Iesaki rakstu: 
Stāsts no vienas puses ir gauži banāls, no otras puses tas apliecina, ka krīze mūsu valstī ir daudz dziļāka, nekā mēs domājām. Ja tas nebūtu noticis ar man tuvu draugu, nekad neticētu, ka tā vispār var notikt.
Mans draugs īrē dzīvokli no ļoti pārtikuša cilvēka, kam atšķirībā no daudziem citiem nav problēmu maksāt kredīta maksājumus. Tomēr izrādās, ka bagātiem arī visādi gadās, un, neskatoties uz to, ka kontos vienmēr ir bijusi nauda, banka pamanījās šo dzīvokli pārdot izsolē.
Mans draugs, domājot, ka dzīvo tiesiskā valstī, paļāvās uz likumiem, ka, mainoties īpašniekiem, īres līgums paliek spēkā, un mierīgi turpināja dzīvot īrētajā dzīvoklī, līdz vienā jaukā dienā dzīvoklī ielauzās jaunais īpašnieks un ar divu juridiski neizglītotu policistu palīdzību bez jebkādiem paskaidrojumiem izlika manu draugu no dzīvokļa, paturot mana drauga mēbeles un citas mantas.
Kā jau visi normāli cilvēki, arī mans draugs zvanīja uz 112 un lūdza policijas palīdzību, lai iekļūtu atpakaļ dzīvoklī. Dzīvoklī viņš iekļuva pēc divām stundām, bet jaunais īpašnieks šīs 2 stundas bija saimniekojis pa mana drauga mantām, jau bija nomainījis atslēgas, un dzīvoklī turpmāk kopā ar manu draugu palika bruņots cilvēks, kuru algoja jaunais īpašnieks. To redzēja arī policijas darbinieki, kurus mans draugs izsauca, bet atteicās piefiksēt protokolā.
Bruņotie apsargi katru dienu mainījās, ierodoties uz šo objektu ar valsts policijas transportu. No tā mans draugs saprata, ka bruņotie apsargi savā brīvajā laikā strādā valsts policijā. Te nu arī redzams rezultāts policijas darbinieku mazajām algām.
Tā arī nesaprotu, vai šie policisti ir ļoti neizglītoti vai ir vilkači ar uzplečiem, jo kā citādāk to nosaukt, ja policijas darbinieki atbalsta noziedzīgu rīcību (patvarību) un nespēj atšķirt noziegumu no civiltiesiska strīda. Policijas darbinieki manam draugam mēģināja iestāstīt, ka jaunais īpašnieks ir iegādājies dzīvokli ar visām mēbelēm un citām īrnieka mantām, kas atrodas dzīvoklī, un tāpēc neļauj manam draugam pat izvest savas mantas.
Tie ir tikai ziediņi: kad mans draugs atteicās savas mantas labprātīgi uzdāvināt jaunajam īpašniekam, tad jaunais īpašnieks, zinot, ka ir spēkā esošs īres līgums ar manu draugu, ieveda dzīvoklī svešus cilvēkus, ielaida tos istabā, kur atradās mana drauga mēbeles un citas lietas, un norādīja, ka viņa atvestie cilvēki var tās izmantot kā savējās.
Šie jaunievestie īrnieki uzvedās izaicinoši, smēķēja, staigājot pa visu dzīvokli, lietoja mana drauga mantas, izteica mājienus par savu saistību ar noziedzīgo pasauli, kā arī nepārprotami norādīja, ka viņiem ir ietekme uz policijas darbiniekiem. Mans draugs izsauca policiju, lai aizsargātu savas tiesības, bet atbraukušo policijas darbinieku atbilde bija tāda, ka jaunais īpašnieks var darīt, ko vēlas, un manam draugam kā īrniekam nav nekādas tiesības pret to iebilst, tikai tiesas ceļā.
Policijas klātbūtnē no divām istabām tika iznestas mana drauga mantas, un tajās iegāja šie svešie cilvēki. Šie jaunievestie īrnieki darīja neiedomājamas lietas, lai padarītu mana drauga dzīvi dzīvoklī neiespējamu - sabāza visās malās sapuvušas zivis, piekakāja (!!!) vannu, aizdambēja tualeti, sanesa pilnu dzīvokli ar smakojošiem, atkritumiem piebāztiem maisiem un skapjiem (iespējams no policijas iecirkņa).
Lieki teikt, ka dzīvoklī viņi paši nepalika. Šie cilvēki katru vakaru ienāk mana drauga īrētajā dzīvoklī uz īsu brīdi, lai veiktu darbības, kas padara viņa dzīvošanu šajā dzīvoklī neciešamu, un piedraudēja, ka turpinās savas cūciskās darbības tikmēr, kamēr mans draugs piekritīs lauzt īres līgumu. Policija uz izsaukumiem neatsaucās, norādot, ka tas ir civiltiesisks strīds. Šajā laikā tika izteikti draudi viņa ģimenes locekļiem un sabojāta viņam piederošā automašīna.
Kā jau minēju, šie brašuļi jau sākumā norādīja, ka ir saistīti gan ar noziedzniekiem, gan policiju, bet bija par kautrīgiem, lai nosauktu savus vārdus, tomēr katrs sliktais darbs kādreiz nāk gaismā, un izrādījās, ka galvenais barvedis ir vienkāršs policijas iecirkņa dežurants, kurš no darba brīvajā laikā nodarbojas ar prettiesisku īrnieku izdzīvošanu no dzīvokļiem tajā rajonā, kur pats strādā policijā.
Ja viens darvas piliens var sabojāt meduspodu, tad daži šādi policisti bojā visas Valsts policijas reputāciju. Ticu, ka godīgu policistu ir vairākums.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
