Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Vai veselības aprūpe uzlabosies (pasliktināsies)?

Dzintars Ozoliņš, LU Medicīnas fakultātes docents
13.01.2016.
Komentāri (10)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Uz šo jautājumu atbildēt ir grūti, jo veselības aprūpe valstī ir sarežģīti, pacientiem nedraudzīgi veidota. Zināms, ka laboratorā diagnostika dod apmēram 70% no visas medicīnā iegūtās diagnostiskās informācijas. Laboratorā diagnostika ir svarīga medicīnas sastāvdaļa, tāpēc izmaiņas šajā nozarē rada pārmaiņas veselības aprūpē kopumā.   

Laboratoriju sektors ir mainīgs, un to galvenokārt nosaka laboratoriju īpašnieku maiņa, kā arī valsts samaksas izmaiņas par pirktajiem laboratoriem pakalpojumiem. Privāto medicīnas laboratoriju bizness valstī galvenokārt tiek attīstīts un paplašināts, pārņemot valstij vai pašvaldībām piederošās laboratorijas. Piemēram, pavisam nesen par Rīgas 1.slimnīcas laboratoriju īpašnieku kļuva Centrālā laboratorija. Nožēlojami, bet vismaz līdz šim Veselības ministrija ir atbalstījusi šāda veida procesus.

Plašsaziņas līdzekļos, Pietiek ieskaitot, plaši atspoguļoti veselības ministra Gunta Belēviča centieni nodot vairākas valstij piederošās patanatomijas laboratorijas privātās, konkrēti Roche, rokās. Neapšaubāmi, ne viss ir ideāli valsts vai pašvaldību slimnīcās. Piemēram, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā darbojas Latvijas Transplantācijas centra 2. nieru transplantācijas nodaļas laboratorija, kura dublē hematoloģiskās, koaguloģijas un bioķīmijas analīzes (tādus pašus testus veic arī slimnīcas Apvienotā laboratorija).

Tādējādi slimnīcas administrācija paaugstina laboratoro testu pašizmaksu. Arguments par pārāk dārgām analīzēm līdz ar slimnīcas Patoloģijas centra vadītājas Ilzes Štrumfas iepriekš publiski deklarēto par „Zimbabves līmeni un arhaiskām iekārtām” var tikt izmantots, lai pamatotu slimnīcas laboratoriju nodošanu citiem īpašniekiem.

Galvenā barjera jauna dalībnieka ienākšanai medicīnas laboratoriju tirgū ir bijusi noslēgta valsts apmaksāto laboratoro pakalpojumu apmaksas piešķiršanas sistēma. Pašreiz Veselības ministrija plāno atgriezties pie laboratoriju kvotēšanas. Kvotas tiek piešķirtas, galvenokārt balstoties uz laboratoro testu apjomiem iepriekšējā gadā, tāpēc nav saprotams, kā jauns uzņēmums varētu pie tām tikt.

Veselības ministrija, lai samazinātu izdevumus par valsts apmaksātiem ambulatoriem laboratoriem izmeklējumiem, jau vairākas reizes ir veikusi un arī pašreiz plāno piemērot samazinošus laboratoro testu apmaksas koeficientus. Šāda politika izraisīs laboratorās diagnostikas pieejamības pasliktināšanos, jo jau pašreiz valsts finansējums nesedz vairāku laboratoro testu pašizmaksu. Atsevišķas laboratorijas būs spiestas sākt atteikties no vairāku valsts apmaksātu ambulatoro laboratoro testu veikšanas.

Centralizācijas dēļ noteiktos valsts reģionos virkni laboratoro testu nebūs iespējams veikt. Tas savukārt negatīvi ietekmēs visas veselības aprūpes jomas un radīs ārstniecības izmaksu pieaugumu. Tādējādi vēl vairāk pasliktināsies iedzīvotāju veselības aprūpes kvalitāte, un augs mirstība.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Patīkamas vilšanās veltās cerībās

FotoPēc eksaltētu jūsmu tirādēm biju mazliet apmulsis: varbūt valsts prezidenta Egila Levita kvalifikācijas grorificētājiem sava taisnība, kritizētājiem sava? Varbūt pārspīlējumi abās pusēs? Tāpēc šonedēļ “Rīta panorāmā” gaidīju patīkamu vilšanos savos uzskatos. Nesagaidīju. 
Lasīt visu...

21

Cilvēciskuma līkloči. 2. Cilvēka kritēriji

FotoMūsu laikmeta intriģējoša pazīme ir grandiozās antropoloģiskās pārmaiņas. Veidojas jauns antropoloģiskais tips. Tā nosaukums ir “postcilvēks”. Postcilvēku uzskata par antipodu cilvēkam. Nosaukums “postcilvēks” nav patīkams. Taču tam jau labu laiku ir starptautiskā autoritāte – daudzu zemju intelektuāļu acīs iemantota patiesības, pareizības un taisnības garanta reputācija.
Lasīt visu...