Vai Latvija gatavojas jaunām afērām un jaunām enerģētiskām krīzēm?
Pietiek lasītājs07.03.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izskatās, ka Latvijas valdība gatavojas uzlikt mums jaunus pārbaudījumus. Publiski izskanēja ziņa, ka Latvenergo ir uzdots veikt sašķidrinātās gāzes iepirkumu nākošai sezonai, bet vēl līdz šim brīdim nav veikta Latvenergo valdes lēmumu analīze par pagājušā gada gāzes iepirkumu. Nav jau vairs noslēpums, ka Latvenergo valde lēma gāzi pirkt, izmantojot gāzes biržas cenas. Rezultātā faktiski visi iedzīvotāji un uzņēmēji izjūt augošās siltuma un enerģijas cenas.
Valdība, lai kompensētu šos paaugstinātos izdevumus, izmaksās kompensācijās apmēram 500 miljonus EUR, kas ir līdzvērtīgs daudzums, lai uzceltu 400-500 MW lielu vēja parku (teorētiski no šī parka saražotā enerģija valstij būtu bezmaksas!). Vai tiešām tā ir pareiza darbība uzticēt šāda veida iepirkumus komersantam, kas nav sevi sekmīgi pierādījis, darbojoties gāzes tirgū?
Nākošais paziņojums - izveidot kopuzņēmumu no Latvijas valsts mežiem un Latvenergo, lai celtu vēja parkus. Latvenergo vispār nav realizējis nevienu vēja parku projektu! Šim uzņēmumam nav nekādas prakses un saprašanas, kā uzcelt vēja turbīnu, - cik maksās projekts un, pats galvenais, cik maksās saražotā kWh?
Balstoties uz šiem jautājumiem, Latvijas valsts mežiem būtu jāizsludina konkurss uz komersanta piesaisti šāda projekta realizācijā, kā galveno kritēriju minot, cik maksās viena saražotā kWh! Latvijā ir reģistrējušies pietiekami daudz komersantu, kas zina, kā realizēt vēja parku celtniecību.
Šīs pašas afēras ietvarā Augstsprieguma tīkls ( izmantojot tarifa resursus) realizēs Latvijas-Igaunijas kabeļa starpsavienojumu Baltijas jūrā, lai nejauši pieslēgtu pagaidām nenosaukta komersanta vēja parku jūrā.
Jā, un vēl mēs varam apbrīnot, ar kādu pārliecību Latvenergo speciālisti prognozē gāzes cenu 2024. gadā, lai gan paši izgāzās ar prognozi gadu atpakaļ. Par šo kļūdu mēs maksājam lielu cenu un zinām, ka patiesā labuma guvēji pašreiz finansē Krievijas karu Ukrainā. Cienījamie lasītāji – paskatieties https://lg.lv/par-mums/vadiba. No comment.
Vai mēs varēsim saņemt atbildes uz šiem jautājumiem?
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
