Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti, ka spētu atpazīt manipulācijas informatīvajā telpā un neuzķerties uz krāpniecību un viltus ziņām. Tiesa, pašvērtējums parasti ir labāks nekā īstenībā, un valsts pārvaldi šādi dati tikai priecētu, jo sabiedrības noturība ir viens no centrālajiem pīlāriem cīņā pret dezinformāciju.

Pēdējos pāris gadus dzīvojam informatīvā kara apstākļos, nemitīgā ārkārtēju situāciju plūsmā, arī kaimiņus neizvēlamies, un nav pamata cerēt, ka šī situācija tuvākajā laikā radikāli mainīsies. Provokācijas un eksperimenti, cik tālu var iet, noteikti turpināsies, un mums jābūt gataviem tiem stāties pretī. Ne tikai bruņotajiem spēkiem un citiem formastērpos ģērbtajiem, bet arī valsts pārvaldei un sabiedrībai kopumā – jo mazāk caurumu sētā, jo mazāk iespēju ielauzties.

Informatīvajā telpā nepastāv robežas

Informācijas un nomelnošanas operācijas Latvijai nav nekas jauns: ar tām valsts pārvalde, īpaši diplomātiskais dienests, cīnās jau kopš 90. gadiem, kad skaidri pateicām, ka gribam iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Latvija gadiem ir cīnījusies ar Krievijas vēstījumiem par mums kā neizdevušos, rusofobisku valsti, kuriem bijis viens mērķis – parādīt, ka Latvija nebija cienīga pievienoties ES un NATO un labāk būtu bijis draudzēties ar Krieviju. Lielākā daļa pasaules informatīvajam karam pievērsās pēc 2014. gada, kad dezinformācija palīdzēja Krievijai nozagt Ukrainai Krimu. Vēl citi to pamanīja tikai Covid-19 pandēmijas laikā vai pēc nemieriem Kapitolijā 2021. gadā.

Kopš Putina atgriešanās pie varas Krievija ir īpaši investējusi informatīvā kara metodēs, ik gadu tērējot tām ne mazāk kā miljardu eiro. Tai netrūkst resursu dažādās valodās, kas šobrīd tiek aktīvi izmantoti Ukrainas kontekstā, lai ietekmētu sabiedrisko domu valstīs ārpus Eiroatlantiskās telpas, kurās nevalda skaidra un vienota nostāja pret Krieviju.

Lielākoties Kremļa naidīgie vēstījumi ir paredzēti pašas Krievijas auditorijām, lai parādītu, cik rietumos viss ir slikti, kādas izvirtību straumes tur plūst, kāda nabadzība valda un cik dārga ir dzīve, un samazinātu risku šaubīgajiem rīkot apvērsumus. Tomēr arī Latvijā joprojām ir gana daudz krievvalodīgo, kuri izmanto Krievijas informācijas kanālus un veicina šo naratīvu ieplūšanu pie mums, jo informatīvajā telpā valstu robežas nepastāv.

Pirkt medijus un zīmēt koruptīvas shēmas Latvijā ir krietni grūtāk nekā daudzviet citur, tāpēc tādā ziņā neesam pats gardākais kumoss. Bet jāsaprot, ka dezinformācija nekad nav kaut kas viens, tā ir daļa no plašāka arsenāla. Lielākoties uzdevums ir nevis pārliecināt par vienu naratīvu, bet radīt apjukumu ar 20–30 dažādiem naratīviem, lai to aizsegā sasniegtu savus mērķus. Ideja, ka nav vienas patiesības, bet pastāv tikai dažādi viedokļi un informācijas manipulācijas, ir bīstama un liek apšaubīt mediju spēju objektīvi strādāt. Tāpēc ir svarīgi noturēt līniju, kur spēks ir zinātnei, pārbaudāmiem faktiem un datiem.

Emocionālais spiediens ir spēcīgs ierocis

Dezinformācijas naratīvi var mainīties, bet manipulatīvās metodes paliek vienas un tās pašas. "Karstu" tematu nekad netrūks: šodien tā ir Ukraina, rīt varbūt klimata pārmaiņas, parīt kas cits. Noturība pret manipulatīvām metodēm ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk, bet, lai to panāktu, ir jāspēj šīs manipulācijas atpazīt. Fokusējoties uz metodēm, nevis tikai naratīviem, sabiedrība var kļūt gudrāka un noturīgāka, vienlaikus stiprinot arī demokrātiju pret ārvalstu iejaukšanās riskiem.

Krāpšana ir viena no metodēm – vienalga, vai to dara viens zaglis un krāpnieks, vai vesela valsts industriālos apmēros. Nereti tie ir cilvēki ar nerealizētām ambīcijām biznesā vai politikā, kas atkārto Kremļa vēstījumus par neizdevušos valsti, indējot un šķeļot sabiedrību, mazinot vēlmi iesaistīties demokrātiskos procesos. Tas atspoguļojas, piemēram, parlamenta vēlēšanās – jo zemāka aktivitāte, jo lielāka varbūtība, ka Saeimā un arī Eiropas Parlamentā nonāks pārstāvji ar valstij nelojālām idejām, un cietīs arī mūsu valsts reputācija.

Jāteic, sabiedrības izpratne par dezinformāciju kopumā ir augusi – to rūdījusi gan Covid-19, gan Ukrainas kara pieredze. Daļa sabiedrības kļuvusi daudz prasmīgāka informācijas iegūšanā, bet netrūkst arī tādu, kas jūtas no visa noguruši un meklē vainīgos pie savām nebūšanām, tāpēc labprāt tic, ka mediji un valdība melo, lai sagandētu viņiem dzīvi, un patiesību meklē slēgtās Telegram grupās vai TikTok džungļos. Netrūkst arī citu zemūdens akmeņu. Piemēram, tehnoloģijas attīstās un dziļviltojumi jeb deep fake kļūst arvien ticamāki, paverot plašas informācijas manipulācijas iespējas.

Kā tad neļaut sevi apmuļķot?

Trīs pīlāri, kā pretoties manipulācijām informatīvajā telpā, ir efektīvi mērķēta valsts stratēģiskā komunikācija, kvalitatīva žurnālistika, un medijpratībā un informācijpratībā balstīta sabiedrības noturība. Mediju loma ir ārkārtīgi svarīga. Pasaules tendences ir biedējošas, arvien vairāk lietotāju no tradicionālajiem medijiem pāriet uz sociālajiem medijiem un par savu ikdienas ziņu avotu izvēlas nevis laikrakstu vai televīziju, bet, piemēram, Telegram vai TikTok.

Tāpēc aktualizējas nepieciešamība sabiedrībai saskarsmē ar dezinformāciju un maldinošu informāciju ieslēgt kritisko domāšanu. Nedalīties ar nepārbaudītu informāciju un ziņot Valsts kancelejai vietnē melnsuzbalta.lv par maldinošu saturu vai apzinātu manipulēšanu – to var jebkurš. Tāpat jebkurš var pats ziņot par dezinformāciju sociālo mediju platformām. Pieprasījums veido piedāvājumu un arī mūsu rīcība vai arī tieši pretēji – pasivitāte, ir tā, kas sniedz iespējas izvērsties gan krāpniekiem, gan arī maldinošas informācijas izplatītājiem. Jo labāk mēs spēsim atpazīt un attiecīgi rīkoties, sastopoties ar aizdomīgu informāciju, jo mazākas iespējas iekrist melu lamatās.

Veidot savu kvalitatīvu avotu sarakstu, savu ziņu "ēdienkarti" un, tēlaini runājot, neaprobežoties ar brokastu pārslām visu dienu, bet sabalansēt diētu no vairākiem informācijas kanāliem. Pārbaudīt, ko par tēmu saka žurnālistikas autoritātes. Izlasīt ne tikai virsrakstu, bet arī pašu rakstu. Dzirdot ļoti skaļus paziņojumus – sākot no lielā laimesta, beidzot ar iebrukumiem, – mēģināt saprast, kas varētu būt ziņu avota mērķis: sēt paniku, apmānīt vai kas cits. Apskatīties ziņas avotu – izsvērt, vai vispār kaut kas ir dzirdēts par tādu personu, vai attēls sakrīt ar virsrakstu. Jo skaļāks un neticamāks paziņojums, jo rūpīgāk tas jāpārbauda. Un tā vietā, lai spiestu "Dalīties" vai "Patīk", kas prasa sekundi, atvēlēt desmit sekundes, lai padomātu. Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Tad kāpēc tā vietā, lai lietotu saturu, ļaut saturam lietot mūs?

* Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs

Novērtē šo rakstu:

2
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Kas tā par Rīgas domes ēku bez progresa simbola – varavīksnes karoga!

FotoRīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā –...

Foto

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes...

Foto

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu...

Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...