Vai Znotiņai tiks ļauts turpināt plosīties kā zilonim trauku veikalā?
Daiga Siliņa14.06.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aktīvs darbības posms, inovatīvas iniciatīvas, aizvien pieaugošs iesaldēto līdzekļu apjoms – šādām birkām apkarināts Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) aizvadītais darba periods. Ja vērtējam tikai pēc iesaldēto līdzekļu apjoma, uz citu valstu fona – tiešām iespaidīgi. Tomēr tas nebūt nav galvenais darba kvalitātes kritērijs un vai kāds vispār ir izvērtējis ieguvumus Latvijas tautsaimniecībai. Nenoliedzot AML pasākumu aktualitāti nepieciešamību, ir redzams, ka FID aktivitātes būtu jāpakļauj rūpīgākai uzraudzībai un kontrolei.
Kvantitāte kā vadmotīvs
Nevainojamu reputāciju un ziņošanu visā finanšu uzraudzības ķēdē FID pieprasa no pilnīgi visiem iesaistītajiem – bankām, advokātiem, notāriem, grāmatvežiem u.c.
Uz FID priekšnieces amatu nu jau atkārtoti virzītā Ilze Znotiņa savas gaitas uzsāka ar entuziasmu un mērķi sakārtot sistēmu, nerēķinoties ne ar vienu un nerespektējot iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Ir jāatceras, ka attiecīgā amata kandidātam pēc Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 50. panta pirmās daļas 6. apakšpunkta par FID priekšnieku var būt persona ar nevainojamu reputāciju.
I. Znotiņas vadībā FID darbību raksturo iesaldēto līdzekļu apmēri – no 2016. gada līdz 2020. gadam ar FID rīkojumiem iesaldēto finanšu līdzekļu summas palielinājušās 11 reižu, strauju lēcienu piedzīvojot 2019. gadā. Žēl gan, ka iesaldēšanas process ir palicis bez uzraudzības un darbojas, vadoties pēc pašas izstrādātas metodoloģijas par tipoloģijām. Balstoties uz FID 2021. gada pārskatu, iesaldēto līdzekļu apmērs pārsniedz 209 miljonus eiro, nenorādot iesaldēto līdzekļu apmēru pēc rīkojumiem par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, kuru apjoms ir būtisks un vairākkārt pārsniedz norādīto.
FID skaitļi, kas publicēti un par kuriem tiek noklusēts, liek uzdot jautājumu par darba kvalitāti, vai izvērtēšanas process ir adekvāts, vai tomēr noteicošais ir iesaldēto līdzekļu kvantitāte?
Jaunas ambīcijas
Šajā pavasarī Rīgā atklāts Baltijā pirmais finanšu izlūkošanas un naudas atmazgāšanas novēršanas centrs, kur FID darbinieki sola aktīvi cīnīties pret naudas atmazgāšanu ar mākslīgā intelekta palīdzību. Proti, centra uzdevums ir paaugstināt izmeklēšanas un noziegumu apkarošanas efektivitāti.
Pagaidām gan nav skaidrs, kā šajā gadījumā tiks noteikta amatu apvienošana, vai FID darbinieki neveiks dubultu darbu divās institūcijās un kādā veidā tiks izlietots tam piešķirtais finansējums no Eiropas Komisijas piedāvātā Atveseļošanās un noturības mehānisma resursiem.
Finanšu pūrisma dēļ turpinām ceļu pa grāvjiem
Znotiņa par savām darbībām regulāri saņēmusi kritiku. Savulaik Ģenerālprokurors Juris Stukāns atzinis, ka Latvijā atbildīgās puses (t.i. FID) ir pārcentušās ar Krimināllikuma normu par mantas konfiskāciju piemērošanu.
Darba stils un metodes līdz galam nav bijušas pieņemamas arī neskaitāmām citām amatpersonām, tostarp, piemēram, Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, valsts prezidentam Egilam Levitam, Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam u.c. Minētās personas norādījušas, ka FID ar masveida iesaldēšanas metodēm iebraucis "otrā grāvī".
Savukārt neiecietība pret kritiku un citu viedokļiem ir pārsteidzoša, tā neaprobežojas ar aizvainojumiem, aizdomām un neadekvātu rīcību. Vēl pērn pašreizējais labklājības ministrs vērsās tiesā, pieprasot I. Znotiņai atsaukt viņa godu un cieņu aizskarošus izteikumus. Vēršanās pret advokātiem rezultējās ar sūdzībām Zvērinātu advokātu padomē, izmantojot valsts resursus. Tam visam fonā arī 2020. gadā plaši apspriestā un konspirācijas teorijām apvītā gatavošanās „Moneyval” plenārsēdei par Latvijas neiekļaušanu "pelēkajā sarakstā", FID prezentācijas noplūde publiskajā telpā par organizētajiem semināriem. Un vēl un vēl.
Diemžēl to nekādā veidā neapliecina no 2017. gada pieredzētais pakāpeniskais kritiens ārvalstu investīciju plūsmā. Citviet Eiropā neviens īsti nesaprot pie mums esošo lietu kārtību noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā – investori, ārvalstu uzņēmēji un noguldītāji par Latvijā nostiprināto sistēmu nav labās domās. Grūti atrast citu valstu piemērus, kur subjektīvs viedoklis un aizdomas būtu pietiekams pamats, lai līdzekļus klasificētu kā noziedzīgi iegūtus.
FID ziņojumi, uz kuru pamata tiek iesaldēti un sekojoši arestēti finanšu līdzekļi joprojām lielākoties tiek balstīti uz pieņēmumiem, kam nav nekāda ar reālo situāciju. Pierādījumus joprojām aizvieto pārliecība. No internetā atrastas informācijas tiek sakompilēti materiāli, piešķirot FID ziņojumiem "neapstrīdamu ticamību". Par to ir daudz runāts un rakstīts, bet diemžēl daudz nekas nav mainījies.
Problēma ir objektīvas kontroles trūkums līdzekļu izcelsmes pārbaudes procesā. Līdzekļu izcelsmes skaidrošanas process pirms tiesas un tiesā ir ar būtiskiem trūkumiem, ko neviens nemēģina uzlabot, jo neviens nav atbildīgs ne par likumdošanas brāķi nedz arī par samocīto normu piemērošanu praksē. Šobrīd sanāk, ka visa atbildība par objektīva lēmuma pieņemšanu ir uzlikta uz tiesas pleciem. Tomēr pie šādiem apstākļiem vainot tiesnesi par negatīvu rezultātu ir tāpat kā vainot mūziķi par sliktu skaņdarba atskaņošanu ar defektīvu instrumentu.
Vai nelegālā ceļā iegūtā nauda Latvijā nu jau būs beigusies?
Bez šaubām, pēdējie pieci gadi ir stiprinājuši AML nozari Latvijā – FID pierādīja, cik daudz tā spēj iesaldēt, arestēt un konfiscēt, kā arī, cik lielā mērā viena valsts struktūra spēj mainīt valsts tēlu ārvalstu investoru skatījumā. Vai jaunajā FID darba cēlienā izdosies spodrināt Latvijas tēlu ar kvalitatīvu un uzņēmējdarbībai draudzīgu darba metodi?
Iespējams, bet tikpat iespējams, ka to spētu izdarīt jauni profesionāļi, kas ar svaigu, ārvalstu labākajās praksēs balstītu skatu lietas ierosinātu pēc jēgas, komunicētu ar iesaistītajām pusēm un neļautu savas personīgās reputācijas trūkumiem ietekmēt vadāmās iestādes un visas valsts tēlu.
Seko mums 
Tikko pieņemtais budžets Kultūras ministrijas atbildībām prioritārajos pasākumos piešķir 17.51 miljonu eiro. Šie atbalsta pasākumi galvenokārt dzēš nozares ugunsgrēkus, kas bijuši redzami gadiem ilgi.
Medijos ir izskanējuši nopietni, pirmšķietami ticami, publiski apgalvojumi par LU Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes (LU FMOF) pasniedzēja Dmitrija Bočarova nepieņemamām darbībām un seksuālu uzmākšanos attiecībās ar sievietēm, tai skaitā ar nepilngadīgu personu un LU studenti.
Rietumeiropa un arvien vairāk arī Centrāleiropa lielākoties joprojām ir Amerikas protektorāts, un šīs valstis atgādina senos vasaļus, tāpēc pats tuvākais amerikāņu uzdevums ir nodrošināt, lai neviena valsts vai valstu kombinācija neiegūtu spēju izraidīt ASV no Eirāzijas vai pat būtiski samazināt tās izšķirošo šķīrējtiesas lomu.
Jautājums par tuvāko drošo vietu militāra apdraudējuma gadījumā joprojām nav atbildēts kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī. Kad varēs atbildēt uz šo vienkāršo iedzīvotāja jautājumu, kas ir paveikts līdz šim un kas vēl ir darāms? Šis būs ieskats Rīgas līdz šim paveiktajā.
“Atceros tos jocīgos laikus, kad amatpersonas atkāpās sīkumu dēļ. (..) Veselības ministrs Guntis Belēvičs atkāpās tāpēc, ka tika pieķerts ārpusrindas apkalpošanā Onkoloģijas centrā,” piektdien rakstīju savā “Dienas citātā”. Guntis Belēvičs sarunā ar “Neatkarīgo” papildināja redzējumu uz senajiem 2016. gada notikumiem, kuru morālais aspekts šodien kļūst arvien aktuālāks.
Tā sauktais finanšu sistēmas kapitālais remonts joprojām raisa diskusijas kā Latvijā, tā citās valstīs, kurās tas notika, un tiek meklētas atbildes uz jautājumiem, vai reizēm cēlu mērķu vārdā nav maksāta pārāk dārga cena, bremzēta ekonomikas attīstība, upurēti veiksmīgi strādājoši uzņēmumi, vai nav cietuši cilvēki, kas neko neatļautu nedarīja. Un vai nav bijis arī tā, ka ar "kapitālā remonta" lozungu tika mēģināts sasniegt pavisam citus mērķus, kā arī norakstīt klaju amatpersonu nekompetenci?
Grūti izvērtēt, vai ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (Jaunā vienotība – JV) “skaidrojumi” par viņa lidināšanos ar privātiem lidaparātiem ir nekaunības, augstprātības, melīguma vai prastas muļķības radīti. Varbūt tur ir viss kopā. Taču simptomātiski ir tas, ka iezīmējas plaisa starp JV līdera un valsts prezidenta pozīcijām.
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
