Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Kad beidzot Nacionālās drošības padome un drošības dienesti pievērsīs uzmanību valsts institūciju gadiem ilgi piekoptai politikai, veicinot ārstniecības personu sertifikācijas procedūru feodalizēšanos? Vai medicīnas jomas stratēģiskais svarīgums izpaužas tikai amatpersonu runās?

Ārstniecības likuma pēdējos grozījumos ietverts pienākums Ministru kabinetam līdz 2024.gada 1.oktobrim izdot jaunus noteikumus, lai reglamentētu ārstniecības personu sertificēšanas, resertificēšanas, eksaminēšanas procedūras. Tomēr Saeimas uzdevums nav faktiski izpildāms. Tas šķiet kā valsts kārtējais mēģinājums jaukties dialektikas procesos, lai organizētu “no augšas” attiecību un ietekmju dinamiku ārstu pašpārvaldes institūcijās. Vai šobrīd būtu īstais laiks?

Kur rast recepti, lai likumdevējam, īpaši Sociālo un darba lietu komisijai iedvestu kaut aptuvenu sajēgu par to, cik liela loma ikvienas valsts veselības aprūpes sistēmā ir praktizēttiesīgiem ārstiem? Un... Vai Veselības ministrija, kas tieši šai laikā izlēma aktīvi, destruktīvi virzīt minētā likumprojekta realizāciju, ir vispār informēta, ka tepat blakus, Eiropā, norisinās karš?!

Saskaņā ar Ziemeļatlantijas līguma 3. panta normu dalībvalstis “katra atsevišķi vai visas kopā ar ilgstošiem un efektīviem pašu centieniem un savstarpējo palīdzību uzturēs un attīstīs savas individuālās un kolektīvās spējas pretoties bruņotam uzbrukumam.

Ikviena NATO valsts, izņemot diemžēl Latviju, uztver medicīnu kā stratēģiski svarīgu nozari, kur praktizēttiesīgi ārsti ir atslēgas figūras, lai jelkas darbotos. Šā gada 3.janvārī stājās spēkā grozījumi Ārstniecības likumā. Izvērtējot (strikti tiesiski!) atsevišķu tā pantu un pārejas noteikumu jaunās redakcijas, secināms, ka likumdevējs, varbūt pats nesaprotot savas darbības, īstenojis parlamentāro kontroli un apturējis Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padomes, kā arī profesionālo asociāciju ievēlēto sertifikācijas komisiju darbību valsts pārvaldē.

Grūti spriest, vai likumdevēja mērķis bija tieši šāds, tomēr ir vispārzināms, ka savulaik, izdodot 2012.g. 16.decembra noteikumus Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”, Ministru kabinets sev vien izprotamā veidā tika atzinis minētās privāto tiesību subjektu struktūrvienības par tiesīgām nepastarpināti, apejot biedrību valdes, realizēt valsts varu.

2012.gadā, pirms izdot Noteikumus Nr.943, tābrīža valdībai bija loģisks pienākums informēt Saeimu, ka Ārstniecības likuma norma par ārstu un zobārstu sertificēšanas deleģēšanu ekskluzīvi Latvijas Ārstu biedrībai liedz īstenot saturīgu, jēgpilnu procedūru - minētajam privāto tiesību subjektam trūka gan atbilstošu personāla resursu, gan kapacitātes. Tomēr valdība (tobrīd Ministru prezidents bija V.Dombrovskis, bet veselības ministre - I. Circene; abi pārstāvēja politisko spēku “Vienotība”) izlēma politiski atbildīgi pārkāpt Valsts pārvaldes iekārtas likuma, Biedrību un nodibinājumu likuma atsevišķas normas un nerespektēt elementārus valststiesību standartus. Tiesības realizēt valsts varu un izdot administratīvos aktus ārstu sertificēšanas, resertificēšanas vai tālākizglītības pasākumu atzīšanas jomā ar Noteikumiem Nr. 943 ieguva privāto tiesību subjektu struktūrvienību faktiska apvienība, kas turklāt šķietami pārstāv kādas atsevišķas mantiski vai citādi ieinteresētas grupas intereses. Proti, ar minētajiem Noteikumiem Ministru kabinets politiski atzina ārstu “tālākizglītības mafijas” tiesības.

Šobrīd politisko spēku “Jaunā vienotība” pārstāv ne vien veselības ministrs Hosams Abu Meri, bet arī ministru prezidente E. Siliņa un tieslietu ministre K. Lībiņa – Egnere. Tātad pavērtos it kā izcila iespēja novērst savu priekšteču un Noteikumu Nr.943 radītās kaitējošās ietekmes uz ārstu kadru politiku, bet trūkst, šķiet, politiskās gribas. Turklāt savu viedokli valdībai noteikti paspējusi paust iepriekšminētā “tālākizglītības mafija”. Sīkākas pārdomas būs atsevišķa raksta tēma.

Tomēr nav saprotams, kā valdība domā pildīt likumdevēja uzdevumu izdot līdz šā gada oktobrim jaunus noteikumus, kas reglamentē ārstu sertifikācijas procedūras. Ārstniecības likuma 29.panta otrās daļas norma, kas ekskluzīvi deleģē veikt ārstu sertifikācijas procedūras tieši Latvijas Ārstu biedrībai, joprojām nav mainīta. Tikmēr ārstu vidū biedrība kļūst arvien vājāk leģitimēta, uz ko gadu desmitiem ilgi norāda stabili ļoti zemais pilnsapulču apmeklējums. Organizācija, šķiet, nebūtu spējīga pat savākt kvorumu, lai pašlikvidētos; turklāt biedrībā nav iestājušies ne puse no Latvijā reģistrētajiem visiem ārstiem (detalizētāk - arī kādā no nākamajiem rakstiem).

Kurš pašlaik vēl atļaujas apzināti sabotēt stratēģiski svarīgas nozares darbību?! Kad beidzot Nacionālās drošības padome un drošības dienesti pievērsīs uzmanību valsts institūciju gadiem ilgi piekoptai politika, veicinot ārstniecības personu sertifikācijas procedūru feodalizēšanos? Daudz amatpersonu labi zina par situāciju!

Pastāv provocējošs faktors. Proti, vadošajās ārstu pašpārvaldes organizācijās varu ieguvušās un tām pietuvinātas personas ilgstoši un prognostiski nelabvēlīgi "sirgst” ar Bērnišķīgā Kreisuma slimību. To spiesti respektēt visi Latvijas ārsti, par cik prakses tiesību uzturēšanai nepieciešams Ārstu biedrības izsniegts sertifikāts. Visiem trīs valsts varas atzariem piederošas amatpersonas un publiskie mediji savtīgu iemeslu dēļ ne vien aktīvi uztur minētās slimības simptomus, bet veicina arī “recidīvus”. Savukārt ārstu vidē, saskaroties ar valsts mērķtiecīgi kultivētā administratīvā vājuma izpausmēm, valda kopumā bezcerība vai cinisms par iespēju mainīt pašpārvaldes funkcionēšanas modeli, uzlabot tā kvalitāti. Protams, vāja, mākslīgi “pie dzīvības” uzturēta un likumos ar neloģiski lielu ietekmi apveltīta ārstu pašpārvalde atvieglo darbu gan valsts amatpersonām, gan noteikta profila biznesmeņiem, kā arī advokātiem un pacientu tiesību ekspertiem…

Kreisuma slimības kultūrmarksistiskās izpausmes sasniedza kulmināciju 9.Latvijas Ārstu kongresā, kur ārstu pašpārvaldes organizāciju iniciētajā Gala rezolūcijā citstarp norādīts: “Esošā sertifikācijas un resertifikācijas sistēma ir demokrātisks process, kuru nodrošina profesionālās asociācijas ar Latvijas Ārstu biedrības atbalstu. Ārstu profesionālo organizāciju pašnoteikšanos tālākizglītības, sertifikācijas un resertifikācijas jautājumos nedrīkst nomainīt ar ierēdniecisku procedūru!

Ļoti būtiski atzīmēt, ka Rezolūcija balsojot pieņemta 2022.gada 24.septembrī. Proti, laikā, kad ikviens no dažādām tribīnēm, uzsverot veselības aprūpes stratēģiski arvien lielāko lomu, klāstīja par “pareizajām izvēlnēm”, ko paģērot tobrīd jau aktīvā karadarbība Ukrainā un ģeopolitiskās situācijas sarežģītība kopumā.

Jēdziens “pašnoteikšanās” nozīmē kādas cilvēku grupas gribas realizāciju attieksmē pret savu darbību, struktūru. Proti, var secināt, ka Rezolūcijas autori traktē ārstu sertifikāciju kā feodālas ieražu tiesības, ko Latvijas Ārstu biedrība pēc saviem ieskatiem, nesaskaņojot ar likumdevēju, var nodot vasaļiem - nozaru profesionālajām asociācijām. Savukārt LĀB šajā “feodāli kultūrmarksistiskajā" mikslī veic ideoloģisko pārraudzību.

Tomēr sertifikācijas vai resertifikācijas procedūras būtība ir prakses tiesību noteikšana, nepiešķiršana vai atņemšana ārstam. Demokrātiskā tiesiskā valstī to var veikt tiešās pārvaldes iestāde vai likumā pilnvarots, valsts strikti pārraudzīts privāts subjekts, turklāt pārskatāmā procedūrā, kas atbilst vispārējiem administratīvo tiesību principiem, respektē valsts konstitucionālo kārtību, kā arī ievēro vispārējos tiesību principu, jo īpaši, tiesiskuma un taisnīguma principu.

Rezumējot - sertifikācijas jomā izdotie lēmumi ir konstatējoša rakstura administratīvie akti. Šādu lēmumu izdošana ir valsts izpildu varas kompetencē, un, par cik tie var skart speciālistu no Satversmes 106.panta pirmā teikuma normas izrietošas pamattiesības (proti, saglabāt ilgstošu nodarbošanos, kas prasa specifisku sagatavotību), sertifikāciju reglamentējošie tiesību akti jāizstrādā strikti saskaņā ar tiesiskās noteiktības principu (sal. sk. “PUBLISKO UN PRIVĀTO TIESĪBU DALĪJUMA NOZĪME UN PIEMĒROŠANAS PROBLĒMAS LATVIJĀ”; Danovskis E., 2015.g. Rīgā – 130., 131., 244.lpp.).

Saeimai ir labas iestrādes, kā tiesiski korekti reglamentēt speciālistu sertifikāciju, piemēram, Psihologu likumā, Veterinārmedicīnas likumā vai Būvniecības likumā un tam pakārtotajos MK noteikumos. Sociālo un darba lietu komisijas deputātiem atliktu tātad vien “pašpikot”, bet trūkst iemaņu vai politiskās gribas. Procedūru tiesisko regulējumu citās nozarēs autors detalizētāk analizēs kādā no nākamajiem rakstiem.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

18

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

FotoPēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina par apdraudējumu fundamentālām demokrātijas vērtībām – vārda brīvībai un mediju neatkarībai. Mēs vēlamies tam pievērst sabiedrības uzmanību un aicināt to nepieļaut.
Lasīt visu...

21

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

FotoJāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar Putinu par iespēju pielietot kodolieročus mainīja manu viedokli par Makrona kungu. Šis Francijas prezidenta paziņojums ir būtisks pagrieziens (ja tas būs noturīgs) Eiropas un kopumā Rietumu līdzšinējā politikā, kas pārsvarā ir bijusi mērķēta uz izvairīšanos no tiešas konfrontācijas ar Krieviju.
Lasīt visu...

12

Labā un ļaunā saknes

FotoĀdolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi dvēselē viņi ir tādi paši kā es.” Pa lielam tāda ir arī atbilde uz jautājumiem, kur ir meklējamas gan labā, gan ļaunā saknes - tās faktiski ir cilvēkos pašos, jo viņu izvēles rada politiskas sekas un nākotni.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...