Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tiešām jaunais Indriķa Latvieša romāns „Nauda” un tajā atainotie „pilnīgi izdomātie” notikumi varēja būt tie, kas piespieda bēdīgi slaveno krievu baņķieri Grigoriju Guseļņikovu vakar paziņot par finanšu kraha priekšā balansējošās PNB (bijušās Norvik) bankas pārdošanu nezināmiem ārvalstu investoriem? Pietiek šodien un nākamās nedēļas sākumā ekskluzīvi publicēs fragmentus no šīs Latvijas grāmatnīcās pēdējo septiņu nedēļu laikā pieprasītākās grāmatas, kuri ataino „baņķiera Grigorija Kuseļņikova” sarežģītās attiecības ar „eirosekretāru Valdi Bebrovski”.

56. nodaļa

Lai nu par ko, bet par nekaunības un apetītes trūkumu šis Grigorijs Kuseļņikovs nudien nevarēja sūdzēties. Neko citu Bebrovskis nevarēja nodomāt, izdzirdot par krievu baņķiera vēlmēm.

Kārtības labad Bebrovskis tomēr palūdza uzticamiem cilvēkiem, lai viņam – protams, ievērojot visu iespējamo konfidencialitāti – atsūta kādu nelielu aktuālāku pārskatu par šo nemaz ne tik niecīgo banku.

Viņš, protams, arī nedaudz sekoja līdzi Latvijas aktualitātēm un it īpaši jau finanšu jomā, bet, tā sacīt, tikai ar vienu aci. “Citas dēles” pārdošanas laiki sen bija pagājuši – un paldies Dievam. Taču te vajadzēja saprast maksimāli precīzi – kāda bija situācija un ko reāli varēja izdarīt. Nu pārskats operatīvi bija klāt – vajadzēja kārtīgi iedziļināties.

“Kopš 2013. gada sākuma lielākais “Barvik” akcionārs Jurijs Čepurovs aktīvi meklēja jaunu stratēģisku investoru “Barvik bankai”, kura jau atradās Finanšu tirgus komisijas (FTK) pastiprinātajā uzraudzībā, jo pašam trūka līdzekļu kapitāla stiprināšanai un FTK jau vairākkārt bija brīdinājusi par iespējamām sekām, ja normatīvās prasības netiks pildītas.

Faktiski, ja atmet liriku, “Barvik banka” atradās maksātnespējas stāvoklī, un faktiski situācija joprojām nav mainījusies, rādītāji joprojām tiek mākslīgi uzturēti.

Līdz vasaras beigām Jurijs Čepurovs atrada ieinteresēto personu – Grigoriju Kuseļņikovu, kurš sevi pozicionēja kā pieredzējušu baņķieri un pazīstamu krievu izcelsmes “miljonāru”.

Lai apstiprinātu savu nodomu iegādāties “Barvik”, 2013. gada 4. oktobrī Kuseļņikovs noslēdza ar Čepurovu aizdevuma līgumu, ar kuru piešķīra Čepurovam aizdevumu EUR 1 000 000 apmērā.

Jāpiebilst, ka darījums (akciju ieķīlāšana) notika, rupji pārkāpjot “Barvik bankas” statūtus, jo saskaņā ar statūtiem akciju ieķīlāšanai bija nepieciešams saņemt akcionāru piekrišanu, kas tika izdarīts krietni vēlāk, jau pēc notikušā darījuma.

Tobrīd nepieciešamie minimālie ieguldījumi “Barvik bankas” pamatkapitālā bija aptuveni trīsdesmit miljoni eiro. Ņemot vērā to, ka tādu naudas līdzekļu Kuseļņikovam nebija, viņš ņēma īslaicīgu aizdevumu no Krievijā pazīstama miljonāra Pjotra Kudrjašova.

Saņemtais aizdevums kopā, pēc neoficiālām ziņām, bija deviņdesmit miljoni eiro, turklāt starpība no šīs summas un tās, kas ieguldīta “Barvik bankā”, tika tērēta citām un privātām Kuseļņikova vajadzībām, arī nu jau bankrotējuša vīna veikala iegādei Londonā.

Darījuma būtība bija – par aptuveni trīsdesmit miljoniem eiro kļūt par “Barvik bankas” vairākuma akcionāru, turklāt gandrīz divdesmit deviņi miljoni tika iemaksāti pašas “Barvik bankas” pamatkapitālā, respektīvi pašam sev.

Ņemot vērā to, ka Kudrjašova izsniegtais aizdevums bija īslaicīgs, bija jāatrod iespēja aizņemtos līdzekļus tuvākajā laikā ar “Barvik bankas” palīdzību atgūt, un faktiski jau pie kapitāla “palielināšanas” 2013. gada decembrī tika noslēgti darījumi, kas šo shēmu palīdzēja īstenot. Pamatbūtība – kapitāls it kā tika palielināts, bet faktiski ar bankas pašas, tas ir, ar tās noguldītāju naudu.

Īstenojot savu shēmu, 2013. gada decembrī Kuseļņikovs piedalījās “Barvik bankas” izsludinātajā akciju emisijā un iegādājās jauna laidiena akcijas, kā arī akcijas no “Barvik bankas” akcionāriem, kas kopā deva viņam līdzdalību 50% + 1 akcija no kopējā “Barvik bankas” balsstiesīgo akciju skaita.

Par akciju nodošanu iepriekšējiem akcionāriem tika apsolīti vairāki bankas aktīvi, nekustamie īpašumi un citi labumi. Attiecībā uz vienu no akcionāriem – arī solījums nevērsties pret viņu tiesībsargāšanas iestādēs un tiesā.

Jau 2014. gada pavasarī tika izziņots, ka “Barvik banka” iegādāsies Kuseļņikova aktīvu Krievijā – “Volga bank”, kļūstot par “Volga bank” mātes sabiedrību. Tas nozīmēja, ka “Barvik banka” samaksās par “Volga bank” akcijām pašam Kuseļņikovam.

Ļoti interesantos un pretrunīgos apstākļos “Barvik” vienkārši bez FTK atļaujas došanas veica darījumu un par šo painformēja FTK tikai tad, kad tas jau bija izdarīts, vēstulei pievienojot bankas protokolu, kurā minēts, ka šo jautājumu savā starpā esot saskaņojuši, privāti tiekoties ar FTK vadītāju Kristapu Pakuli.

Publiski tika izziņots, ka notikusi “Barvik bankas” pamatkapitāla palielināšana. Faktiski kapitāla “palielināšana” notika atkal jau par bankas noguldītāju naudas līdzekļiem, bankai tos samaksājot par Krievijas “Volga bank” akcijām, kuras piederēja Kuseļņikovam un viņa tēva kontrolētai ofšorkompānijai.

Minētā darījuma rezultātā “Barvik” aktīvos tika ieguldīta nevis reāla nauda, kas “Barvik” vitāli nepieciešama, bet gan apšaubāmas reputācijas (banka iesaistīta vairākos skandālos) Krievijas Federācijā esošas reģionālās bankas akcijas, kuras publiski pieejamie rādītāji nav spīdoši un ir ar negatīvu tendenci.

Tādējādi tika pārkāpti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, jo atbilstoši tiem “Barvik” pamatkapitāla palielināšanai bija jānotiek tikai naudā. Acīmredzami “Barvik” ir sagrozījusi faktus.

Visticamāk, vispirms ir notikusi “Volga bank” akciju iegāde par “Barvik” noguldītāju līdzekļiem, bet tikai pēc tam “Barvik” akciju iegāde no tās esošā akcionāra. Tādējādi ir noticis nevis reāls naudas līdzekļu ieguldījums, bet īstenota kārtējā shēma par pašas bankas līdzekļiem.

Tāpat paralēli fiktīvajai pamatkapitāla palielināšanai ar pašas “Barvik” naudu notika arī “Barvik” esošo naudas līdzekļu “izvešana” ne tikai caur bankai piederošajiem slēgtajiem fondiem, bet arī caur kredītu izsniegšanu vairāku miljonu apmērā n-tajām Krievijas Federācijā reģistrētām komercsabiedrībām.

Interesants fakts – septembra mēnesī, kad Pakulis atradies atvaļinājumā, FTK Padome esot pieņēmusi lēmumu nerekomendēt šādu darījumu, un atļauja nav tikusi dota. FTK vadītājam Kristapam Pakulim atgriežoties no atvaļinājuma, pēc Andra Puseļa, Ilmāra Rimēviča un paša Pakuļa individuālas tikšanās “Barvik” jaunais saimnieks guvis pārliecību, ka pietiek par šo vienkārši nosūtīt informāciju FTK zināšanai.

Jāpiebilst, ka pret Kuseļņikovu Krievijā ir ierosinātas četras krimināllietas par ekonomiskiem noziegumiem, ieskaitot naudas atmazgāšanu milzīgā apmērā. Ir ziņas, ka paralēles velkamas arī starp Kuseļņikovu un bijušo “Latvijas Krābankas” īpašnieku Vladimiru Tontonovu.

Viena no versijām, par ko zināja arī FTK un Latvijas Centrālā banka vēl pirms Kuseļņikova ienākšanas Bankā: aiz Kuseļņikova stāv Tontonova intereses, kura mērķis ir izmantot Banku kā platformu vairākiem lieliem plānotiem darījumiem, kā arī naudas atmazgāšanai.

Neskatoties uz saņemto pretrunīgo informāciju un mākslīgajām “kapitāla palielināšanām”, kas faktiski ir pretrunā ar spēkā esošo regulējumu, FTK tomēr ir devusi atļaujas un joprojām izrāda nesamērīgu labvēlību šim investoram. Kuseļņikova intereses visvairāk aizstāv Pakulis un Rimēvičs.

“Draudzības vārdā” Rimēvičs arī noreferencējis Kuseļņikovam par savu padomnieku pieņemt savu bijušo vietnieku Andri Puseli, kurš šobrīd ir “Barvik bankas” Padomes loceklis.

Jau pirms Kuseļņikova ienākšanas FTK ilgstoši izliekas neredzam faktisko situāciju ar “Barvik”. Kopš laika, kad tika veikta padziļināta pārbaude, FTK ir informēta par lielāko daļu “Barvik” pārkāpumu, pēc kuriem saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem “Barvik” licence būtu jāanulē. Taču pēc šīs pārbaudes “Barvik” saņēma tikai ierobežojumus licencē.

Saskaņā ar vienošanos ar Kuseļņikovu vēl pirms viņa ienākšanas visi minētie ierobežojumi tika atcelti. Kopš tā brīža Banka izsniegusi kredītus nerezidentiem – Krievijas uzņēmumiem bez faktiski jebkāda nodrošinājuma, ar pamatsummas atmaksu termiņa beigās.

Tas zināmajos apstākļos un ar Kuseļņikova realizēto shēmu rokrakstu, iespējams, nav nekas cits kā līdzekļu aizpludināšana uz pastarpināti viņam piederošajiem uzņēmumiem Krievijā.

Līdz ar Kuseļņikova ienākšanu bankā FTK un pārējie atbildīgie varēja nedaudz atviegloti nopūsties, jo vismaz ārēji publika tika mierināta, ka ir taču jauns īpašnieks, jauns valdes priekšsēdētājs, tūliņ tiks stiprināta kapitāla bāze un “Barvik” kļūs par vienu no lielākajiem tirgus spēlētājiem.

Taču faktiski jauna nauda no akcionāra nav ieplūdusi, un nav ticamības, ka tas vispār notiks. Tieši otrādi – ir redzams, kā nauda no bankas tiek aizpludināta un tās līdzekļi tiek izmantoti paša Kuseļņikova un viņa ģimenes vajadzībām.

Patiesībā jau 2014. gada 30. martā tika sasaukta “Barvik bankas” akcionāru pilnsapulce, kurā tika ziņots, ka “Barvik bankas” iepriekšējo gadu un 2013. gada revidētie zaudējumi kopumā pārsniedz pusi no “Barvik bankas” pamatkapitāla.

Pretēji acīm redzamajai nepieciešamībai stiprināt kapitālu akcionāri lēma par pamatkapitāla samazināšanu, ar to dzēšot “Barvik bankas” zaudējumus kapitāla samazinājuma apmērā.

Principā tika realizēta acīm redzama finanšu shēma, apejot Komerclikuma normas, kā arī tādējādi notika izvairīšanās veikt finanšu injekcijas, kas ir tiešs bankas akcionāra pienākums.

Bankai ir būtiska kapitāla nepietiekamība (nespēja segt savus zaudējumus), tas nesasniedz tai piemērotos normatīvus, turklāt tās kapitāla pietiekamības rādītājs ir zemākais no visām Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā.

Saskaņā ar FTK mājaslapā publicētajiem datiem “Barvik” ir zemākais kapitāla pietiekamības rādītājs no visām Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā, turklāt tas ļoti būtiski atšķiras no pārējām kredītiestādēm.

“Barvik bankas” pēdējo divu gadu zaudējumi kopā ir vairāk nekā septiņdesmit trīs miljoni eiro; savukārt, ja tiktu ņemtas vērā revidentu ziņojumos ietvertās piebildes, vairāk kā deviņdesmit deviņi miljoni euro. No “Barvik bankas” finanšu datiem ir acīm redzams, ka bankas pēdējo gadu milzīgo zaudējumu apmēru nav iespējams segt saprātīgā termiņā.

Neskatoties uz jaunā akcionāra Kuseļņikova ienākšanu un tā lielajiem solījumiem, “Barvik” finansiālais stāvoklis neuzlabojas, nekādi ieguldījumi netiek veikti. Lai grāmatvediski “uz papīra” atrisinātu milzīgās finansiālās problēmas, tiek nevis ieguldīti “Barvik” tik nepieciešamie līdzekļi, bet gan nolemts samazināt “Barvik” pamatkapitālu uz vairāk nekā pusi…”

Samērā īsajam pamattekstam klāt vēl bija pievienots lērums failu – gan audita slēdzieni un gada pārskati, gan konfidenciālāki dokumenti. Taču Bebrovskim pietika ar jau izlasīto, lai izprastu situāciju, ja tā šo bankrota priekšvakara ainu varēja nosaukt.

Vai viņam tiešām rokā bija burvju nūjiņa, lai krievu blēdim palīdzētu vēl kādu laiku pavazāt Latvijas valsti aiz deguna un ļautu aizpludināt vēl kādus nabaga pensionāru noguldījumu miljonus, ko pēc tam atkal dabūs kompensēt tā pati Latvijas valsts? Un, kas vismaz tikpat svarīgi, – vai viņš tiešām bija gatavs šo nūjiņu izmantot? Kaut vai tas būtu viņa Dārguma vārdā?

Vajadzēja pakonsultēties – un Valdis Bebrovskis zināja tikai vienu cilvēku, kurš varētu dot tiešām derīgu padomu. Tas nebija neviens cits kā Ilmārs Rimēvičs, un mazā papildproblēma bija tāda, ka labi saprotamu iemeslu dēļ Grigorija Kuseļņikova vārds viņam bija kā sarkana bura veselam vēršu ganāmpulkam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

22

Lūdzu, palīdziet tapt Ulubeles Kaķu dārzam

FotoŠobrīd jau 30 no 300 kaķiem Ulubelē mitinās āra apstākļos. Vietu pietrūkst. Līdz drēgnajam rudenim jāspēj izbūvēt siltinātas telpas Kaķu dārzā. Ja ir iespēja, lūdzu, atbalsti finansiāli. Ja ir iespēja, domā atbildīgi un lem par patversmes dzīvnieku adopciju.
Lasīt visu...

6

Pamēģiniet mums noticēt, ka vislielākajā luterāņu draudzē viss ir gandrīz kārtībā

FotoRīgas Lutera draudze kategoriski noraida medijos izskanējušās interpretācijas par draudzes ilggadējo mācītāju Kaspara Simanoviča un Induļa Paiča darba attiecību pārtraukšanas iemesliem.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vēlēšanās?

FotoVatikāna II koncils par katoļu aktīvu līdzdalību politiskajā un sabiedriskajā dzīvē uzsver, ka "visiem pilsoņiem ir jāatceras savas tiesības un reizē pienākums piedalīties brīvās vēlēšanās, lai veicinātu kopējo labumu. Baznīca ciena un atzinīgi vērtē tos, kuri savus spēkus veltī kalpošanai cilvēkiem un valsts labā uzņemas šos smagos pienākumus" (Gaudium et spes, 75).
Lasīt visu...

21

Neizvērtēta un nepamatota kadastrālo vērtību aprēķināšanas reforma ir kaitniecība

FotoLatvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācija uzskata, ka globālās krīzes apstākļos (Covid pandēmijas laikā) finansiāli tiek ietekmēts ikviens sabiedrības loceklis – ikkatra mājsaimniecība, nekustamā īpašuma īpašnieki, pārvaldītāji, attīstītāji, īrnieki (kam saskaņā ar likuma “Par dzīvojamo telpu īri” 11.pantu jāmaksā nekustamā īpašuma nodoklis) saistībā ar plānotajām kadastrālo vērtību paaugstināšanas izmaiņām.
Lasīt visu...

21

Ceram, ka valdība un koalīcija pieņems pareizo lēmumu un atdos mums visu, ko pieprasām

FotoEsam gandarīti par to, ka Amerikas Savienoto Valstu valdība joprojām pievērš uzmanību holokausta traģēdijas upuru piemiņas jautājumam un atmiņas par Otrā pasaules kara laikā notikušā genocīda pret ebrejiem saglabāšanai. Holokaustu pārdzīvojušie ir kļuvuši par lieciniekiem vieniem no vissmagākajiem un briesmīgākajiem no jebkad nodarītajiem noziegumiem pret cilvēci, tostarp slepkavībām, postam un īpašumu izlaupīšanai.
Lasīt visu...

21

Kadastrālās vērtības ir “jāiesaldē”

FotoLatvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija LANĪDA aicina “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, lai novērstu negatīvās sekas, kas prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā radīsies gan mājsaimniecībām, gan tautsaimniecībai kopumā. Turklāt tās turpmāk jānosaka 85% apmērā no vidējā tirgus līmeņa, kā tas savulaik normatīvos bija paredzēts.
Lasīt visu...

12

Pa iznīcības ceļu…

FotoKāds gudrais reiz uzdevis jautājumu: „Viens mats — vai tas ir daudz, vai maz?” Un pēc tam pats atbildējis: „Ja uz galvas, tad maz, bet ja zupā – tad daudz!” Bet tagad, lūdzu, atbildiet uz manu jautājumu: „Divi simti cilvēku – vai tas ir daudz vai maz?” Varu arī atbildēt: „Maz, ja salīdzina ar diviem miljoniem valsts iedzīvotāju. Daudz, ja tie ir pie varas tikuši „demokrāti” – nedaudzos gados tiks iznīcināta gan valsts, gan tās (gļēvie) iedzīvotāji!” Neticat? Lūk, ieskats nesenā pagātnē…
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma: ieguvumus nesaskatām, zaudējumi acīmredzami

FotoVides konsultatīvā padome (VKP), kas apvieno divdesmit nozīmīgākās nevalstiskās vides organizācijas Latvijā, iebilst pret VARAM virzīto Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformu, kas paredz DAP pamatfunkcijas nodot Valsts vides dienestam, tādējādi būtībā likvidējot DAP kā vienotu valsts dabas aizsardzības kompetences centru.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Striķim pietiek, ēšanai nepietiek: Latvijā diemžēl parasti praktizē lāpīšanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu

Pārsvarā Latvijas sabiedrība ir vai tiek grūsta procentu gūstā. Ja ienākumi...

Foto

Izstrādātie tiešmaksājumu nosacījumi vairāk līdzinās "naudas apgūšanai"

Publiskajā telpā izskanējušie tiešmaksājumu aprēķini nav korekti, tiešmaksājumu sadaļā visvairāk cietīs mazie un vidējie lauksaimnieki, turklāt Zemkopības ministrijas (ZM)...

Foto

Ko lai dara, ja man gribas sev paturēt pusi no grāmatu vākos ielikto apķēzošo sacerējumu pārdošanas cenas?

Jau labu laiku lauzu galvu par grāmatu vākos ielikto...

Foto

Pakļautās Latvijas priekšniekdiletanti infekciozos laikos

Pirms ir sākta ordeņu dalīšana "Par uzvaru pār Covid-19", ir vērts ar vēsu prātu novērtēt pakļautās Latvijas iestāžu un personāliju darbību...

Foto

Kā mēs tērēsim daudzās naudas

Vairāk nekā 10 miljardi eiro jeb gandrīz viens Latvijas gada budžets – tik daudz Eiropas naudas mums līdz 2027. gadam paredz...

Foto

Es apliecinu savu interesi iesaistīties dialogā ar likumdevēju Saeimas organizētā konferencē vai seminārā - tas mums noteikti dos daudz laba

Daru zināmu, ka 2020. gada 2....

Foto

Esam izlēmuši koncentrēties uz ražošanu Latvijā – un tam ir savi iemesli

Šobrīd ir pienācis laiks, kad AS „Agrolats Holding” grupa, kurā ietilpst arī tādi pazīstami...

Foto

liel un jaun koncertzāl, pa kuras celšn jūs tur kašķe, taisn pirms gad tik atklāt uz Lielo laukum iekš Ventspil

Mēs, kas dzīvo iekš sav ķizgal...

Foto

Nav atbalstāms MK rīkojuma nosacījums par Pasaules tirdzniecības centra ēkas demontāžu

Latvijas Arhitektu savienības (LAS) Padomes locekļi, apspriežot Ministru kabineta rīkojumu Nr. 341 no 18.06.2020. par...

Foto

Eiropas Komisija vērtēs Latvijas ārkārtas stāvokļa atbilstību cilvēktiesībām

Šā gada pavasaris ar Covid 19 un no tā izrietošajām sekām izsita no līdzsvara daudzus. Tiek lauzti šķēpi,...

Foto

Vadzis

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lūzt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturēt paklausībā, ka...

Foto

Tagad mums ir slikti ceļi, bet daudz ierēdņu, kuri balso par to, lai nekas nemainītos

Divas lietas. Arī it kā nesaistītas, bet par to pašu. Attīstības Par kabatas...

Foto

Meklējam viedu taktiku ēnu ekonomikas līmeņa mazināšanai

Pagājušais – 2019. gads iestādei bija nopietns pagrieziena punkts, kad tika izstrādāta jauna Valsts ieņēmumu dienesta (VID) attīstības stratēģija...

Foto

Sauksim lietas īstajos vārdos

Kas katram no jums ir tas mīļākais un dārgākais? Protams, vispirms tā ir paša personīgā āda. Pēc tam bērni, sieva, ģimene. “Progresīvākajiem”...

Foto

Kremļa vēstniecība nāk palīgā: noderīgie idioti cieš zaudējumus „Piebaltijas” infokara frontē

Latvija ir uzsākusi sparīgu cīņu pret  Kremļa izplatīto dezinformāciju. Par drošību un  veselīgu mediju vidi atbildīgās...

Foto

Kam ir izdevīga ārkārtas situācija jeb kā tiek radītas dzīres mēra laikā?

Saeimas pēdējā ārkārtas sēdē 9. jūlijā, tika izskatīti pieprasījumi par konkrētiem faktiem saistībā ar...

Foto

Mēs dzīvojam melu sistēmā

Es Jums pastāstīšu, kā veido melu ziņas. Melu sistēmu. Tikai ar dažiem piemēriem. Kaut to ir daudz....

Foto

Pareizu ceļu ejam, biedri Svece

Atbalsta vēstule pasaules progresa vēsmu nesējiem, nenogurdināmiem cīnītājiem pret verdzības laiku mantojumu, rasismu un citiem -ismiem....

Foto

Par ko Covid piemaksas Ieslodzījuma vietu pārvaldē?

Izlasīju internetā: "Fiskālās disciplīnas padome: valsts atbalsts Covid-19 pēckrīzes pasākumiem lielākoties ticis valsts sektoram un uzņēmumiem.”...

Foto

Vai Ļeņina ielā 59 (blakus Stūra mājai) dzīvoja čekisti?

Es te veicu nelielu izpēti. Iepriekš publicēju aicinājumu atsaukties zinošus cilvēkus, kas varētu paskaidrot, vai Ļeņina ielā...

Foto

Pēdējais laiks mēģināt iegūt politisko kapitālu no prettiesiskā nekustamā īpašuma nodokļa tēmas

Līdzšinējā nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanas kārtība ir jāreformē, un jāievieš neapliekamais minimums primārajam...

Foto

Dievapziņa - strīdēties vai mēģināt saprast?

Katram no mums ir sava patiesība jeb pasaules uzskats, ko esam izveidojuši no lasītā, redzētā, dzirdētā, skolā iemācītā un pašu...

Foto

Uz politiskā feļetona tiesībām: pašpasludinātā virsvadoņa dekrēti par Teikas apkaimi

Es, Viedais Manels, turot roku uz Latvju nerātnajām dainām, pasludinu sevi par Teikas virsvadoni un zvēru...

Foto

Tālmācību nepieņemamības pamatojums

Tālmācību (attālinātās “online” izglītības) nepieņemamības pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozē klātienes izglītības elitarizāciju un apgalvo, ka līderiem nav jābūt pārāk daudz un tāpēc...

Foto

Nekustamā īpašuma astrālās vērtēšanas līkloči

Šobrīd Latvijā nekustamo īpašumu kadastrāli vērtē atsevišķi – ēkas/būves un zemi, kas ir pretrunā ar pasaulē pārsvarā pieņemto praksi un Latvijas...

Foto

Latvijas Nacionālā bibliotēka aicina Valsts prezidentu kļūt par pirmās latviski izdotās grāmatas piecsimtgades notikumu patronu

Valsts prezidents Egils Levits ar dzīvesbiedri Andru Leviti šodien apmeklēja Latvijas...

Foto

Ja ir TĀDS “tautu tēvs”, tad labāk tautai dzīvot kā bārenei

Pasaulē ir un ir bijuši vairāki “tautas tēvi”. Tiesa, šāda iezīme ir tikai totalitārajiem režīmiem....

Foto

Pārdomas pēc grāmatas "Viltvārdis" izlasīšanas

Vispār jau cilvēcīgi Levitu var saprast, nedaudz pat izjūtu līdzjūtību. Kādas dzimtas piedzīvotās epizodes, iespējams, gadu gaitā radu daudzreiz pārstāstītas un...

Foto

Ko gada laikā paveicis nācijas tēvs un visas tautas prezidents

Valsts prezidenta Egila Levita prezidentūras pirmā gada (2019. gada 8. jūlijs–2020. gada 6. jūlijs) kopsavilkums....

Foto

VID pieeja veicina to, ka uzņēmējs ir gatavs pat atsaukties noziedznieku aicinājumiem sadarboties

Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ir būtiska loma valsts budžeta ieņēmumu veidošanā. Tomēr visbūtiskākā...

Foto

Toreiz un tagad jeb Mīti un patiesība par dzīvi Latvijā padomju laikā

Vien reta tēma tiek apspriesta tik emocionāli, bet bieži vien – pat agresīvi, kā...

Foto

Totalitāro žurku cīņa par varu: kurš kuru iznerros

Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kā ikdienā, tā arī svētku dienās. Īpaši jau svētku dienās. Nav šaubu,...

Foto

Ja tas, ko raksta grāmatā „Viltvārdis”, ir taisnība, tad Nācijas tēvam ir jāatkāpjas

1. Ja viss tas, ko grāmatā Viltvārdis, raksta Lato Lapsa, ir taisnība, tad Nācijas...

Foto

Ko apliecina pieminekļa zīme

Mantojums ir visapkārt, tas, paaudžu paaudzēm uzkrāts, veido mūsu šodienu – kā fons un vērtību radītājs. Tas, ko redzam, paliek mūsos, tāpēc...

Foto

Tagad es piesaku valsts digitalizācijas reformu

Ministru kabinetā (MK) apstiprināts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotais informatīvais ziņojumus "Par valsts pārvaldes informācijas sistēmu arhitektūras...

Foto

Manas pārdomas par Latvijas himnu

Mūsu valsts himnā centrālais jēdziens ir Latvija. Toreiz, kad himna radās, priekšstats par Latviju bija jauns. Latvija kā vienota zeme –...