Vai tik tiešām „Saskaņas” beigu sākums vai tomēr tikai gājiens ar zirdziņu?
Kasīklis03.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
2019.gada 30.maijs bija vairākiem notikumiem bagāts. Pirmkārt, ar vienotu un nedalītu koalīcijas atbalstu par Rīgas pilsētas mēru tika ievēlēts Dainis Turlais no Gods kalpot Rīgai (turpmāk – GKR). Tomēr negaidītā ziņa bija tā, ka četri Saskaņas deputāti esot atteikušies balsot par savas partijas izvirzīto kandidātu mēra vietnieka amatam.1 Jāatzīmē, ka jau kādu laiku iepriekš bija izskanējusi informācija, ka šajā reizē par mēru būs GKR pārstāvis, bet Saskaņai tikšot atvēlēti tikai vicemēra amati.
Tagad kad Saskaņa ir izslēgusi no savām rindām četrus deputātus, koalīcija ir zaudējusi savu vairākumu un balsu skaita ziņā ir tāda pati kā opozīcija.
Faktiski tikko kā ievēlētais Rīgas pilsētas mērs D.Turlais jau steidz arī paziņot, ka nav izslēgtas ārkārtas Rīgas Domes (turpmāk - RD) vēlēšanas.2
Papildus fonu pastiprina arī ilgstošā Saskaņas biedra, Daugavpils mēra A.Elksniņa paziņojums par domu veidot jaunu partiju.3
Skatot šo visu, gribas jau korķēt vaļā šampaniešu pudeli un ar prieku uzsaukt tostu par Saskaņas beigu sākuma ātrāku nonākšanu līdz patiesām beigām, bet tad kā ar pudeles korķi pa pieri nāk ļauna priekšnojauta, ka pārāk skaisti tas viss izskatās, lai būtu taisnība, turklāt – šur tur iztrūkst loģikas.
Sākšu ar EP vēlēšanām. Pirmkārt, Saskaņa un GKR jau ilgu gadu garumā ir parādījuši, ka faktiski ir viena partija. Roks ar cimdiņu pat nesadzīvo tik gludi un smuki kā Saskaņa ar GKR. Pierādījums tam ir visnotaļ vienkāršs – kur vēl redzēts, ka partija par sava saraksta otro cilvēku ieliek citas partijas, teorētiski konkurējošas, vadītāju? Jau tajā brīdī gribējās bļaut: eu, te kaut kas ir pretrunā loģikai. Ja nu vienīgi, jāatzīst, ka Saskaņa un GKR ir viena partija, nevis divas, kā to parāda nosaukumi.
Tomēr RD vara tiek dalīta atsevišķi starp Saskaņu un GKR. Tas sanāk: kad vajag – ir divas partijas, kad vajag – viena. Šādu transformācijas formu ieteiktu atcerēties, jo pie tās mēs vēl nonāksim cita jautājuma sakarā.
Tātad varas sadalīšanas principi RD pēc ilggadējā vadoņa Ušakova un Amerika bēgšanu uz Briseles labumiem ir noteikti. Pirmais solis veiksmīgi sperts, visa koalīcija pilnā sastāvā par jauno Rīgas mēru ievēl D.Turlo, kurš ilgstoši ir bijis Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs.
Lai nu par ko, bet ar korupciju RD ir vislabākajā kārtībā, tā ir, turklāt lielos apmēros. Tomēr nevienam koalīcijas deputātam neradās aizdomas, vai komisijas vadītāja iecelšana par pilsētas mēru, kura vadītā komisija ir parādījusi, ka nespēj tikt galā ar saviem uzdevumiem, ir tas labākais, ko var izdarīt.
Tad seko neizprotamais, četri Saskaņas deputāti it kā neatbalsta partijas uzstādījumu un tamdēļ tiek izslēgti. Interesanti skan, balsojums nav noticis, tādējādi kā var zināt, atbalstīs vai ne, bet par izslēgšanu tiek paziņots nekavējoties. Hmm, interesanti sanāk, citas partijas izvirzīto kandidātu apstiprināja, kā runāts, bet par savējo nebalsošot? Partija, kura līdz šim sevi parādījusi kā izteikta vēlēšanu mašīna!?
Turklāt Saskaņa tā vietā, lai panāktu vienošanos ar saviem deputātiem, uzreiz un nekavējoties tos izslēdz, apzinoties, ka līdz ar to vairākuma koalīcija ir beigusies. Neizklausās nopietni. Jebšu varbūt tieši tāds arī bija Saskaņas mērķis, iedvesmojoties no EP vēlēšanu rezultātiem Rīgā? Proti, kur Rīgā Saskaņa guva 26,33%4vēlētāju atbalsta? Te vietā atgādināt, ka Saskaņa un GKR iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās startēja kopā no viena saraksta un ieguva 50,82%5 vēlētāju atbalsta.
Tādējādi, neskatoties uz atklātajām nelikumībām un neizdarībām, Saskaņai ir pietiekamas indikācijas, lai cerētu uz lielāku un stabilāku vairākumu, ja būtu atkārtotas vēlēšanas. Kā panākt ārkārtas vēlēšanas? Atbilde rokās – pašiem radīt situāciju. Kā to izdarīt? – Nosūtām partijas uzdevumā četrus deputātus un, lieta darīta.
Jāatzīmē, ka izslēgtā četrotne ilgi nevilcinās un dibina neatkarīgu frakciju, paziņojot, ka ir svarīgi, lai Rīgas dome turpinātu darbu, tāpēc ir gatavs sadarboties ar visiem. "Mums nav sarkano līniju. Esam gatavi aprunāties ar visiem Rīgas domes deputātiem".6
No visa iepriekš minētā izriet tikai viens secinājums – faktiski radītā ilūzija par Saskaņas beigu sākumu ir tikai taktisks gājiens, lai RD Saskaņa iegūtu lielāku varu.
Saskaņa, saslēdzoties ar GKR, faktiski sev ir iedevusi otru dzīvību. Vecāki gada gājuma cilvēki labi zina, kas ir hidra, kad, nocērtot vienu galvu, cita ataug vietā, bet jaunākie, īpaši Potera fani, zina, kas ir horkrusts.
Ko ar to domāju? Tūlīt paskaidrošu. Nesen, jau pie kārtējā nelikumības skandāla RD izskanēja informācija, ka Rīgas Tūrisma attīstības birojam iedalītā Rīgas pašvaldības naudiņa faktiski ir aizgājusi Saskaņas reklāmas kampaņai.7 Ja izteiktās aizdomas apstiprināsies, tad saskaņā ar Politisko partiju likumu tiesa var nolemt par partijas darbības izbeigšanu.
Tieši šādā gadījumā atsegsies visā krāšņumā un nekaunībā līdz šim veidotā duālā konstrukcija, jo, likvidējot Saskaņu, turpinās darboties GKR. Man nav ne mazāko šaubu, ka Saskaņas likvidācijas gadījumā GKR ar lielāko prieku uzņems savās rindās bijušos Saskaņas kolēģus. Arī vēlēšanās startētu tieši tie paši, kuri līdz šim. Vienīgā atšķirība – nebūs klāt Saskaņas vārda, bet gan jau ātri vien Maskavas forštates vai Bolderājas iedzīvotājiem tiks izskaidrots, par kuru sarakstu jābalso, lai tie nekļūdītos vēlēšanu iecirkņa meklējumos, ar organizētiem autobusiem aizvedīs nobalsot, un, lai rokas netrīc, darot smago darbu, iedos jau tradicionālos 100 gramus, un lieta darīta. Ar Saskaņas vārdu vai bez, valdīs vieni un tie paši.
Diemžēl arī jāatzīst, ka Saskaņas un GKR piekoptā politika ir izveidojusi tai ļoti lojālu vēlētāju loku, kuri dosies pie vēlēšanu urnām kuplā skaitā un neiedziļināsies Saskaņas un GKR pastrādātajos nodarījumos, pilsētas novešanā līdz faktiskai infrastruktūras sabrukšanai un pilsētas budžeta izsaimniekošanā. Šī vēlētāju auditorija vēl sentimentu jūtu, vadīti pēc PSRS, un neapspriež partiju, bet vēl kā tā liek. Pretstatā ir latviešu vēlētāju auditorija, kura ir kūtra doties vēlēt, un balsis tiek sadalītas starp daudzām partijām, tajā skaitā – arī sīkpartijām. Kamēr latviskās partijas nespēs uzrunāt un mobilizēt savus vēlētājus doties vēlēt, tikmēr Saskaņa un GKR vai tikai GKR – par atbalstu var nesatraukties.
Tā nu, visu izvērtējot, ar nožēlu konstatēju, ka Saskaņas un GKR veidotais zirnekļa tīkls ir tik meistarīgi sapīts, ka to varētu saraut tik tiesu nolēmumi par Saskaņas darbības izbeigšanu un to Saskaņas un GKR biedru notiesāšana ar reāliem brīvības atņemšanas termiņiem, kuri to sen jau ir pelnījuši. Turklāt tam visam vajadzētu notikt salīdzinoši vienā laika periodā.
Vēl jau varētu cerēt, ka RD opozīciju partijas varētu mobilizēt savus vēlētājus, kā arī konsolidēt savus spēkus, bet pašlaik nāk prātā anekdote, kuru pārveidošu šai situācijai: Gāju makšķerēt un izvilku zelta zivtiņu. Tā: atlaid mani, es izpildīšu vienu Tavu vēlēšanos. Es padomāju un saku: vēlos sev vienradzi. Zelta zivtiņa man atbild: esi reāls. Padomāju, tad saku: labi, vēlos, lai uz RD vēlēšanām dotos balsot arī visi tie Rīgas iedzīvotāji, kuri vēlas, lai vara vairs nebūtu Saskaņai un GKR, un viņu balsojuma rezultātā tas arī notiktu. Zelta zivtiņa aizdomājas un tad prasa: kādā krāsā to vienradzi vēlies?
Ļoti ceru, ka kļūdos un varas maiņa Rīgas domē notiks, bet, lai tas piepildītos, RD opozīcijas partijām nevajag berzēt rokas no prieka, ka izskatās, ka ir iestājies Saskaņas beigu sākums, bet gan savstarpēji konsolidēt spēkus un domāt, kā panākt, lai Rīgas iedzīvotāji ārkārtas vēlēšanu gadījumā kuplā skaitā apmeklētu ārkārtas vēlēšanas un balsotu par viņiem.
Citādāk Saskaņa, radot ilūziju par savu vājumu, izdarīs gājienu ar zirdziņu un ārkārtas vēlēšanu rezultātā nostiprinās savu varu, ko tad gāzt varēs tikai tiesībsargājošo iestāžu rīcība un lēmumi, ja tādiem būs pietiekami pierādījumi.
1 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-saskanas-rigas-domes-frakcijas-izsledz-4-deputatus-koalicija-zaude-vairakumu.a320902/
2 https://www.tvnet.lv/6698067/rigas-mers-neizsledzu-arkartas-velesanas
3 https://www.tvnet.lv/6698054/saskanas-daugavpils-mers-domajot-par-jaunas-partijas-veidosanu
4 https://epv2019.cvk.lv/pub/velesanu-rezultati/riga
5 http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/CandidateList?candidateListId=j5B87E9C5M9Vt2O85vxpbQ%3D%3D&locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D
6 https://www.delfi.lv/news/national/politics/cetri-bijusie-saskanas-deputati-rigas-dome-izveido-neatkarigu-frakciju.d?id=51154541
7 https://nra.lv/latvija/riga/281126-raidijums-turisma-biroja-nauda-tikusi-saskanas-prieksvelesanu-kampanas-konsultantam.htm
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
