Vai patiesi valdība perina mukšanas plānu ar "airBaltic" lidmašīnām?
Ritums Rozenbergs, Neatkarīgā29.10.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lielā slepenība, apspriestā dokumenta nosaukums un izvairīšanās atbildēt uz konkrētiem jautājumiem liek domāt, ka valdība perina plānus, kā komfortablāk aizmukt no valsts kara gadījumā. Satiksmes ministrija (SM) un nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, atsaucoties uz slepenības režīmu, nesniedz komentārus par notikušajām sarunām.
24. oktobra dienas vidū Ministru kabinetā aiz slēgtām durvīm dziļā slepenībā satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”), SM aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars, “airBaltic” korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Bethere un “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Aleksanders Gauss iepazīstināja valdības locekļus ar informatīvo ziņojumu "Par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā".
Pēc valdības sēdes mediju pārstāvji aicināja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) sniegt informāciju par slepenībā perinātajiem plāniem. Premjere norādīja, ka ziņojums tikšot pārtaisīts un tad gan viņa būšot gatava to komentēt. E. Siliņa atklāja, ka ziņojumā vēstīts, kā apdraudējuma gadījumos izmantot "airBaltic" un citu aviokompāniju lidmašīnas, lai cilvēkus evakuētu no Latvijas vai repatriētu uz Latviju.
Jautājumi bez atbildēm
“Neatkarīgā” K. Briškena padomniekam Edgaram Klētniekam vaicāja, vai projektam "Par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā" ir paredzēts finansējums un cik liels tas varētu būt naudas izteiksmē; vai Finanšu ministrija jau tam ir devusi savu piekrišanu; kuras konkrētas personas jāevakuē no valsts apdraudējuma gadījumā; vai tās ir mūsu valsts augstākās amatpersonas un viņu ģimenes locekļi vai NATO dalībvalstu komandieri un viņu ģimenes; kur jāierodas pieteikties evakuācijai - lidostā "Rīga", “airBaltic” angārā vai “airBaltic” biroja telpās; cik lielu bagāžu evakuēties gribētāji lidmašīnā varēs ienest; vai varēs evakuēties kopā ar saviem mājdzīvniekiem; vai valsts pilnībā segs evakuāciju vai tomēr evakuēties gribētājiem būs jāmaksā arī no savas kabatas; vai šis projekts paredz jau iepriekš rezervēt lidmašīnas evakuācijas vajadzībām un uzgaidāmās telpas evakuēties gribētājiem?
No E. Klētnieka saņēmām atbildi ar norādi, ka atbilde ir no Satiksmes ministrijas, nevis no ministra vai ministra biroja, un šī atbilde ir šāda: “Otrdien MK sēdē valdība uzdeva Satiksmes ministrijai pārstrādāt informatīvo ziņojumu, ietverot papildu informāciju, attiecīgi dokuments tiks izskatīts papildinātā redakcijā. Lūgums ņemt vērā, ka dokumentam kontekstā ar visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem ir informācijas dienesta vajadzībām statuss, tāpēc detalizētāka informācija par dokumenta saturu nav izpaužama. Atbilstoši likumdošanai informācija dienesta vajadzībām ir uzskatāma par valsts noslēpumu.”
Iepriekš minētos jautājumus adresējām arī “airBaltic” Korporatīvās komunikācijas daļai. Saņēmām šādu atbildi: “Ziņojums tika skatīts slēgtajā daļā, līdz ar ko nevaram komentēt. Ar jautājumiem varat vērsties Satiksmes ministrijā.”
Slepenība raisa vaļu pieņēmumiem
Tā kā dokumenta projekta izstrādē un tā apspiešanā iesaistītās puses dokumenta saturu nekomentē, “Neatkarīgā” aptaujāja valdības darba lietpratējus, kuriem ir pieredze dažādu slepenu dokumentu virzīšanā.
Bijušajam premjeram, iekšlietu ministram un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Mārim Kučinskim (“Apvienotais saraksts”) vaicājām, ko, viņaprāt, nozīmē dokuments “Par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā"; vai tas ir saistīts ar valdības vēlmi aizmukt karam sākoties vai arī tā ir “airBaltic” vēlme piesaistīt sev kārtējo līdzekļu devu no nodokļu maksātāju maka?
“Tas viss izskatās ļoti dīvaini,” teica M. Kučinskis. Viņaprāt, dokuments nav saistāms ar “airBaltic” vēlmi tikt pie papildu naudas. “Kad pēdējo reizi redzēju “airBaltic” pārskatus, tur bija parādījusies peļņa. Kādēļ gan pelnošam uzņēmumam vajadzētu lūgt dotācijas,” sprieda politiķis.
Runājot par atsevišķu amatpersonu mukšanas vēlmēm kara gadījumā, M. Kučinskis noteica, ka, balstoties uz pašreiz pieejamo informāciju, kaut ko līdzīgu iespējams pieņemt.
Jāorganizē “Mukšanas birojs”
Politisko procesu vērotājs, analītiķis, fotogrāfs Mārcis Bendiks Andra Šķēles valdībā strādāja par premjera padomnieku un labi pārzina dažādu, arī ne visai saprotamu dokumentu virzīšanas un to valdībā apstiprināšanas iemeslus.
Skaidrojot dažādos dokumentu nonākšanas ceļus līdz valdības sēžu galdam, M. Bendiks uzsvēra, ka gala lēmums, neraugoties uz dokumenta ceļu līdz valdības sēžu zālei, jāpieņem politiķiem:
“Ministru prezidentam ir pietiekoši daudz iespēju kādu dokumentu nobremzēt un kādu citu pavirzīt no normālā aprites režīma uz turbo režīmu. Premjers var uzlikt izskatīšanai valdībā savu jautājumu, ko tradicionālā valodā sauc par Ministru kabineta lietu. Uz valdības sēdē virzāmajiem dokumentiem jābūt tieslietu ministra un finanšu ministra vīzai. Bez abu saskaņojuma tiesiskā valstī nekas nevar notikt. Šo kārtību vienīgais pārkāpa premjers Einārs Repše.
Pēdējo haotisko putrošanos redzējām saistībā ar priekšlikumiem grozīt deklarēšanās kārtību. Bija paredzēts, ka jādeklarē dāvanas pat 100 eiro vērtībā, kas nozīmē, ka savam bērnam nevari pat telefonu uzdāvināt. Vēl trakāk - ja piektdienas vakarā esi pie sevis uzaicinājis meiteni un uzdāvinājis viņai Ķīnas vāzi, tad kā tu to nodeklarēsi un kā viņa to nodeklarēs, jo viņa nezina tavu personas kodu, bet tu nezini viņas kodu. Neticu, ka ierēdniecība kaut ko tādu varēja sacerēt.
Tas, par ko jūs jautājat: nu kā lai to pareizāk noformulē - piemēram, par cienījamu cilvēku evakuācijas plānu un kā viņus pareizāk evakuēt - lai tas, kurš ir garāka auguma, lidmašīnā dabūtu sēdvietu, kur izstiept garās kājas, lai asinsvadi nesaspiežas. Prātiņ, nāc mājās! Nu ko es citu varu teikt.
Šis dokuments jau nav par karu, bet par valdības debilitāti un klaunādi. Izrādās, klaunāde ir lipīga. Šeit ir piemērs, kā no klaunu grupas izveidojas valdība, kurai nav citas vajadzības kā apstiprināt zināmu daudzumu dokumentu un paaugstināt savu reitingu. No politiskā viedokļa jau tas viss, ko viņi dara, ir pareizi. Piemēram, “Progresīvie” ir sludinājuši lozungus. Patīk tas kādam vai nepatīk, bet viņi šiem lozungiem ir guvuši atbalstu, un tagad viņi dara to, ko ir solījuši vēlētājiem. Savā ziņā visgodīgākie cilvēki. ZZS arī dara, bet precīzi pretējo tam, ko solījuši. Taču iepriekš cementējošie un prātīgie “Vienotība” nu ir savākuši netikumus no abiem un palikuši par profesionāliem klauniem. Tā ir mūsu valdība.
Visticamāk, ir runa par ļoti konkrētu cilvēku evakuāciju, un naudas iegūšana aviokompānijai ar šo plānu iet roku rokā. Ja ir plāns, tad tam ir tāme. Kāda tā ir - to mēs nezinām. Varbūt pieticīga, bet varbūt šai tāmei ir jauns zīmols, piemēram, bultiņām, pa kurām virzīties, lai iekāptu lidmašīnā, jābūt dizainētām. Šim evakuācijas un lidmašīnās iekāpšanas projektam vadītāja varētu būt bijusī vakcinācijas biroja vadītāja. Viņas komanda pratīs noīrēt dārgākās un bezjēdzīgākas telpas uzgaidīšanai, iekāpjot lidmašīnā. Vakcinācijas centrus turēja tukšus tikai pusgadu, bet šeit tos var turēt tukšus līdz pat kara sākumam.”
Seko mums 
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
