Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?
Pensionārs11.09.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē tās bijušā priekšnieka atbalstīšanai, mēs, pensionāri, un ne tikai pensionāri, bet visi Latvijas pilsoņi tiekam apzagti. Jo mūsu, nodokļu maksātāju nauda tiek izmantota, lai vieni priekšnieki no Valsts robežsardzes, izmantojot administratīvo resursus, organizētu parakstu vākšanu zem raksturojuma par citu Valsts robežsardzes priekšnieku (nu jau izbijušo) Normundu Garbaru.
Tomēr gribas saprast, cik tad parakstu vajag savākt, lai amatpersonu atzītu par nevainīgu? Cik paraksti jāsavāc, lai personu atzītu par vainīgu? Izskatās, ka Valsts robežsardzē neko nav dzirdējuši par tādu interneta vietni Latvijā kā https://manabalss.lv/, kurā var skaidri redzēt, cik tad personas to parakstīja, vai tie nav kaut kādi viltojumi.
Kā zina stāstīt informēti cilvēki, paraksts netiek apliecināts ne pie notāra, ne ar augstākstāvoša priekšnieka parakstu. Tātad viss tas parakstu vākšanas balagāns ir tikai valsts līdzekļu šķērdēšana, sabiedrības un Iekšējās drošības biroja (IDB), iekšlietu ministra maldināšana.
Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods? Tad sāksim vākt parakstus par tiem trīs robežsardzes virsniekiem, kas piedzērās darba laikā un iesūdzēja Valsts robežsardzi tiesā. Un par tiem, kas godīgi kalpo valstij, bet lieto narkotikas. Un tad aizvietosim policiju, izmeklētājus, prokuratūru, tiesu ar pilsoņu parakstiem. Kam mums Latvijā tiesas, policija, prokuratūra, ja jau varam visu izlemt ar parakstu vākšanu.
Kā var secināt, runa nav par vai pret parakstu vākšanu. Runa ir par to, ka tiek prettiesiski izmantots Valsts robežsardzes administratīvais resurss. Ka tiek maldināta sabiedrība, jo neviens nezina, vai paraksti nav kaut kāds viltojums, kas to var apliecināt, ka viss notiek godīgi. Tiek patērēts darbinieku darba laiks, kas arī izmaksā naudu. Valsts robežsardzes reputācija ar šāda veida balagāna organizēšanu tiek pilnīgi sagrauta. Kas par to atbildēs?
Valsts robežsardze ar šo paraksta vākšanas balagānu parāda, ka tiesu sistēma Latvija nav uzticama, ka tai nevar ticēt, ka IDB arī nevar ticēt. Ka tikai pašas Valsts robežsardzes savāktiem parakstiem zem Normunda Garbara raksturojuma var ticēt.
Jautājums: kas notiek valsts drošības struktūrā? Cik varam justies droši, ja Valsts robežsardzes priekšnieki nesodāmi, bez jebkādas atbildības var organizēt visā Latvijā balagānu, traucējot robežsardzes dienestu, kaitējot Latvijas valsts interesēm, Latvijas drošībai un neatkarībai? Var sagraut valsts iestādes reputāciju un turpināt strādāt, saņemt algu, pakāpes, privilēģijas un citus labumus? Kur tad skatās Latvijas valsts prezidents un tā dienests kas atbild par valsts drošību? Kur skatās valdība?
Prese un Pietiek nedrīkst šo svarīgu jautājumu pamest novārtā. Pretējā gadījumā atgriezīsies ne tikai 90. gadi, kad plauka korupcija, bet vēl trakāk, par ko pat negribas domāt.
Attēlā - pašreizējais Valsts robežsardzes priekšnieks, bijušais Normunda Garbara vietnieks Guntis Pujāts.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
