Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Latvijas Žurnālistu asociācija pirms nedēļas publiski aicināja ministru prezidentu Krišjāni Kariņu neizvairīties no priekšvēlēšanu debatēm. Dažas dienas vēlāk sarunā ar Delfi žurnālisti valdības vadītājs savu atturību skaidroja ar Jaunās vienotības (JV) valdes lēmumu nepiedalīties debatēs, kurās piedalās Aivars Lembergs kā Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts, kā arī ar repliku par Jāņa Dombura vadītajiem raidījumiem.

Kariņš pastāstīja, ka vairākas reizes nedēļā runājot ar presi, viņa intervijas parādoties avīzēs un žurnālos. Delfi raidījuma veidotāji tad parādīja klipiņu, kas lika nodomāt, ka četru premjerēšanas gadu laikā no visiem intervētājiem Kariņš iespējams visvairāk ir iecienījis sava biroja darbiniekus, kuri piemīlīgi jautā, kā viņam viss tik labi padodas.

Kā jau tika rakstīts iepriekš, sabiedrisko mediju rīkotie politisko diskusiju raidījumi vilinoši var šķist tikai tiem, kurus uz tiem neaicina vai kuri ir mierā ar modernajiem cirka noteikumiem. Taču vai tas ir pietiekams iemesls, lai valdības vadītājs nepiedalītos vēlēšanu kandidātu “dzīvajā” vētīšanā blakus citiem kandidātiem?

Uz pārmetumiem, ka Kariņš baidās no konfrontācijas, premjera atbalstītāji lepni norāda uz neseno interviju BBC radio raidījumam HARDTalk. Taču angļu valodā notikusī intervija nebija īpaši aktuāla Latvijas vēlētājiem. Izņemot, protams, tos, kuriem Latvijas tēls ir svarīgāks par reālo Latviju. Viņiem bija patiešām, ko nopriecāties, dzirdot, kā Kariņš svešā mēlē runā raitāk un saturīgāk nekā latviski. Noteiktās aprindās šādas iemaņas ir augstā vērtē.

Taču pārējiem sāk kristalizēties viens konkrēts jautājums. Vai Kariņš pēdējos gados vispār ir piedalījies kādā publiskā, televīzijā pārraidītā diskusijā vienā studijā ar saviem tiešajiem politiskajiem oponentiem?

Latvijas Mākslas akadēmijas 2018. gadā rīkotajās premjera amata kandidātu debatēs pirms 13. Saeimas vēlēšanām, atbildot uz jautājumu par varaskāri, Krišjānis Kariņš atzinās, ka no vienas puses viņam nav “nekādu problēmu runāt publikas priekšā”, bet no otras — lai politikā kaut ko paveiktu, esot jāiesaistās, un tāpēc viņam esot jāpārvar sevi, jo pēc dabas viņš visu gribot darīt “mierīgi un klusi”. Priekšvēlēšanu laikā vaļsirdīgāku atzīšanos bailēs no konfrontācijām grūti iedomāties.

Kopā ar Kariņa kungu pie galda šajā sarunā sēdēja vēl septiņi premjera amata kandidāti, to skaitā visu dzēlīgi komentējošais Aldis Gobzems. Par Kariņu radās iespaids, ka viņu no domas izsit jebkura negaidīta replika vai smīkņāšana fonā. Starp citu, tās bija tās pašas slavenās debates, kurās vairāki vīri, arī Kariņš, sarunāja cēlas lietas par demokrātiju un tad divus gadus vēlāk paši to visu paslaucīja zem tepiķa.

Lai tur vai kā, izvēle nepiedalīties priekšvēlēšanu debatēs, ja tajās piedalās nevainīguma prezumpcijas joprojām aizsargātais Aivars Lembergs, ir visai raksturīga 13. Saeimā un Kariņa valdībā valdošajai izpratnei par demokrātiju. Neaizmirsīsim, ka tieši šī Saeima nolēma, ka var uz laiku atņemt mandātu tautas vēlētiem priekšstāvjiem, kas nebija izdarījuši nevienu noziegumu un nekādi neapdraudēja nedz parlamenta darbību, nedz valsts drošību. Līdzīgā garā Latvijas Republikas valdības vadītājs tagad uzskata, ka viņš drīkst diktēt, kas piedalīsies nākamās Saeimas vēlēšanu priekšvēlēšanu debatēs.

Acīmredzot JV valdei un Kariņa kungam nav dārgs Satversmē garantētais vēlēšanu vienlīdzīguma princips un tā vienlīdzīgo iespēju apakšprincips. Bet nebrīnieties, ja viņi nesapratīs, kur ir pārkāpums. Tāpat kā nevienu taču nespieda potēties (bet nemaz ij neceriet strādāt pretējā gadījumā), tā neviens nav spiests neaicināt Lembergu.

Un tādējādi neviens nav spiests ierobežot ZZS tiesības uz vienlīdzīgumu šī saraksta iespējās pārstāvēt sevi valsts finansētajos un subsidētajos medijos. Nē, tā ir jūsu pašu izvēle neaicināt Lembergu, lai dabūtu Kariņu. Ja ceturtā vara grib pieprasīt no premjera atbildēt par iepriekšējiem četriem gadiem visu vēlētāju priekšā tiešraidē ar politisko sāncenšu klātbūtni, izpildiet premjera prasību!

Krišjānis Kariņš, kura valdības deklarācijas astoņiem punktiem kā mērķis bija norādīts mazināt sociālo atstumtību, konsekventi turpina uzskatīt sevi par tikai vienas tautas daļas premjeru. Tās tautas daļas, kura ir ar mieru ierobežot oponentu politiskās līdzdalības tiesības.

Vai mēs izdarām pārāk plašus secinājumus? Pretēji Delfi žurnālistei stāstītajam, ka viņš kritiku uzklausa un visiem ir tiesības tādu paust, brīdī, kad Kariņa valdībai visvairāk derēja saklausīt atšķirīgas balsis, viņš ierobežoja pulcēšanos protestiem brīvā dabā līdz 10 cilvēkiem. Vēl kādu laiku pirms tam daži tūkstoši neatļautā protestā pulcējās Rīgas centrā, arī zem valdības mājas logiem. Bija velti gaidīt bailīgā premjera iznākšanu laukā pie sanākušā pūļa.

Šis bija labākais laiks Kariņa premjerēšanai, jo šajā laikmetā nekāda drosme nebija vēlama un bailes no konfrontācijas netika uzskatītas par trūkumu. Nedrīkstēja taču likt pēc zaķpastalas izskatīties prezidentam Egilam Levitam, kurš bija savu tautu nosaucis par mazāk racionālu salīdzinājumā ar citām Eiropas tautām un protestu laikā izmanīgi aizceļojis nenozīmīgos komandējumos.

Kovids bija lielisks iegansts, lai izvairītos no MK sēdēm klātienē vai lai sadarbības partnerus turētu drošā attālumā. Kad izglītības darbinieku arodbiedrības vadītāja kādā valdības sēdē attālināti ziņoja par 5000 pedagogu aptaujas rezultātiem, proti, kā viņi iebilst MK plānotajiem ierobežojumiem darbam skolās, Kariņš un vairāki ministri netraucēti uzjautrinājās savos telefonos. Attālinātais režīms bija kā radīts Kariņa temperamentam un priekšstatiem par varas attiecībām ar tautu. Drošā attālumā un ar skaļruņa izslēgšanas pogu.

Atturēšanās no viedokļu sadurēm ar oponentiem un bailes no nonākšanas jautājumu krustugunīs priekšvēlēšanu gaisotnē nav nekas Krišjānim Kariņam ārkārtējs. Ja Krišjānis Kariņš nepieprasa ierobežot kāda cita Satversmē paredzētās tiesības, viņam ir visas tiesības neiet uz debatēm bez jebkādiem paskaidrojumiem.

Ja cilvēks negrib atbildēt par padarīto, lietā nav dziļi jārokas — tāds nu šis politiķis vienkārši ir. Mums ir iespēja viņu atbalstīt, bet ir arī iespēja vēlēties demokrātiskajai iekārtai piemērotāku premjeru. Vai mēs vēlamies tādu premjeru, kas baidās, nespēj vai nesaprot nepieciešamību atbildēt par saviem darbiem? Droši vien, ka nevēlamies gan.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...