Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Vai piedzīvosim vēl vienu “Citadeles shēmu” jeb vienkārši par sagaidāmo gāzes tirgus “liberalizāciju”

Ivars Zariņš, 12. Saeimas deputāts, Tautsaimniecības komisijas loceklis
01.11.2015.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Gāzes tirgus liberalizācijas tēma drīz kļūs pamatoti aktuāla. Jau atkal. Šajā sakarā dažas noderīgas un interesantas lietas pārdomām - un ne tikai. Iepazīstoties ar rakstīto līdz galam, jūs būsiet kļuvis par Latvijas līmenim atzīstamu enerģētikas ekspertu, iespējams, pat lielāku par tiem, kuri mums gatavo šo kārtējo tirgus “liberalizāciju”.

“Nado, Fedja, nado!...” *

Neapšaubāmi – Latvijai ir jāpabeidz gāzes tirgus liberalizācija. To nosaka Eiropas likumdošana. Līdz ar to diskusijas par to, vajag mums to vai nevajag, ir bezjēdzīgas. Brisele ir jāklausa. Tas mums ir iezīsts līdz kaulam. Bet vērts būtu padomāt par to – kā šīs Eiropas prasības īstenot Latvijas patērētājam visizdevīgākajā veidā. Diemžēl, iepazīstoties ar sagatavoto liberalizācijas priekšlikumu, nākas secināt, ka parūpēties par Latvijas patērētāja interesēm “liberalizētājiem” īsti nav sanācis (varbūt pat nav ienācis prātā). Nu, bet par visu pēc kārtas.

2017. gada aprīlī beidzas Latvijas gāzes (LG) privatizācijas līgumā Latvijai noteiktās saistības pret esošajiem LG akcionāriem, kādēļ Latvijai bija jāatliek gāzes tirgus liberalizācijas pabeigšana. Pa šo laiku Lietuva ir jau paguvusi nodot ekspluatācijā Klaipēdas gāzes termināli. (Nav zināms, vai galu galā lietuvieši no tā iegūs, bet mēs gan no tā varam būt ieguvējos!), sekmīgi virzās uz priekšu Polijas-Lietuvas starpsavienojuma (GIPL) īstenošana. Līdz ar to ir parādījies ne tikai juridisks, bet arī ekonomisks (vismaz - teorētiski) pamatojums Latvijas gāzes tirgus liberalizācijai (nu, vismaz leiši dedzīgi jau solās mums gāzi piegādāt lētāk, bet mēs muļļājamies!).

Kāpēc viss ir tā jāsapin?

Tas viss nenotika uzreiz, vai bija jau zināms sen - tāpēc nav saprotams, ar ko vispār visu šo laiku kopš 2013. gada ir nodarbojusies Ekonomikas ministrija (EM)? Lai neaizkavētu tirgus atvēršanu, EM bija solījusi paveikt visu nepieciešamo uz 2014. gada vasaras beigām. Bet virkne normatīvo aktu nav izstrādāti joprojām, un tikai tagad līdz Saeimai ir atceļojis liberalizācijas pabeigšanai nepieciešamais likumprojekts, kas joprojām nav izstrādāts līdz galam.

Tam vajadzēja būt paveiktam jau sen. Jo, proti – kad ir zināms (joprojām tas nav zināms!), kādu tad īsti Latvijas gāzes tirgus modeli vēlas īstenot EM (jo Eiropas likumdošana paredz dažādus iespējamos risinājumus) un kad tas tiks apstiprināts un iegūs likumīgu spēku, un varēs sākt to īstenot, tad LG aktīvu sadalīšana un pārdošana - ko paredz šis EM piedāvātais likumprojekts, ne tālu nav nepieciešamais gala rezultāts, lai gāzes tirgus varētu sākt darboties. Kā to varbūt daudzi iedomājas, naivi uzskatot, ka līdz ar monopola sagriešanu gabalos darbs pie gāzes tirgus liberalizācijas būs padarīts. Patiesībā tas nav pat pusceļš!

Pēc tam, kad LG tiks sadalīta - tiks radītas divas jaunas struktūras. Turklāt sadalīt LG tiek piedāvāts tā, ka izveidosies divi jauni monopoli esošā viena vietā (tādu risinājumu ir izvēlējusies EM). Atsevišķi – pārvade un uzglabāšana, atsevišķi no tās – sadale.

Pēc tam šie monopoli ir jālicencē un jāsertificē. Tas ir sarežģīts un atbildīgs process – jo caur to ir jānodrošina un jāiegūst pārliecība, ka šīs divas jaunās struktūras ir ar atbilstošu kapacitāti, veiktspēju un kompetenci veikt tām uzticētās funkcijas gāzes tirgus efektīvas darbības nodrošināšanai. Un arī tas vēl nav viss.

Tad, kad šie divi jaunie monopoli tiks atzīti par labiem esam – atbilstošiem un spējīgiem pildīt tirgus izvirzītās prasības, lai tie varētu sniegt savus pakalpojumus –, tiem būs jānosaka pakalpojumu tarifi, jo, lai gan pēc būtības sniedzamo pakalpojumu saturs nemainīsies, tie taču būs jauni komersanti, un infrastruktūras pakalpojumu tarifiem ir jābūt apstiprinātiem tieši šiem komersantiem, balstoties uz to reālajām izmaksām. (Jo tie nevarēs sniegt savus pakalpojumus izmantojot citam komersantam (LG) noteiktos tarifus.)

Kļūs dārgāk vai lētāk?

Un te nu mēs nonākam pie pirmās skaudrās atklāsmes – ja liberalizācijas īstenotājiem būtu pilna sajēga par to veicamo darbību sekām un godīga un atbildīga attieksme pret Latvijas sabiedrību, tie neatļautos paust nepatiesus apgalvojumus, ka liberalizācijas procesā izmaksas nepieaugs – tie ir vai nu apzināti meli un sabiedrības maldināšana vai arī klaja nekompetence, ko kārtējo reizi demonstrē EM. Vai visdrīzāk diemžēl – viss kopā, kā to jau pierādīja elektrības tirgus liberalizācija.

Ir visnotaļ dīvaini censties noliegt acīmredzamo - piedāvātā gāzes tirgus sistēma būs sarežģītāka nekā esošā, tātad arī dārgāka (teiktais nav jāuztver kā esošā monopola aizstāvība), jo būs jāveido un jāuztur divas atsevišķas monopolu sistēmas – uzņēmumu vadībai, uzturēšanas un avārijas dienestiem, jāveido jaunas savstarpējās uzskaites un norēķinu sistēmas un IT risinājumi, utt. Lai gan tas izmaksās nozīmīgas summas (var pat sasniegt miljonus), tas ir mazākais.

Nosakot jaunos pakalpojuma tarifus, katram uzņēmumam būs jānosaka atsevišķi kapitāla atdeves likme, kuras objektīvi vērtējot būs augstākas nekā vienotam uzņēmumam (teiktais nav jāuztver kā esošā monopola aizstāvība), jaunie tarifi būs jāpārrēķina atbilstoši aktuālajam patēriņa apjomam, kurš, salīdzinot ar pašreiz spēkā esošajos tarifos (kuri tika noteikti 2008.gadā!) izmantoto apjomu, ir apmēram par 30% mazāks. Tātad proporcionāli apjoma samazinājumam pieaugs sistēmas izmaksas uz vienu patērētājam piegādātās gāzes vienību. Papildus tam kopš 2008.gada LG ir veikusi investīcijas desmitiem miljonu apmērā infrastruktūras uzturēšanā un modernizācijā, kas nav ņemtas vērā esošajos tarifos. Vai tiešām tas viss nesadārdzinās gāzes tarifu Latvijas lietotājam, kā tas mums kaismīgi tiek apgalvots?!

Kāpēc tāds laika plānojums?

Turklāt kā ir paredzēts to visu pagūt izdarīt likumprojektā paredzētajos termiņos? Jo pat, ja EM (vai arī tiem, kas izstrādāja šo priekšlikumu priekš EM) ir jau azotē paslēpts sagatavots pircējs, kurš tūlīt ir gatavs nopirkt tam sagatavoto LG aktīvu ”fileju” (Inčukalnu un pārvades sistēmu) un kļūt par vienu no šiem jaunajiem monopolistiem, pat tad, ja viss ies ideāli gludi un neviens šādu “risinājuma” ieviešanu neapstrīdēs (pieņemsim, ka EM ir tāda naiva vai varbūt pamatota cerība?...), – pat tad ar šādu EM piedāvāto “risinājumu” īstenot gāzes tirgus liberalizāciju likumā paredzētajos termiņos nav iespējams. To netieši atzīst arī pati EM, jo joprojām izvairās iesniegt piedāvātā liberalizācijas modeļa ieviešanas iespējamo grafiku, kurš parādītu – cik tad reāli ir paredzēts katrai no procedūrām nepieciešamais laiks, lai EM piedāvāto risinājumu ieviestu. Pat teorētiski iekļauties EM noteiktajos termiņos - tas izskatās neizpildāms uzdevums.

Bet, ja nav ne kāda pamatojuma likumā piedāvātajiem termiņiem – ja EM nespēj parādīt laika grafiku, pie kura vismaz teorētiski būtu iespējams ieviest šo EM “risinājumu” tās paredzētajos termiņos, un paralēli par šo termiņu neievērošanu tiek piedāvāts paredzēt vairāku desmitu miljonu soda naudu (par to, ka netiek izdarīts neiespējamais!) – tad, ja tā nav muļķība, tā ir reāla provokācija kā “uzkārt” gāzes tirgus liberalizāciju, jo caur šādiem nosacījumiem esošajam monopolistam tiek dota iespēja pamatoti apstrīdēt šāda tirgus liberalizācijas piedāvājuma pamatotību, un tiek radīta maksimālā iespējamā motivācija monopolistam torpedēt gāzes tirgus liberalizāciju, jo censties tam izpildīt neiespējamo nebūs jēgas.

Tas rada pamatotas bažas, ka EM piesauktie “kompetentie juristi”, kuri ir ieteikuši šādu gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu, vai nu tomēr nav bijuši gana kompetenti vai arī ir darījuši to ar mērķi, lai radītu situāciju, kurā to pakalpojumi būs atkal pieprasīti un labi apmaksāti – tiesājoties dārgās, ilgstošās tiesvedībās. Vai pat, kā to liecina pagaidām neoficiāla informācija, EM ir izmantojusi “kompetentu juristu” pakalpojumus, kuri ir strādājuši uz “abām pusēm”. Šīs bažas pastiprina EM rīcība - jo kādēļ gan EM vajadzētu slēpt šo “kompetento juristu” veikumu no likumdevēja, kuram tagad būs jālemj par šo, uz minētā atzinuma bāzes sagatavoto, gāzes tirgus liberalizācijas modeli.

Līdz ar to rodas pamatots jautājums - kāds ir šī likumprojekta patiesais mērķis, par kādām interesēm domājot ir sagatavots šāds piedāvājums?

Kuras intereses ir ievērotas?

Tik tiešām - iepazīstoties ar likumprojektu, rodas pamatotas bažas – ka tas ir gatavots, nevis vadoties no Latvijas patērētāju interesēm, bet gan piesedzoties ar tām, lai patiesībā nodrošinātu ērtu iespēju kādam “investoram” izdevīgi iegādāties atsevišķu Latvijas gāzes infrastruktūras daļu, nerūpējoties par Latvijas patērētājam kritiski svarīgiem aspektiem – piegādes drošumu un izmaksām, tādējādi kopumā padarot gāzes sistēmu Latvijas patērētājam dārgāku un nedrošāku.

Šeit sakarsētiem prātiem ir svarīgi nepārprast – netiek iebilsts pret to, ka ir jāveic LG sadalīšana, lai nodrošinātu visiem tirgus dalībniekiem vienlīdzīgas iespējas izmantot tirdzniecībai nepieciešamo infrastruktūru, bet gan pret to – kādā veidā to piedāvā izdarīt EM. Tā vietā, lai nodalītu dabīgo monopolu (infrastruktūru) no gāzes tirdzniecības (jomas, kur iespējama konkurence), kā to arī paredz Eiropas likumdošana, tiek piedāvāts izveidot divus, dažādiem īpašniekiem piederošus monopolus, no kuriem viens joprojām būs saistīts ar tirdzniecību, un visdrīzāk tas būs dominējošais pašreizējais gāzes tirgotājs!

Jā, šāds risinājums būs gana ērts tiem tirgotājiem, kuri vēlēsies darboties Lietuvas un Igaunijas, nākotnē arī Polijas un citu valstu tirgos – lai tam varētu izmantot mūsu pārvades sistēmu un Inčukalna gāzes krātuvi. Prieks par viņiem. Bet diez vai gāzes tirgotājam, kurš vēlēsies ieiet Latvijas gāzes tirgū, lai konkurētu par iespēju piegādāt gāzi Latvijas patērētājam, būs ērtāk, ja vajadzēs par to vienoties ar diviem monopolistiem, no kuriem viens (sadales sistēmas īpašnieks) turklāt pats būs gāzes tirgotājs (konkurents), kā to paredz EM piedāvātais modelis. Ja vien vispār tāds modelis tiks īstenots, jo nebūs, kas ir gatavs to īstenot.

Šāds modelis ir izdevīgs EM – jo radīs riktīgu jezgu (tātad masu mēdiju un sabiedrības interesi) ap tās aktivitātēm, ļaujot tai demonstrēt savu varonīgo un apņēmīgo cīņu ar visiem tik ļoti nīsto monopolistu, kura gan patiesībā vairāk līdzināsies Vinnija Pūka cīņai ar Milzu lempi (vajājot to pa pēdām, kas patiesībā būs paša iemītas)

Lai cik tas paradoksāli neskanētu – šāds modelis ir izdevīgs arī esošajam monopolistam, ar kuru tik varonīgi ir apņēmusies cīnīties EM. Jo – jo duļķaināks ūdens (juridiska neskaidrība), jo ilgāk tajā var peldēt nenotverts. Turklāt, kad beidzot to notvers (sadalīs un pārdos), tam sagatavotais EM “sapiņķerētais” risinājums, kas turklāt atstāj iespēju paturēt vienās rokās Latvijas patērētāju apgādei nepieciešamo sadales sistēmu un tirdzniecību, ir visnotaļ labvēlīgs – ko arī nekautrējoties ir apliecinājis pats monopolists, norādot, ka EM ministrijas piedāvātais modelis to apmierina, pretenzijas ir vien par tā ieviešanas termiņiem - kas dod tam iespējas spēlēt pretī savu spēli un, ja galu galā nesanāks nekas labāks, tad pieņemt šo EM piedāvājumu.

Šeit ir svarīgi saprast, sevišķi tiem, kuri rīvē rokas, priecājoties par esošo monopolistu sagaidošām ķibelēm – ar visu sadalīšanu, restrukturizēšanu, pārdošanu, tiesāšanos, utt. – lai cik tas dārgi un sarežģīti sanāks, tas galu galā būs uz mūsu – Latvijas patērētāju un nodokļu maksātāju pleciem. Monopolistam pa lielam ir vienalga, cik sarežģītu vai dārgu sistēmu tam uzliks izveidot EM izstrādātais LG sadalīšanas modelis – katram, kurš vēlēsies darboties šajā sistēmā, nāksies apmaksāt monopolistam tās izmaksas, kuras tālāk iegulsies gala cenā par gāzi, kuru mēs saņemsim caur šo sistēmu no jebkura tirgotāja.

Un tas ir tas skumjākais šajā “liberalizācijas” stāstā - šis modelis ir ticis apspriests ar monopolistu un pa lielam tapis saskaņā ar tā paustajām vēlmēm (tāpēc pret to LG nav principiālu iebildumu), bet Latvijas sabiedrībai tas ir ticis slēpts, un ir acīmredzami, ka tās intereses, veidojot šo modeli, ir atstātas novārtā. Nerunājot par izmaksām, ne mazāk svarīgs aspekts – gāzes piegāžu drošums Latvijas patērētājiem, ar šo EM piedāvāto modeli netiek nodrošināts.

Piedodiet, bet izskatās, ka tie, kas ir gatavojuši šo modeli, ir bez īstas sajēgas - kas tas tāds gāzes tirgus un kā tas darbojas, vai arī tiem ir bijis dots pavisam cits uzdevums…

“Citadeles shēma” dzīvo un uzvar?

EM piedāvātais tirgus modelis (kurš patiesībā nemaz netiek piedāvāts, jo ir tikai piedāvājums, ko iesākt ar LG aktīviem) piedāvā sarežģīti īstenojamu (ja vispār īstenojamu) un Latvijas patērētājiem dārgu gāzes tirgus liberalizācijas risinājumu, kas turklāt nedod skaidrību, kā tad tiks nodrošināts gāzes piegāžu drošums Latvijas patērētājam, kas ir kritiski svarīgi.

Patiesībā EM ar šo likumprojektu nemaz nav pacentusies (vai nav sapratusi) izveidot un aprakstīt Latvijas gāzes tirgus modeli. Tas, ko šis likumprojekts ļoti skaidri un detalizēti cenšas aprakstīt, – kā un kam pārdot (vai kam nedrīkst pārdot) LG aktīvus.

Atkal skaidrojums sakarsētiem prātiem – ar šeit rakstīto netiek iebilsts pret esošā monopola sadalīšanu, taču tas, kā to mēģina piedāvāt EM, rada daudzus pamatotus jautājumus un déjà vu sajūtu ar neseniem notikumiem saistībā ap Citadeles banku.

Līdzīgi kā ar Parex banku, kad tika izveidota “labā” un “sliktā” banka - arī šeit speciāli tiek izdalīti LG vērtīgākie aktīvi (pārvade un uzglabāšana) no aktīviem ar dilstošu vērtību – sadales sistēma, kura ir vajadzīga tikai Latvijas patērētāju apgādei un kur patēriņš tikai samazinās.

Tālāk līdzīgi kā “labajai bankai” (Citadelei) šai LG “filejas daļai” tiek paredzēta īpaša pārdošanas kārtība. Tikai, tā kā šoreiz tas nav valsts īpašums, to nevar izlemt ar slepenu valdības lēmumu, bet var uzlikt darīt ar likumu – atkal tiek noteikti sasteigti laika termiņi, aizbildināšanās ar Briseles prasībām (kuras, starp citu, paredz arī citus iespējamos risinājumus, kas nodrošinātu Latvijas gāzes tirgus liberalizāciju vienkāršākā un ātrākā veidā).

Tālāk - tāpat kā ar Citadeles pārdošanu - likumprojektā parādās nosacījumi, kas nozīmīgi sašaurina iespējamo pircēju klāstu - nedod iespēju iegādāties LG esošo akcionāru akcijas nevienam citam pircējam nekur citur pasaulē, kas kaut ko praktiski sajēdz no enerģētikas biznesa. Savdabīgi. Var, protams, šeit mēģināt piesegties interpretējot ES prasības – tā saucamo “GAZPROM klauzulu”, kura tika radīta, lai GAZPROM liegtu iespēju iegādāties stratēģiski svarīgo infrastruktūru Eiropā, bet šajā gadījumā jau ir otrādi – GAZPROM ir tas, kuram ir jāpārdod savas akcijas.

Tālāk – līdzīgi kā ar banku Citadele - likumprojektā parādās īpašs subjekts – “finanšu investors” (likumprojekts paredz, ka pircējs var būt arī šī "investora" radīta kompānija), kuram tiek paredzētas īpašas tiesības, kādu nav citiem iespējamajiem pretendentiem, kuri varētu iegādāties LG aktīvus.

Nu nav jau žēl, ka kāds varēs izdevīgi iegādāties LG akcijas no esošajiem akcionāriem (jo šie akcionāri ir gana labi nopelnījuši, darbojoties Latvijas tirgū), ja EM ir izdevies par to vienoties ar LG akcionāriem un tas netiks torpedēts ar garām, dārgām tiesvedībām, kurās galu galā mēs līdz vajadzīgajam rezultātam varam arī nenonākt.

Tas, kas uztrauc šajā jaunajā “Citadeles stāstā” - ka mēs grasāmies atdot stratēģiski svarīgu infrastruktūru īpašniekam, kuram atšķirībā no stratēģiskā investora (kuram likumprojekts aizliedz iegādāties akcijas) kā finanšu investoram prioritāri būs no tās gūt vajadzīgo finanšu atdevi (ko var panākt, arī pārdodot to tālāk kādam izdevīgā/neizdevīgā brīdī, necenšoties to atbilstoši uzturēt), nevis domāt par infrastruktūras ilgtspējīgu uzturēšanu un attīstību, kas ilgtermiņā mums var radīt nopietnus drošības riskus.

Kādu mērķu dēļ tas tiek darīts?

Pierādīt patiesību nav grūti!

EM piedāvātais likumprojekts rada daudz neskaidrību un pamatotu bažu, līdz ar to rodas pamatots jautājums – ar kādu kompetenci un atbildības sajūtu tas ir izstrādāts, un kāds ir šī likumprojekta patiesais mērķis, par kā interesēm domājot ir sagatavots šāds “modelis”? Vai tiešām – Latvijas patērētāju interesēs, vai tikai piesedzoties ar Latvijas patērētāju interesēm, lai īstenotu pavisam citus mērķus?

Ja kāds joprojām karstasinīgi uzdrošinās sabiedrībai apgalvot, ka tas ir sagatavots rūpējoties par Latvijas patērētāju interesēm, tad, lūdzu, paskaidrojiet:

- Kāpēc vajadzīgi ir divi jauni monopoli viena vietā, jo infrastruktūras atsaistīšanu, lai nodrošinātu tās izmantošanu atbilstoši brīva tirgus principiem, varēja veikt, izveidojot vienu monopolu? Latvijas gadījumā tas būtu daudz loģiskāk un arī ES direktīvai atbilstoši, turklāt tad to varētu ieviest daudz ātrāk un ar mazākām izmaksām, ja EM tik tiešām patiesi rūp ātrāka tirgus liberalizācija un iespēja iegādāties lētāku gāzi no Klaipēdas termināla.

Ja kāds tomēr vēlas apgalvot, ka šāds sarežģīts modelis tiek īstenots Latvijas patērētāju interesēs – tad tas noteikti ir bijis izvērtēts un tam ir pamatojums.

- Tādā gadījumā - kur ir iespējamo “liberalizācijas modeļu” salīdzinošie izmaksu aprēķini, priekšrocību un trūkumu novērtējums (vadoties no Latvijas patērētāju interesēm)?

Lūdzu – skaitļus un argumentus uz galda! Bez pasakām un varoņstāstiem par cīņām ar visvareno gāzes monopolu – jo visus tos pašus neatkarības, atsaistīšanas principus, kas ir vajadzīgi efektīvas konkurences nodrošināšanai, var arī panākt ar krietni vienkāršāku modeli, bez visas skaļās un sarežģītās jezgas. Šādu iespēju paredz arī Eiropas likumdošana, un tas būtu krietni lētāks un ātrāk paveicams.

- Un visbeidzot – ja tik tiešām, šo “modeli” veidojot, vispār tika domāts par Latvijas patērētāju interesēm (ko ir pamats apšaubīt) - lūdzu, izskaidrojiet, kā ar šo EM piedāvāto likumprojektu tiks nodrošināts vajadzīgais piegāžu drošums Latvijas patērētājam?

Ne uz vienu no šiem jautājumiem EM nav spējusi atbildēt. Tā vietā Ekonomikas ministre, lai nevajadzētu pēc būtības diskutēt par šiem jautājumiem, publiski pauž apmelojošus apgalvojumus, ka šie jautājumi tiek uzdoti, lai aizstāvētu monopola intereses.

Tieši tāpat savulaik rīkojās viens no tās priekšgājējiem, kad šī raksta autors tam pamatoti norādīja, ka EM izstrādātais pārmērīgi dāsnais atbalsts vietējiem elektrības ražotājiem pēc dažiem gadiem radīs graujošu ietekmi uz elektrības cenu Latvijas patērētājiem – lai sabiedrība šo informāciju uztvertu "pareizi", no EM puses šis trauksmes signāls sabiedrībai tika pasniegts kā GAZPROM lobijs un vēršanās pret Latvijas enerģētisko neatkarību.

Kam galu galā tomēr izrādījās taisnība, to mēs visi tagad zinām un dārgi par to maksājam.

Nav šaubu, ka arī šoreiz izteiktajām bažām ir pamats - tās balstās uz vairāk nekā desmit gadus ilgu darba pieredzi, diendienā profesionāli strādājot ar enerģētikas jautājumiem.

Būs lētāk vai dārgāk – kam īsti ir taisnība?

Publiskajā telpā tiek uzstājīgi virzīti divi pretēji viedokļi:

Monopolists apgalvo, ka liberalizācijas rezultātā gāze Latvijas patērētājam kļūs dārgāka, savukārt EM apgalvo, ka gāze kļūs lētāka. Paradoksāli, bet apgalvojumi nav pretrunā viens ar otru!

Divas galvenās izmaksu komponentes, kas veidos gala cenu patērētājam, – infrastruktūras izmaksas (pa kuru gāze tiek transportēta līdz patērētājam) un pašas gāzes cena (ko piesauc EM). Ir acīm redzams, ka liberalizācijas rezultātā infrastruktūras izmaksas pieaugs, tātad ir pamats gala cenas pieaugumam (un to var diezgan precīzi izrēķināt, ja ir zināms, kāds būs tirgus modelis). Savukārt liberalizētais tirgus (ja tas tiks veiksmīgi īstenots) dos iespēju iegādāties gāzi lētāk – kas savukārt samazinās gala cenu patērētājam. Tādejādi tas, vai liberalizācijas rezultātā Latvijas patērētājam maksājumi par gāzi samazināsies, ir atkarīgs no gāzes cenas līmeņa - vai tas lietotājam spēs kompensēt “liberalizētās infrastruktūras” izmaksu pieaugumu, kas nav atkarīgs no gāzes avota un tās cenas.

Latvijai beidzot ir iespēja atbrīvoties no ilgi nīstā gāzes monopola važām, un pavisam drīz mēs varēsim ar saviem maciņiem objektīvi novērtēt, cik īsti smagas ir bijušas šīs važas. Galvenais, lai EM nekļūst par “ezīti miglā”, kurš, meklēdams zirdziņu (liberalizējot gāzes tirgu), nepazūd miglā ar visu avenīšu ievārījumu.

* -“Nado Fedja, nado!..” -“Vajag, Fjodor, vajag!” (krievu val.) - citāts no kinofilmas “Operācija I un citi Šurika piedzīvojumi”.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

FotoIzlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”
Lasīt visu...

pietiek_melot

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

FotoEs te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti, jo šī māja bija savienota ar Ļeņina ielas 61 namu (Stūra māja). Šo jautājumu uzdevu, jo Egila Levita iesniegumā ir norādīta dzīvesvietas adrese Ļeņina iela 59 dzīvoklis 4.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

FotoLīdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam mājoklim 100 000 eiro apmērā. Par šo vajadzību mēs runājam vairāk nekā gadu, taču tikai tagad atsevišķi valdības partneri un pašvaldību vadītāji (pagaidām gan tikai daži) sāk saprast, ka, neko nedarot, nodokļa maksājums par mājokli no 2022. gada daudziem iedzīvotājiem var pat dubultoties.
Lasīt visu...

21

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

FotoKatram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu dzīvē pieredzētā. Satiekoties mēs dažkārt ne tikai runājam par ikdienišķām lietām, bet arī diskutējam un strīdamies par tādiem jautājumiem, kas saistās ar politiku, ekonomiku, morāles vērtībām, dzīves jēgu…
Lasīt visu...

15

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

FotoEs, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru iedvesmot teicēniešus!
Lasīt visu...

21

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

FotoTālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc vairumam iedzīvotāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglītību.
Lasīt visu...

15

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

FotoValsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas Nacionālo bibliotēku (LNB), simboliski atzīmējot vienu gadu kopš prezidenta stāšanās amatā. Valsts prezidents ar LNB pārstāvjiem pārrunāja humanitāro zinātņu un digitālās jomas nozīmi Latvijas kā modernas valsts stiprināšanā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

FotoPasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem. Viens no visredzamākajiem – Staļins. Tomēr tagad viņam ir uzradies nopietns konkurents. Tiesa, ne jau paveikto darbu ziņā, tur nu Staļinu neviens nepārspēs, nu, pēc apjoma noteikti. Tad kurš ir šis “izredzētais”?
Lasīt visu...

21

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

FotoVispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un piepušķotas - tādas palikušas sirmā vīra atmiņā. Kurš būtu domājis, ka kāds Lapsa pēc 30 gadiem cilās 90. gadu intervijas?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...

Foto

Muļķība vai pasūtījums?

Sliktāku variantu kā noplēst Pasaules tirdzniecības centra (PCT) labi saglabāto ēku Elizabetes ielā 2 (attēlā - idejas "bīdītājs", kultūras ministrs Nauris Puntulis) tikai...

Foto

Prezidents un Drāma

Katra globāla krīze ir būtiski mainījusi pasauli. Pirmais pasaules karš sievietēm saīsināja matu un kleitu garumu, jo vīriešu skaits bija dramatiski samazinājies, bet...

Foto

Kad "sabiedriskā radio personība" ignorē sabiedriskā radio ētikas kodeksu

Šī gada 19.jūnijā Latvijas Radio 5 darbiniece Karmena Stepanova savā oficiālajā LSM “radio personības” profilā norādītajā twitter.com...

Foto

Augstākā tiesa gandrīz visā mums piekrita, bet spriedumu nez kāpēc tomēr atcēla

Kultūras ministrija (KM) turpina uzsvērt, ka valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas...

Foto

Politiķa statuss pats par sevi nav pietiekams pamats atklāt sabiedrībai informāciju par politiķa privāto dzīvi – ka Juta Strīķe universitātē iestājās kā Anna Potapova

Augstākās tiesas...

Foto

Izglītība

Grūti laiki rada stiprus cilvēkus, stipri cilvēki veido labus laikus, labus dzīves apstākļus. Labi dzīves apstākļi rada vājus cilvēkus, un vāji cilvēki rada grūtus laikus....

Foto

Bagātie un slavenie arī raud, jeb turīgie prasa pabalstus

Koronavīrusa radītā krīze pamatīgi iedragāja daudzus biznesa sektorus, piemēram, restorānu un viesnīcu biznesu, tūrisma un izklaides industriju....

Foto

Mēs enerģiski aizņemamies uz nākotnes rēķina

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi! Šodien noslēdzas spraigs darba cēliens, un turklāt vairākus mēnešus...

Foto

Sabiedriskās televīzijas blēņas par okupāciju „skatītājam parastajam”

Filma "Parasta okupācija" diemžēl ir kārtējais piemērs tam, ka, mēģinot iztikt bez vēsturniekiem vēsturei veltītu jautājumu analīzē, nekas izcils...

Foto

Esam pret jebkādu Augstskolu likuma redakciju, kurā pieļauta tādu rektoru ievēlēšana, kas nezina latviešu valodu un nespēj to lietot

Saskaņā ar pašlaik plaši apspriesto un kritizēto...

Foto

Ārstu blakusdarba ierobežošana var novest pie medicīnas personāla kritiska trūkuma

Latvijas Slimnīcu biedrība kategoriski iestājas pret publiskajā telpā izskanējušo politikas veidotāju ideju ierobežot ārstu darbību -...

Foto

Valsts politiskā vadība izšķīrās palikt savā vietā un pielāgoties, nevis cīnīties pret agresiju un protestēt pret notiekošo

Latvijas patrioti! Godātie klātesošie! Pirms 80 gadiem – 1940....

Foto

Džordž Stīl, tiec galā ar saviem kompleksiem

Džordž Stīl, Latvijas pilsoni, Attīstībai/Par dibinātāj un biedr, cik saprotu. Es Jūs, Džordž Stīl, uzrunāšu uz "Tu". Uz šo ierakstu mani...

Foto

Saprātīga izvēle

Cilvēkus nosacīti varētu iedalīt divās grupās: tajos, kuri pieņem saprātīgus lēmumus, un tajos, kuri pieņem nesaprātīgus lēmumus....

Foto

Pūces kundze nodokļu maksātāju naudu mums un citiem sadalīja ļoti labi un pareizi; kas nemācēja pareizi paprasīt, pats vainīgs

Var piekrist pētnieciskās žurnālistikas centra "Re:Baltica" publikācijas...

Foto

Par nodokļiem, dzīvi un brīvību

Obligātie nodokļi nozīmē, ka zeme ir iekarota, tā pakļāvusies kādam pārspēkam. Tautu var pakļaut un paverdzināt kā vietējie, tā svešzemju varmākas....

Foto

Kad rasisma apkarotājiem entuziasma vairāk nekā saprāta

Dārgie draugi. Esam saņēmuši pārmetumus no Aijas Ingrīdas Abenes (jautājums tiek diskutēts arī viņas pārstāvētās partijas Attīstībai/Par "Facebook” profilā)...

Foto

Lai nepieļautu nacionālā kultūras mantojuma izpostīšanu Rīgas centrā, sākta iedzīvotāju parakstu vākšana

Internetā sākta parakstu vākšana, lai panāktu, ka netiek izpostīts Alberta ielas 9 Konstantīna Pēkšēna...

Foto

Krievija turpina aktīvi melot par COVID-19 nekaitīgumu

Līdz šim mediju un sociālo tīklu vidē ir parādījies ārkārtīgi daudz Kremļa vēstījumu par COVID-19 vīrusa izplatību. Tiek izplatītas...

Foto

„Wagner” algotņi Lībijā – Putina naivā lielgabalgaļa

Krievijas karavīru mentalitāte būt par naivu lielgabalgaļu nav mainījusies kopš Ivana Bargā laikiem, - šādu secinājumu var izdarīt no...

Foto

Cilvēku un mājlopu čipošana un čipi

Pašreiz, iespējams, notiek viena no pasaules vēsturē lielākajām kriminālām krāpšanām un apmaušanām – pasludināta viltus kroņa vīrusa izraisītās slimības viltus...

Foto

Aicinām pārtraukt darbus Skanstes dārziņos uz putnu ligzdošanas laiku

Nodibinājums "Dzīvnieku policija" un Latvijas Ornitoloģijas biedrība aicina pārtraukt Skanstes ielas dārziņos paredzētos darbus vismaz līdz šī...

Foto

Grēkāzis ir, upurnazis trinas

Vecam sunim jaunus trikus neiemācīsi. Mežu daudzīpašnieks Modris Fokerots riskē sabiedrības ilgākā piemiņā palikt tieši kā uzskatāma ilustrācija šai parunai....

Foto

Pieprasām atsaukt raidījumā "Nekā personīga" paustās nepatiesās un maldinošas ziņas

SIA Pata un SIA Pata Board advokāti ir vērsušies SIA All Media Latvia ar pretenziju, kurā...

Foto

Dieva valstība

Jānis Kristītājs ir teicis: «Atgriezieties no grēkiem, jo Debesu valstība ir tuvu klāt pienākusi.» (Mt 3:2) Ar šādiem vārdiem Jānis Kristītājs sāka savu publisko...

Foto

IZM izstrādātie Augstskolu likuma grozījumi ir brāķis, kas būtiski jāuzlabo

Rektoru padome atklātā vēstulē vērsusies pie Saeimas deputātiem, kā arī Latvijas augstskolu mācībspēkiem un studentiem, informējot,...

Foto

Tumsas spēki mēģina ierobežot mūsu iespējas tērēt nodokļu maksātāju miljonus tā, kā mēs vēlamies

Ar nekorektu un godprātīgas konkurences principiem neatbilstošu vēstuli Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu...

Foto

Latvijā ar novadu reformu cenšas ievilkt un nostiprināt okupāciju radītās sekas – kam tas izdevīgi?

Latvija kā novads, kā zeme gadsimtu gaitā bija dažādu okupācijas jūgu...

Foto

Valdība plāno pieņemt ar nejēdzībām pārpilnas dzīvnieku labturības prasības

Šajās dienās Ministru kabinets pieņem noteikumus „Dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās”. Nosaukšu tikai lielākās...

Foto

Tas apdraudēs dzīvības

Veselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem....

Foto

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

Kā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie...

Foto

Troļļi

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos...

Foto

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

Savulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par...

Foto

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

Saskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu...

Foto

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

Eiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats...

Foto

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

Saeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir...