Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Dariet, ko gribat, bet tā alkatība, ar kuru mans senais kolēga no LTF laikiem Ilmārs Rimševics pieķēries pie nepiesietas vai slikti piesietas naudas savākšanas savā kulē, mani, Latvijas patriotu (vismaz "bijušo"), pārsteidza un apmulsināja ne pa jokam.

Cilvēks turpat jau gadsimta ceturksni ieņem secīgi divus visaugstākos amatus Latvijas Bankā, jau gadsimta ceturksni kā koruptants un kukuļmans APZOG Latvijas valsti un 100 mainīgi gudrākās galvas NEREDZ! Neredz arī nedz "knāb", nedz proKULATŪRA un... neknābj. Un viens krievu šeftmanis -gusmanis spiests nākt palīgā LATVIJAI, lai glābtu to un, protams, iemīļoto Rīgas Jūrmalu no bojāejas! Nu, kauns taču!

Kaut gan man atkal un atkal nāk prātā gudrie bērnībā mācītie Sūnu vecīša vārdi no Maijas un Paijas „Tumsa gaismu apēdusi/Mēness rāda tukšo pusi/Lapas melnas, nav vairs zaļas/LAI NAV ZAĻAS! KAS MAN DAĻAS!?”, tomēr vecīgais pļāpīgums neļauj klusēt...

Pat Einars Repše, kuram nekad neuzticējos un neuzticēšos, cieši pieturas pie pārliecības, ka Ilmārs ir GODAVĪRS un tiek apmelots! Pat vairāk nekā viņš pats savulaik, kad ar (nevis PAR!) miljonu latu devās glābt Latviju! Kārtis galdā, kungi, biedri! Kā lai Latvijā izdzīvo vienkāršs bezdarbnieks, ja pat VALSTS bankas prezidentam pietrūkst līdzekļu, lai "savilktu galus" ģimenes budžetā. Un ar tādām iespējām, kur AMATS tikai par palīdzēšanu vien atvērt kādu jaunu banku Latvijā - ja vien gribētu - pat bez lielām grūtībām varētu klusi un mierīgi atļaut saņemt līdz 5 miljoniem zaļo, nākas bičot no trūcīga, Putina izmocīta krievu cilvēka dažus desmitus tūkstošu dolāru - līdz pat simttūkstošiem! Tātad - kulīti ar sīknaudu! Par vagonu te pat runas nav!

Es iepazinu šo cilvēku vēl, kad viņš bija students tālu Džordžtaunā un viesojās LTF mītnē Vecpilsētas ielā, manā pagrabiņa kabinetā... Jauks, kautrīgs zēns, kurš laipni, pieklājīgi apjautājās, vai viņam atradīsies vieta neatkarīgajā Latvijā pēc banku, finansu specialitātes apgūšanas. Atvadoties apsolīju, ka viņš bezdarbniekos nepaliks un iedevu līdzi ceļamaizi - grāmatas "Naudas un tās apgrozības teorija” PSRS izdevuma tulkojumu latviešu valodā. Pēc pusgada vēlreiz tikāmies - tālā interesantā seminārā Armēnijā, tad vēl šad tad...

Būdams piesardzīgs cilvēks, protams, noskaidroju, kāpēc tieši viņam kritusi izvēle studēt ASV, jo man taču bija skaidrs, kā tur var nokļūt! Bija jāsadarbojas vai jābūt vismaz uzticama sadarbnieka atvasei un politiski droša rekomendētāja apliecinājumam par derīgumu. Un, domāju, abi pēdējie - kā noskaidroju - bija droši, no VDK pozīcijas raugoties.

Laiciņu vēlāk apjautājos pie diviem latviešu profesoriem - tautsaimniekiem no ASV Jura Vīksniņa un Gundara Ķeniņa-Kinga, ko viņi domā par uz ASV komandēto topošo jauno speciālistu un viņa politisko pārliecību- uz studiju mērķuzdevumu raugoties. Abi ar smaidu atbildēja, ka uzdevums, kuru students saņem aizbraucot mācīties uz ASV esot viena lieta, bet pavisam cita -kādu uzdevumu bij. students saņem pēc beigšanas, atgriežoties dzimtajā zemē - kā ceļamaizi. Nu, ko tur varēja iebilst...? Pat laulībā dodoties, ko tikai viens otram nesasola, tas tak nenozīmē, ka sānsoļu nebūs! 

Bet... bez jau minētās aizdomīgās alkatības ir vēl dažas grūti saprotamas lietas. Esot SILĪTEI gandrīz tikpat tuvu kā Jēzus Kristus, nesaprotu ne tikai, kāda bija vajadzība pēc sīknaudas maizes kukulīša iegādei, bet arī PĒC DAŽU SIMTU TŪKSTOŠU AIZŅĒMUMA komercbanku sfērā. Tik lielam zaglim tak tas nevarēja būt vajadzīgs! Katru gadu jāraksta deklarācijās, jānorēķinās gan ar aizdevuma atdošanu gan kredīta % atmaksu.

Un, kaut arī IR kaut kādas dīvainas bildītes, kuras nav grūti uztaisīt ar mūsdienu tehniskajām iespējām, tā savādi izskatās arī tik bagātīgu kungu viesugalds ar atkorķētajām tieši šāda šnabja pudelēm, bet tik sekli - BEZ NEVIENAS GLĀZĪTES, bez nevienas vismaz krievu graņonkas!

Vai tiešām Ilmārs varētu būt dzēris no gorluškas? Tam nu gan es neticu. Es vēl saprastu, ja to darītu ar draisku smaidu Baiba Rubesa. Bet Ilmārs! Noteikti NĒ!

Un tā - kopsavilkums. Ar sadarbošanos ar VDK pagaidām kaut kā nesaiet kopā gali. Bet... tuvojas SAEIMAS vēlēšanas. Un Ilmāra Rimšēviča pēdējā laika gan iekšpolitiskais, gan ārpolitiskais kriticisms varētu būt kādiem - vai nu iekšējiem, vai ārējiem spēkiem bīstams, ja viņš sāktu TUKŠI RUNĀT.

Varbūt nemaz nav slikti piesiet viņu garākā tiesvedības ķēdē? Redz, kā Lembergs dabū spārdīties un pats tiek spārdīts. Pieredze tak tieslietās mums ir. Un nevienu līdz pat nāves stundai bez rūpīgas izskatīšanas, palaikam atjaunojot tiesu sastāvus, LATVIJĀ BEZ PAMATA NENOTIESĀS!

Domāju, ka, iedziļinoties faktos, satrauc tikai divas lietas - pārlieku treknie atalgojumi un bagātīgās prēmijas Valsts bankā, kas mulsina. Un vēl tas, ka Ilmāram ir kaut kāda īpaša pārliecība, ka Kamčatkas laša gaļa ir augstvērtīgāka nekā ASV aristokrātu iecienītā Aļaskas laša, kaut gan atbilstoši kartei un ūdens straumēm atrodas daudz tuvāk Japānas vai iespējamajai Korejas kodolsprādzienu zonai - tātad varētu būt bīstamāka lietošanā... Kā domājat jūs, LASĪTĀJI?

* bijušais Latvijas Republikas Augstākās padomes deputāts

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...