Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Griezēju” un “konsolidatoru” politika, kuras mērķis ir samazināt Latvijas ekonomiku un kas var izraisīt jaunu emigrācijas vilni, ir atpakaļ. Tikai šoreiz tai priekšgalā nav pat ne Valdis Dombrovskis kā “vīģes lapa”, ar ko piesegties.

Laikā pirms Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas, kad bija jau iezīmējies koalīcijas sastāvs, izteicu šādu viedokli: “Kariņa (Ašeradena, Rinkēviča, Reira...) OIK shēmotāju valdība — precīzi tas, PRET ko vēlētāji nobalsoja Saeimas vēlēšanās. OIK afēras, Parex un Citadele, KNAB nekompetence un regulāra izmantošana politisko konkurentu aplikšanai ar krimināllietām, bēgļu un migrantu mīlēšana vairāk nekā atbalsts pamatiedzīvotājiem — šī ir tā politika, pret kuru aizvadītā gada 6. oktobrī viennozīmīgi nobalsoja vēlētājs.

Politologs Filips Rajevskis to raksturoja šādi: “Partiju iepriekš piesauktā "jaunā politika" tiek izmesta miskastē. [...] Kariņa valdības stādīšanas laikā nekas netika runāts par deklarāciju un darāmajiem darbiem, bet tika dalīti portfeļi.” Jā, katrs Saeimas vēlētājs, aizvadītajā oktobrī balsojot par populistiem, liberāļiem utt., cerēja uz citu, jaunu politiku, nevis atkal kārtējo reizi redzēt ministru krēslos tos pašus OIK shēmotājus un valsts īpašuma prihvatizatorus, migrantu mīlētājus un “tumbočkas” naudas saņēmējus.”

Tā es rakstīju pirms pusgada, un man visu lasītāju priekšā jāatzīst, ka es kļūdījos. Īstenībā ir vēl sliktāk.

Skola brūk, bet naudu nav iespējams aizņemties — pat ne uz kādiem procentiem

Alojas novada dome tika nostādīta katastrofas priekšā: novadā vienīgajai palikušajai vidusskolai pienācis laiks veikt kārtīgu remontu, projekts gatavs, konkurss izsludināts, būvnieki atrasti, bet Valsts kase nedod aizdevumu! Skolnieki septembrī mācīsies dušās un gaiteņos, skolotāju istaba tiks pārcelta uz pirti!

Ielāgojiet: Aloja neprasīja naudu IEDOT no valsts budžeta (kas būtu loģiski, jo nodokļu maksātāju nauda taču domāta izglītībai un citiem tādiem pašiem sabiedriskiem mērķiem), bet gan AIZDOT to no Valsts kases — tas ir, aizdot uz procentiem. Tikai pēc publiskas skandalēšanas valsts atļāva aizņemties.

Valsts kasē visu laiku guļ vairāki miljardi, bet tos pašvaldībām... neaizdod!

To pašu ziņoja Sigulda: “Valsts kasē pašvaldībām nav iespējams pieprasīt un saņemt aizņēmumus. Pašvaldība turpina šajā situācijā meklēt risinājumus. Patlaban kā viena no prioritātēm ir pabeigt pagājušajā gadā iesāktos Eiropas Savienības līdzfinansētos projektus — Siguldas Valsts ģimnāzijas un 1. pamatskolas atjaunošanu, pārbūvi u.c. [...] Siguldas novada pašvaldības aizņēmumi ir pieļaujami līdz 20% apmērā no pašu ieņēmumiem, aizņēmumu apjoms pašlaik ir tikai 9,07%.”

Tukums piebalso: nav pārliecība, ka izdosies pabeigt pusizbūvēto Kurzemes ielu, jo gluži vienkārši nav iespējams aizņemties naudu, lai darbus pabeigtu. Būvnieki strādā uz godavārda.

Lasītāji teiks: “Ja neaizdod Valsts kase, tad komercbankas taču vienmēr gatavas aizdot! Tās priecājas slēgt līgumus ar tādiem stabiliem, uzticamiem klientiem kā pašvaldības!”

Diemžēl Latvijā realitāte ir cita: valdība nosaka pašvaldībām aizņemšanās griestus. Izrādās, ka valdība var noteikt, kuras pašvaldības drīkst aizņemties, cik un kāpēc. Ne tikai aizņēmumi Valsts kasē jāsaskaņo ar Ministru kabinetu — arī kredītam komercbankā neizdosies saņemt saskaņojumu.

Reģionālās reformas debašu gaitā publiskajā apspriešanā Ventspilī kā viens no argumentiem (un konkrētais arguments nemirst jau kopš deviņdesmito beigām, kad Kandavas novads pirmais sāka uzsūkt sevī apkārtējos pagastus) bija šāds: jo lielāka pašvaldība, jo lielākas tai esot iespējas aizņemties.

Diemžēl tūlīt pat izrādījās, ka pašvaldība te pati nelemj neko: lai cik liela vai maza tā būtu, valdība nosaka pašvaldību aizņemšanās limitus, pie kam tos uzliek ne vien izšķērdīgām domēm, bet jo īpaši tādus uzliek sekmīgi strādājošajām pašvaldībām.

Tātad naudu pašvaldībām ne vien nedod no valsts budžeta, bet pat aizņemties uz maziem procentiem vairs neļauj!

Jautājums: vai ir izdarīts kāds ekonomiskais aprēķins, cik valstij un sabiedrībā kopumā izmaksā šāda pašvaldību ierobežošana to pamatfunkciju veikšanā, un cik valsts zaudē no attiecīgās naudas NEIEPLŪŠANAS ekonomikā?

Premjers satraucas par algu... PIEAUGUMU?

Kādā intervijā Kariņš spriedis šādi: “Mūsu ekonomika turpina augt, bet lēnākā tempā. Neviens nezina, kā būs. Bet neziņa uzņēmējdarbībā vienmēr nozīmē atliktas investīcijas. [...] Latvijā ir arī diezgan liela algu inflācija, kas ir augstāka par produktivitāti. Tā rezultātā uzņēmumi ir spiesti vairāk maksāt algās, nekā var atļauties, un tas palēnina investīciju tempu. Tā nav laba tendence.” Attiecībā uz algu palielināšanu skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un mediķiem premjers komentējis šādi: “Nav pareizi ielikt naudu sistēmā, tikai lai palielinātu algas.”

Produktivitātes palikšana iepakaļ algu kāpumam ir nevēlama, taču jājautā — kāpēc algām ir tendence kāpt? Vai ne tāpēc, ka Latvijā tās visu laiku bijušas pārāk zemas un tām jāsteidz panākt Rietumeiropas līmeni? Ja reiz cenas pie mums vairākām produktu grupām jau pārsniegušas ES vidējās?

“Negatīva fiskālā telpa”

Gada sākumā, kad tika runāts par nākamo trīsgadu valsts budžeta plānošanas periodu, tika uzdots šāds rēbuss: “Nākamā gada valsts budžeta fiskālā telpa ir negatīva.” Tika minēti dažādi skaitļi: sākot no 45,2 negatīviem miljoniem šogad, mīnus 37,8 miljoniem nākamgad, citviet izskanēja pat 143 negatīvi miljoni.

Aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019. — 2022. g. Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts 2020. gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā. 2021.gadā varētu būt mīnus 81,1 miljons eiro, bet pozitīva šī te “fiskālā telpa” varētu būt tikai 2022. gadā, sasniedzot plus 176,3 miljonus eiro.

Tulkojumā no politfinansistu pīļrunas tas nozīmē: valsts budžetam uz 2020. gadu var draudēt samazinājums, ne pieaugums!

Šo domu tālāk attīsta vienas visiem labi zināmas pilsētas mērs, kurš pēc izglītības ir ekonomists: triju gadu valsts budžeta plānošanas periodā tas varētu nozīmēt, ka no valsts ekonomikas aprites tiek izņemts kopumā aptuveni pusmiljards eiro, kas neieplūst ekonomikā, netiek samaksāts algās un valsts pasūtījumos.

Šobrīd Ministru kabinets vismaz šajā jautājumā ir mainījis viedokli, plānojot, ka samazinājums tomēr nenotikšot: nākamā gada valsts budžets pirmo reizi vēsturē pārsniegšot desmit miljardus eiro.

Griešana un konsolidēšana kā pie Dombrovska, tikai bez Dombrovska

Ekonomika ir dzīvs un elpojošs sabiedriskais organisms, kurā asinsriti nodrošina naudas aprite. Paziņojiet, ka “rītdien cilvēka organismā būs negatīva koagulatīvā telpa”, izsūciet viņam litru ar asinīm, un šis cilvēks saslims. Paziņojiet, ka “sarkanās kaulu smadzenes saņem pārāk lielus resursus un barības vielas, tāpēc sarkanās kaulu smadzenes ir jāsamazina un jākonsolidē!”, un organismam vairs nebūs iespēja atjaunot notecinātās asinis. Paziņojiet, ka “muskuļi saņem pārāk daudz!”, nogrieziet tiem barības vielas, un organisms zaudēs vēl atlikušās niecīgās darbaspējas.

Ja pašvaldībām nav iespējams nupat ne vairs saņemt naudu no valsts budžeta, bet pat kredītu vairs nedrīkst ņemt (pat vispār netiekot līdz jautājumam, uz cik procentiem gadā), tad cieš ne jau tikai pašvaldības un to iedzīvotāji. Būvfirmām pazūd ienākumi un darbavietas, samazinās nodokļu maksājumi, nauda neieplūst visās tajās neskaitāmajās nozarēs, kuras piegādā būvniekiem un remontniekiem izejvielas, materiālus un pakalpojumus. Samazinot valsts budžeta izdevumus (vienalga, kādam mērķim), notiek tas pats, tikai vēl lielākos mērogos.

OIK afēra ir pretīgs gadījums ar t.s. “valsts nozagšanu”, kad politiķi pārsimt privātuzņēmēju interesēs iekārto sistēmu, kurā visi spiesti uzturēt parazītus. Latvijas Dzelzceļa valdes locekļu padzīšana un nomaiņa Meroni grupējuma interesēs ir vēl viens līdzīgs gadījums, kurš tāpat iekļaujas “valsts nozagšanas” kategorijā. FKTK vadības (tās pašas, kura sekmīgi pēdējos divus gadus apkaro moikbankas) padzīšana ar pātagu un burkānu ir vēl pretīgāka. Lasītāji noteikti varēs pievienot vēl pāris šādus piemērus katrs.

Nekļūdījos, kad vēl pirms Kariņa valdības apstiprināšanas mēģināju prognozēt, apmēram ar ko nodarbosies Kariņa valdība — ministri taču valdībā lielākoties vecie, par kuriem jau zināms, ko viņi darījuši iepriekš. Bet šādas prognozes, stājoties amatos jaunai valdībai, taču nav Latvijā grūti izteikt — piekritīsiet, vai ne? Dīvaini būtu, ja šādas prognozes nepiepildītos!

Bet — publiski atzīstu kļūdu — pirms pusgada, sastādot raksta sākumā minēto prognozi, kas man neienāca prātā: tā bija varbūtība, ka līdz ar Krišjāņa Kariņa kabinetu Latvijā atgriezīsies kā rūgta nāve noriebusies konsolidācijas un mazināšanas politika. Tā pati, kuras rezultātā aizveras firmas, cilvēki spiesti emigrēt, bet valsts nolaižas līdz trešās pasaules valstu līmenim, klanoties Valūtas fondam un tirgojot uzturēšanās atļaujas krievu bandītiem. Laimdotas Straujumas abi kabineti un Māra Kučinska klusā, tomēr — vismaz dažās jomās — puslīdz kompetentā valdība jau lika mums aizmirst par situāciju, kurā premjers aktīvi domā, kādos vēl veidos naudu no ekonomiskās aprites IZŅEMT. Vai arī, ja nevar izņemt, tad vismaz nodrošināt, ka tā nenonāk tautsaimnieciskajā apritē.

Dokumentētais līmenis domāšanas griestiem: 5000 eiro mēnesī

Kad Ilmārs Poikāns jeb hakeris Neo publiskoja pierādījumus par to, kā Rūdolfa Meroni kontrolēti uzņēmumi maksā 5000 eiro mēnesī Artusa Kaimiņa Suņubūdai, mani pārsteidza ne tikai fakts (kaut ko tādu mēs visi jau klusībā gaidījām), bet niecīgā summa. Tad parādījās dokumenti, kā Ģirts Valdis Kristovskis uz savu firmu saņem tādu pašu summiņu mēnesī, un es pie sevis domāju — tiešām šie visnotaļ atpazīstamie politiķi, savu sarakstu līderi, pārdod velnam dvēseli par pieciem tūkstošiem mēnesī?

Es saprotu, ka dažādi lokālie, vietējie bezģeļņiki un neveiksminieki (kaut vai tādi kā Landmaņu brāļi) uzskata par savu pienākumu kampt pa pieciem tūkstošiem mēnesī (jo, strādājot vadošos amatos uzņēmumos ar daudzmiljonu statūtkapitāliem un desmitmiljonu apgrozījumiem, vairāk nopelnīt neprot), bet vai tiešām tas ir Latvijas politisko partiju domāšanas līmenis — pildīt pasūtījumus pašam smirdīgākajam ārzemju darbonim, kāds vien Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas zināms, un pārdoties par nieka pieciem tūkstošiem?

Diemžēl pagaidām jākonstatē, ka tas ir šo politiķu līmenis. Viņu domāšanas griesti ir pieci tūkstoši mēnesī, turklāt viņus principiāli neinteresē, kas tā par naudu un no cik pretīgiem darboņiem tā nāk. Viņi ņem naudu, atstājot papīru “astes”, un pieķeršanas brīdī pat nemēģina atzīt, ka būtu kļūdījušies savās darbībās. Viņi tik tiešām izrādās nespējīgi domāt pat vienas pašvaldības, pat savas partijas nākotnes kategorijās, viņi savā prātā nespēj aptvert pat vienu procentu no IKP vai kaut vienu tautsaimniecības nozari.

Jaunais romāns “Nauda” (jeb “Bailes — 3”) raksturo korumpētus iekšlietu iestāžu darboņus ar vādiem: “Viņam sejā bija ierakstīts vārds MILJONS — tas šādiem darboņiem bija centienu augstākais punkts. Nokampt un izshēmot MILJONU — viņu aprindās tas bija lielākais vispār iedomājamais sasniegums.”

Tad, lūk: politikā mums darīšana ar pusprocentu no šī līmeņa. (Nepārprotiet: es neuzskatu, ka shēmotājs, kurš pārdodas par divsimt reizes mazāku naudu, būtu ar kaut ko labāks. Sodāmi ir kā vieni, tā otri. Viņi visi jātur pa gabalu no valsts lietām. Vienīgā valsts struktūra, ar kuru tādiem vajadzētu būt saskarei, ir Ieslodzījuma vietu pārvalde.)

No kurienes atkal izlīdusi mazināšana un konsolidēšana?

Divas nedēļas lēnām domāju: kā to izskaidrot, ka mēs pēc četru gadu augšupejas esam atkal lejupejošās spirāles sākumpunktā? Korupcija — pie kam par grašiem — kombinācijā ar konsolidatoru un mazinātāju, griezēju un žņaudzēju ekonomisko politiku?

Tīra korupcija, kukuļņemšana vien nevar izskaidrot šo truluma līmeni. Par korupciju savulaik tikuši notiesāti ne vien sīki shēmotāji, bet arī dažs visnotaļ labi izglītots cilvēks ar plašu redzesloku — piemēram, Vācijā izstudējušais advokāts Arnis Nīcgalis. Korupcija ceļas no alkatības, bet no kurienes ceļas vispārējais truluma līmenis, kurš pa mūsu neatkarības gadiem tikai pieaudzis un tiešā ceļā nav saistāms ar paņemto kukuļu apjomu?

Te tāds negribīgs izskaidrojums saistāms ne tik daudz ar apzinātas ļaunprātības iespējamību kā ar politiķu un partiju, “smadzeņu tanku”, valsts universitāšu un privāti dibināto pētniecības institūciju vispārējo sapratnes līmeni. Man rodas sajūta (ceru, ka pārliecināsiet — tā ir nepareiza sajūta), ka Latvijas partiju spices vīru un sievu vidū esošie vispār nezina, ka pasaulē pastāv kas cits bez griešanas, mazināšanas un konsolidēšanas.

Viņi nestādās priekšā, ko savulaik paveica Dž. Meinards Keinss, ne vien izpētot krīžu cikliskumu, bet arī izstrādājot pretindi ekonomiskajām recesijām (pārsteigums: īstā metode ir tieši pretēja mazināšanai un konsolidēšanai), un nav dzirdējuši, kā strādāja t.s. Māršala plāns, un ir pilnīgā nesaprašanā — kāpēc Francijā gadu gadiem var būt augstāks dzīves līmenis un algas nekā pie mums, pat ja viņi atļaujas strādāt tikai 35 stundas nedēļā? Tikmēr pie mums ģimenes cilvēki raujas divos darbos un vēl tad meklē, kur piepelnīties, lai iznākumā tāpat dzīvotu tikai no algas līdz algai.

Bet, ja tā padomā — no kurienes mūsu valsts vadītāji, lēmumu pieņēmēji vai kaut tikai ieinteresēti, zinātkāri pilsoņi varētu uzzināt kaut ko par tautsaimniecību, par naudas apriti, par reālo, ražojošo ekonomiku? No tā piemiņas monētiņu štancētāju kantora, kas dēvējas par Latvijas Banku un kas jau sesto gadu nodarbojas ar bojātu naudaszīmju savākšanu un eirocentu pārpakošanu papīriem apviņķītos stabiņos? No komercbankām, kuru darbinieki nezina, vai rītā viņu kredītiestādē nebūs atklājusies naudas pārskaitīšana Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmai, un vai viņiem vēl būs darbs, vai arī viņi visi rindiņā sēdēs KNABā un rakstīs paskaidrojumus?

No LU Ekonomikas un vadības fakultātes, kuras dekāns akcionāru sapulcē mikroautobusā pēkšņi nokļūst Olainfarm vadībā, viņam tas varbūt iepatīkas, viņš sajūt panākumu garšu un uzsāk cīņu vēl arī par LU rektora amatu — tikai šoreiz bez sapulces mikroautobusā? No Ekonomisko pētījumu institūta, kurš bija viens no LETA pakalpojumu servisiem un par kuru pēdējās pēdas atrodamas pirms gadiem desmit? No Ventspils Augstskolas ekonomikas lektora Smirnova, kuru par ekonomiskas prognozes izteikšanu savulaik saņēma ciet policija?

No uzņēmēju organizācijām, kuras katra nodarbojas ar savas nozares lobēšanu — vieni grib izcirst mežus pa tīro, otri grib izzvejot jūru pa tukšo, trešie grib monopolizēt visu atkritumu nozari, ceturtie grib aizbūvēt visus pilsētu parkus ar lielveikaliem, piektie turpat blakus katrā dzīvojamās mājas paģītī grib ierīkot spēļu elles utt., utt.? Varbūt kāda tautsaimnieciskā kompetence slēpjas pašvaldībās — tajās pašās, kuras projektē tramvajus uz kapiem un tuneļus paralēli Daugavai, piejūras kūrortpilsētu pamanās izmantot Zviedrijas atkritumu ievešanai un glabāšanai, plāno olu rūpnīcas ar vistu miljoniem, bet bez mēslu savāktuvēm?

Bet varbūt ko noderīgu varēsim gūt privātās biedrībās un “domnīcās”, kuru slapjākais sapnis ir iegūt līdzekļus no sazin kurienes, lai atkal finansētu migrācijas mīlēšanas kampaņu vai — ja pavisam paveicas — par vēl lielāku naudu attaisnotu Moldovas krāpnieku miljardu izmazgāšanu caur Latviju, jo tur taču, redziet, no Moldovas tautas apzagšanas rodoties liela peļņa?

Vārdu sakot, esmu secinājis: mana personīgā vaina slēpjas tajā, ka es to visu saprotu, bet īsti neesmu mēģinājis piedāvāt šīs zināšanas citiem. Automātiski uzskatīju: ja es, parasts cilvēks no Kurzemes laukiem, kas izauga zem tirgus letēm un kartupeļu vagās, skolas brīvlaikā vasarā pļāva zāli un atzaroja egles ziemā, palīdzēja ģimenei pelnīt ar taras klučiem, rabarberiem, ķiršiem, ogām, āboliem (vai jebko citu, kas lauku saimniecībā izaug) un vēl tagad atceras, kā braukt ar DT-75 kāpurnieku — ja es tā visa rezultātā daudzmaz saprotu, no kurienes rodas un kā cirkulē nauda reālā darba darītāju vidū, tad tas vēl nenozīmē, ka citiem būtu gadījusies tikpat noderīga pieredze, kas nes līdzi zināmu devu ar izpratni. Nu no kurienes tāds Artuss vai tāds Ģirts Valdis zinās, kas tas tāds ir — reāls darbs, un kā no tā rodas vērtība?

Es vairākas nedēļas šaubījos, vai ir vērts rakstīt šādu viedokli, ierosinot un uzaicinot arī citus cilvēkus reflektēt par šiem un citiem jautājumiem. (Pie kam aicinu tos uztvert kā jautājumus un iespējas padomāt par kaut ko jaunu, nevis problēmas!) Parasti reakcija uz mēģinājumu uzsākt publiskas sarunas par jebkādiem interesantiem jautājumiem izpaužas komentāros par to, cik ļoti autors mīlot Kremli, jo neko citu taču nevarētu nozīmēt tas, ja jebkāds autors ar skeptiskām acīm apskata konsolidatoru un mazinātāju dievīgo politiku.

Taču jaunākais Jurģa Liepnieka raksts, kurā viņš analizē mediju un sabiedrības attiecības (bet mediji un žurnālistika ir tā nozare Latvijā, kurā nenotiek vispār nekāda pašrefleksija), met izaicinājumu mūsu pašu trulumam un slinkumam smadzeņu kustināšanā un pārliecina, ka vajag tomēr padomāt reizē ar lasītājiem. Cerot, ka no viņu puses pa vidu naidīgiem komentāriem būs vismaz divas DOMAS.

Lasītāj! Mēs taču ar tevi neesam vārgāki par Liepnieku, vai ne?

https://www.pietiek.com/raksti/ja_mediji_ir_ceturta_vara,_vai_tiem_nebutu_jauznemas_ari_vismaz_ceturta_dala_atbildibas

Daži avoti:

“Alojas skola nesaņem naudu remontam – skolēniem mācības notiks dušās”

https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/alojas-skola-nesanem-naudu-remontam-skoleniem-macibas-notiks-dusas-bet-skolotajiem-kabinets-sauna-un-tualete/

“Valsts kasē nepieejamo aizņēmumu dēļ apdraudēta vairāku projektu īstenošana arī Siguldā”

https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valsts-kase-nepieejamo-aiznemumu-del-apdraudeta-vairaku-projektu-istenosana-ari-sigulda.d?id=51254155&fbclid=IwAR0odkBCp-7Kvchz_YBtMezpdjBj1sa8Z2YjlDcW1ukuyNbspfHy7GJ2SKU

“FM: turpmākos divus gadus Latvijas fiskālā telpa būs negatīva”

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-turpmakos-divus-gadus-latvijas-fiskala-telpa-bus-negativa-14194924

“Premjeru bažī pārāk straujais algu kāpums uzņēmumos”

http://jauns.lv/raksts/bizness/338160-premjeru-bazi-parak-straujais-algu-kapums-uznemumos 

Gada sākuma viedoklis:

https://www.pietiek.com/raksti/karina_aseradena,_rinkevica,_reira_oik_shemotaju_valdiba_-_precizi_tas,_pret_ko_veletaji_nobalsoja_saeimas_velesanas

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

12

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

FotoPārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mēnesī, tad ar trīs mēnešu ienākumiem var samaksāt, piemēram, nekustamā īpašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mēneša ienākumu zaudējums var būt par iemeslu ģimenes dzīvošanai pusbadā, mājokļa zaudējumam un virknei citu nelaimju.
Lasīt visu...

12

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

FotoPubliskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvātie pasākumi jēgpilni nerisinās vides un klimata jautājumus.
Lasīt visu...

18

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

FotoJau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu vietu grāmatu tirdzniecības vietu plauktos. Pēc nomelnojošām, izņirdzošām grāmatām ir patiešām liels pieprasījums, īpaši, ja tās ir izliktas kā acīs krītošs piedāvājums, ja tās piedāvā kā īstu mantu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...