Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

5. oktobrī Pietiek publicēja manu rakstu „Vai jaunā kārtība iznīcinās Latvijas viensētas kā ģimenes dzīvesvietu". Atbildot uz to, Zemkopības ministrija 12. oktobrī publicēja savu anonīmo komentāru. Zemkopības ministrija 8. oktobrī publicēja arī neviena neparakstītu Skaidrojumu par prasībām zālāju kopšanā, lai saņemtu tiešos maksājumus.

Savā rakstā minēju vairākas problēmas, par kurām cerēju saņemt Zemkopības ministrijas atbildi – par īpašumu atņemšanas shēmu, kura izveidota, apgrūtinot zemes īpašniekiem tās apsaimniekošanu, paredzot administratīvus sodus par nesakoptu zemi, apliekot ar divkāršu īpašuma nodokli nesakoptās platības un nesen izveidojot Zemes fondu, kura mērķis – uzpirkt izputināto īpašnieku zemi.

Minēju arī nesenās likumdošanas izmaiņas, kuru mērķis pretrunā ar ANO Pamatiedzīvotāju tiesību deklarāciju ir apgrūtināt Latvijas pamatiedzīvotājiem lauku zemes iegādi. Ierosināju Lauku attīstības programmā definēt nelielo zemes īpašnieku lomu lauku attīstībā un veicināt to iekļaušanu lauksaimnieciskajā ražošanā, attīstot kooperāciju.

Kā visaktuālāko problēmu minēju pēc Zemkopības ministrijas rīkojuma šovasar Latvijas laukos no parastajām (ne bioloģiski vērtīgajām) pļavām savākto nevienam nevajadzīgo sienu. Bet ZM anonīmajā atbildē ir saīsināti pārstāstīts tās mājaslapas saturs, nepieminot būtiskākos uzdotos jautājumus.

Atbildē minētā „Leader” programma paredzēta sabiedrības virzītas vietējās attīstības stratēģiju atbalstīšanai, nevis valsts mērogā pieļautu kļūdu labošanai, turklāt šo līdzekļu piešķiršana nav simtprocentīgi garantēta - tā atkarīga no konkursa komisijas lēmuma un reti tiek piešķirta projektiem privātā jomā.

Programma „LIFE” ir pārāk abstrakta, lai to varētu izmantot konkrētas saimniecības atbalstam, bet „Natura 2000” attiecas tikai uz mežiem ar saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

ZM raksta par tagad jau slēgto kooperācijas atbalsta programmu, kura paredzēja līdzekļus kooperatīvu biroju izveidei un biroju tehnikas iegādei. Vēl ir programmas jau attīstītu ražotāju kooperācijai, lai tie varētu apvienoties tirgus apgūšanai. Vienīgais kooperācijas veids, kas attīstās sekmīgi, ir meža īpašnieku kooperācija.

Manuprāt, pašlaik ir vajadzīgas atbalsta programmas lauksaimnieku kooperācijas uzsākšanai, lai pēc četrdesmit gadus ilgušās piespiedu kolektivizācijas cilvēki atkal sāktu viens otram uzticēties un sadarboties. To vislabāk varētu veikt, atbalstot vienas tehnikas vienības, piemēram, ruļļu preses, augstražīga vālotāja, kombaina, meža piekabes vai lentzāģa iegādi jaunizveidotam kooperatīvam. Tikai tā spēsim izmantot savus resursus - mazo saimniecību pļavas un mežus.

Kopumā lauku attīstības programma (LAP) ir orientēta uz vispārējām tendencēm, abstraktām lietām - tādām kā, piemēram, „zems oglekļa dioksīda emisijas līmenis”, „SVN (stratēģiskā vides novērtējuma) specifiskie ieteikumi”, „pasākumu sinerģiskā mijiedarbība”.LAP nav atsevišķi izdalīti vissvarīgākie mērķi un tiem pakāŗtotie, tā ir pārsātināta ar saīsinājumiem un apzīmējumiem, piemēram, no finanšu jomas patapinātais „EX-ANTE novērtējums”, „SWOT analīze”, „SVID analīze” kas, šķiet, pilnīgi saprotami ir tikai tā autoriem un daļēji arī ministrijas ierēdņiem.

Liekas, ka Zemkopības ministriju vairāk interesē 7,3 miljardus lielā strauji augošā pasaules iedzīvotāju kopuma labklājība, nevis Latvijas iedzīvotāji, kuru skaits strauji sarūk. LAP nav orientēta uz cilvēkiem, ģimeni, viensētām, bet uz abstraktu ekonomisko rādītāju sasniegšanu, nepamatoti paļaujoties, ka tie paši par sevi atnesīs pārticību visiem. Toties pret atsevišķu indivīdu ir prasības – esi mobils, esi konkurētspējīgs, bet, ja nespēj tāds būt – pārdod īpašumu un pazūdi. Nav brīnums, ka cilvēki bēg no Latvijas.

LAP nav definēts vēlamais lauku apdzīvotības veids – PSRS okupācijas laikā izveidotie ciemati vai tradicionālās viensētas. Piespiedu kolektivizācijas laikā izveidoto lauku ciematu, kuru iedzīvotāju skaits strauji samazinās, atjaunošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam paredzēts atvēlēt 86 miljonus eiro, bet viensētu ēku jumtu remontiem, ūdensapgādei un kanalizācijai, pievedceļu remontiem, elektrības pieslēgumu ierīkošanai līdzekļi nav paredzēti.

Joprojām bez elektrības ir simtiem apdzīvotu viensētu. Nav izpratnes par to, ka jebkuras ēkas - gan dzīvojamās, gan saimniecības ēkas laukos ir kopēja nacionāla vērtība un lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības potenciāls un tādēļ nebūtu pieļaujama to sabrukšana. (Latvijas brīvvalsts laikā valsts par niecīgu cenu pārdeva lauksaimniekiem būvmateriālus, lai arī laucinieki varētu uzbūvēt modernas, labiekārtotas dzīvojamās ēkas.)

Nav teikts, ko darīt ar tādu neprognozētu blakusparādību kā pilsētnieks laukos un strauji augošo laucinieku mobilitāti – šodien gandrīz ikvienā lauku sētā vismaz viens ģimenes loceklis ir saistīts ar darbu pilsētā vai ārzemēs.

Kādu ekonomisko izrāvienu mēs varam cerēt sasniegt, ja daudzi laucinieki (un arī pilsētnieki) smēķiem un alkoholam tērē vairāk nekā pārtikai, nemaz nerunājot par šo atkarībvielu nodarīto kaitējumu veselībai, darbaspējām un mūža ilgumam? Atkarības vielu lietošanas ierobežošana LAP nav pieminēta pat garāmejot.

Līdz šim platību maksājumus varēja uzskatīt par atbalstu viensētām un mazajām saimniecībām, jo to saņemšana nebija saistīta ar lauksaimniecības dzīvnieku skaitu un siena savākšanu. Arī mazāk labvēlīgo apvidu atbalstu varēja uzskatīt par atbalstu mazo saimniecību īpašniekiem, bet, Zemkopības ministrijai to sasaistot ar lauksaimniecības dzīvnieku skaitu, liela daļa to vairs nesaņēma.

ZM trūkst izpratnes par to, ka lauksaimniecībai mazāk labvēlīgi apstākļi (MLA) ir ne tikai zemāka augsnes temperatūra un auglība, bet arī maza izmēra lauki un paugurains reljefs, kas ir ļoti ainavisks, bet stipri apgrūtina saimniekošanu –, izvedot no meža kokmateriālus jāšķērso purvainas, staignas ieplakas, bet ziemā traktors nespēj uzvilkt kalnā baļķus. Daudzās saimniecībās jau ar pirmo sniegu vairs nevar ar auto iebraukt pagalmā, jo lietotās riepas, braucot pret kalnu, buksē.

Vidzemes augstienē un tālāk uz austrumiem dažkārt ziema sākas jau novembra sākumā un ilgst līdz marta beigām – faktiski gandrīz pusgadu. Kupenas ir krūšu augstumā, un zemā gaisa temperatūrā grūti iedarbināt tehniku. Dziļā sniega dēļ meža darbi ir stipri apgrūtināti. Siena vākšanai stāvās nogāzēs vajadzīgs traktors ar labām bremzēm, pieredze, precīzs aprēķins un apdomība, lai neapgāztos vai kopā ar piecām tonnām dzelžu neieripotu purvā vai ezerā. Zemkopības ministrija nav aprēķinājusi patiesās lauku platības, ņemot vērā nogāžu slīpumu, un nav noteikusi pļavas, kurās siena savākšana stāvo nogāžu dēļ netiktu pieprasīta.

Zemkopības ministrijas Komentāra anonīmais autors raksta: „Lauksaimnieciskajai ražošanai kļūstot modernākai, samazinās lauksaimniecībā nodarbināto skaits. Šis process ietekmē apdzīvotību lauku teritorijā, tāpēc lauksaimniecības nozarei ir svarīga loma arī apdzīvotības saglabāšanā laukos.”

Šis abu pretrunīgo teikumu apvienojums lieliski raksturo Latvijas lauku politikas strupceļu, kādā to ved atbalsti industriālajai ražošanai, kur cilvēku darbs vajadzīgs arvien mazāk. Un šis strupceļš ir veicinājis vēl lielāku problēmu - Latvijas demogrāfisko katastrofu.

Izeja no nodarbinātības problēmas ir nelielās saimniecības. Darbu apjoms tajās ir neaptverams, un darbi nav padarāmi, bet kopumā atdeve no viena hektāra mazajās saimniecībās ir lielāka nekā lielsaimniecībās. Diemžēl mazajās saimniecībās mehanizācijas līmenis parasti ir zems. Latvijai ir raksturīgas cenu šķēres – zema cena lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijai, bet augsta cena gatavajai produkcijai un tehnikai. Paradoksāli, ka Latvijā, neraugoties uz lielo lauksaimniecības un meža nozares pieprasījumu pēc dažāda veida tehnikas, gandrīz neko no tā visa neražojam.

Latvija droši vien vēl ilgi būs nabadzīga valsts, jo norvēģu ekonomista Ērika S. Reinerta grāmata „Kā bagātās valstis kļuva bagātas... un kāpēc nabadzīgās valstis paliek nabadzīgas” joprojām stāv grāmatnīcās nocenota un neizpirkta. Grāmatā aprakstīts, ka bagātām valstīm raksturīga ieguldījumu augošā atdeve, ko sniedz industrializācija. Savukārt nabadzīgās valstis nodarbojas ar lauksaimniecību un iegūstošo rūpniecību - nozarēm ar dilstošu ieguldījumu atdevi. Norvēģu ekonomists to dēvē par specializēšanos nabadzībā, kā piemēru minot Ekvadoru, kuras prezidentu rietumvalstu politiķi pierunāja specializēt valsti banānu audzēšanā, turklāt nesniedzot iepriekš apsolīto dāsno finansiālo atbalstu lauksaimniecībai.

Lai mēs nebūtu Ekvadoras situācijā, laukos un rajonu pilsētās jāattīsta nozares ar augošo atdevi, kas raksturīgas attīstītajām valstīm. Piemēram, mašīnbūvi, ko Vācijā uzskata par visai valsts tautsaimniecībai stratēģiski svarīgu nozari.

Ļoti liels ir lauksaimniecības un mežsaimniecības nozaru pieprasījums pēc mašīnbūves izstrādājumiem, turklāt daudzviet Latvijas laukos prasmīgi meistari jau ražo kokapstrādes iekārtas vai no lietotām detaļām būvē meža izvedējtraktorus, kas no Rietumu analogiem atpaliek tikai nedaudz, bet ir daudzkārt lētāki.

Laukos ir daudzas kolhozu laikos būvētas ēkas – mehāniskās darbnīcas, angāri, kaltes, kūtis, noliktavas, kuras labākajā gadījumā izmanto nepietiekoši, bet sliktākajā gadījumā tās pamazām neapsaimniekotas iet bojā. Tā ir ievērojama nacionālā bagātība, kura līdz šim nav pamanīta un pienācīgi novērtēta, bet to varētu izmantot mašīnbūves uzņēmumu attīstībai, kas ar laiku ražotu izstrādājumus ne tikai laukiem, bet arī pārējām nozarēm, tos arī eksportējot.

Zemkopības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju jāizstrādā īpašs plāns lauku mašīnbūves attīstībai un tās finansiālajam atbalstam. Diemžēl tikai neliela daļa no „Altum” programmas finansējuma ir piešķirta ražošanas uzņēmumiem.

No Zemkopības ministrijas īstenotās lauku attīstības politikas ir atkarīga tautas tagadne un nākotne. Apzinoties lauku nozīmi savas valsts attīstībā, igauņi šī gada maijā ir pārveidojuši Lauksaimniecības ministriju par Lauku lietu ministriju. ”Reorganizējot ministriju, mēs nacionālā līmenī vēlamies uzsvērt, ka viss laukos notiekošais jāuzlūko plašākā nozīmē nekā līdz šim,” teica Igaunijas lauku lietu ministrs Urmass Krūse.

Latvijā vēl joprojām ierastā kārtība. Šķiet, ka pilnā sparā tiek īstenota 1982. gadā PSKP Centrālās Komitejas plēnumā pieņemtā Pārtikas programma. Zemkopības ministrijas Komentārā teikts: „...Zemkopības ministrijas rūpju lokā primārais ir produkcijas ražotājs..."

Globālā brīvā tirgus apstākļos, kādi pašlaik pastāv, vajadzētu konkretizēt - vai tiešām gatavojamies apgādāt ar pārtiku visus planētas iedzīvotājus, vai tiešām tā būtu izdevīgākā nozare, kurā Latvijai specializēties? Vai piemaksāsim apšaubāmas kvalitātes pārtikas ražotājiem lielāko daļu no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, lai tie saražotu rekordlielu pārtikas daudzumu pārdošanai pasaules biržās?

Manuprāt, Latvijas iedzīvotājus šauri kvantitatīvā nozīmē ar apšaubāmas kvalitātes pārtiku lieliski apgādā jau esošās lielveikalu ķēdes, turklāt neprasot finansējumu un subsīdijas. Zemkopības ministrijai vajadzētu rūpēties, lai VISI Latvijas iedzīvotāji būtu nodrošināti ar veselībai nekaitīgu bioloģisko pārtiku, ko saražotu nelielas un vidējas saimniecības.

Lielākais devums, ko lauki varētu dot valsts kopējai attīstībai, ir tautas atražošana. Svarīgāk ir laukos izaudzināt jauno paaudzi - inženierus, ārstus, zinātniekus, kuri, strādājot nozarēs ar augošu ieguldījumu atdevi, spētu Latviju ierindot starp pasaules turīgākajām valstīm.

Lauku atbalsta maksājumi ES jau pirms 20 gadiem Kopējās lauku politikas (KLP) reformas laikā tika atsaistīti no saražotās produkcijas daudzuma un tika maksāti atbilstoši lauksaimniecības zemes lielumam. Platību maksājumi atbilstoši KLP domāti cilvēkiem draudzīgas lauku vides veidošanai, nevis dažu tūkstošu Latvijas lielsaimniecību atbalstam, kuras darbojas industriālajā graudkopībā un piena lopkopībā – nozarēs, kurās Latvija nekad nespēs konkurēt pasaules mērogā.

Pašlaik Latvija ir zaudējusi cīņu par platību maksājumiem, kas būtu kaut cik tuvi veco ES dalībvalstu maksājumiem. Latvijas valdība lauksaimniecības konkurētspējas nodrošināšanai kā atbildes pasākumu nav ieviesusi ievedmuitu visiem lauksaimniecības ražojumiem, kurus iespējams izaudzēt Latvijā.

Latvijā nav attīstīta rūpniecība un intelekta ietilpīgu pakalpojumu nozare, kuras peļņu varētu izmantot lauku attīstībai. Tādēļ pašlaik jautājums ir par lauku atbalsta maksājumu sadali – sadalīt visiem līdzvērtīgi, veicinot lauku vides saglabāšanu un attīstību, vai pieticīgos finanšu resursus piešķirt piena lopkopībai un industriālajai graudkopībai, kurām ir stiprākie lobiji, bet kuras nav rentablākās un vēlamākās valsts attīstībai. http://m.la.lv/straujuma-jaunais-lap-nakamas-eiropas-naudas-apguvei-gatavs-iesniegsanai-ek-2/

Zemes izmantošanas intensitātei jābūt atkarīgai no tirgus pieprasījuma pēc saražotās produkcijas. Līdz ar piena cenu kritumu Latvijā šogad ir izzuduši 1140 ganāmpulki. Lauku rajonos, kur ir par maz lauksaimniecisko ražotāju, ir labi, ka vismaz tiek veikta pļavu apsaimniekošana, tās nopļaujot. Kopumā lauksaimnieciskajā ražošanā neizmantoto platību īpatsvars ir tiešā saistībā ar Latvijas zemajiem platību maksājumiem.

Nedrīkst ar administratīviem pasākumiem piespiest īpašniekus zemi izmantot ražošanai, ja saražotajai produkcijai nav noieta. Šogad tā ir noticis ar piespiedu kārtā parastajās (ne bioloģiski vērtīgajās pļavās) savāktajiem siena ruļļiem. Ne Zemkopības ministrija, nedz arī Ekonomikas ministrija nav veicinājusi siena ruļļu izmantošanu apkurē, atbalstot šādu apkures krāšņu uzstādīšanu jau pirms siena ruļļu vākšanas.

Līdzīgi kā Zemkopības ministrija atbalsta piena un graudu ražotājus, tai vajadzētu parūpēties arī par pļavu apsaimniekotājiem, kuru pamatprodukcija ir sakopta vide un labā lauksaimnieciskā stāvoklī uzturētas pļavas, un nevajadzīgi saražotos siena ruļļus iepirkt vai vismaz kompensēt siena savākšanas izdevumus.

Ja arī Jūs interesē lauku īpašumu apsaimniekošanas jautājumi un Jūs vēlētos līdzdarbotos jaundibināmajā lauku zemes īpašnieku biedrībā, rakstiet uz e-pasta adresi [email protected].

Foto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

FotoValsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā ir nodokļu maksātāju loma un rīcība. Likumsakarīgi, ka nodokļu nomaksas apjoms ir atkarīgs no tā, cik efektīva ir VID sadarbība ar nodokļu maksātājiem. Uzticēšanās ir svarīgs šīs sadarbības priekšnoteikums.
Lasīt visu...

12

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

FotoVien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā šī. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju Sociālistisko Republiku Savienība) laiki tik ļoti atšķiras un kontrastē ar mūsdienām, ka neatstāj vienaldzīgu gandrīz nevienu. Īpaši, ņemot vērā, ka tā nav tik sena pagātne un vēl ir daudz cilvēku, kuri “toreiz” ir dzīvojuši.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

FotoPašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistās ar PSRS, ir svēts un godā turams. Viens no PSRS laika jājamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it īpaši. Tomēr šogad 9.maija ieplānotās izrādīšanās izpalika, bet izrādīties vajag, īpaši, ja tuvojas vēlēšanas, kuru rezultāts izšķirs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svēts PSRS mantojums, vai nē. Visticamāk, ka tiks, un šī tikšana vismazākā mērā būs saistīta ar Krievijas iedzīvotāju patieso gribu, bet tas jau cits stāsts.
Lasīt visu...

12

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

Foto1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas tēvam, minimums, ir jāatkāpjas. Interesanti, kāpēc tik ļoti ir bail atklāt izglītības vai pilsonības dokumentus? Un tad ir jāuzdod daži tieši jautājumi par mūsu drošības dienestiem. Savukārt, ja tā nav taisnība, tad ir jābūt notiesājošam spriedumam par apmelošanu. Viens no diviem. Taču mana sajūta saka, ka būs kā ierasts, nebūs nekas.
Lasīt visu...

21

Ko apliecina pieminekļa zīme

FotoMantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc publiskā telpa ir svarīga. To saprot ne tikai profesionāļi, bet arī cilvēki, kuru vēstījumu var saukt par “tautas balsi”. Šajā vārdu salikumā nav ironijas, tautas balsī bez negantuma ir arī saprāts.
Lasīt visu...

15

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

FotoMinistru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras reformu". Līdz ar to ir uzsākta manis kā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra (AP!) vadītā valsts digitalizācijas reforma, kas attīstīs un nostiprinās valsts pārvaldes rīcībā esošos IKT resursus un pārvaldības kompetences, pilnveidos datu un pakalpojumu pārvaldību, kā arī, radīs jaunas iespējas komersantiem attīstīt savus digitālos risinājumus, pilnveidot esošos pakalpojumus un radīt jaunus.
Lasīt visu...

15

Manas pārdomas par Latvijas himnu

FotoMūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme – toreiz vēl ne valsts. Ne vairs Kurzeme, ne vairs Vidzeme, ne vairs Latgale, bet gan Latvija. Latvija kā viena noteikta daļa no pasaules. Latvija, kas atrodama pasaules kartē.
Lasīt visu...

21

Muļķība vai pasūtījums?

FotoSliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai tādēļ, ka to kādreiz ir izmantojuši kompartijas birokrāti, mūsu vadošo partiju koalīcijai nebija viegli atrast. Negribas idejas autorus un deputātus saukt par muļķiem, jo muļķībai var būt arī pasūtītājs – labi paslēpts lobijs ar saviem finansiāliem vai politiskiem mērķiem un līdzekļiem.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...