Iesaki rakstu: 
Pietiek lasītāji ir sākuši norādīt uz "godīgo eiro ieviesēju" īpatnām cenu manipulācijām vēl pirms pašas eiro ieviešanas. Šodien publicējam uzņēmuma Narvesen Baltija skaidrojumus par tā kafijas cenu izmaiņām, kas izraisījušas lasītāju interesi un pat likušas tās salīdzināt ar Zimbabves inflāciju.
1) kāda bija vienas tasītes kafijas cena Narvesen tirdzniecības vietās šā gada 1. janvārī?
Mums ir 2 kafijas veidi - veikalu Narvesen kafija un kiosku Rīta kafija. Veikalos mums š.g. 1.janvārī bija šādas cenas: vidējā kafijas krūzīte 0.85Ls (200 ml), lielā kafijas krūzīte 0.99Ls (270 ml). Kioskos mums š.g. 1.janvārī bija 0.59Ls (180 ml)
2) kāda ir vienas tasītes kafijas cena Narvesen tirdzniecības vietās pašlaik?
Pašlaik Narvesen veikalos tiek mainīti esošie kafijas aparāti uz jauniem, un turpmāk tiks piedāvāta vēl gardāka Narvesen kafija ar svaigo pienu (iepriekš tika izmantots piena pulveris) ar viena tilpuma krūzīti. Cenas šobrīd veikalos ir šādas: Kafijas krūzīte no vecajiem kafijas aparātiem maksā 0.85Ls (200 ml) un 0.99Ls (270 ml). Kafijas krūzīte no jaunajiem kafijas aparātiem maksā 0.99Ls (240-280ml).
3) cik reizes šā gada laikā Narvesen tirdzniecības vietās palielināta vienas tasītes kafijas cena?
Šā gada laikā kafijas krūzītes cena nav palielināta, bet aparātu maiņas iespaidā esam nolēmuši palikt pie viena, lielāka dzēriena tilpuma (240-280 mL) un piena dzērieni tagad tiek piedāvāti ar svaigo pienu. Tāpēc pašlaik jaunās kafijas cena atbilst vecās kafijas lielā tilpuma cenu līmenim.
4) ar kādiem tieši faktoriem izskaidrojama šī cenas paaugstināšana?
Tā kā cena nav palielināta, tad nav faktori, kas to būtu ietekmējuši. Bet ir lietas, kāpēc kafijas dzērieni no jaunajiem kafijas aparātiem ir ar lielāku tilpumu, labāka, gardāka un vēl kvalitatīvāka par iepriekš piedāvāto kafiju. Galvenokārt garšas un kvalitātes uzlabojumi ir 2 faktoru dēļ: viens ir 2 kafijas pupiņu dzirnaviņām, kam vienas domātas espresso dzērieniem (Caffe Late, Cappucchino Moccachino, bet otras kafijas dzērieniem (melna kafija un kafija ar pienu), tādā veidā panākot precīzāku, pilnvērtīgāku un baudāmāku dzērienu garšu; bet otrs faktors protams ir svaigais piens, kas espresso dzērienus ar pienu padara gaisīgākus un ar jūtamu piena garšu.
Lasītāji, kuri pamanījuši citas interesantas cenu pārmaiņas pirms eiro ieviešanas, tiek laipni gaidīti informēt par saviem vērojumiem, - iespēju robežās tos pārbaudīsim un rezultātus publicēsim.
Seko mums 
Centrālā vēlēšanu komisija ceturtdien, 16. novembrī izlēma laikā no 2023. gada 7. decembra līdz 2024. gada 5. janvārim rīkot parakstu vākšanu tautas nobalsošanas ierosināšanai par apturētā likumprojekta “Grozījumi Notariāta likumā” atcelšanu.
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
