Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lielā slepenība, apspriestā dokumenta nosaukums un izvairīšanās atbildēt uz konkrētiem jautājumiem liek domāt, ka valdība perina plānus, kā komfortablāk aizmukt no valsts kara gadījumā. Satiksmes ministrija (SM) un nacionālā lidsabiedrība “airBaltic”, atsaucoties uz slepenības režīmu, nesniedz komentārus par notikušajām sarunām.

24. oktobra dienas vidū Ministru kabinetā aiz slēgtām durvīm dziļā slepenībā satiksmes ministrs Kaspars Briškens (“Progresīvie”), SM aviācijas departamenta direktors Artūrs Kokars, “airBaltic” korporatīvās komunikācijas vadītāja Alise Bethere un “airBaltic” valdes priekšsēdētājs Martins Aleksanders Gauss iepazīstināja valdības locekļus ar informatīvo ziņojumu "Par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā".

Pēc valdības sēdes mediju pārstāvji aicināja Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) sniegt informāciju par slepenībā perinātajiem plāniem. Premjere norādīja, ka ziņojums tikšot pārtaisīts un tad gan viņa būšot gatava to komentēt. E. Siliņa atklāja, ka ziņojumā vēstīts, kā apdraudējuma gadījumos izmantot "airBaltic" un citu aviokompāniju lidmašīnas, lai cilvēkus evakuētu no Latvijas vai repatriētu uz Latviju.

Jautājumi bez atbildēm

“Neatkarīgā” K. Briškena padomniekam Edgaram Klētniekam vaicāja, vai projektam "Par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā" ir paredzēts finansējums un cik liels tas varētu būt naudas izteiksmē; vai Finanšu ministrija jau tam ir devusi savu piekrišanu; kuras konkrētas personas jāevakuē no valsts apdraudējuma gadījumā; vai tās ir mūsu valsts augstākās amatpersonas un viņu ģimenes locekļi vai NATO dalībvalstu komandieri un viņu ģimenes; kur jāierodas pieteikties evakuācijai - lidostā "Rīga", “airBaltic” angārā vai “airBaltic” biroja telpās; cik lielu bagāžu evakuēties gribētāji lidmašīnā varēs ienest; vai varēs evakuēties kopā ar saviem mājdzīvniekiem; vai valsts pilnībā segs evakuāciju vai tomēr evakuēties gribētājiem būs jāmaksā arī no savas kabatas; vai šis projekts paredz jau iepriekš rezervēt lidmašīnas evakuācijas vajadzībām un uzgaidāmās telpas evakuēties gribētājiem?

No E. Klētnieka saņēmām atbildi ar norādi, ka atbilde ir no Satiksmes ministrijas, nevis no ministra vai ministra biroja, un šī atbilde ir šāda: “Otrdien MK sēdē valdība uzdeva Satiksmes ministrijai pārstrādāt informatīvo ziņojumu, ietverot papildu informāciju, attiecīgi dokuments tiks izskatīts papildinātā redakcijā. Lūgums ņemt vērā, ka dokumentam kontekstā ar visaptverošas valsts aizsardzības jautājumiem ir informācijas dienesta vajadzībām statuss, tāpēc detalizētāka informācija par dokumenta saturu nav izpaužama. Atbilstoši likumdošanai informācija dienesta vajadzībām ir uzskatāma par valsts noslēpumu.”

Iepriekš minētos jautājumus adresējām arī “airBaltic” Korporatīvās komunikācijas daļai. Saņēmām šādu atbildi: “Ziņojums tika skatīts slēgtajā daļā, līdz ar ko nevaram komentēt. Ar jautājumiem varat vērsties Satiksmes ministrijā.”

Slepenība raisa vaļu pieņēmumiem

Tā kā dokumenta projekta izstrādē un tā apspiešanā iesaistītās puses dokumenta saturu nekomentē, “Neatkarīgā” aptaujāja valdības darba lietpratējus, kuriem ir pieredze dažādu slepenu dokumentu virzīšanā.

Bijušajam premjeram, iekšlietu ministram un Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājam Mārim Kučinskim (“Apvienotais saraksts”) vaicājām, ko, viņaprāt, nozīmē dokuments “Par lidsabiedrības AS "Air Baltic Corporation" aviopārvadājumu izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā"; vai tas ir saistīts ar valdības vēlmi aizmukt karam sākoties vai arī tā ir “airBaltic” vēlme piesaistīt sev kārtējo līdzekļu devu no nodokļu maksātāju maka?

“Tas viss izskatās ļoti dīvaini,” teica M. Kučinskis. Viņaprāt, dokuments nav saistāms ar “airBaltic” vēlmi tikt pie papildu naudas. “Kad pēdējo reizi redzēju “airBaltic” pārskatus, tur bija parādījusies peļņa. Kādēļ gan pelnošam uzņēmumam vajadzētu lūgt dotācijas,” sprieda politiķis.

Runājot par atsevišķu amatpersonu mukšanas vēlmēm kara gadījumā, M. Kučinskis noteica, ka, balstoties uz pašreiz pieejamo informāciju, kaut ko līdzīgu iespējams pieņemt.

Jāorganizē “Mukšanas birojs”

Politisko procesu vērotājs, analītiķis, fotogrāfs Mārcis Bendiks Andra Šķēles valdībā strādāja par premjera padomnieku un labi pārzina dažādu, arī ne visai saprotamu dokumentu virzīšanas un to valdībā apstiprināšanas iemeslus.

Skaidrojot dažādos dokumentu nonākšanas ceļus līdz valdības sēžu galdam, M. Bendiks uzsvēra, ka gala lēmums, neraugoties uz dokumenta ceļu līdz valdības sēžu zālei, jāpieņem politiķiem:

“Ministru prezidentam ir pietiekoši daudz iespēju kādu dokumentu nobremzēt un kādu citu pavirzīt no normālā aprites režīma uz turbo režīmu. Premjers var uzlikt izskatīšanai valdībā savu jautājumu, ko tradicionālā valodā sauc par Ministru kabineta lietu. Uz valdības sēdē virzāmajiem dokumentiem jābūt tieslietu ministra un finanšu ministra vīzai. Bez abu saskaņojuma tiesiskā valstī nekas nevar notikt. Šo kārtību vienīgais pārkāpa premjers Einārs Repše.

Pēdējo haotisko putrošanos redzējām saistībā ar priekšlikumiem grozīt deklarēšanās kārtību. Bija paredzēts, ka jādeklarē dāvanas pat 100 eiro vērtībā, kas nozīmē, ka savam bērnam nevari pat telefonu uzdāvināt. Vēl trakāk - ja piektdienas vakarā esi pie sevis uzaicinājis meiteni un uzdāvinājis viņai Ķīnas vāzi, tad kā tu to nodeklarēsi un kā viņa to nodeklarēs, jo viņa nezina tavu personas kodu, bet tu nezini viņas kodu. Neticu, ka ierēdniecība kaut ko tādu varēja sacerēt.

Tas, par ko jūs jautājat: nu kā lai to pareizāk noformulē - piemēram, par cienījamu cilvēku evakuācijas plānu un kā viņus pareizāk evakuēt - lai tas, kurš ir garāka auguma, lidmašīnā dabūtu sēdvietu, kur izstiept garās kājas, lai asinsvadi nesaspiežas. Prātiņ, nāc mājās! Nu ko es citu varu teikt.

Šis dokuments jau nav par karu, bet par valdības debilitāti un klaunādi. Izrādās, klaunāde ir lipīga. Šeit ir piemērs, kā no klaunu grupas izveidojas valdība, kurai nav citas vajadzības kā apstiprināt zināmu daudzumu dokumentu un paaugstināt savu reitingu. No politiskā viedokļa jau tas viss, ko viņi dara, ir pareizi. Piemēram, “Progresīvie” ir sludinājuši lozungus. Patīk tas kādam vai nepatīk, bet viņi šiem lozungiem ir guvuši atbalstu, un tagad viņi dara to, ko ir solījuši vēlētājiem. Savā ziņā visgodīgākie cilvēki. ZZS arī dara, bet precīzi pretējo tam, ko solījuši. Taču iepriekš cementējošie un prātīgie “Vienotība” nu ir savākuši netikumus no abiem un palikuši par profesionāliem klauniem. Tā ir mūsu valdība.

Visticamāk, ir runa par ļoti konkrētu cilvēku evakuāciju, un naudas iegūšana aviokompānijai ar šo plānu iet roku rokā. Ja ir plāns, tad tam ir tāme. Kāda tā ir - to mēs nezinām. Varbūt pieticīga, bet varbūt šai tāmei ir jauns zīmols, piemēram, bultiņām, pa kurām virzīties, lai iekāptu lidmašīnā, jābūt dizainētām. Šim evakuācijas un lidmašīnās iekāpšanas projektam vadītāja varētu būt bijusī vakcinācijas biroja vadītāja. Viņas komanda pratīs noīrēt dārgākās un bezjēdzīgākas telpas uzgaidīšanai, iekāpjot lidmašīnā. Vakcinācijas centrus turēja tukšus tikai pusgadu, bet šeit tos var turēt tukšus līdz pat kara sākumam.”

Novērtē šo rakstu:

12
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ašeradens paziņo, ka grib celt nodokļus, un vēlētāji metas nobalsot par “Jauno Vienotību”: loģika te interesantāka nekā paši vēlēšanu rezultāti

FotoViens no nedaudzajiem negaidītajiem momentiem aizvadītajās vēlēšanās — “Jaunās Vienotības” pārsvars pār Nacionālo apvienību, kaut gan aptaujas konsekventi rādīja pretējo, turklāt tas notika pēc tam, kad JV pārstāvis Arvils Ašeradens informēja sabiedrību par iespēju celt pievienotās vērtības nodokli (PVN).
Lasīt visu...

21

Sabiedrības integrācijas fonds lūdz „Re:Baltica” atmaksāt neatbilstoši iztērētos valsts līdzekļus par radīto saturu svešvalodā

FotoŅemot vērā diskusijas publiskajā telpā par nodibinājuma “Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica” (attēlā - tā pārstāve Inga Spriņģe) projekta “Šķelšanās” vērtēšanu un mediju redakcionālo brīvību, Sabiedrības integrācijas fonds (Fonds) skaidro pieņemto lēmumu. Fonds ir konstatējis, ka projekts nav īstenots atbilstoši konkursa nolikumam, kas paredz veidot saturu latviešu valodā, bet daļēji īstenots svešvalodā. Aktivitātes īstenotas ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu (MAF).
Lasīt visu...

12

Es esmu kompetents ne tikai tajā, par ko jūs visi padomājāt!

FotoNesen klausoties ekonomiskās politikas debates par Latvijas Stabilitātes programmu 2024. - 2028.gadam, radās sajūta, ka Saeimas vīri un sievas dzīvo pasaku valstībā. Vairums runātāju kaismīgi klāstīja, kas būtu jādara, bet neviens nerunāja, kas to traucēja paveikt jau, piemēram, pagājušajā gadā.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vieglprātība un nekompetence maksā dārgi

FotoIgauņi racionāli skatās uz „Rail Baltica” savienojumu ar Tallinu un lidostu. "29.maijā ielikts pamatakmens „Rail Baltica” Ülemiste pasažieru terminālim "Linda", kas nodrošinās ērtu tramvaja savienojumu ar Tallinas lidostu, pilsētas centru un ostu. Ülemiste termināla pabeigšana plānota 2028. gadā."
Lasīt visu...

21

Sākot no nodokļu celšanas un beidzot ar Francijas kodolvairoga attiecināšanu uz Baltiju: TOP 3 “interesantākās” idejas no partiju mutēm

FotoPartiju pašslavināšanās gaisotnē soctīklu īsajos formātos tās “aizmirst” paziņot dažādus svarīgus sīkumus, piemēram – kur ņemt naudu savu ideju finansēšanai. Tomēr tajās reizēs, kad saruna ir garāka par pusminūti, sāk parādīties interesantas idejas. Uzmanībai daži momenti, kurus ne katrs lasītājs vienmēr redz.
Lasīt visu...

21

Pārpratumi likumprojekta izstrādes gaitā (viena epizode)

FotoLikumprojektā "Grozījumi Civilprocesa likuma 594. pantā - Ieturējumu apmērs no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem" tā pirmajā lasījumā Saeima apstiprināja ieturējamu summu 10% no parāddnieka ienākumiem, kas nepārsniedz minimālās algas apmēru neatkarīgi no piedziņas veida. Tātad no minimālās algas 300 EUR mēnesī parādnieka ieturējamā summa sastādītu: 59,74 EUR/mēnesī (aprēķins: 700 - 10,5% Soc.nod. - 500 neapliek.summa - 23% IIN * 10% = 59,74).
Lasīt visu...

21

Eiroparlamenta reitingu līderis “lien bez ziepēm” savam galvenajam politiskajam sāncensim

FotoPiecu mēnešu garumā SKDS aptaujās līderu lomu ieņēmušās Nacionālās apvienības vadošais kandidāts Roberts Zīle nācis klajā ar unikālu atklāsmi: nevis pašu saraksta biedri esot tie labākie, bet gan viņa galvenais politiskais konkurents.
Lasīt visu...

21

Valsts kontrolei vajadzētu izvērtēt, cik pamatoti Sabiedrības integrācijas fonds vairojis „Re:Baltica” darbinieču labklājību un kā valsts šos līdzekļus varētu atgūt

FotoEs jums izstāstīšu kaut ko, ko LTV Ivo Leitāns jums neteica. Un viņš arī to nezina. Mans ģimenes uzņēmums pirms dažiem gadiem ir maksājis naudu portālam Delfi par manu dokumentālo filmu reklāmu. Abas reizes portals Delfi ziņoja saviem lasītājiem, ka ir skatāmas žurnālista Anša Pūpola dokumentālās filmas. Es ticu, ka portāls ļoti rūpīgi seko likumiem, kas aizliedz melīgas reklāmas izplatīšanu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Parodija par pārbaudi

Ceturtdien Ģenerālprokuratūra izplatīja ļoti savādu paziņojumu, kam it kā bija jānomierina prāti un jāatjauno uzticība politiskajai elitei, bet gluži otrādi – tā ne...

Foto

Lūdz tiesībsargu vērsties Satversmes tiesā par personu ar invaliditāti diskrimināciju

2024. gada 30. maijā Latvijas bezdarbnieku un darba meklētāju interešu aizstāvības biedrības valdes loceklis Raimonds Lejnieks...

Foto

Šoreiz Lembergs uzvar valsti

Centrālajai vēlēšanu komisijai (turpmāk - CVK) ir rakstiski jāatvainojas Aivaram Lembergam par liegumu balsot pašvaldību vēlēšanās, - tā nolēmusi tiesa....

Foto

Nes mieru man, nes mieru dvēselei!

Jau divus gadus publiskajā telpā aktualizēts jautājums par nakts trokšņiem un regulējuma caurumiem, kas liedz rast reālus risinājumus šai problēmai....

Foto

Skumji, ka mūsu “centrālo” mediju rīcība aizvien mazāk atšķiras no kremļa mediju ieradumiem!

Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri....

Foto

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā...

Foto

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm...

Foto

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda...

Foto

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un...

Foto

Būtu mēs labāk ēduši...

Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši...

Foto

Nē, Somijas politiķus debatēs necepina ne arābu, ne krievu valodā

Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai...

Foto

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie...

Foto

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta...

Foto

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā...

Foto

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates....

Foto

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā...

Foto

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā...

Foto

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un...

Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...