētikas pārkāpumiem un 51 gadījumā sagatavojusi detalizētu izvērtējumu sūdzībai un atzinumu.
Lasīt visu...

21

Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini

FotoArmands Puče „Ar baltiem cimdiem”. Izcils eksemplārs. Apbrīnoju Pučes profesionalitāti, ar kādu viņš atmasko Raini. Klauzula viena - jebkuras šaubas tiek tulkotas pa sliktu apsūdzētājam. Ar frāzēm –" varētu likties", "varētu secināt", " izskatās ka", "varētu bažīgi iztēloties, ka".
Lasīt visu...

21

Sports visa mūža garumā ir veselības pamats

FotoLaika sprīdis, kad politiķi cenšas izveidot valdību, ir vienīgā iespēja viņiem iedvest, ka valsts nav sadalāma 15 nozaru klucīšos (ministrijās), kas katra atbild par savu jomu, nekad neinteresējas par citas ministrijas esamību, bet ja saņem kādu  citas ministrijas sastādītu likumprojektu, Ministru kabineta noteikumus vai mazāk svarīgu dokumentu, tad šo rakstu darbu nīdē laukā vai vismaz piesārņo ar tik  daudz birokrātiskām prasībām, ka jaunievedumam ir tikai bremzes iedaba. 
Lasīt visu...

21

"Sadales tīkla" tarifu celšana kā slēpts nodoklis graus iedzīvotāju un uzņēmēju maksātspēju

FotoZaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti aicina nepieļaut krasu elektroenerģijas pārvades tarifa celšanu, kas kā slēpts nodoklis būtiski negatīvi ietekmēs iedzīvotāju maksātspēju un Latvijas uzņēmēju konkurētspēju.
Lasīt visu...

12

Džeks, kurš pieliek mūli kā mērkaķis, ir patriots?

FotoLabrīt. “Patriotu nedēļa” ar citas valsts karodziņiem Lāčplēša dienā un citu valstu tankiem 18. novembrī krastmalā ir galā, var turpināt ierasto ikdienu ar šņabi galvenajās pārtikas lielveikalu rindās un statistiku, kas apstiprina alkoholismu vai nerūpēšanos par bērniem.
Lasīt visu...

12

Paziņojums par enerģētisko situāciju valstī

FotoNeraugoties uz veiktajiem pasākumiem, lai kompensētu apkures un elektroenerģijas izmaksas mājsaimniecībām, par oktobri saņemtie rēķini, salīdzinot ar iepriekšējo apkures sezonu, ir vairākas reizes lielāki. Taču maznodrošināto Latvijas iedzīvotāju ienākumi saglabājas nemainīgā līmenī.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par cilvēka nemirstību, kas ir medicīnas nesasniedzamais mērķis

Laika ass ir nežēlīga nākotnes pāreja pagātnē. Cilvēks alkst uzzināt nākotni, parasti viņš interesējas par nākotni savas prognozējamās...

Foto

Prātojums par diagonālēm

Pagājusī nedēļa uzrādīja zināmu bremzēšanos valdības veidošanas gaitā. Lai arī premjerkandidātam pagaidām nav Satversmes 56. panta kārtībā izsniegta aicinājuma uz Ministru kabineta sastādīšanu, uzvedās...

Foto

Prezidenta uzdevums ir izvirzīt premjera amata kandidātu, nevis norādīt partijām, ko tām darīt

Valdības veidošanas sarunas nevedas. “Jaunās vienotības” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Kariņš par šo procesu...

Foto

Noticiet man - es tagad lasu Satversmi kā pilsonis

Valsts ir nācijas mājas, bet tās pamatlikums Latvijai – Satversme – ietver nācijas kopdzīves būtiskākos noteikumus, balstītus kopīgās vērtībās,...

Foto

Prezidents Egils ir jocīgs un galīgi neciena ģimenes vērtības un tradīcijas

Kad tad atkal ir noticis. Un ar Egilu un viņa kanceleju notiek. Čalis ar savu...

Foto

Valsts ir slikta, cilvēki ir slikti, pensionāri ir slikti, vēlētāji ir slikti, Lāčplēša diena ir slikta, es gan esmu lielisks

Šis būs personisks ieraksts. Un neapvainojieties....

Foto

Antropoloģisks pētījums

Vai atceramies sabiedrībā pazīstamos indivīdus, kuri saviem uzvārdiem lika prievārdus ar mērķi panākt aristokrātisku skanējumu? Visi ņirgājās par Fon Kalmanoviču un De Vaškeviču, turpretim...

Foto

Liberālās demokrātijas apdraudētība kā tās leģitimitātes pamats

Ir viena uzskatu pārbaude, kas būtu jāveic ar sevi katram pilsoniski aktīvam cilvēkam. Tātad jums — šīs slejas lasītājam...

Foto

Kas Pīlēnam deva tautas mandātu veidot valdību? Kurš? Pareizi, neviens!

Sākšu ar jautājumu. Vai man vienīgajam šķiet, ka kaut kas nav kārtībā ar zaļo bildi, nu...

Foto

Mēs visu ļoti rūpīgi rečekojām un noskaidrojām, ka Bārbijas Kens nav stāvoklī, - ziedojiet mums naudu, lai mēs varam turpināt!

Jūnija vidū konservatīvi noskaņotā humora vietne...

Foto

Žetonu piešķiršanas kārtība

Šodien “Neatkarīgajā” Elitas Veidemanes un Rolanda Pētersona intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu. Tā nav tipiskā draudzīgā intervija, kur ilgā sarunā norunātais sakompilēts...

Foto

Viņš NEKAD nebūs mans prezidents

Egils ir atmodies no letarģiskā miega. Sveicot 14.Saeimu, viņš uzkāpa kancelē un zibeņoja....

Foto

Tikai nesmejieties skaļi, es došu dažus padomus par veselības aprūpi

Kustība "Par!" Veselības ministrijas politiskajā vadībā bijusi visus četrus 13. Saeimas sasaukuma gadus - divus gadus Ilze Viņķele, divus - es. Esam...

Foto

Beidzot ir gala lēmums saistībā ar manu autoavāriju

Šā gada 1 maija traģiskā avārija zibenīgi pārpildīja interneta ziņu portālus, un sociālie tīkli jau izdarīja tūlītēju spriedumu,...

Foto

Mēs labprāt ierasti neliktos ne zinis, bet diemžēl šoreiz mums jāimitē ieinteresētība

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (SEPLP) piektdien, 4. novembrī, ir pieprasījusi VSIA “Latvijas Televīzija”...

Foto

Štrunts par algām, īstā problēma ir tā, ka izglītības jomā ir iestājusies pieklājības un cieņpilnas attieksmes krīze

Pieklājība un cieņpilna attieksme ir jebkuru attiecību pamatā. Taču...

Foto

Pasaulē piešķir Darvina balvu, Latvijas politikā – Levita medaļu

Pēc ziņas, ka četriem ļoti jau nu šaubīgas raudzes 13. Saeimas deputātiem piešķirta Egila Levita vārdā nosauktā...

Foto

Kā lordu sarunas varētu patīrīt Latvijas tirgu

Nesen bija pirmā reize, kad izdevās personīgi satikt un iepazīties ar kādu lordu, turklāt – ar diviem vienā vakarā....

Foto

Vai kūdra var izglābt Latviju?

Šķiet, tikai retais nebūs pamanījis zemestrīci, kas pēdējā gada laikā ir satricinājusi energoresursu tirgu. Lai mazinātu iespējamās enerģētiskās krīzes ietekmi, ne...

Foto

Slimot nav rožu dārzs, jo īpaši slimnīcā

Slimot nav rožu dārzs. Tas ir fakts. Taču, nokļūšana slimnīcā var pārvērsties par krietni nepatīkamāku pieredzi, kas neaprobežojas ar...

Foto

Jaunākiem iekšlietu sistēmas darbiniekiem ļaus nesportot un pieņemties svarā

Plašākam lasītāju lokam paslīdēja garām kāda satraucoša ziņa – 18. oktobrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu "Grozījumi...

Foto

Ja tagad izrādās, ka pie varas ir tikai partijas (1,4% vēlētāju), tad steigšus jāatkāpjas no senā principa, ka tautas vietniekam ir plašas pilnvaras

[1.] Biedrība “Atvērtās...

Foto

Latvijai ir vajadzīgs Roberts Fūrmanis. Vairāk nekā "progresisti"

„Tagad es jums pateikšu, kas notiks tālāk. Sarūsējusi fašistu kaska uz bērza krusta – tas ir viss, ko...

Foto

Pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie” jeb valsts mediji ir nostājušies pret tautas vairākumu

Operācijas Mindfuck vietējā kontekstā: šobrīd Latvijā ir iestājusies unikāla situācija: pirmo reizi jaunlaiku vēsturē “sabiedriskie”...