Iesaki rakstu: 
Žurnāla “Patiesā dzīve” 2021. gada 2. numurā publicēts raksts "Pandēmiskās dusmas", autore – Inguna Mukāne. Daļa raksta ir autores viedoklis par t.s. viltus ziņām. Ievadā cerīgi aizsāktā tēma – kā epidēmijā mainās cilvēka uzvedība un raksturs – līdz ar to tiek uz brīdi novirzīta malā, laikam jau pareizās attieksmes veidošanai lasītājos.
Uzmanību piesaistīja rindkopa par 12. decembra protestu kā "ārkārtīgi satraucošu izpausmi". Neprotestēšanas vai neefektīvas protestēšanas kultūra Latvijā ir plašākas diskusijas vērts jautājums. (Šī tauta Bastīliju neieņemtu, tas ir skaidrs.) Konkrētāk, autore raksta, ka pasākumā "visnepatīkamākā bijusi daļas protestētāju agresīvā uzvedība, kas izpaudās policistu provocēšanā un sīkajā huligānismā".
Šajā pasākumā piedalījos kā ielu fotogrāfijas/dokumentālās fotogrāfijas entuziasts, kas kopā ar citiem dokumentēja tur notiekošo vēsturisko faktu. Tur fotografēja un filmēja ļoti daudzi klātesošie.
Pēc izteikumiem rakstā var spriest, ka raksta autore I. Mukāne šim pasākumam nav bijusi pat tuvumā un izsaka par to savus pieņēmumus vai pārstāsta presē lasīto. Piemēram, autore uzskata par pārkāpumu to, ka pasākuma dalībnieki ārpus telpām neesot valkājuši sejas maskas. Tādas prasības ārpus telpām nav, tomēr pasākuma “kriminalizācijai” tas noder.
Pasākumā redzēju ne vairāk kā 4-5 iereibušus jaunus cilvēkus, kas uzvedās mazliet skaļāk. Ja kāds ko tādu uzskata par provocēšanu, viņš Atmodas laikā nekad nav bijis pasākumos, kuros vienā pusē bija tauta, bet otrā – miliči vai omonieši.
Asākie notikumi notika vēlāk, jau pie Brīvības pieminekļa, kad uz turieni devās daļa protestētāju; diemžēl visu dienu laiks bija nefotogēniski drūms, ātri satumsa, nebija līdzi zibspuldzes, tāpēc devos prom un visu tur notiekošo neredzēju. Ierodoties pie Brīvības pieminekļa, tur notiekošo politisko mītiņu policija tikko kā bija slēgusi, protestanti rullēja kopā plakātus.
Savukārt 11. novembra krastmalā notiekušo redzēju: sanākušie – jauni cilvēki, mātes ar bērniem, vidēja gadagājuma cilvēki, arī dāmas un kungi cienījamos gados – bija miermīlīgi un teica runas, aicinot valdību uz dialogu. Dialoga nav joprojām, kā paši labi zināt no tā, ko par sarunām ar valdību saka dažādu nozaru pārstāvji (piemēram, skaistumkopšanas jomā). Sliktas lietas notiekot tāpēc, ka labie cilvēki klusējot.
2020. gada pavasarī valdība piešķīra helikopteru naudu medijiem un NEPLP kopā aptuveni 2 miljonu EUR apmērā, abu gadījumā – “lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt informāciju un viedokļus”. Reira vadītā Finanšu ministrija to komentēja šādi: “(...) Mediji šajā laikā ir stratēģiski svarīga nozare.”
Kopš Atmodas laikiem mediji no notikumu atspoguļošanas pamazām ir pārgājuši pie apmaksātu interviju publicēšanas, slēptas reklāmas, vienas vai otras partijas politiskā kursa atbalstīšanas u. tml. Pie notikumu veidošanas. Droši vien vēl kāds atminas Ēlertes-Šķēles, Dienas-Šlesera un Neatkarīgās-Lemberga epizodes.
Iespējams, šādu pavērsienu globāli ir veicinājusi arī ASV Federālās komunikāciju komisijas ieviestās “objektivitātes doktrīnas” atcelšana 1987. gadā, kas kopš 1949. gada ASV presei uzlika par pienākumu godīgi, taisnīgi un līdzsvaroti atspoguļot sabiedriski svarīgus, bet neviennozīmīgi vērtētus notikumus.
Vairāki preses izdevumi 12-12-2020 pasākumu marķēja ar epitetu “Covid noliedzēju sapulce”, lai gan dalībnieku plakātu saturs atšķīrās un tie pauda dažādus viedokļus un bažas, tostarp arī satraukumu par viedokļu cenzūru.
Ja raksta autore ir saskatījusi administratīvos pārkāpumus, piemēram, lēnajā autostraumē, kas brauca garām protesta vietai, taurējot un rādot V zīmi atbalstam, vicinot sarkanbaltsarkano karogu, tad viņas viedoklis drīzāk ir balstīts uz policijas hronikas atreferēšanu.
Samērā parastu, uz ierastu parunāšanu balstītu, īstai demokrātijai absolūti piestāvošu nevardarbīgu mītiņu – neko tādu – mediji diemžēl vēlāk atspoguļoja ar neglaimojošiem epitetiem.
Šeit būtu vietā visiem tiem žurnālistiem, kas šādi interpretēja notikumus krastmalā, palūgt savu rietumu kolēģu viedokli (piemēram, Francijā, Briselē vai ASV) un kaut ko no tā pamācīties. Vai arī pašiem atrast rietumu fotoaģentūru saturu un apskatīties, kā dzīvē izskatās īsti, aktīvi politiski protesti. Arī minētā raksta autorei un “Patiesās dzīves” redakcijai te būtu ko pārdomāt.
Seko mums 
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
