Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Savulaik Vācijas liktenis tika izlemts nevis kaujas laukā, bet Teherānas un Jaltas (vēlāk arī Potsdamas) konferencēs. Sabrauca vīri no pasaules lielvarām, pasēdēja, uzsmēķēja un nolēma, ka Vāciju nedrīkst atstāt lielu.

Teherānas konference notika 1943. gada novembra beigās Irānā, kuru tolaik bija okupējušas sabiedrotās valstis. Vācieši vēl bija okupējuši lielu daļu Francijas un Krievijas, bet Čērčils, Rūzvelts un Staļins jau uz kartes vāciešiem bija atņēmuši Kēnigsbergu par labu Krievijai, Silēziju par labu Polijai, Elzasu un Lotringu par labu Francijai, nedaudz tika arī čehiem un dāņiem.

Šķiet, ka mūsdienu pasaules nākotnes skatījumu nosaka nevis lielvaru prezidenti un ģenerālsekretāri, bet daži slēgti superbagātnieku klubi, kuros, iespējams, prezidenti un ģenerālsekretāri tiek laipni gaidīti.

Ar lielāko varbūtību šādos klubos (tie ir vairāk vai mazāk zināmi, un to eksistence netiek noliegta) Krievijas nākotne jau ir pārskatīta. Un lielvalstu vadītājiem atliks vien vairāk vai mazāk slēgtās sēdēs apstiprināt jau nolemto. Lasot globālo informāciju starp rindām, valstu vadītāju saruna par Krieviju notiks sagadīšanās pēc 8. vai 9. maijā. Un tie, kas tajā dienā ies likt ziedus pie Krievijas uzvaru simbolizējušiem pieminekļiem, iespējams - pat nenojaušot, liks kapu ziedus Krievijas impērijas sabrukumam.

Šķiet, ka Putina nekaunīgais uzbrukums kaimiņvalstij un draudēšana ar kodolieročiem tiešām ir piespiedusi Rietumu varenos sākt sarunas par Krievijas sadalīšanu, jo atstāt neprognozējamu totalitāru režīmu ar kodolieročiem un milzu armiju nozīmē gaidīt jaunas nepatikšanas allažiņ.

Protams, cik var spriest no netiešas informācijas, pasaules varenie vislabprātāk sadalītu Krieviju gabalos vai izsniegtu valstu apliecības Tatārijai, Udmurtijai, Baškīrijai un citām nacionālām valstīm. Tas nav tik vienkārši, jo Staļinam tiešām izdevās nācijas sakausēt, un Krievija ir pārkrievota.

Un tad nu dižo klubu dalībnieki ir pārrunājuši iespēju atdot Abhāziju un Dienvidosetiju gruzīniem, Piedņestru moldāviem, Austrumkarēliju, Hanko pussalu un Vīpurus somiem, Petserus igauņiem un Abreni latviešiem. Šķiet, ka jau ir lemts par Krimu un Donbasu, un tie ir atpakaļ pielemti Ukrainai. Tas nav daudz, bet ir labs iegansts sākumam. Šajā stāstā ir vēl trīs teritorijas, par kurām neizteikšos - Karalauči (Kēnigsberga, Kaļiņingrada), Mandžūrija, kā arī Kuriļu salas un Sahalīna. Katrai no šīm teritorijām ir sava vēsture, savs laiks un savs veids - kā cariskā Krievija, Padomju Savienība vai Krievija tās pievienojusi Krievijai.

Tas, ko es šeit - līdz šai rindkopai rakstīju, ir spekulācijas par kara laika informāciju, kurai, kā zināms, ticēt nevar.

Abrene

Pietālava jeb Jaunlatgale ir latviešu zeme, un mums ir par šo zemi labas domas jādomā. Mums, mūsu bērniem, mūsu mazbērniem šī zeme ir vajadzīga kā jebkurš cits Latvijas novads vai pagasts. Šī zeme šobrīd ir vēl plānāk apdzīvota par Latgali, realitātē pilsētā un sešos pagastos dzīvo mazāk par 8 tūkstošiem iedzīvotāju, lielākoties veci ļaudis.

1944. gadā Latvijai tika atņemts 1075,31 km² zemes - Abrenes (šobrīd Pitālovas) pilsēta un Purvmalas (šobrīd bijušā Purvmalas pagasta teritorija ietilpst Utrojā), Linavas (līdz 1925. gadam Tolkova, tagad Ļinovo), Kacēnu (Kačanovo, tagad daļēji ietilpst Lavros), Upmales (Rodovoje, ietilpst Kačanovā), Gauru (Gavri) un Augšpils (Višgorodoka, tagad ietilpst Gavros) pagasti. Tiesa, dažādos avotos ir atšķirīgi dati par atņemtās zemes platību - līdz pat 1293,6 km², bet jebkurā gadījumā tas ir aptuveni 2% Latvijas teritorijas.

Pietālava (latgaliešu valodā Pītuolova) ir iespējams nosaukums letgaļu pilsnovadam, kas, iespējams, bijis Tālavas pavalsts, citās vēsturiskās anālēs saukts par Atzeli. Izrakumi liecina, ka baltu tautas apdzīvojušas ievērojami plašākus apgabalus nekā pašlaik, arī dziļi Krievijā.

11., 12., 13., gadsimtā šīm baltu tautām kristietību nesa gan no Austrumiem, gan Rietumiem. Pirmais rakstos minētais latviešu kristītājs bija nevis kāds vācietis, bet gan islandietis Torvalds Kodransons, ko 985. gadā Bizantijas imperators Bazilejs II iecēla par Konstantinopoles pilnvaroto sūtni pie baltu ķēniņiem. Bet 990. gadā Polockas ķēniņa Ragnvalda meita Ragnhilda, saukta par Gorislavu, atļāva nodibināt klosteri Krāslavā.

Bizantijas katoļu ticība ienāca Latgalē, un līdz ar to - pārkrieviskošana. Tik tālu, cik 13.-15. gadsimtā tika vācu ordenis ar Romas katoļu ticību, tik tālu baltu ciltis saglabāja savu valodu un tradīcijas, kas tām vēlāk ļāva kļūt par latviešu tautu. Tiesa, vēstures annālēs var atrast ziņas, ka krievi letgaļu pili Augšpilī (pilskalns atrodas apmēram 5 km no Abrenes) nodedzinājuši 1218. gadā, un šajā laikā tur atradusies arī pareizticīgo jeb Bizantijas katoļu baznīca.

Šķiet, ka robežšķirtne bija Izborskas un Ostravas cietokšņi, kas abi atrodas vismaz 40 kilometrus dziļāk Krievijā par Abreni. Jāteic, ka šos cietokšņus nopostīja Livonijas metrs Valters fon Pletenbergs 1501. gadā. 1502. gadā viņš sakāva krievus pie Smiļinas ezera, un kopš tā laika ir iezīmējušās Rīgas arhibīskapijas, Livonijas, vēlāk - Polijas valsts robežas, kur Abrenes teritorija vienmēr piekritusi Rietumu pusei.

Jaunās Krievijas novadu robežas tika vilktas 18. gadsimtā, kad Krievija okupēja visu Latviju. Lielākā daļa Latgales nonāca Vitebskas guberņā, bet daļa - Pleskavas guberņā. Latgaļi, kas dzīvoja Abrenes pusē, bija pareizticīgie, viņiem bija īpatnēja izloksne. Visiem ciemu un sādžu nosaukumiem bija latviska cilme, to nav grūti pārliecināties pat cariskās Krievijas kartēs.

Krievu publicistika apgalvo, ka 1766. gadā Krievijas imperatore Katrīna II dāvājusi šīs zemes kādam gvardes poručikam Pitalovam. Par to, cik šis apgalvojums ir patiess, drošu ziņu nav, vismaz pašā Pitālovas muzejā (tiesa, apmeklēju to 12 gadus atpakaļ) nekādu pierādījumu šim faktam nebija. Toties bija izcelts, ka pirmoreiz miests kaut kādā dokumentā pieminēts ar līdzīgu nosaukumu 1782. gadā, un tur par praporščiku nav ne vārda.

Jādomā, ka Pitālova kā reāls apriņķa centrs izveidojās pēc 1860. gada, kad tika atklāts Pēterburgas - Varšavas dzelzceļš un pusstacija (полустанок), ap kuru tad nu veidojās topošā pilsēta. Lūdzu pamanīt, ka šī pusstacija atradās starp Punduru un Rītupes (Жогово) stacijām, tātad bija gauži nenozīmīga.

Latvijas teritorijā Pitālova tika iekļauta, pamatojoties uz 1920. gada 11. augustā Rīgas Miera līgumu starp Latviju un Krieviju. Šī līguma 2. punktā bija noteikts: "Krievija bez ierunām atzīst Latvijas valsts neatkarību, patstāvību un suverenitāti un labprātīgi un uz mūžīgiem laikiem atsakās no visām suverēnām tiesībām, kuras piederēja Krievijai attiecībā uz Latvijas tautu un zemi kā uz bijušās valsts - tiesiskās iekārtas, tā arī uz starptautisko līgumu pamata, kuri še aprādītā nozīmē zaudē savu spēku uz nākošiem laikiem. No agrākās piederības pie Krievijas Latvijas tautai un zemei neizceļas nekādas saistības attiecībā uz Krieviju."

Pitālovu pārdēvēja par Jaunlatgali. 1933. gadā tā ieguva pilsētas tiesības, bet 1938. gadā tika pārsaukta senās latgaļu zemes Abrenes vārdā.

1935. gada tautas skaitīšanas datos redzams, ka Abrenes apriņķī dzīvoja 60 145 latvieši, 45 885 krievi, 1558 ebreji un 648 baltkrievi. Tiesa, Abrenes apriņķī tajā laikā bija iekļauti arī itin latviskie Balvi, Liepna, Baltinava un Viļaka.

Tiklīdz padomju armija, atkarojot teritorijas vāciešiem, ienāca Latvijas teritorijā 1944. gada augustā, tā Latvija pazaudēja Abreni. 22. augustā Maskavā sanākušais LPSR Augstākās padomes Prezidijs pieņēma lēmumu, kurā „griezās ar lūgumu” pie PSRS, lai nodotu Abreni un dažus blakusesošos pagastus Krievijas Federācijai, bet jau nākamajā dienā parādījās PSRS AP Prezidija dekrēts "Par Pleskavas apgabala izveidošanu KPFSR sastāvā".

Šajā Pleskavas apgabalā tika formāli iekļāva Višgorodas, Kačānovas un Tolkovas pagastus, atdalot tos no Latvijas PSR, bet Abrene pat netika minēta. Latvijai atrautos Kacēnu un Gauru pagastus ietilpināja KPFSR Pleskavas apgabala Kačānovas rajonā, bet no Gauru, Augšpils, Linavas, Purvmalas pagastiem izveidoja Pitalovas rajonu.

Formāli iegansts teritorijas atņemšanai bija Pleskavas apgabala izveide optimālā veidolā. Patiesībā 1944. gadā, kad Abreni pievienoja Krievijai, Staļina Krievija vēl nebija pārliecināta, vai tai izdosies saglabāt Latviju savā valstī vai ietekmes zonā (kaut Teherānas konferencē tas bija izlemts), un īsti putiniski tika nolemts - pievienojam Krievijai kaut nelielu gabaliņu kaimiņvalsts.

Iespējams, ka kara apstākļos galvenais arguments bija iegūt Krievijas īpašumā dzelzceļa mezglu. Cauri pilsētai gāja nozīmīgais Pēterburgas - Varšavas dzelzceļš, bet vēl līdz Abrenei nonāca Ieriķu - Gulbenes - Balvu dzelzceļa līnija (uzbūvēta kā šaursliežu dzelzceļš 1902. gadā no Pitalovas caur Žīguriem līdz Sitai, 1916. gadā pagarināta caur Gulbeni un Piebalgu līdz Ieriķiem, pārvērsta par platsliežu dzelzceļu 2021. gadā). Bijis arī pirmskara laikā nelietots, bet kara laikā ļoti cietis dzelzceļa posms no Pitālovas uz Sebežu, kurš pēckara laikā ticis atjaunots, bet pēc tam slēgts.

Šobrīd pasažieru vilcieni uz Pitālovu nekursē. Deviņdesmitajos gados Pēterburgas - Varšavas vilciens tika pārcelts uz līniju Novgoroda - Vitebska. Vēsturiskā Varšavas stacija Pēterburgā tika slēgta dzelzceļam, un tagad ir iepirkšanās centrs.

Dažus gadus atpakaļ tika slēgts Pēterburgas - Rīgas un Pēterburgas - Viļņas apvienotais vilciens caur Rēzekni. Vēl aizpērn Pitalovā bijis pasažieru vilciens, kas no rīta braucis uz Pleskavu, bet vakaros atpakaļ, taču pasažieru trūkuma dēļ slēgts. Tad esot slēgts arī pasažieru - kravas vagons no Pitālovas līdz robežai - Skangaļiem (nejaukt ar Skangaļu muižu Liepas pagastā).

Pitālova ir pilsēta, uz kuru tūristi nemēdz traukties. Pašā pilsētā īsti nav, ko skatīt. Krievu tūristu saitos tiek izceltas Latvijas brīvvalsts laikā celtās ēkas, kuras gan padomju laikos lielākoties apšūtas ar baltu ķieģeli.

Visos sešos pagastos Latvijas brīvvalsts laikā tika uzcelta vai nu skola, tautas nams, vai vismaz pagastmāja un pasts. Vēl šobaltdien šīs ēkas izceļas ar gaumi un arhitektūru vietējā ainavā, tiesa, šīs ēkas ir ieguvušas citas krāsas (piemēram, rozā vai gaiši zilu) un funkcijas.

Jāizceļ arhitekta Vladimira Šervinska 1932. gadā Jaunlatgales pilsētā celtā svētā Nikolaja Brīnumdara pareizticīgo baznīca (церковь святителя Николая Чудотворца).

Izcilais Latvijas krievu arhitekts Vladimirs Šervinskis uzbūvējis vismaz 25 pareizticīgo baznīcas, bija aizrāvies ar Krievijas ziemeļu baznīcu stilu. Tiek uzskatīts, ka viņa celtās baznīcas vislabāk šo stilu pārstāv. Vladimirs Šervinskis bijis Rīgas arhibīskapa Jāņa Pommera tuvs draugs un līdzgaitnieks, un par savu uzticīgo kalpošanu krievu kultūrai tika izsūtīts uz Sibīriju. Vēl viņš savas dzīves laikā uzcēlis daudz skaistu namu Ogrē - cik var spriest - vairumu no skaistajiem Brīvības ielas namiem.

Svētā Nikolaja Brīnumdara pareizticīgo baznīca Abrenē sākotnēji bijusi koka baznīca, kur vienīgais krāšņais akcents bijuši zeltītie kupoli, bet padomju laikā baznīca nokrāsota specifiski zilajā krāsā. Iespējams, ka Padomju laikā baznīca ir apšūta ar ziliem un baltiem dēļiem, jo vecās fotogrāfijās baznīca šķiet guļbūve.

Pitālovas Tautu draudzības muzejs un, manuprāt, vienīgais muzejs Pitālovā atrodas Latvijas brīvvalsts laikā celtās svētā Miķeļa luterāņu baznīcas telpās. Cik var noprast, bijusi arī katoļu baznīca (trīsdesmito gadu fotoattēlā), taču tai nojaukts tornis, uz sienas uzzīmēts milzīgs sienas gleznojums (aplupis), veltīts Latvijas pievienošanai Padomju Savienībai 1940. gadā. Vismaz 2013. gadā, kad biju Pitalovā pēdējoreiz, šajā skatā visu laiku noraudzījās vidusmēra auguma metāla Ļeņins uz augsta ,kantaina betona staba. Ļeņins stāv ar izstieptu labo roku, bet ar kreiso velk nost žaketi. Uzraksts uz staba ir „1870-1970”, bet nav ar lieliem burtiem rakstīts, kam piemineklis veltīts.

Manuprāt, nav iemesla, kādēļ Ļeņina piemineklis šajā laikā būtu novākts.

Jāteic, ka Latvijas brīvvalsts laikā pilsēta un seši pagasti bijuši itin kupli apdzīvoti un latviešu īpatsvars bijis ap 40% (šobrīd Abrenē dzīvojot aptuveni 70 latvieši vai latviešu izcelsmes vietējie iedzīvotāji). Lielākā daļa dzīvojuši sādžās ar itin latviskiem nosaukumiem - Brenči, Druviņi, Liniņi, Pureņi, Sīmaņi, Stupāni, Žogova, bet padomju laikā sādžām mainīti nosaukumi. Par krievu domas lidojumu, mainot toponīmus, šobrīd liecina sādžas Buhalovo, Rubilovo, Perestrelovo, Belij Pogreb.

2010. gadā ekskursijā ar fotoaparātiem Pitālovā bijām kopā ar fotomeistaru Lauri Filicu. Tiesa, šajā ceļojumā skaistākās bildes tapa Lauru kolonijā, ko tagad mēdz saukt par Lavri Pečorskije. Lauru pagasts un ciems bija latviešu apdzīvota vieta Igaunijas Austrumu daļā, ko gluži kā Abreni latviešiem Staļins igauņiem atņēma 1944. gada augustā. Lauros līdz tam dzīvoja vairāk nekā 80% latviešu, un ar Ulmaņa valdības gādību šajā Igaunijas pagastā tika uzbūvēta latviešu skola, tautas nams un citas nozīmīgas ēkas. Sagadīšanās pēc Lauros mēs satikām cilvēkus, kas labprāt ar mums runāja latviski, tiesa, ar malēniešu izloksni, jo Lauri allaž bijuši saistīti ar Alūksni, nevis Latgali.

Abrenes vidusskola (nezinu, vai skolai šobrīd pietiek skolnieku) nosaukta Aleksandra Ņikonova vārdā. Man ir bijis gods pazīt šo izcilo cilvēku, kurš bija Berklava valdības lauksaimniecības ministrs un, būdams Abrenes krievs pēc tautības, 1961. gadā tika padzīts kā nacionālkomunists. Viņš nonāca Stavropolē, kur vadīja Lauksaimniecības institūtu, bet vēlāk Maskavā kā profesors un akadēmiķis - Lauksaimniecības Zinātņu akadēmiju, izveidoja daudzo ar lauksaimniecību saistīto ministriju apvienību - bija PSRS Valsts agrorūpnieciskā kompleksa (Госагропром) priekšsēdētāja vietnieks, bija viens no tuvākajiem Mihaila Gorbačova līdzgaitniekiem, pārveidojot sociālo ekonomiku par tirgus ekonomiku. Gāja bojā mistiskā autoavārijā 1995. gadā.

Pirmais stāsts

Šī raksta uzdevums ir aicināt latviešus domāt par mums nozagto zemi, atcerēties nostāstus, rakstīt un runāt.

Pēdējo reizi (līdz šim) Pitālovā pabiju caurbraucot 2013. gadā. Pilsētas mērs tolaik bija bijušais slimnīcas galvenais ārsts, es viņu apciemoju ar pudeli konjaka, aizrunājāmies, un biju spiests pārnakšņot vietējā viesnīcā, kura bija tāda, kādas Krievijā bija viesnīcas pagājušā gadsimta septiņdesmitajos vai astoņdesmitajos gados - durvis nevērās, tualete un duša kopēja visam stāvam gaiteņa galā, pie kam izsists logs.

Tā nu mēs ar mēru, inteliģentu cilvēku aizpļāpājāmies, un es viņam teicu, ka Latvijai uz simtgadi vajadzētu uzdāvāt kādu Abrenes simbolu.

Vēlīnā vakara stundā vairs ne pie konjaka, bet jau pie vietēja ražojuma šņabja man izdevās pārliecināt pilsētas mēru, ka es organizētu viņam nevajadzīgo Abrenes stacijas nojaukšanu pa akmenim lai uzstādītu to Rīgas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā (iepriekšminēto Šervinska celto baznīcu mērs ne par kādu naudu nebija gatavs pārdot). Vienojāmies par x tūkstošiem latu, un tas kaimiņvalsts kaimiņpilsētas mēram šķita gauži labs arguments piekrist šādam darījumam. Protams, man tādas naudas nebija, bet nešaubījos, ka šādam projektam sponsorus atradīšu.

Mērs apņēmās meklēt līdzekļus jaunas stacijas celtniecībai, kas tad nu būtu moderna un mūsdienīga, bet es - uzdāvāt Latvijas 100. dzimšanas dienai veco Abrenes simbolu. Māris Gailis bija ļoti atsaucīgs un iedegās domā - kā mēs jauksim veco staciju pa akmenim vien un precīzi uzbūvēsim Rīgā.

Diemžēl pilnīgi kategoriski pret šo ideju iebilda gan Kultūras ministrija, gan muzejs. Tad nāca 2014. gads ar Krievijas pirmo Ukrainas karu, un mans Pitālovas kolēģis kļuva Latvijai nedraudzīgāks. Bet man nerealizējās viens no jautrākajiem projektiem.

Šobrīd pasaules ģeopolitiskajā tvērumā labi vien ir, ka to staciju nepārvedām. Ja Putins Ukrainas karu zaudēs (un man šķiet, ka zaudēs gan), ja Krievija tiks dalīta, ja Latvija atgūs Jaunlatgali ar Abrenes pilsētu, tad mums atliks tikai nomainīt uzrakstu uz 1860. gadā celtās stacijas. Tas taču būtu pilnīgi saprotams vilciena maršruts Rīga - Rēzekne - Kārsava - Abrene - Rītupe, jo kaut kur čehu Latvijai saražotos jaunos vilcienus vajadzēs izmantot.

Foto - Lauris Filics

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Pēc ilgas nolaidības un ākstībām mēs esam sākuši bakstīties ap bumbu patvertņu jautājumu

FotoJautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
Lasīt visu...

21

Belēvičs savulaik demisionēja par sīkumu, turpretim Kariņš demisiju pat neapsver

Foto“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Lasīt visu...

21

Par „kapitālā remonta” blaknēm: „Airiston Helmi” un „krievu zemūdeņu bāžu Somijā” piemērs

FotoTā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Lasīt visu...

6

No Kariņa mācās arī viņa bijusī “labā roka”, tagad - rokas pagarinājums - premjerministre Evika Siliņa

FotoGrūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Lasīt visu...

3

Bez Stambulas konvencijas Latvijas sievietēm gals klāt, ar Stambulas konvenciju Latvijas sievietes zels un plauks

FotoDiskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
Lasīt visu...

12

Valdība ir uz savas planētas, tauta – uz citas

Foto“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Lasīt visu...

21

Latvijas Televīzija palīdz aizdomās turētajiem apzināti kurināt nacionālo naidu, lai netieši mazinātu vainu slepkavībā

FotoUzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par “Maximas” traģēdiju: taisnīgs spriedums manā izpratnē būtu inženiera un būvuzņēmuma sodīšana par ēkas sabrukšanu un "Maximas" sodīšana par cilvēku bojāeju

Ar nelabu sajūtu sekoju medijos...

Foto

Vai Latvijā ir pārāk liels publiskais sektors?

ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti...

Foto

Tautas pacietības mērs ir izsmelts!

Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts!...

Foto

Nosodām “Vienotības”, “Progresīvo” un ZZS kreisi radikālo partnerību

Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra...

Foto

Aicinām parakstīties par Saeimas atlaišanu

Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu....

Foto

Jau tagad „RailBaltica” trūkst sešu miljardu eiro Latvijas posmam

RailBaltica projektam ir visas iespējas kļūt par akmeni kaklā Latvijas budžetam un valsts parādam, jo jau tagad trūkst...

Foto

Šis raksts par Izraēlu un Palestīnu ir īpaši kompentents, jo pirmā līdzautora divi ģimenes locekļi ir strādājuši kibucos, bet otrs ir dzēris košera šņabi un ir „progresīvais”

10. novembrī ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens Izraēlas–Hamās konflikta kontekstā nāca klajā ar paziņojumu, citu lietu starpā atzīmējot, ka “daudz par daudz palestīniešu ir tikuši nogalināti”. Statistika diemžēl ir nepielūdzama – Izraēlas īstenotās blīvi apdzīvotās Gazas bombardēšanā jau ir 11 tūkstoši...

Foto

Uzruna Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītajā svētku koncertā Latvijas Nacionālajā teātrī

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Ļoti cienījamā Ministru prezidentes kundze! Cienījamās dāmas un godātie...

Foto

Tauta nav stulba

Tauta nav stulba. Tautai piemīt veselais saprāts. Tauta to apliecina, kad viņa publiski dzird idejas, kuras sakrīt ar viņas izjusto gudrību....

Foto

Maksātnespējas administrators izsaimnieko atlikušo uzņēmuma mantu

Mēs, maksātnespējīgās AS "Dzintars" kreditori, nolēmām griezties pie valdības vadītājas un atbildīgās ministres ar atklāto vēstuli par samilzušām problēmām, ar...

Foto

Vai Saeima ir jāatlaiž?

Pēdējās dienās daudz dzirdams par rosinājumu atlaist 14. Saeimu. Izskan gan aicinājumi tādā veidā sodīt arvien kreisāko “Jaunās Vienotības” valdību, gan pretēji...

Foto

Mēs, Kozins, Levrence, Bogustova, Pūpola, Raubiško, Austers un vēl virkne citu Iļjiča mazbērnu...

Kopš teroristiskās organizācijas "Hamas" uzbrukuma 2023. gada 7. oktobrī, kura laikā tika veikti...

Foto

„Rail Baltica” finansējuma plūsmai ir jābūt loģiskai un saskaņotai ar būvdarbu gaitu, citādi Putniņa un Pauniņa kungiem būs problēmas

Lai Rail Baltica būvniecība noritētu raiti un efektīvi un...

Foto

Kas ir "mēs"?

Lūdzu zemāko izklāstu neuzskatīt par konservatīvās domas konferences rīkotāju autoritatīvu versiju. Ticu, ka 28. novembrī Demos II sesijā no runātājiem dzirdēsim pavisam citas...

Foto

Biotehnologa fabulas

Cilvēks ir radies no šūnām, viss organisms - āda, miesa, kauli, tauki, muskuļi, orgāni - arī ir veidots no šūnām. Šūnās veidojas arī enerģija,...

Foto

Vai šodien jau esi ļāvis sevi apmuļķot? Ja ne, ņem vērā šo rakstu!

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti,...

Foto

Elektrības cenu līkloči – vai Latvijas iedzīvotāji izmanto savas iespējas?

Ir pagājis gads kopš Nord Pool biržas vairumtirdzniecības cenas Latvijā uzrādīja prātam neticamus rekordus, vidējai mēneša cenai pārsniedzot...

Foto

Man ir cits viedoklis!

Ģenerālās Asamblejas 1948. gada 10. decembra 217. A (III) rezolūcijas preambulā teikts - ņemot vērā to, ka visiem cilvēku sabiedrības locekļiem piemītošās...

Foto

Nevajag ņaudēt!

Visa nauda tiek izsaimniekota caur valsts konkursiem, sadārdzinot visu 5x utt. Vajag pieņemt tikai pareizu likumu par visu konkursu auditu un konkursus auditēt no...

Foto

Vai privātie mežu īpašnieki šobrīd saredz ilgtspējīgas mežsaimniecības jēgu?

Nav noslēpums, ka Latvijā šobrīd pret mežsaimniecības nozari valda sarežģīta un bieži vien pretrunīga sabiedrības attieksme. Vairāku...

Foto

„Rail Baltica” skandalozais iepirkums – kas tālāk?

„Rail Baltica” - uzņēmumu apvienība no Turcijas, kuras sastāvā ir kompānijas "IC Içtaş Inşaat Sanayi Ve Ticaret A.Ş." un...

Foto

Helmanis publiski sašutis par... Puntuļa rīkoto konkursu?

Ir tāda anekdote: “Zvēru mazuļi pagalmā lielās ar saviem vecākiem. Vienam tētis tādā amatā, otram mamma tur strādā. Lācēns...

Foto

Cilvēku viedoklis SIF ekspertiem nerūp!

Ir tāda anekdote: “Eksperti norāda, ka valsts attīstās, iedzīvotāji apgalvo, ka viņi to nejūt, bet iedzīvotāji jau nav nekādi eksperti!” Līdzīgi...

Foto

Piesakos uz pirmo vietu konkursā par vistukšākajām frāzēm

Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki ir viena no mūsu vissvarīgākajām kultūras tradīcijām. Ir nepieņemami, ka mākslinieki un...

Foto

„airBaltic” - varbūt viss ir stipri vienkāršāk

Lai aizmuktu ar „airBaltic” lidmašīnām nav jātaisa slēgtas Ministru kabineta (MK) sēdes. Tā ir valstij piederoša kompānija un pietiks...

Foto

Kādēļ vairs nenotiks neviena mana intervija ar “Latvijas Avīzes” žurnālisti Egli?

Galvenais iemesls ir – es nevēlos piedalīties iestudētās izrādēs, kas aiz žurnālistikas maskas nolaupa mums...

Foto

Enerģijas pašpietiekamības nozīme Latvijas nākotnei

Saeimas deputātiem nodoti izskatīšanai Klimata un enerģētikas ministrijas izstrādātie un iepriekšējās valdības atbalstītie grozījumi Elektroenerģijas tirgus likumā....

Foto

Tautas kustība "Veselais saprāts"

Šorīt, kad pasaule dejo virs bezdibeņa, kad mūsu dzīvei tiek sisti pamati zem kājām, kad pašsaprotamas lietas tiek apšaubītas, kad sabiedrībai un...

Foto

Vēlreiz brīdinām – neaiztieciet mūsu peļņu!

Ir skaidrs, ka priekšlikumi palēninās vai daļēji apstādinās kreditēšanu, kā arī negatīvi ietekmēs Latvijas reputāciju un kredītreitingu, kas sadārdzinātu valsts...

Foto

Valdība parādīja visa veida migrantiem, ka mēs esam mīkstie

Vakar bija ļoti svarīgs tests mūsu valdībai, prezidentam, drošības iestādēm, kuru tie neizturēja....

Foto

Izraēlai ir jāizdara pareizā izvēle

23.oktobrī Pietiek tika publicēts mans raksts ar nosaukumu ”Izraēla pret “Hamās””, kurā izklāstīju savu redzējumu par notikumu attīstības scenāriju un lēmumiem, kas būtu...

Foto

Nediplomātiskais un nekorektais Kariņš nav visa Latvija

Diena sākās ar ziņu par Latvijas ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa izraisīto skandālu. Katalonijā viena no centrālajām mediju ziņām ir...

Foto

Piederība Rietumiem nav tikai ērtības un iespējas

Diemžēl var prognozēt, ka Eiropā pieaugs naida noziegumu skaits. Diemžēl mazāka, manuprāt, ir izpratne, ka tā nav specifiski ebreju...

Foto

Komentārs par to, ka Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas valsti

Pārlasīju rakstu vairākas reizes un tā arī nesapratu, kāpēc Latvijai jākļūst par bezskaidras naudas norēķinu valsti...

Foto

Kad divi latvieši savā starpā runā angliski vai krieviski, tie faktiski noliedz savu tēvu un māti

Sveicu jūs Valsts valodas dienā! Latvijas valstiski un nacionāli domājošās...

Foto

Kāpēc VAS "Latvijas dzelzceļš" neveicas ar ES projektu realizāciju

Divi vienkārši iemesli. Pirmais: uzņēmuma padomes nekompetence. Izjaucot koncerna vadības procesus, kas sekmīgi un izmaksu ziņā arī...

Foto

“Saskaņai” ir vieta Latvijas politikā, jo tās misija ir svarīga un mērķi ir aktuāli kā nekad iepriekš

Ir pagājis gads, kopš partija “Saskaņa” zaudēja vietu politiskajā...

Foto

Kas kopīgs Baznīcai ar LGBT, un kas uzsauc mūziku?

Skolās māca, kā naudu pelnīt, augstskolās, kā to ekonomēt un radīt, bet kāpēc skolās nemāca, kā nauda...

Foto

Laimes māti un naudas koku meklējot, jeb „Global Animal Law organisation” likumdošanas datubāze un tās interpretācija

Salīdzināt Latviju ar Nigēriju, tādējādi norādot uz Latvijas neiedomājamo atpalicību,...

Foto

Hosams paņem rokās mietu. Ar s...diem

Stradiņa slimnīcas – jeb saīsinājumā PSKUS – padomes zibenīgā patriekšana no amatiem liecina, ka jaunais veselības ministrs Hosams Abu Meri...

Foto

Atklāta vēstule “Swedbank” vadītājam Laurim Mencim

Sveicināts Jūsu jaunajā amatā kā „Swedbank” valdes priekšsēdētājs! Es rakstu Jums saistībā ar konkrētu situāciju, kurā esmu nonācis kā Jūsu...

Foto

Cik īsti vērta biļete uz Džordanu Pītersonu?

Par mūsdienu mesiju dēvētajam Toronto profesoram Džordanam Pītersonam pošoties uz Rīgu ar priekšlasījumu, interesentiem nenāktu par ļaunu tomēr piedomāt...

Foto

Nākamgad daļa pašvaldību var nespēt pildīt pamatfunkcijas!

Valsts budžeta pieņemšanas procesā gandrīz neievērots palicis jautājums par pašvaldību budžetiem, bet tas ir ļoti svarīgs. Tieši no pašvaldību rocības...

Foto

Kolektīvais saprāts ir vājprātu summa

Ja reiz dzīvnieku pasaules kolektīvie saprāti mums ir pašsaprotami, kas mums liek uzskatīt, ka tāda, līdzīga kā dzīvnieku pasaulēm kolektīvā saprāta,...

Foto

Mēs nogalinām tikai tik daudz dzīvnieku, cik vajag!

Latvijas Veterinārārstu biedrība (LVB) šodien, 10.oktobrī informēja Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvo padomi par dezinformāciju un...