Vai tiek mēģināts noslēpt 15 miljonu eiro pazaudēšanu nolaidības un neizdarības dēļ?
PIETIEK08.12.2015.
Komentāri (25)
Iesaki rakstu: 
Latvijas valsts ierēdņu neizdarības un nolaidības dēļ zaudēs 15 miljonus eiro no Eiropas fondiem, kurus nu vajadzēs atrast no Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļiem, turklāt šķiet, ka šīs milzīgās summas pazaudēšana tiek "piesegta" un slēpta, - Pietiek rīcībā nonācis šāda satura oficiāls iesniegums, kas ticis nosūtīts virknei valsts institūciju. Šodien publicējam šo iesniegumu, savukārt tuvākajās dienās mēģināsim saņemt atbildīgo institūciju skaidrojumus:
"Atbilstoši publiskajā telpā pieejamajai informācijai un faktiem par projekta īstenošanu, kas var radīt vairāk kā 15 miljonu eiro zaudējumus Latvijas valstij, lūdzu sniegt kompetentas atbildes uz zemāk redzamajiem jautājumiem un faktiem, kā arī nodrošināt sabiedrības informēšanu par potenciālajiem riskiem un pie atbildības saucamajiem.
Noslēgta vienošanās par to, ka Iekšlietu ministrijas informācijas centrs īsteno ERAF projektu „Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas modernizācija”, kas tiek īstenots ERAF aktivitātē 3.2.2.1.1. „Informācijas sistēmu un elektronisko pakalpojumu attīstība”, kuras atbildīgā iestāde ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM - attēlā ministrs Kaspars Gerhards), par kopējo summu, kas pārsniedz 15 miljonus eiro.
Projekta mērķis bija paredzēts: nodrošināt balss radiosakaru pārraides pāriešanu no analogā režīma uz ciparu (digitālo) balss pārraidi ar integrēto datu pārraidi un gala (radiostaciju) lietotāju ģeogrāfisko koordināšu vietas noteikšanas informācijas sistēmas ieviešanu, lai nodrošinātu atbilstību Šengenas konvencijas 44.pantam.
Iekšlietu ministrijas radiosakaru sistēmas modernizācijas projektā bija paredzēts veikt esošās radiosakaru sistēmas infrastruktūras un abonentu radiostaciju iekārtu digitalizāciju, nodrošinot ciparu balss pārraidi ar integrēto datu pārraidi un paaugstinātas drošības (AES 256 biti) šifrēšanu. Veicot esošās radiosakaru sistēmas modernizāciju, tika plānoti šādi pasākumi:
- radiosakaru sistēmas gala (radiostaciju) lietotāju ģeogrāfisko koordināšu vietas noteikšanas informācijas sistēmas iegāde;
- radiosakaru sistēmas infrastruktūras centrālo iekārtu modernizācija;
- radiosakaru sistēmas infrastruktūras teritoriālo bāzes staciju modernizācija;
- radiosakaru sistēmas radiostaciju modernizācija;
- 9 radiosakaru sistēmas infrastruktūras teritoriālo bāzes staciju uzstādīšana;
- radiosakaru sistēmas administratoru apmācība.
Tā kā gan Finanšu ministrija kā ES fondu Revīzijas iestāde, gan Iepirkumu uzraudzības birojs jau 2014.gadā ir konstatējuši, ka projektā veikta normatīvajiem aktiem neatbilstoša iepirkuma procedūra (sarunu iepirkuma procedūra, kas atbilstoši ES un Latvijas likumdošanai šādos gadījumos nav atļauta), par ko ir informēti arī projekta īstenotāji - Iekšlietu ministrijas informācijas centrs, tad jau šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka viss projekta finansējums būs jānodrošina no valsts budžeta līdzekļiem, kas papildus ir 15 miljoni eiro, ko Latvijas nesaņems no Eiropas Komisijas kā ERAF līdzfinansējuma daļu.
Ņemot vērā, ka šīs pašas ES fonda aktivitātes ietvaros tika īstenota arī portāla skolas.lv afēra, kas valstij maksāja papildus 4 miljonus eiro, kā arī to, kāda rezonanse šim bija sabiedrībā un medijos, tad jājautā, kāpēc tiek apzināti noklusēta informācija par pārkāpumiem, kas valstij izmaksās 4 reizes lielāku summu?
Ņemot vērā minēto, lūdzu skaidrot:
1. Kāda ir plānotā Ministru kabineta rīcība, lai atklātu šo pārkāpumu būtību? Vai ir plānots vērsties Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu?
2. Kādēļ informācija par tik apjomīgu risku ar valsts līdzekļiem tiek noklusēta no sabiedrības, vai tas tiek darīts apzināti, lai par pārkāpumu atbildīgie varētu nomainīt darba vietas, tādā veidā izvairoties no tiešas atbildības?
3. Vai tiks izvērtēta atbildīgo institūciju un to ierēdņu personiskā atbildība, t.i. Iekšlietu ministrijas informācijas centra darbinieku atbildība, VARAM ministrijas kā par aktivitāti atbildīgās ministrijas ierēdņu tiešā atbildība par ļoti nekompetento uzraudzību, ņemot vērā atkārtotas problēmas šajā ERAF aktivitātē, kā skolas.lv afēru un publiski pieejamo informāciju ar apjomīgajām problēmām e-veselības projektā.
4. Vai Finanšu ministrijai ir plāns, no kādiem līdzekļiem tiks segti 15 miljoni, kas nebūs atbalstāmi no ERAF naudas?
5. Vai par šādiem pārkāpumiem un nekompetenci sekos arī politiskā atbildība, ņemot vērā, ka 15 miljonu eiro zaudējumu nodarīšana Latvijas valstij ir viens no apjomīgākajiem nekompetences gadījumiem valsts vēsturē, ar finansiāli vissmagākajām sekām?
6. Vai par minēto gadījumu ir informēta Eiropas Komisija kā ERAF piešķīrēja Latvijai?
Ar cieņu Solveiga Ivanova."
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
