Vai tiesnešu disciplinārā atbildība ir jāieraksta Latvijas Sarkanajā grāmatā?
Pilsonis Jānis16.02.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Latvijas Sarkanajā grāmatā ir apkopoti reti un apdraudēti dzīvnieki, sēnes un augi. Publiski vairāk vai mazāk izskanējuši un manis paša piedzīvoti piemēri rosina uz pārdomām par to, ka Latvijas tiesnešu disciplinārā atbildība arī kļūst apdraudēta un reta, jeb – daudzi par to ir dzirdējuši, bet retais ir redzējis.
Lai lieki neaizrautos ar vispārinātiem prātuļojumiem, vēlamībām vai gaušanos, ka viss ir slikti, pakavēsimies pie viena patiesa un vienlaikus īpatnēja gadījuma.
Prasītājs pret Pilsoni Jāni cēla prasību Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Tiesnese Inguna Casno ierosināja civillietu, kuras izskatīšana tika nozīmēta 2020.gada 29.septembrī rakstveida procesā.
Apzinoties šo faktu, Pilsonis Jānis 2020.gada 27.septembrī plkst.12:31 uz Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas elektronisko pastu nosūtīja elektroniskā pasta vēstuli, kurā norādīja, ka pa pastu izsūta pretprasības pieteikumu. 2020.gada 28.septembrī plkst. 9:39 Pilsonis Jānis no Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas sekretāres A. Luksas saņēma ziņu, ka elektroniskā pasta sūtījums ir saņemts.
VAS Latvijas Pasts informācija par sūtīja piegādi adresātam apliecina, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā pretprasība tika saņemta 2020.gada 29.septembrī plkst.06:20. Tādejādi Pilsonis Jānis savu pretprasību bija iesniedzis Civilprocesa likumā noteiktā kārtībā.
Kā Jūs domājat, kas notika tālāk?
2020.gada 29.septembrī Inguna Casno taisīja spriedumu, ar kuru apmierināja prasītāja prasību pret Pilsoni Jāni un vienlaikus ar atsevišķu procesuālo lēmumu nolēma Pilsoņa Jāņa iesniegto pretprasību uzskatīt par neiesniegtu un viņam atgriezt.
Saprotams, ka Pilsonim Jānim tiesneses Ingunas Casno rīcība, pēc visa spriežot, pat nepainteresējoties par to, vai tiesā ir saņemti kādi procesuāli lūgumi vai citi dokumenti, bet izskatot lietu, pie kam nevienam nezināmā pulksteņlaikā, nešķita atbilstoša likumam.
Protams, visai sarežģīti ir pievienoties tiesneses Ingunas Casno loģikai, kura, domājams, noliedz nepieciešamību pārliecināties par iespējamajām operatīvajām izmaiņām lietas materiālos tiesas sēdes dienā, kas var rasties ar valsts akciju sabiedrības Latvijas Pasts sniegto pakalpojumu starpniecību. Īpaši ārkārtējās situācijas apstākļos un attālinātā darba režīma ietvarā.
Ja uzskata, ka nav nepieciešams ielūkoties tiesas kancelejā tiesas sēdes dienā, tad jau var sanākt izskatīt civillietu pat, piemēram, ar tiesas sēdes dienā tiesā saņemtu izlīgumu, kas taisīts notāra notariālā akta formā un kurā ietverts pušu paziņojums, ka pusēm ir zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas utt.
Pilsonis Jānis, sagatavojot motivētu iesniegumu, vērsās pie Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājas Ivetas Krēvicas ar lūgumu iniciēt disciplinārlietu un vienlaikus vērsties tiesnešu kvalifikācijas kolēģijā. Atbilde nebija ilgi jāgaida – Iveta Krēvica tiesneses Ingunas Casno rīcībā neko nepareizu nesaskatīja.
Tad Pilsonis Jānis ar motivētu iesniegumu vērsās pie Augstākās tiesas priekšsēdētāja Aigara Strupiša, kurš pat neuzskatīja par nepieciešamu atbildēt savā vārdā. Turpretī uzdevums “atrakstīties” tika deleģēts Civillietu departamenta priekšsēdētājam N. Saleniekam.
N. Salenieks ar garu atbildi neizcēlās. Sāka ar mājienu par to, ka nav pieļaujama tiesas spriešanas ierobežošana, iespaidošana, ietekmēšana, it kā Pilsonis Jānis būtu ierobežojis tiesas spriešanu vai tajā iejaucies. Tad visgudri pamācīja, ka tiesvedība notiek pēc likuma un tas ir jāievēro. Izglītoja, ka spriedumus un lēmumus pārsūdz noteiktā kārtībā, bet Augstākās tiesas priekšsēdētājs nevar iejaukties konkrētās lietās.
Īss atreferējums no Tiesu informatīvās sistēmas par Pilsoņa Jāņa lietas gaitu. Atsauce uz Satversmes tiesu par to, ka tiesības nevar aizstāvēt pretēji likuma noteikumiem. Atkal norāde uz to, kā pēc likuma pārsūdz lēmumus. Tad norāde, ka sūdzētājs patiesībā grib mainīt spriedumu. Finiša taisnē – ja uzskati, ka uz sūdzību saņemtā atbilde un bezdarbība tev nepatīk, tad tas nav pamats tiesneses saukšanai pie disciplinārās atbildības.
Ne Pilsonis Jānis ir apdraudējis neatkarīgas tiesas darbu, nedz centies aizsargāt savas tiesības ar likumā neparedzētiem rīkiem, nedz apliecinājis savu neizpratni par tiesas lēmumu pārsūdzību. Būtu labi, ja to tiesas kungi apzinātos.
“Mērnieku laikos” ir viens spilgts citāts, kas kā reiz šajā brīdī nāk prātā: “«Kad mūsu tiesas tēvs saka, tad vajaga ticēt», kāds čangalietis atbildēja.”
Vai mēs tam piekritīsim, vai mēs tā turpināsim? Ja jā, tad tiesnešu disciplināro atbildību līdzās badadzeguzei un plakankodei var ierakstīt Latvijas Sarkanajā grāmatā.
PIETIEK PIESMIET!
P.S. Ar nožēlu, bet jāatzīst, ka šis stāsts šķiet ir tikai maza daļiņa no tā tiesu sistēmas ķēķa, kas skar ne tikai Pilsoni Jāni, bet arī citus. Protams, par to var un vajag runāt, kas arī tiks darīts.
Seko mums 
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
