Vai Līvānu mērs Andris Vaivods ir parasts melis vai īpaši nekaunīgs melis?
Korado Katani13.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Šāds jautājums kļuva aktuāls pēc nesenajiem notikumiem, kad Līvānos paviesojās Eiropas prokuratūras (EPPO) izmeklētāji. Līvānu mērs Andris Vaivods tagad faktiski uz katra ielas stūra apgalvo, ka ne pie kā nav vainīgs, ka vainīgi ir visi citi. Lai šo savu naratīvu nonestu līdz tautai, netiek smādētas ne darbinieku sapulces, ne svecīšu vakari, ne cītīgā aizstāvju meklēšana galvaspilsētā. Mums atliek vien uzdot sev jautājumu, kāpēc EPPO prokurori ieradās tieši pie šī kunga. Acīmredzami iemesls bija pietiekami fundamentāls, lai tiesnesis dotu atļauju mēra mājas apmeklēšanai.
Īstenībā visa Līvānu mēra A.Vaivoda, viņaprāt, jaukā un skaistā valdīšana, papētot to dziļāk, izdala tādu vircas smaku, ka daža laba Rožupes kūts vairāk atgādina modernu SPA kompleksu.
Jebkura Līvānu mēra A.Vaivoda un viņa vietnieces G.Kraukles kritika tiek uztverta kā agresija pēdējā instancē. Jebkurš drosmīgais, kurš to ir uzdrošinājies, tiek pasludināts par pēdējo nelieti. Atliek vēl tikai visus citādi domājošos nosaukt par Kremļa aģentiem un sātanistiem.
Līvānu mērs A.Vaivods ir savā galvā uzkonstruējis sevi par ideālu vadoni, izfantazējis ideālu stāstu par sevi un saviem sasniegumiem. Pats bēdīgākais šajā stāstā ir tas, ka viņš pats tam visam ir noticējis.
Lūzuma punkts, kādēļ es vispār ķēros klāt šī odiozā kunga izpētei, ir viņa dziļā saistība ar “Alkatībai/Jā” astoņkāji. Vismaz viņš pats par to ir stipri pārliecināts. Savu lomu nospēlēja arī nepārtrauktā sevis slavēšana jebkurā laikā un situācijā, lai tikai nospodrinātu savu seksti un kaldinātu savu politisko kapitālu.
Tātad, daudz nedomājot, ķēros klāt oficiālajiem avotiem. Daudzu nenovērtēts, bet Līvānu novada domes gadījumā izcils informācijas avots ir domes sēžu ieraksti (https://www.livani.lv/lv/sezu-audioieraksti). Atšķirībā no piefrizētajiem un nolaizītajiem domes sēžu protokoliem faili ar Līvānu domes audioierakstiem ir nenovērtēts dārgums. Gluži kā Alibabas leģendārie dārgumi.
Noklausoties pēdējo 2 gadu Līvānu novada domes sēdes, esmu konstatējis, ka katra domes sēde, kuru vada mērs A.Vaivods vai viņa vietniece G.Kraukle, ir kā mākslas darbs, kurā nepārtraukta sevis slavēšana mijas ar melošanu un blēdīšanos. Ja jau domes sēdēs tik nejēdzīgi un stulbi melo par visu, tad jāuzdod jautājums, vai Līvānu mērs A.Vaivods kādreiz saka arī taisnību. Lielīties par to, ka spēji melot, sagrozīt faktus un sevi tik izmisīgi slavēt, var tikai morāls pagrimis kretīns.
Kā jau iepriekš minēju, tad, lai papētītu šo “Alkatībai/Jā” reģionālo līderi, kā A.Vaivods pats sevi draugu pulkā dēvē, pavadīju ļoti ilgu laiku, klausoties Līvānu novada domes sēdes, kuras tradicionāli izvēršas par īstu izrādi. Uzreiz nomierināšu visus. Līvānos tautas ievēlētie priekšstāvji nesit viens otru, pat neviens drosmīgi neliek otram aizvērt muti. Toties gandrīz katra domes sēde sākas ar pāris stundas garu priekšsēdētāja monologu, kura galvenā jēga ir sevis slavēšana un muļķu meklēšana valdībā un tuvākajā apkārtnē.
Noklausoties šo grandiozo prāta izvirdumu, neviļus pieķer sevi pie domas, ka godātais kungs no rīta ir aizgulējies un no tumbočkas nav paņēmis un iedzēris ierasto sauju ar dažādu krāsu tabletēm. Cita skaidrojuma šim priekšnesumam nav. Lai nebūtu tukša muldēšana, tad ķersimies klāt faktiem un argumentiem.
Ļoti interesanta un sulīga ir viena no 2021.gada domes sēdēm. Tieši šo domes sēdi katrs interesants var noklausīties Līvānu pašvaldības mājas lapā livani.lv (28.10.2021, sēde Nr.17) vai internetā(https://www.youtube.com/watchv=6TgXEUuhEfc&list=PLTMfmzEUfYhlViG51HT3qN9_ZM2ZmdkoJ).
Lai lieki netērētu laiku, ja kādam būs par grūti noklausīties šo izteiksmīgo, šņukstu un nopūtu pārpilno priekšnesumu, var droši tīt uz priekšu un sākt klausīties no 54:15 minūtes, kur mērs A. Vaivods piemin slaveno Preiļu “krutkas” lietu. Te būtu jājautā, cik lielam politiskam atsaldenim ir jābūt, lai, piecpadsmit gadus pēc šiem traģiskajiem notikumiem mēģinātu uzfrišināt savu apnēsāto uzvalciņu un koalīcijas kolēģiem parādīt, kurš te ir galvenais. Klausies un brīnies, kā var gvelzt tādas muļķības. Jājautā, viņš ir melis vai cilvēks, kuru kā kādu vecu vīru vienkārši ir pārņēmusi vārdiska nesaturēšana.
Par ko vispārībā ir šis cepiens, jūs jautāsiet? “Alkatība/Jā” astoņkāja Latgales līderis A.Vaivods domes sēdē publiski pasaka, ka pie viņa kā pie tā brīža Preiļu rajona padomes priekšsēdētāja ar saviem iesniegumiem, vēstulēm Preiļu „krutkas” lietā bija griezušies daudzi Preiļu iedzīvotāji. Cilvēki viņam toreiz uzticējās un bija snieguši kaudzi informācijas.
Klausāmies tālāk. A.Vaivods turpina iet pa jau iemīto mutiskās caurejas taciņu un domes sēdē paziņo, ka pēc tikšanās Rīgā ar tā laika policijas ģenerāli Aldi Lieljuksi viņš atbrauca mājās un sadedzināja visus viņa rīcībā esošos materiālus. Tātad burtiski iespļāva dvēselē visiem, kuri viņam kā valsts varas pārstāvim uzticējās. Publiski aizbildinoties, ka tā rīkojies, lai pasargātu pašus iedzīvotājus.
Vai nav īstens meistars? Kurš viņam bija devis tādas tiesības iznīcināt iesniegumus, faktiski iznīcināt izmeklēšanas procesam nepieciešamos dokumentus? Varbūt mēram pēc vizītes pie augstā Rīgas ģenerāļa radās akūta nepieciešamība šos materiālus sadedzināt, jo, iespējams, tie parādīja pašu A. Vaivodu vai viņa draugus nelabā gaismā.
Jā, tas bija sen! Pagājuši gadi. Droši vien kāds nošņurcis vīrelis šajā lietā tika arī noķerts pie spirta mucas, jaucot kārtējo dzeltenās nāvesdziras devu, bet ir viens liels „bet”, kā kādreiz mīlēja teikt viens bijušais premjers un liels „Parex” bankas draugs.
2006.gadā Preiļu dzeltenās “krutkas” lieta izskanēja pa visu valsti. Toreiz mira daudzi, un vēl daudziem līdz mūža galam tika sagandēta veselība. Pēc tik daudziem gadiem šo cilvēku nelaimes izmantošana, lai pavairotu savu politisko kapitālu, ir politiskais kretīnisms vispārākajā pakāpē. Pie reizes būtu arī jāpavērtē Līvānu novada domes priekšsēdētāja, kurš ir augsta valsts amatpersona, atbildība vai bezatbildība, jo A.Vaivods publiski savā monologā nosauca uzvārdus un minēja, ka viņš zina, kurš organizēja, kurš arī piesedza šo „krutkas” afēru.
Šobrīd “Alkatība/Jā” astoņkāja Latgales dalībnieki A.Vaivods un viņa vietniece G.Kraukle pat saviem Rīgas saimniekiem ir sākuši apnikt ar saviem lūgumiem par izpestīšanu no ķezas un nepārtraukto kladzināšanu par savu nevainību, tīrajām rokām un solidārās atbildības principu.
Tomēr A.Vaivodam un G.Krauklei, pirms sākt publiski runāt, būtu lietderīgi atskatīties uz iepriekšējo 4 gadu posmu, kurā pie varas... ak, pārsteigums!... bija pats A.Vaivods un G.Kraukle. Ja jau astoņkāja “Alkatība/Jā” Latgales lokomatīve A.Vaivods un viņa vietniece G.Kraukle ir tik pārliecināti par savām “tīrajām rokām”, tad kāpēc no viņu mutes nav dzirdēts neviens vārds par viņu atbildību.
Vēlētāji jau ir pateikuši, ko domā par “Alkatība/Jā” astoņkāji. Tomēr tā darbu un nedarbu kaudze, kura ir sastrādāta Līvānos, kļūst arvien redzamāka. Joprojām Krimināllikumā ir attiecīgi panti, kuros paredzēta atbildība par amatpersonu nolaidību. Varbūt arī caur šādu prizmu būtu jāpalūkojas uz Līvānu novada domes priekšsēdētāja A.Vaivoda un viņa vietnieces G.Kraukles darbu. Materiālu ir daudz, jo šī “Alkatība/Jā” astoņkāja Latgales dalībnieki A.Vaivods un viņa vietniece G.Kraukle ir krietni pastrādājuši ar savām “tīrajām rokām”.
Angļu literatūras klasiķis Viljams Šekspīrs „Hamletā” ir teicis: “Būt vai nebūt – tāds ir jautājums.” Šis jautājums ir jāuzdod arī A.Vaivodam un viņa vietniecei G.Krauklei. Vai tiešām tās rokas ir tik tīras, kā jūs apgalvojat pašu pasūtītajos un Līvānu domes apmaksātajos sabiedriskajos medijos?
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
